31.1.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 24/12

1.1

Komisija ir sniegusi priekšlikumu regulai par personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa satiksmi, lai invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošinātu tādas pašas iespējas izmantot gaisa satiksmi, kādas tās ir pārējiem iedzīvotājiem.

1.2

Komisija uzskata, ka gaisa transporta pieejamība ir viens no līdzekļiem personu ar spēju traucējumiem integrācijai un viņu aktīvai dalībai ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.

1.3

Komisija saista minēto iniciatīvu ar nediskriminācijas politikām, kas kā vispārīgs princips īpaši nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā. Turklāt EK Līguma 13. pants dod Eiropas Kopienai apkarot diskrimināciju, tostarp ar diskrimināciju invaliditātes dēļ.

1.4

Regulas mērķis ir nodrošināt, lai ar gaisa transporta vienotā tirgus izveidi radītās iespējas būtu vienlīdzīgas visiem pasažieriem.

1.5

Komisijas priekšlikums veido pirmo likumdošanas iniciatīvu Eiropas Kopienas tiesībās, kas īpaši attiecas uz personām ar spēju traucējumiem, taču tā pozitīvi ietekmēs arī daudzus vecāka gadagājuma cilvēkus un pasažierus ar īslaicīgi ierobežotām pārvietošanās spējām.

1.6

Priekšlikums, kas paredzēts nevienlīdzīgas attieksmes novēršanai, ir balstīts uz šādiem pamatprincipiem:

1.7

Gaisa pārvadātāju un lidostu pēdējos gados brīvprātīgi noslēgtie līgumi jāuzskata par pirmo pozitīvo soli, lai likvidētu nevienlīdzīgu attieksmi un nodrošinātu kvalitatīvu palīdzību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Minētie līgumi tomēr ir izrādījušies nepietiekami, un šajā būtiskajā jomā ir jānosaka precīzi pienākumi un noteikumi.

2.1

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu un pilnībā atbalsta priekšlikuma pamataprincipus.

2.2

Regula nepārprotami veicina šķēršļu atcelšanu attiecībā uz gaisa satiksmi personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Tā ir saistīta arī ar ES nesen pieņemto regulu par kompensācijām un palīdzību pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu, lidojumu atcelšanu vai ilgstošu aizkavēšanos (1), kas veicina pasažieru tiesību nostiprināšanu.

2.3

Turklāt savos nesen pieņemtajos atzinumos (2) EESK ir aizstāvējusi nepieciešamību pēc tiesību aktiem, kas attiecas ne tikai uz nodarbinātību un kuri novērstu šķēršļus, ar kādiem personas ar spēju traucējumiem saskaras citās dzīves jomās. Pārvietošanās spēja ir būtisks aspekts cilvēku ar īpašām vajadzībām sociālajai integrācijai.

2.4

EESK izsaka nožēlu, ka tiesību aktos nav ietverti noteikumi par lidostu infrastruktūras, transportlīdzekļu, ko izmanto pasažieru pārvadāšanai, un lidmašīnu pieejamību invalīdiem. EESK atzīmē, ka tikai šādi pasākumi nodrošinās vienādas iespējas gaisa satiksmē. EESK aicina Eiropas Komisiju ierosināt papildu tiesību aktus, lai nodrošinātu visas jaunās infrastruktūras un transporta aprīkojuma pieejamību, kā arī nodrošinātu esošo šķēršļu pakāpenisku likvidēšanu.

2.5

Komiteja atbalsta regulas vispārējos nosacījumus un jo īpaši piekrīt noteikumam par vienotu centralizētu pakalpojumu vadības struktūrvienību lidostās, jo šāda sistēma ir visdrošākais veids, lai garantētu pārskatatbildību, augstu kvalitāti un nepārtrauktu palīdzību pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

2.6

Komiteja tomēr uzskata, ka daži nosacījumi ir jāpastiprina, lai tie labāk kalpotu galvenajam mērķim.

2.7

Komiteja arī uzstāj uz nepieciešamību plaši apspriesties ar pilsonisko sabiedrību pārstāvošajām organizācijām, lai nodrošinātu to, ka gaisa satiksmes jomā visiem pilsoņiem, tai skaitā personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ir garantētas viņu tiesības. Turklāt, lai nodrošinātu labāku regulas īstenošanu, ir būtiski nodrošināt drošības standartu definīciju ietveroša dialoga izveidošanu starp lidostām, pakalpojumu nodrošinātājiem, aviosabiedrībām un invalīdu pārstāvības organizācijām, ieskaitot personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām Lidostu izmantotāju komitejā.

