(1)

Finanšu stabilitāte ir priekšnoteikums, lai reālā ekonomika varētu nodrošināt darba vietas, kredītus un izaugsmi. Finanšu krīze ir atklājusi būtiskus trūkumus finanšu uzraudzībā, kas nav novērsusi pārmērīga riska uzkrāšanos finanšu sistēmā . Krīze ir radījusi ievērojamas sekas nodokļu maksātājiem — daudziem Eiropas Savienības iedzīvotājiem, kuri tagad ir bez darba, un daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Jaunas tāda paša mēroga krīzes gadījumā dalībvalstis nevar atļauties glābt finanšu iestādes, nepārkāpjot Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(1a)

Jau ilgi pirms finanšu krīzes Eiropas Parlaments regulāri aicināja radīt patiesi līdzvērtīgus konkurences apstākļus visām iesaistītajām pusēm Savienības līmenī, vienlaikus norādot uz būtiskiem trūkumiem Savienības īstenotajā arvien integrētāko finanšu tirgu uzraudzībā (2000. gada 13. aprīļa rezolūcija par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgu sistēmas īstenošanu — rīcības plāns (6), 2002. gada 21. novembra rezolūcija par piesardzīgas uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (7), 2007. gada 11. jūlija rezolūcija par finanšu pakalpojumu politiku laikposmā no 2005. līdz 2010. gadam — Baltā grāmata (8), 2008. gada 23. septembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par riska ieguldījumu fondiem un privātā kapitāla fondiem (9), 2008. gada 9. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par Lamfalussy procesa turpinājumu — uzraudzības struktūra nākotnē (10), 2009. gada 22. aprīļa rezolūcija par grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II (11)) un 2009. gada 23. aprīļa rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītvērtējuma aģentūrām (12)).

(2)

Komisija 2008. gada novembrī pilnvaroja augsta līmeņa ekspertu grupu Jacques de Larosière vadībā (de Larosière grupa) sniegt ieteikumus par to, kā stiprināt Eiropas uzraudzības sistēmu, lai varētu labāk aizsargāt Eiropas iedzīvotājus un atjaunotu uzticību finanšu sistēmai.

(3)

Nobeiguma ziņojumā, kas iesniegts 2009. gada 25. februārī (de Larosière ziņojums) , de Larosière grupa cita starpā ieteica izveidot Savienības līmeņa struktūru, kas atbildētu par risku pārraudzību visā finanšu sistēmā.

(4)

Komisija savā 2009. gada 4. marta paziņojumā “Impulsi Eiropas atveseļošanai” atzinīgi novērtēja un kopumā atbalstīja de Larosière grupas ieteikumus. Eiropadome 2009. gada 19. un 20. marta sanāksmē vienojās par nepieciešamību uzlabot finanšu iestāžu regulējumu un uzraudzību Eiropas Savienībā un izmantot de Larosière ziņojumu par pamatu rīcībai.

(5)

Komisija 2009. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas finanšu uzraudzība” izklāstīja vairākas reformas pašreizējā sistēmā finanšu stabilitātes nodrošināšanai Savienības līmenī, tostarp jo īpaši Eiropas Sistēmisko risku komitejas (ESRK) izveidi, lai atbildētu par makrouzraudzību. Padome 2009. gada 9. jūnijā un Eiropadome 18. un 19. jūnija sanāksmē atbalstīja Komisijas viedokli un atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai pilnībā 2010. gada laikā varētu pabeigt izveidot jauno sistēmu. Atbilstīgi Komisijas viedoklim tā cita starpā secināja, ka ECB “būtu jāsniedz analītisks, statistisks, administratīvs un loģistikas atbalsts ESRK, arī izmantojot valstu centrālo banku un uzraudzītāju specializētus padomus”. Atbalstam, ko Eiropas Centrālā banka sniedz ESRK, un uzdevumiem, kas noteikti un uzticēti ESRK, nevajadzētu skart neatkarības principu, kas ECB ir jāievēro, veicot savus pienākumus atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD).

(5a)

Ņemot vērā starptautisko finanšu tirgu integrāciju, ir vajadzīga apņēmīga Eiropas Savienības iesaistīšanās procesos pasaules līmenī. ESRK vajadzētu izmantot augsta līmeņa zinātniskās komitejas specializētās zināšanas un uzņemties visus vispārējos pienākumus, kas jāveic, lai Eiropas Savienības viedoklis par finanšu stabilitātes jautājumiem tiktu sadzirdēts, jo īpaši cieši sadarbojoties ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), Finanšu stabilitātes padomi (FSP) un visiem Divdesmit valstu grupas (G20) dalībniekiem.

