25.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 162/46

1.1

Tā kā “Eiropas digitālās bibliotēkas” (1) izveide paredzēta 2008. gadā, Komitejas atzinuma mērķis ir sniegt plašu atbalstu kultūras, zinātniskā un tehnoloģiskā mantojuma daļas pieejamībai tiešsaistē. Atzinums ir ieguldījums Eiropas iestāžu darbā ar mērķi izveidot plašai sabiedrībai paredzētu portālu — līdzekli sistematizētu zināšanu izplatīšanai digitālajā laikmetā.

1.2

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas un dalībvalstu kopīgos centienus un Eiropas valstu bibliotekāru konferencē uzsākto kultūras iestāžu koordināciju nolūkā izveidot fondu, kas apvienotu visas iestādes, kuras vēlas padarīt pieejamus to digitalizētos materiālus. Lai sniegtu iedzīvotājiem pēc iespējas plašāku informāciju par šo projektu, Komiteja aicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas Kopienas, valstu un reģionālajā līmenī iesaistīties šajā vērienīgajā projektā.

1.3

Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās Eiropas digitālās bibliotēkas (EDB) attīstībā būs izšķirīga četros būtiskos aspektos, kas pamato EESK iesaisti, proti:

1.4

Komiteja atzīst, ka iepriekšējo prezidentūru laikā Komisija, iesaistot ieinteresētās puses, jau ir paveikusi lielu darbu dalībvalstīs. Komiteja pilnība atbalsta Eiropas Parlamenta nesen izstrādāto ziņojumu (2), kurā apkopota informācija par līdz šim paveikto un turpmākajiem pasākumiem. Šajā atzinumā Komiteja vēlas uzsvērt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās nozīmi, lai rosinātu tās dalībniekus piedalīties EDB projekta uzsākšanā un tā turpmākajā attīstībā. Atzinuma mērķis ir pievērst īpašu uzmanību lietotāju vēlmēm un vajadzībām, lai nodrošinātu EDB pieejamību plašai sabiedrībai.

1.4.1

EESK iesaka pilsoniskās sabiedrības organizācijām

1.4.2

EESK iesaka dalībvalstīm un Komisijai

1.4.3

EESK vēlētos, lai ekonomikas dalībnieki un kultūras iestādes

2.1.1

Eiropas bibliotēku, arhīvu un muzeju kultūras mantojuma pieejamība tiešsaistē 2010. gadā nodrošinās ne tikai Eiropas, bet arī visas pasaules iedzīvotājiem iespēju izmantot sešus miljonus digitālo dokumentu vaļaspriekam, izglītībai, kā arī profesionālos vai zinātniskos nolūkos. Šis kvantitatīvais mērķis būs plaša mēroga digitalizācijas pirmais posms.

2.1.2

Projekts, kura pagaidu nosaukums ir European Digital Library (EDL), ērtības labad tiek dēvēts par “bibliotēku”, neraugoties uz to, ka savā paziņojumā (5) Komisija aicināja visas iestādes piedalīties digitalizācijas procesā. Līdz ar to projekts attiecas uz jebkuru mantojumu kultūras, zinātnes un tehnikas jomā, t.i., visa veida manuskriptiem, grāmatām, nošu partitūrām, kartēm, skaņas un audiovizuālajiem ierakstiem, žurnāliem, fotogrāfijām utt.

2.1.3

Komiteja pilnībā piekrīt Eiropadomes 2006. gada novembra sanāksmē paustajiem vienprātīgiem secinājumiem, ka EDB ir nozīmīgākais projekts, lai veicinātu visu iedzīvotāju iesaistīšanos informācijas sabiedrībā un sekmētu viņu izpratni par Eiropas identitāti.

2.1.4

Otrs minētā projekta tālejošais mērķis ir nodrošināt, lai EDB portāls kļūtu par kopēju daudzvalodu piekļuves punktu ne tikai zinātnes vai mākslas aprindu pārstāvjiem, bet gan visai sabiedrībai. Šajā sakarā EESK aicina Komisiju plašāk informēt sabiedrību, izmantojot materiālus vairākās valodās, tādējādi sekmējot iedzīvotāju atbalstu digitālās bibliotēkas izveidei. Komunikācijas plānā jāiesaista visas Eiropas iestādes un dalībvalstis, un tā īstenošana jāsāk 2008. gada novembrī.