Komiteja atzinīgi vērtē apstākli, ka samaksa par palīdzību netiks pieprasīta no cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet tā nepiekrīt priekšlikumam, ka palīdzība būtu jāfinansē, sadalot izmaksas vienlīdzīgi visiem pasažieriem, kā tas noteikts EK regulas projekta 7. apsvērumā. Komiteja vēlreiz atkārto, ka maksa par palīdzību ir jāsadala starp gaisa pārvadātājiem, kas izmanto lidostu, proporcionāli to pasažieru skaitam, kurus katrs pārvadātājs nogādā no lidostas un uz lidostu, un tas nekādā gadījumā nedrīkst izraisīt biļešu cenu paaugstinājumu pasažieriem.

2.8

Komiteja atzīmē, ka nolūkā novērst patvaļīgus atteikuma gadījumus, jāprecizē atkāpe no 3. pantā ietvertā galvenā principa — pārvadāšanas atteikuma nepieļaušanas,- kas ir paredzēta 4. pantā, saskaņā ar kuru ir pieļaujams iekāpšanas atteikums, lai izpildītu drošības prasības. Pamata nosacījumi būtu jādefinē ES līmenī, precizējot un nosakot drošības prasības regulai pievienotā pielikumā vai arī īpašā īstenošanas regulā. Šobrīd šādu kārtību nosaka pārvadātāji vai atsevišķi tiesību akti, kā rezultātā tā ir ļoti atšķirīga un reizēm pretrunīga. Eiropas Komisijas priekšlikums noteikt drošības prasības ar atsevišķu valstu tiesību aktiem neatrisinātu minēto problēmu. Bez tam informācijai par drošības prasībām jābūt publiski pieejamai visiem pasažieriem, bet nevis tikai pēc pieprasījuma.

2.9

Komiteja arī atzīmē, ka regulā nav skaidri izteikta noteikuma, saskaņā ar ko aviosabiedrībām obligāti jākompensē lidojuma izmaksas vai jāmaina maršruts un jāuzņemas rūpes par personām, kurām ir atteikta iekāpšana atbilstoši minētajai regulai, kā tas ir noteikts regulā par kompensācijām un palīdzību pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu, lidojumu atcelšanu un to ilgstošu aizkavēšanos.

2.10

Komiteja uzsver arī nepieciešamību pieņemt stingrākus nosacījumus par pienākumu nodrošināt 5. pantā minēto palīdzību. Lidostu pārvaldes iestāžu atbildība jāattiecina arī uz pasažieriem, kas ir pārvietoti uz lidostu vai ceļo tranzītā, ja viņi par to ir paziņojuši 24 stundas iepriekš. Pašreizējais priekšlikuma formulējums — “veikt visus saprātīgi nepieciešamos pasākumus” — nav apmierinošs. Izņēmuma apstākļi, kas nav atkarīgi no pārvaldes iestādes, tomēr var tikt ņemti vērā.

2.11

Komiteja piekrīt viedoklim, ka visās Eiropas lidostās vajadzētu ieviest saskaņotus augstas kvalitātes standartus pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām papildus jau regulas 1. pielikumā noteiktajiem. Pašreizējā priekšlikumā noteiktais divu miljonu pasažieru slieksnis atbrīvotu ievērojamu skaitu Eiropas lidostu no šā galvenā pienākuma. Bez tam Komiteja uzskata, ka arī mazām lidostām ar mazāk nekā miljons pasažieru gadā būtu jāievieš kvalitātes standarti (piemēroti to izmēram) vietējā līmenī, cieši sadarbojoties ar invalīdu, tajā skaitā personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām, organizācijām.

2.12

EESK arī uzsver, ka attiecīgā personāla apmācība, veidojot tā izpratni par invaliditāti, ir nepieciešama, lai nodrošinātu cilvēka vajadzībām un īpašībām atbilstošu palīdzību. Jauno tehnoloģiju izmantošana (piemēram, īsziņu pakalpojumi (SMS) vai peidžeri) arī varētu atvieglot pasažieru ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārvietošanu (piemēram, personas ar dzirdes vai redzes traucējumiem).

2.13

Uzmanība jāpievērš vajadzībai pēc vienkāršas procedūras attiecībā uz paziņojumu par palīdzības nepieciešamību, kam arī vajadzētu būt bezmaksas. Šādu paziņojumu parasti sniedz tad, kad ir rezervētas biļetes, un to saņem aviosabiedrības. Tādēļ būtiski svarīga ir informācijas droša pārsūtīšana no aviosabiedrībām uz lidostām, lai nodrošinātu vislabākās kvalitātes pakalpojumus. Pasažieriem brīdī, kad viņi paziņo par palīdzības nepieciešamību, jāizsniedz apstiprinājuma kods. Turklāt domstarpību gadījumā ar nepaziņošanu saistītais pierādīšanas pienākums jāuzņemas pārvadātājiem un/vai ceļojuma rīkotājam, kas ir atbildīgs par rezervēšanu.