(5b)

ESRK cita starpā būtu jāveicina, lai tiktu īstenoti SVF, FSP un Starptautisko norēķinu bankas (SNB) ieteikumi G20 valstīm, kas ietverti šo struktūru 2009. gada oktobrī publicētā ziņojuma “Norādījumi finanšu iestāžu, tirgu un instrumentu sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai” sākotnējos apsvērumos, kas paredz, ka sistēmiskajam riskam ir jābūt dinamiskam, lai ņemtu vērā finanšu sektora un pasaules ekonomikas attīstību. Sistēmisku risku var uzskatīt par finanšu pakalpojumu traucējumu risku, ko rada finanšu sistēmas vai tās daļu darbības vājināšanās un kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz reālo ekonomiku.

(5c)

Ziņojumā par norādījumiem finanšu iestāžu sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanai ir arī minēts, ka sistēmiska riska novērtējums, visticamāk, būs atšķirīgs atkarībā no saimnieciskās vides. Sistēmiska riska novērtēšana būs atkarīga arī no finanšu infrastruktūras un krīzes pārvaldības sistēmas, kā arī no spējas novērst radušos traucējumus. Iestādes var būt sistēmiski svarīgas vietējām, valsts un starptautiskajām finanšu sistēmām un ekonomikai. Galvenie kritēriji, kas palīdz noteikt tirgu un iestāžu sistēmisko nozīmīgumu, ir šādi: lielums (atsevišķa finanšu sistēmas elementa sniegto finanšu pakalpojumu apjoms), aizvietojamība (cik lielā mērā citi sistēmas elementi var nodrošināt identiskus pakalpojumus traucējumu gadījumā) un savstarpējā sasaiste (saikne ar pārējiem sistēmas elementiem). Papildus novērtējumam, kas balstās uz trim minētajiem kritērijiem, būtu jāietver norāde uz finanšu apdraudējumu un iestāžu sistēmas spēju risināt ar finanšu neveiksmēm saistītus jautājumus.

(5d)

ESRK jābūt atbildīgai par sistēmiska riska uzraudzību un novērtēšanu parastos apstākļos, lai mazinātu sistēmas apdraudējumu saistībā ar sistēmas elementu darbības traucējumiem un palielinātu finanšu sistēmas noturību pret triecieniem. Šajā sakarā ESRK vajadzētu nodrošināt finanšu stabilitāti un mazināt negatīvo ietekmi uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Lai īstenotu savus mērķus, ESRK vajadzētu analizēt visu attiecīgo informāciju, jo īpaši attiecīgos tiesību aktus, kuri var ietekmēt finanšu stabilitāti, piemēram, noteikumus par grāmatvedību, bankrotu un sanāciju.

(6)

Lai Eiropas Savienības un pasaules finanšu sistēmas varētu pienācīgi darboties un lai mazinātu to apdraudējumu, ir jāuzlabo makrouzraudzības un mikrouzraudzības savstarpējā atbilstība. Kā norādīts A. Turner 2009. gada martā publicētajā pārskatā “Regulatīva rīcība saistībā ar pasaules banku krīzi”, lai radītu stabilāku uzraudzības sistēmu, ir jāpalielina dalībvalstu pilnvaras, kas padarītu vienoto tirgu mazāk atvērtu, vai arī jāpanāk lielāka Eiropas integrācija. Ņemot vērā stabilas finanšu sistēmas nozīmi un ieguldījumu konkurētspējas un izaugsmes nodrošināšanā Eiropas Savienībā un tās ietekmi uz reālo ekonomiku, Eiropas Savienības iestādes ir izvēlējušās lielāku Eiropas integrācijas pakāpi, kā ieteikts de Larosière ziņojumā.

(6a)

Lai īstenotu šo jauno makrouzraudzības sistēmu, ir vajadzīga uzticama un autoritatīva vadība. Tādēļ, ņemot vērā tās izšķirošo nozīmi un tās starptautisko un iekšējo uzticamību un de Larosière ziņojuma garu, ESRK priekšsēdētāja amatā vajadzētu būt ECB priekšsēdētājam. Turklāt vajadzētu noteikt stingrākas atbildības prasības, kā arī paplašināt ERSK struktūru sastāvu, lai būtu pārstāvēts plašs pieredzes, zināšanu un viedokļu spektrs.