2.1.5

Plaša mēroga digitalizācijai būs īpaša nozīme cilvēces vēsturē. Tādēļ būtu jāuzsāk debates arī par satura un zināšanu atlasi un sistematizēšanu Kopienas līmenī. EESK uzskata, ka plašajās debatēs par digitalizācijas nosacījumiem ir jāapskata arī atsevišķi finansēšanas, tehniskie un tiesiskie aspekti, kas nodrošinās virzību uz atvērtu zināšanu sabiedrību:

2.2.1

Līdz šim minētais projekts tiek apspriests tikai speciālistu līmenī un tas liecina par iesaistīto pušu (kultūras iestāžu, autoru, izdevēju, grāmatnīcu utt.) lielo ieinteresētību un to līdzdalību Komisijas izveidotās augsta līmeņa grupas darbā. Komisijas 2005. gada paziņojuma “i2010: digitālās bibliotēkas” (9) sagatavošanas gaitā rīkotajā apspriešanā tikai 7 % respondentu bija privātpersonas un 14 % — augstskolu mācībspēki. Zemais sabiedrības iesaistīšanās līmenis nepārsteidz, ņemot vērā debašu negaidīto uzsākšanu 2004. gada beigās — pēc tam, kad Google pasludināja plaša mēroga digitalizāciju, — kā arī pašu aptaujas anketu, kas vairāk orientējās uz saimnieciskas nozīmes grupām, ko skāra digitalizācijas sekas.

2.2.2

Pateicoties ievērojamiem reklāmas finansēšanas līdzekļiem popularizējot informācijas bezmaksas pieejamību tīmeklī, sabiedriskajai domai nav skaidra priekšstata par digitālās bibliotēkas pakalpojumiem. Līdz ar to pilsoniskajai sabiedrībai ir jāuzņemas pienākums, jo īpaši attiecībā uz jauno paaudzi, iesaistīties informācijas un izglītošanas pasākumos par intelektuālā vai radošā darba vērtību un par tā īpašuma tiesību ievērošanu.

2.2.3

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties iniciatīvu, lai plašāk iesaistītu pilsonisko sabiedrību kultūras mantojuma digitalizācijas turpmākajā procesā. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanās būs izšķirīga četros būtiskos aspektos, proti, nosakot kopīgus kritērijus materiālu atlasei, atbalstot finansējumu, pārliecinot visas iesaistītās puses par inovācijas nozīmīgumu un sekmējot visu iedzīvotāju iekļaušanos informācijas sabiedrībā.

2.2.4

Lai sasniegtu šo mērķi, EESK ierosina no 2008. gada marta, uzsākot izmēģinājuma modeļa īstenošanu, atvērt publisko telpu, lai apvienības, izglītības un kultūras iestādes, ģimenes un sociāli profesionālās organizācijas, kas pārstāv nākamos lietotājus, varētu tajā izteikt savu viedokli. Pilsoniskās sabiedrības īstenotie pasākumi būs noderīgi dažādos posmos, kas sekos projekta uzsākšanai 2008. gada novembrī, kā arī turpmākajos tā attīstības posmos.

2.2.5

Minētās debates varētu papildināt Eiropadomes secinājumiem pievienoto ceļvedi (2007-2010) un to pilnveidot, lai nodrošinātu digitalizācijas turpmāko attīstību un tās plašāku lietojumu. EESK pauž gandarījumu par uzaicinājumu sadarboties ar Pilsoniskās sabiedrības platformu starpkultūru dialogam, kas veido digitālo bibliotēku sabiedrisko tīklu.