2.14

Paziņošanas procedūrās bez tam būtu jāņem vērā pieejamības prasības. Jānodrošina alternatīvo saziņas līdzekļu — telefona un interneta — pieejamība. Interneta vietnēm jābūt saskaņotām ar WAI  (3) un telefoniskiem paziņojumiem jābūt bez maksas.

2.15

EESK arī uzskata, ka regulas tekstā jāiekļauj atsauce uz Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, lai ievērotu personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, proti, pieprasītās informācijas izmantošana ir ierobežota līdz regulā noteikto palīdzības sniegšanas saistību izpildes mērķiem, un to nedrīkst izmantot pret pasažieri, kurš pieprasa šādu pakalpojumu.

2.16

Komiteja izsaka bažas, ka dažādo par sūdzībām atbildīgo iestāžu nozīmēšana dalībvalstu līmenī varētu kavēt efektīvas pārkāpumu izmeklēšanas procedūras un to pieejamību pasažieriem. EESK uzsver nepieciešamību pēc viegli pieejamas iestādes sūdzību pieņemšanai, kas pārraudzītu regulas ieviešanu un izpildi. EESK uzskata, ka par minētajiem jautājumiem katrā dalībvalstī varētu būt atbildīga tikai viena iestāde, lai nodrošinātu mazāk sarežģītu sistēmu nekā paredzēts pašreizējā priekšlikumā. Ņemot vērā gaisa satiksmes internacionalizāciju un to, ka aizvien lielāks skaits pasažieru ceļo pa valstīm, kas nav viņu mītnes valsts, EESK uzskata, ka būtu lietderīgi izveidot Eiropas līmeņa iestādi.

2.17

EESK iestājas par nepieciešamību piešķirt personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības uz pilnīgu atlīdzību pārvietošanās inventāra pazaudēšanas vai bojājumu gadījumā. Pienācīgi jāņem vērā nopietnās sekas attiecībā uz pasažieru pārvietošanās spēju, neatkarību un drošību. EESK arī uzskata, ka atbildība par rīcību ar pārvietošanās inventāru uz zemes attiecināma uz aviopārvadātāju, lai nodrošinātu atbilstību aviopārvadātāju atbildības starptautiskajiem pamatprincipiem, kā tas ir noteikts Monreālas konvencijā.

2.18

Komiteja arī vēlētos norādīt uz nepieciešamību regulā stingri noteikt skaidrus pienākumus un saistības gadījumam, ja pasažieri, kam nepieciešama palīdzība, cietuši negadījumā vai slikti apkalpoti lidostā vai pie iekāpšanas lidmašīnā, saskaņā ar Varšavas konvenciju, kas grozīta ar Hāgas konvenciju un Monreālas konvenciju (4).

2.19

EESK arī vēlētos pievērsties dažiem jautājumiem, kas saistīti ar palīdzību, pasažieriem atrodoties lidmašīnas salonā. EESK ierosina svītrot ieteikto suņu pavadoņu pārvadāšanas ierobežojumu līdz piecām stundām, jo šāds ierobežojums praksē nepastāv. Regulā jāiekļauj arī prasība pārvadātājiem informēt par pārvietošanās inventāra pārvadāšanas salonā ierobežojumiem. Noteikumi par informācijas pieejamību saistībā ar lidojumiem attiecināmi arī uz drošības pasākumiem.

2.20

EESK ir nobažījusies arī par to, ka regula nenovērš visus šķēršļus ceļošanai ar gaisa satiksmi. Jo īpaši būtiski ir nodrošināt to, ka visas jaunās lidostas ir pieejamas personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un esošās lidostas pakāpeniski likvidē šķēršļus vienlīdzīgai piekļuvei.

2.21

Bez tam EESK vēlētos ieteikt aviopārvadātājiem, pērkot vai fraktējot jaunas lidmašīnas, izvēlēties tādas, kas atbilst pieejamības standartiem.

3.1

EESK stingri atbalsta priekšlikumu, bet iesaka vairākas izmaiņas, kas sīki izklāstītas 2. daļā, lai nodrošinātu lielāku saskaņotību un efektivitāti saistībā ar vienlīdzīgu iespēju nepieciešamību pasažieriem — invalīdiem un pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, ceļojot ar gaisa satiksmi.