(6b)

Turklāt de Larosière ziņojumā ir norādīts, ka makrouzraudzība ir lietderīga tikai tad, ja tā var kaut kādā veidā ietekmēt mikrolīmeņa uzraudzību, savukārt mikrouzraudzība nevar efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti, ja pienācīgi neņem vērā norises makrolīmenī.

(6c)

Eiropas Finanšu uzraudzības sistēma (EFUS) būtu jāizveido, darbam vienotā tīklā apvienojot gan valstu, gan Eiropas Savienības līmeņa finanšu uzraudzības jomas dalībniekus. Ievērojot godprātīgas sadarbības principu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, EFUS dalībniekiem būtu jāsadarbojas godprātīgi un ar patiesu savstarpēju cieņu, jo īpaši lai nodrošinātu savstarpēju atbilstošas un uzticamas informācijas nodošanu. Savienības līmenī tīklā būtu jāietver ESRK un trīs mikrouzraudzības iestādes: ar Regulu (ES) Nr. …/2010 izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (bankas), ar Regulu (ES) Nr. …/2010 izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (vērtspapīri un tirgi) un ar Regulu (ES) Nr. …/2010 izveidotā Eiropas Uzraudzības iestāde (apdrošināšana un fondētās pensijas).

▐

(7a)

ESRK sastāvā jābūt valdei, koordinācijas komitejai, sekretariātam, konsultatīvajai speciālistu komitejai un konsultatīvajai zinātniskajai komitejai. Lai izvairītos no dublēšanās, konsultatīvās speciālistu komitejas izveidē vajadzētu ņemt vērā jau esošās struktūras.

(8)

Vajadzības gadījumā ESRK būtu jāizsaka vispārēja rakstura brīdinājumi un jāsniedz vispārēja rakstura ieteikumi visai Eiropas Savienībai , atsevišķām dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām, nosakot konkrētu termiņu attiecīgajai politiskajai rīcībai , un jānodrošina minēto brīdinājumu un ieteikumu publiskošana . Ja šādus brīdinājumus vai ieteikumus adresē atsevišķai dalībvalstij vai dalībvalstu grupai, ESRK var ierosināt pienācīgus atbalsta pasākumus. Attiecīgā gadījumā Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc ESRK, iestādes, Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma var pieņemt iestādei adresējamu lēmumu, nosakot ārkārtas situāciju.

(8a)

ESRK būtu jāizlemj, vai ieteikumam vajadzētu būt konfidenciālam vai publiski pieejamam, ņemot vērā, ka konkrētos apstākļos publiskošana var veicināt šo ieteikumu ievērošanu.

(8b)

ESRK būtu jāizstrādā krāsu kods, lai ieinteresētās personas varētu labāk novērtēt riska veidu.

(9)

Lai palielinātu šo brīdinājumu un ieteikumu nozīmību un likumību, tie jānosūta ar Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas un adresātu starpniecību un vajadzības gadījumā ar EUI starpniecību.

(10)

ESRK, pamatojoties uz adresātu ziņojumiem, būtu arī jāuzrauga, vai tās ieteikumi tiek ievēroti, lai nodrošinātu to, ka šiem brīdinājumiem un ieteikumiem patiešām tiek sekots. Ieteikumu adresātiem vajadzētu atbilstīgi pamatot visus ESRK ieteikumu pienācīgas neievērošanas gadījumus (“rīkojies vai paskaidro” mehānisms) , jo īpaši attiecībā uz Eiropas Parlamentu . Jānodrošina iespēja ESRK vērsties pie Eiropas Parlamenta un Padomes, ja tā nav apmierināta ar adresātu rīcību, atbildot uz ieteikumiem.

▐

(12)

ESRK vismaz reizi gadā ir jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei; plašu finansiālo grūtību gadījumā tas jādara biežāk.