2.2.6

Pēc 2008. gada, kas ir Eiropas starpkultūru dialoga gads, šīs debates varētu turpināties un noslēgties ar jaunu apspriešanos 2009. gadā. Līdz ar to pilsoniskā sabiedrība varētu iesaistīties turpmāko posmu noteikšanā ilgtermiņā, ņemot vērā Eiropas kultūras programmu augošas globalizācijas apstākļos. (10)

2.3.1

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta ziņojumā (11) izteikto priekšlikumu izveidot EDB “valdi”, kuras sastāvā darbotos tās kultūras iestādes, kas iesaistījušās EDL net projektā. Tās uzdevums būs pārraudzīt projekta tālākvirzību un digitalizācijas nacionālo plānu saskaņošanu. Valdei jāuzsāk plašs dialogs ar lietotāju pārstāvības organizācijām, tai skaitā ar EESK.

2.3.2

Komiteja atzīst, ka būtisku ieguldījumu var sniegt Eiropas valstu bibliotekāru konference, kas balstās uz kodifikācijas starptautiskajiem normatīvajiem standartiem (bibliogrāfisko rādītāju) un uzkrāto pieredzi iespieddarbu digitalizācijas jomā. EESK aicina pārējās valstu kultūras iestādes reģionālajā, valsts vai Kopienas līmenī iesaistīties, tostarp 2007. gada novembrī dibinātā fonda ietvaros, EDL net projekta koordinācijā saistībā ar arhīvu, valsts muzeju un audiovizuālo centru fondu materiālu pārvēršanu ciparu formātā.

2.3.3

Šajā svarīgajā jautājumā EESK atbalsta Direktīvas 2001/29/EK piemērošanu, kas nodrošina autortiesību un blakustiesību aizsardzību informācijas sabiedrībā, tostarp darbu pavairošanas un izplatīšanas jomā. Taču digitālajā laikmetā minētajai direktīvai ir trūkumi attiecībā uz nezināmu autoru darbiem, noteikumiem par darbu saglabāšanu ciparu formātā, tīmeklī radīto darbu (digital born) statusu un neatrisinātā problēma attiecība uz darbiem, kas vairs netiek izdoti vai izplatīti.

2.3.4

Direktīvā paredzēti izņēmumi, piemēram, attiecībā uz īpašām kopijām, kas izgatavotas publisko bibliotēku, izglītības iestāžu, muzeju vai arhīvu vajadzībām un invalīdiem paredzētās kopijas. Tā kā šie izņēmumi nav obligāti, to piemērošana katrā dalībvalstī ir atšķirīga.

2.3.5

Papildus minētajiem juridiskajiem aspektiem, Komiteja norāda arī uz tehniskām problēmām, kas padara šo projektu sarežģītu. Komiteja pauž īpašu gandarījumu par Komisijas pēdējos gados paveikto šo tehnisko problēmu risināšanā. Komiteja atbalsta 7. Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā un “econtentplus” programmā paredzētās iniciatīvas, jo īpaši saistībā ar saturu savietojamību un kompetences centriem digitalizācijas jomā. Savietojamība un daudzvalodība, kā arī mehānismi, ar kuriem tiks nodrošināta muzeju, bibliotēku un arhīvu fondu pieejamība kopējā tīmekļa vietnē, ir galvenie EDB panākumu faktori.

2.3.6

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas valsts un reģionālajā līmenī, un jo īpaši valstu Ekonomikas un sociālo lietu padomes, tiek aicinātas atbalstīt digitalizācijas pasākumu finansēšanu attiecīgajā dalībvalstī, lai nodrošinātu digitālo materiālu kritisko masu un to daudzveidību. Komiteja iesaka dalībvalstīm izmantot arī struktūrfondu līdzekļus; veiksmīgs piemērs tam ir Lietuva.

3.1.1

EESK uzskata, ka digitalizācijai ir jākļūst par būtisku sociālās un teritoriālas kohēzijas faktoru. (13) Komiteja jo īpaši iesaka digitālo pakalpojumu klāstā un to pieejamības noteikumos ņemt vērā dažādu paaudžu intereses, lai sekmētu saiknes un tālāknodošanu. Pēc pusaudžu vecuma personas, kas agrāk nav lasījušas, reti kļūst par lasītājiem. Zināšanu sabiedrības mērķis ir digitālās bibliotēkas pieejamība plašai sabiedrībai, tostarp minētajām personām, kas nav lasītājas, un neregulāriem lasītājiem.

3.1.2

No mūžizglītības viedokļa (14), kultūras mantojuma un jo īpaši zinātniskās informācijas (15) pārvēršana ciparu formātā sniedz plašas zināšanu ieguves iespējas. Lai sasniegtu šo mērķi un nodotu tālāk zināšanas atbilstoši jaunajiem apstākļiem, arī skolotāju sākotnējā un tālākizglītība (16) ir jāpielāgo jaunajai situācijai.

3.1.3

Lai to īstenotu, ir jāveic pētījumi par lietotāju interesēm un ieradumiem. Šobrīd prioritāte ir piešķirta rakstu darbiem (manuskriptiem, grāmatām, žurnāliem un uzziņu materiāliem), kurus izmanto galvenokārt trim mērķiem: teksta meklēšanai, piekļuvei tiešsaistē un lasīšanai autonomā režīmā (personīgā virtuālā bibliotēka). Jāizmēģina tādi jauni lietojumi kā sadarbības līdzekļi, anotāciju platformas un satura papildināšana hipertekstā vai arī multimēdiju izmantošana (skaņa, video, animācija). Šīs jaunās funkcijas veicinās ne tikai zināšanu izplatīšanu, bet pirmām kārtām to veidošanu.

3.1.4

Saistībā ar dažādiem nerakstītiem dokumentiem portāls Michael (Eiropas kultūras mantojuma daudzvalodīgs uzskaitījums) kopš 2007. gada nodrošina piekļuvi muzeju krājumiem, bibliotēku un arhīvu fondiem ciparu formātā, kas līdz šim bija izkaisīti pa visu Eiropu. Līdz ar to kultūras iestādēm vietējā, reģionālajā un valsts līmenī ir pieejami minēto krājumu apraksti. Sākotnēji minētā iniciatīva darbojās tikai Apvienotajā Karalistē, Francijā un Itālijā, bet to paredzēts īstenot vēl piecpadsmit dalībvalstīs, tādējādi piedāvājot jaunas iespējas kultūras tūrisma jomā. Kopš 2007. gada novembra portāls “Michael Culture” iekļauts fondā, kas apvieno un pārvalda visas šajā projektā iesaistītās kultūras iestādes.

3.1.5

EESK iesaka izveidot “lietojuma novērošanas centru”, lai noskaidrotu iespējas un praksi. EDB ir vērtīga ne tikai satura dažādības, bet arī intelektuālās apmaiņas jaunas prakses izplatīšanas un pētniecības tematu pieejamības ziņā. Komiteja vēlas iesaistīties EDL net darba grupā “Lietotāji”.

3.2.1

Kā izriet no 2006. gada jūnijā Rīgā pieņemtās ministru deklarācijas par jaunajām tehnoloģijām iekļaujošai sabiedrībai, ir jāpanāk, lai EDB nepalielinātu atšķirības starp to, kā tīmekļa iespējas izmanto regulāri lietotāji un gados vecāki cilvēki, invalīdi vai neaizsargātas sabiedrības grupas. Nesen izstrādātajos izpētes atzinumos Komiteja norāda uz pasākumiem, kas varētu nodrošināt minētajām personām e-piekļuves iespējas, tostarp ar Eiropas Sociālā fonda palīdzību.

3.2.2

Eiropas valstu bibliotēku, arhīvu un muzeju dokumentu digitalizācija un to pieejamība tiešsaistē ir neaizstājami iekļaušanās līdzekļi invalīdiem. Taču pārsātināts dizains, neatbilstošs formāts vai nepiemēroti aizsardzības līdzekļi var liegt šo piekļuvi.

3.2.3

Direktīvā, kas pieņemta 2001. gadā, ir skaidri noteikts, ka attiecībā uz invalīdiem (vājredzīgajiem, neredzīgajiem, personām ar kustību vai garīgiem traucējumiem) autortiesību jomā piemērojami izņēmumi.