(13)

ECB un valstu centrālajām bankām jāuzņemas vadošā loma makrouzraudzībā to pieredzes un esošo uzdevumu dēļ finanšu stabilitātes jomā. Lai nodrošinātu to, ka makrorisku novērtējums pamatojas uz pilnīgu un precīzu informāciju par attīstības tendencēm finanšu sistēmā, mikrouzraudzības iestāžu līdzdalība ESRK darbībā ir būtiska. Līdz ar to Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētājiem jābūt balsstiesīgiem locekļiem . Ievērojot atklātības principu, valdē vajadzētu būt sešām neatkarīgām personām, kurām nevajadzētu būt EUI locekļiem un kuras izvēlas, pamatojoties uz to vispārējām zināšanām un uzticību Savienības vērtībām, kā arī uz šo personu atšķirīgo pieredzi akadēmiskajās jomās vai privātajā sektorā, jo īpaši MVU, arodbiedrībās vai finanšu pakalpojumu sniedzēju vai patērētāju statusā, un kuras nodrošina visas neatkarības un konfidencialitātes garantijas. Vienam valsts kompetento iestāžu pārstāvim no katras dalībvalsts valdes sanāksmēs būtu jāpiedalās bez balsstiesībām.

(14)

Eiropas Komisijas locekļa līdzdalība palīdzēs izveidot saikni ar makroekonomikas un finanšu uzraudzību Eiropas Savienībā , kamēr Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētāja klātbūtne atspoguļo finanšu ministru lomu finanšu stabilitātes nodrošināšanā.

(14a)

Tā kā trešo valstu, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, bankas un finanšu iestādes var darboties Savienībā, būtu jānodrošina iespēja uzaicināt vienu katras šādas valsts augsta līmeņa pārstāvi piedalīties ESRK valdes sēdēs, ja viņu izcelsmes valsts to atļauj.

(15)

Ir būtiski, lai ESRK locekļi pildītu savus pienākumus neitrāli un aplūkotu finanšu stabilitāti tikai Eiropas Savienībā kopumā. Ja vienprātību nav iespējams panākt, balsojot par brīdinājumiem un ieteikumiem ESRK, katram loceklim vajadzētu būt vienai balsij, un lēmumi parasti būtu jāpieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

(16)

No finanšu iestāžu un tirgu savstarpējās saiknes izriet, ka iespējamo sistēmisko risku uzraudzībai un novērtējumam jāpamatojas uz plaša spektra attiecīgiem makroekonomikas un mikrofinanšu datiem un rādītājiem. Minētie sistēmiskie riski ietver finanšu pakalpojumu traucējumu risku, ko rada Eiropas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļu darbības ievērojama vājināšanās un kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Jebkāda finanšu iestāde un starpnieks, tirgus, infrastruktūra un instruments var būt sistēmiski nozīmīgs. Tālab ESRK ir jābūt pieejamai visai informācijai, kas tai vajadzīga savu pienākumu veikšanai, vienlaikus saglabājot šo datu konfidencialitāti.

(17)

Tirgus dalībnieki var dot vērtīgu ieguldījumu izpratnē par procesiem, kas ietekmē finanšu sistēmu. Tālab ESRK vajadzības gadījumā būtu jākonsultējas ar privātā sektora dalībniekiem (finanšu sektora pārstāvji, patērētāju apvienības, finanšu pakalpojumu lietotāju grupas, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem), lai dotu tiem vienlīdzīgas iespējas izteikt savus apsvērumus. Turklāt, ņemot vērā to, ka sistēmisks risks nav stingri definēts un sistēmiskā riska novērtējums atkarībā no ekonomiskās vides var atšķirties, ESRK būtu jānodrošina, lai tās personālam un padomdevējiem ir plaša spektra pieredze un prasmes.

▐

(19)

ESRK izveidošanai tiešā veidā jāsekmē iekšējā tirgus mērķu sasniegšana. Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzība ir Savienības jaunās kopīgās uzraudzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa, jo makrouzraudzības aspekts ir cieši saistīts ar mikrouzraudzības uzdevumiem, ko uzticēts veikt Eiropas uzraudzības iestādēm. Tikai tad, ja sistēmā pienācīgi ņem vērā mikrorisku un makrorisku savstarpējo mijiedarbību, visām ieinteresētajām personām var rasties tāda uzticēšanās, lai iesaistītos pārrobežu finanšu darbībās. ESRK ir jāuzrauga un jānovērtē finansiālās stabilitātes riski, ko rada tādas attīstības tendences, kam var būt ietekme nozares līmenī vai visas finanšu sistēmas līmenī. Pievēršoties šādiem riskiem, ESRK būtu jādod tiešs ieguldījums integrētā Savienības uzraudzības struktūrā, kas ir vajadzīga, lai sekmētu savlaicīgu un konsekventu politisko reakciju dalībvalstīs, tādējādi novēršot atšķirīgu pieeju izmantošanu un uzlabojot iekšējā tirgus darbību.

(20)

Dalībvalstis nevar veikt Savienības finanšu sistēmas efektīvu makrouzraudzību pietiekamā līmenī Eiropas finanšu tirgu integrācijas dēļ, tālab Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai .

(20a)

Kā ierosināts de Larosiere ziņojumā, ir vajadzīga pakāpeniska pieeja un Eiropas Parlamentam un Padomei līdz … (13) vajadzētu pilnībā pārskatīt EFUS, ESRK un EUI darbību,

(a)

ESRK;

(b)

Eiropas Uzraudzības iestāde (vērtspapīru un tirgu jomā), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. …/2010 [EVTI];

(c)

Eiropas Uzraudzības iestāde (Apdrošināšana un fondētās pensijas), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. …/2010 (EAFPI);

(d)

Eiropas Uzraudzības iestāde (bankas), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. …/2010 [EBI];

(e)

Eiropas Uzraudzības iestāde (Apvienotā komiteja), kas paredzēta Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. …/2010 [EAFPI] 40. pantā;

(f)

dalībvalstu iestādes, kā norādīts Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. …/2010 [EAFPI] 1. panta 2. punktā;

(g)

Komisija, lai veiktu uzdevumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. …/2010 [EAFPI] 7. un 9. pantā.

(a)

“finanšu iestāde” ir jebkāda iestāde , uz kuru attiecas tiesību akti, kas minēti Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI], Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI] un Regulas (ES) Nr. …/2010 [EAFPI] 1. panta 2. punktā, kā arī jebkāda cita iestāde vai struktūra Eiropas Savienībā, kuras finansiālā darbība var radīt sistēmisku risku arī tad, ja tā nav tieši saistīta ar plašāku sabiedrību ;

(b)

“finanšu sistēma” ietver visas finanšu iestādes, tirgus , produktus un tirgus infrastruktūru ;

(ba)

“sistēmisks risks” ir finanšu sistēmas darbības traucējumu risks, kam var būt ievērojama negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Jebkādi finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra var būt zināmā mērā sistēmiski nozīmīgi.

(a)

nosaka un/vai vajadzības gadījumā vāc un analizē visu attiecīgo informāciju, cita starpā tiesību aktus, kas var ietekmēt finanšu stabilitāti, piemēram, noteikumus par grāmatvedību, bankrotu un sanāciju, lai sasniegtu 1. punktā izklāstītos mērķus ;

(b)

nosaka sistēmiskos riskus un to prioritāti;

(c)

izsaka brīdinājumus, ja šie sistēmiskie riski tiek uzskatīti par būtiskiem , un attiecīgā gadījumā publisko tos ;

(d)

sniedz ieteikumus par korektīviem pasākumiem saistībā ar atklātajiem riska faktoriem un attiecīgā gadījumā publisko tos ;

(da)

izsaka konfidenciālu brīdinājumu Komisijai, ja ESRK uzskata, ka var rasties ārkārtas situācija, kas minēta Regulas (ES) Nr. …/2010 [EVTI], Regulas (ES) Nr. …/2010 [EAFPI] un Regulas (ES) Nr. …/2010 [EBI] 10. pantā. ESRK sniedz situācijas novērtējumu, lai Komisija varētu noteikt, vai jāpieņem EUI adresējams lēmums par ārkārtas situāciju;

(e)

uzrauga, vai brīdinājumiem un ieteikumiem seko rīcība;

(f)

cieši sadarbojas ar visiem pārējiem EFUS dalībniekiem un vajadzības gadījumā nodrošina EUI ar informāciju par sistēmiskiem riskiem, kas tām ir nepieciešama, lai pildītu savus uzdevumus; ESRK, sadarbojoties ar EUI, jo īpaši izstrādā vienotu kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju kopumu (“riska paneli”), kas kalpos par pamatu uzraudzības iestāžu sagatavotajam novērtējumam par pārrobežu iestādēm, kuras potenciāli varētu radīt sistēmisku risku.