3.2.4

Lai nodrošinātu šī kultūras mantojuma pieejamību, ir būtiski, lai EDB portāla un ar to saistīto valstu portālu izstrādes sākumposmā tiktu paredzēti īpaši tehniskie līdzekļi, kas nodrošina invalīdiem piekļuvi minētajiem portāliem.

3.2.5

Neskatoties uz to, ka pieredzējušie lietotāji bieži vien neitralizē pirātisma apkarošanai paredzētos tehniskos aizsardzības mehānismus, tie tomēr ierobežo mazāk pieredzējušos lietotājus. Šajā sakarā EESK iesaka tehniskās aizsardzības līdzekļu izstrādē jau sākotnēji ņemt vērā pieejamības un savietojamības aspektus, lai nodrošinātu, ka invalīdu izmantotie lasīšanas līdzekļi, piemēram, balss sintezatori, spēj nolasīt arī digitālu tekstu.

3.3.1

Portāls uzsāks darbu 2008. gada rudenī, piedāvājot tiešsaistē un bezmaksas lejuplādēšanai divus miljonus izdevumu, fotogrāfiju vai karšu, kas nav aizsargātas ar likumu. Tas ir jo īpaši nozīmīgi attiecībā uz retiem, vērtīgiem dokumentiem vai darbiem, kas vairs netiek izdoti vai izplatīti. Bet ilgtermiņā minēto dokumentu klāsts ir jāpapildina ar aktuālākiem dokumentiem.

3.3.2

EDB sākotnējais mērķis bija šajā portālā piedāvāt lietotājiem ne tikai dokumentus, kurus neaizsargā autortiesību likums, bet arī ar autortiesībām aizsargātus mūsdienu vai nesen izdotus dokumentus.

3.3.3

Lai veicinātu nesen izdoto darbu pieejamību, Komisija izveidoja augsta līmeņa ekspertu grupu. Lai aizpildītu “XX un XXI gadsimta melno caurumu” (18) attiecībā uz darbiem, kas aizsargāti ar autortiesībām, šī komiteja, kuras sastāvā ir izdevniecību un nacionālo bibliotēku pārstāvji, kā arī audiovizuālās un arhīvu nozares speciālisti, 2007. gada aprīlī izstrādāja priekšlikumus ar mērķi atvieglot piekļuvi nezināmu autoru darbiem un darbiem, kas vairs netiek izdoti, kā arī vienkāršot darbu saglabāšanu ciparu formātā.

3.3.4

Lai panāktu visai sabiedrībai pieejamu plaša mēroga digitalizāciju, ir jāizstrādā jauns saimniecisks modelis, kas nodrošina autoru, izdevēju un izplatītāju līdzsvarotu pārstāvību. Tīmekļa lietotāji pamatoti vēlas, lai maksas pakalpojums būtu pieejams par pieņemamu cenu. Komiteja aicina grāmatu nozares saimnieciskos dalībniekus rast konkrētus risinājumus sarunu ceļā. (19) Lai veicinātu šo jauno tirgu un novērstu pirātisma un viltojumu risku, izdevēju, autoru un grāmatnīcu pienākums ir piedāvāt patērētājiem plašu pakalpojumu klāstu, ņemot vērā dažādu dalībnieku viedokļus.

3.3.5

Viņuprāt, attiecībā uz darbiem, kurus aizsargā autortiesības, ar autortiesību īpašnieku piekrišanu būtu jādod lietotājiem iespēja piekļūt tiešsaistē minēto darbu īsiem fragmentiem vai virtuāli pārlapot darbu specializētās tīmekļa vietnēs. Lai iepazītos ar dokumenta, kas aizsargāts ar autortiesībām, pilnu tekstu, tīmekļa lietotāju varētu orientēt uz privātiem operatoriem, tai skaitā tradicionālo grāmatnīcu tīkliem, kas šādu iespēju piedāvā par pieņemamu cenu un apliecina honorāra maksājumu autortiesību īpašniekam. Minētā komiteja aicina autortiesību īpašniekus atbalstīt šīs jaunās iespējas.

3.3.6

Lai nodrošinātu maksas pakalpojumu par pieņemamu cenu, ir svarīgi, lai dalībvalstis piemērotu pazeminātu PVN likmi ne tikai grāmatām un citiem izdevumiem, bet arī publikācijām ciparu formātā.