(fa)

vajadzības gadījumā piedalās apvienotās komitejas darbā;

(g)

saskaņo ar makrouzraudzību saistītus jautājumus ar starptautiskām finanšu iestādēm, jo īpaši ar Starptautisko Valūtas fondu un Finanšu stabilitātes padomi, kā arī ar attiecīgajām iestādēm trešās valstīs;

(h)

veic citus saistītus uzdevumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos.

(a)

ECB priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks;

(b)

valstu centrālo banku vadītāji;

(c)

Eiropas Komisijas loceklis;

(d)

Eiropas Banku iestādes priekšsēdētājs;

(e)

Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes priekšsēdētājs;

(f)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētājs ;

(fa)

sešas neatkarīgas personas, ko ieceļ valdes balsstiesīgie locekļi saskaņā ar apvienotās komitejas priekšlikumu; kandidāti nedrīkst būt EUI locekļi, un tos izraugās, pamatojoties uz viņu vispārējo kompetenci un šo personu atšķirīgo pieredzi akadēmiskajā jomā vai citās nozarēs, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, arodbiedrībās vai finanšu pakalpojumu sniedzēju vai izmantotāju statusā; izvirzot minētās personas, apvienotajai komitejai ir jānorāda personas, kas tiek izvirzītas arī darbam koordinācijas komitejā; veicot pienākumus, ieceltās personas nelūdz un nepieņem nevienas valdības, iestādes, struktūras, dienesta, organizācijas vai privātas personas norādījumus; tās atturas no jebkādas rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu.

(a)

viens augsta līmeņa pārstāvis no katras dalībvalsts kompetentajām uzraudzības iestādēm – saskaņā ar šā panta 3. punktu ;

(b)

Ekonomikas un finanšu komitejas priekšsēdētājs.

(a)

ESRK priekšsēdētājs;

(b)

ESRK priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

(ba)

ECB priekšsēdētāja vietnieks;

(c)

četri citi valdes locekļi, kas ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi , ņemot vērā vajadzību nodrošināt dalībvalstu, euro zonas valstu un valstu ārpus euro zonas līdzsvarotu pārstāvību . Tos ievēlē valdes locekļi uz trim gadiem no to valdes locekļu vidus, kas vienlaikus ir arī ECB Ģenerālpadomes locekļi;

(d)

Eiropas Komisijas loceklis;

(e)

Eiropas Uzraudzības iestādes (bankas) priekšsēdētājs;

(f)

Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšana un fondētās pensijas) priekšsēdētājs;

(g)

Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīri un tirgi) priekšsēdētājs;

▐

(ha)

trīs no sešām 6. panta 1. punkta fa) apakšpunktā minētajām neatkarīgajām personām .

(a)

deviņi koordinācijas komitejas izvirzīti eksperti, kuru kompetence ir atzīta un neatkarība — garantēta, kuri pārstāv plašu pieredzes un prasmju spektru un kurus valde apstiprina uz četru gadu pilnvaru termiņu, paredzot iespēju to pagarināt, ieceltās personas nelūdz un nepieņem nevienas valdības, iestādes, struktūras, dienesta, organizācijas vai privātas personas norādījumus; tās atturas no jebkādas rīcības, kas nav saderīga ar viņu pienākumiem vai uzdevumu veikšanu;

▐

(c)

viens Eiropas Uzraudzības iestādes (bankas) pārstāvis;

(d)

viens pārstāvis no Eiropas Uzraudzības iestādes (apdrošināšana un fondētās pensijas) ;

(e)

viens pārstāvis no Eiropas Uzraudzības iestādes (vērtspapīri un tirgi) ;

(f)

divi Komisijas pārstāvji;

(g)

viens pārstāvis no Ekonomikas un finanšu komitejas.

▐

(a)

EFUS struktūras vienkāršošanas un nostiprināšanas lietderīgums, lai palielinātu saskaņotību starp makrolīmeni un mikrolīmeni, kā arī starp Eiropas uzraudzības iestādēm;

(b)

EUI regulatīvo pilnvaru paplašināšanas lietderīgums;

(c)

EFUS attīstības atbilstība vispārējām norisēm šajā jomā;

(d)

vai EFUS ir pietiekamā mērā nodrošināta daudzveidība un izcilība;

(e)

vai darbības publiskums un pārredzamība atbilst publiskošanas prasībām.