3.3.7

Lai sekmētu licences ar atvieglotiem noteikumiem mūsdienu satura papildināšanai, nesen izstrādātajā atzinumā (20) Komiteja iesaka piešķirt atbilstošu aizsardzību Kopienas līmenī autoriem/māksliniekiem, kas ir izvēlējušies licenci ar atvieglotiem nosacījumiem. Līdz ar viņu darbu pieejamību bez maksas, jānodrošina arī viņu morālās tiesības un aizsardzība pret darbu nelikumīgu izmantošanu tirdzniecībā.

3.3.8

Komiteja iesaka Komisijai uzņemties iniciatīvu jaunu licenču izstrādei, kurās tiesības izplatīt ciparu formātā būtu nošķirtas no tiesībām publicēt papīra formātā.

3.3.9

Komisija 2007. gada veica plašu salīdzinošu pētījumu (21) par autortiesību un blakustiesību direktīvas transponēšanu valstu tiesību sistēmās (22). Lai uzlabotu saskaņošanu Kopienas līmenī, Komiteja pievērsīs īpašu uzmanību šā pētījuma secinājumiem.

3.4.1

XXI gadsimta sākumā, kad tīmeklī pieejams plašs informācijas apjoms, kurai nav norādītas atsauces un kuru ir grūti pārbaudīt, Eiropas projekta neapstrīdama priekšrocība būs satura atlase, lai nodrošinātu tā objektivitāti un plurālismu, kā arī sistematizētas zināšanas, to klasifikācija un formātu standartizācija, lai atvieglotu meklēšanu plašajā informācijas klāstā. Precīzas, kvalitatīvas un konkrētas atbildes uz lietotāju jautājumiem un meklējumiem ir atkarīgas no meklētājprogrammu attīstības mijiedarbības ar digitālo zināšanu koordinācijas uzlabošanu Eiropas līmenī.

3.4.2

EESK uzsver, ka prototipa izmēģinājumam, ko 2007. gada martā kopīgi uzsāka Francija, Ungārija un Portugāle, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu piekļuvi sistematizētiem krājumiem. Šis ekspertu atzītais Eiropas līmeņa modelis ir pamats digitalizācijai Eiropā un ieguldījums EDB turpmākajā attīstības posmā. Turklāt šī prototipa sistēma ir pieejama visām meklētājprogrammām. Izmantojot standarta anketu modeļus, kas paredzēti tīmekļa lietotāja pieprasījuma formulēšanai un orientēšanai, tā varētu atvieglot meklēšanu.

3.5.1

EESK uzsver, ka EDB būs pirmā daudzvalodu bibliotēka (23) pasaules tīmeklī, kas nodrošinās kultūras daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu. Eiropai ar tās izcilo kultūras mantojumu un satura daudzveidību ir jānodrošina vadošā loma zināšanu digitalizācijas procesā pasaules mērogā atbilstoši UNESCO konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības saglabāšanu un veicināšanu. Pateicoties Eiropas valodu izplatībai pasaulē, ne tikai eiropiešiem, bet arī citu kontinentu iedzīvotājiem tiks nodrošināta piekļuve pasaules mantojumam un viņu kultūras pirmavotiem, kas glabājas Eiropā.

3.5.2

EDB attīstības gaitā pēc 2010. gada Komiteja iesaka katrai dalībvalstij piedāvāt attiecīgās valsts ievērojamāko literāro darbu izlasi dažādās valodās, lai nodrošinātu Eiropas kultūras identitātes izplatīšanu un ievērotu dažādību.

4.1

Lai nodrošinātu vietējā līmeņa piekļuvi globālā sistēmā, EESK formulē ieteikumus publisko lasītavu atbalstam. Kultūras vērtību apritei piemīt globāla un multimodāla dimensija, kas ir efektīva tikai tādā gadījumā, ja sabiedrības rīcībā ir materiāls nodrošinājums, kas tai ļauj izmantot plašo piedāvājumu klāstu. Bibliotēku publiskās lasītavas un vietējās kultūras iestādes nodrošina vienlīdzīgas piekļuves iespējas visiem. Lai nodrošinātu sociālo iekļaušanos, ir jāsaglabā tradicionālo bibliotēku nozīme nemateriālā satura pieejamības jomā.

4.2

Tradicionālās bibliotēkas un mediatēkas kā iestādes, kas nodod tālāk sistematizētas zināšanas un nodrošina kultūras vērtību pieejamību visiem, ir apliecinājušas savu nozīmi ķēdē, kuras sākumposms ir autors, vidusposms — grāmatnīcas un noslēguma posms — lasītājs. Minētajām iestādēm ir jāturpina savi pienākumi arī saistībā ar nemateriālo saturu. Tādēļ būtu lietderīgi piemērot īpašus līgumus vai licences, kas, saglabājot līdzsvarotību, sekmētu minēto iestāžu darbību un izplatīšanas uzdevuma īstenošanu. (24)

4.3

Valstu kultūras iestāžu dokumentu, kas ir valsts īpašums, pārveidošana ciparu formātā jāveic sadarbībā ar vietējām bibliotēkām un arhīvu centriem. Tradicionālo bibliotēku apmeklētāji nav speciālisti un, veicot ar autortiesībām neaizsargāta satura atlasi, ir jāņem vērā viņu intereses, kā arī apmeklētāju daudzveidība.

4.4.1

Tradicionālās bibliotēkas iepērk materiālus (grāmatas, kompaktdiskus, nošu partitūras, valodu mācīšanas metodiku u.c.) un nodod tās lietotāju rīcībā uz noteiktu laiku bez maksas vai arī par niecīgu samaksu, tādējādi nodrošinot, ka finanšu aspekts nav šķērslis, lai piekļūtu šiem materiāliem. Jaunajam saimnieciskajam modelim, kas paredzēts nemateriālajam saturam, jāatbilst bibliotēku un mediatēku apmeklētāju interesēm un jābūt pielāgotam viņu ieradumiem. Turklāt tradicionālajām bibliotēkām ir liels mūsdienu satura iepirkšanas potenciāls, kam ir tieša saikne ar jaunākajām norisēm informācijas, kultūras un tehnoloģiju jomā. Tām ir jāpiedalās jaunā saimnieciskā modeļa izstrādē.

4.4.2

Ir jāpanāk, lai nemateriālā un jo īpaši digitālā satura izplatība netraucētu bibliotēkām pildīt izglītošanas funkciju; tādēļ satura, kas pārvērsts ciparu formātā, aprites saimnieciskajos un tehniskajos modeļos jāņem vērā tradicionālo bibliotēku nozīme un uzdevumi, tādējādi nodrošinot arī turpmāk pakalpojumus bibliotēku iekšējos tīklos (intranet) un grāmatu aizdošanu reģistrētajiem lietotājiem.

4.5.1

Iekštīklā (intranet) jāpanāk, lai tradicionālās bibliotēkas nodrošinātu lietotājiem ne tikai piekļuvi materiālajiem fondiem, bet arī vietējo piekļuvi nemateriālajam saturam, izmantojot datorus, printerus, programmatūras, platjoslas pieslēgumu, informāciju, palīdzību un mediāciju. Tradicionālo bibliotēku personāla sākotnējā apmācībā un tālākizglītībā, kā arī viņu darba organizēšanā jāņem vērā arī nemateriālais saturs.

4.6.1

Bez atbilstošas sagatavošanas un informācijas plašas sabiedrības pārstāvji pārāk bieži uzskata, ka personālais dators, ar ko aprīkots arvien lielāks mājsaimniecību skaits, ir multimēdiju termināls vaļaspriekam un tādēļ nepārzin Internet sniegtās iespējas kultūras, izglītības, pedagoģijas un informācijas jomā. Tradicionālajām bibliotēkām, kas veic aktīvu mediāciju, organizējot pasākumus, lai ieinteresētu dažāda vecuma iedzīvotājus grāmatu lasīšanā, ir jāuzņemas pienākumi arī saistībā ar nemateriālo saturu.