(1)

Pārredzama, visaptveroša un uzticama statistikas zināšanu bāze ir nepieciešama, lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu, izvērtētu un pārskatītu ar lauksaimniecību saistītās Savienības rīcībpolitikas, jo īpaši kopējo lauksaimniecības politiku (“KLP”), tostarp lauku attīstības pasākumus, kā arī Savienības rīcībpolitikas, kas cita starpā saistītas ar vidi, pielāgošanos klimata pārmaiņām un šo pārmaiņu mazināšanu, zemes izmantošanu, reģioniem, sabiedrības veselību, pārtikas nekaitīgumu, augu aizsardzību, pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, veterināro zāļu lietošanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Turklāt šāda statistika var būt noderīga lauksaimniecības ietekmes uz apputeksnētājiem un būtiskiem augsnes organismiem uzraudzībai un novērtēšanai.

(2)

Statistikas datu vākšanai, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības ielaidi un izlaidi, inter alia vajadzētu būt vērstai uz to, lai uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanas procesu nodrošinātu ar atjauninātiem, ļoti kvalitatīviem un pieejamiem datiem, jo īpaši datiem, kas nepieciešami agrovides rādītāju izstrādei, un lai atbalstītu un izvērtētu Eiropas zaļā kursa progresu kopā ar saistīto stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju, Nulles piesārņojuma rīcības plānu, Rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai Savienībā un turpmākās KLP reformas. Būtisks elements Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā ir pārkārtošanās uz daudzfunkcionālu lauksaimniecību, kas spēj pietiekamā daudzumā saražot nekaitīgu pārtiku un vienlaikus nodrošināt videi labvēlīgu izlaidi.

(3)

Augstas kvalitātes saskaņoti, konsekventi un salīdzināmi statistikas dati ir svarīgi, lai novērtētu lauksaimniecības ielaides un izlaides stāvokli un tendences Savienībā nolūkā sniegt saturīgus un precīzus datus par lauksaimniecības ietekmi uz vidi un ekonomiku un par pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku lauksaimniecības praksi. Savāktajiem datiem vajadzētu būt saistītiem arī ar tirgu darbību un pārtikas nodrošinājumu, lai pietiekamā daudzumā būtu pieejama kvalitatīva pārtika un lai varētu izvērtēt Savienības un valstu rīcībpolitiku ilgtspēju un rezultātus, tostarp ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu, kā arī jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstības ilgtspēju un ietekmi. Minētie dati cita starpā ietver statistiku par lauksaimniecības dzīvniekiem un gaļu, olu ražošanu un izmantošanu, kā arī piena un piena produktu ražošanu un izmantošanu. Svarīga ir arī statistika par laukaugu platību, ražu un produkciju, dārzeņiem, ilggadīgiem stādījumiem un zālājiem un preču bilancēm. Turklāt ir vajadzīga statistika par augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas līdzekļu un veterināro zāļu, jo īpaši barībā lietoto antibiotiku, pārdošanu un izmantošanu.

(4)

Lauksaimniecības statistikas starptautiska izvērtējuma rezultātā tika izstrādāta Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas globāla stratēģija lauksaimniecības un lauku statistikas uzlabošanai. Minēto globālo stratēģiju Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komiteja apstiprināja 2010. gadā. Attiecīgā gadījumā Eiropas lauksaimniecības statistikā būtu jāievēro minētās globālās stratēģijas ieteikumi.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 (2) izveidots tiesiskais regulējums Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, pamatojoties uz kopīgiem statistikas principiem. Minētajā regulā izklāstīti kvalitātes kritēriji un norādīts uz vajadzību mazināt slogu apsekojuma respondentiem un dot ieguldījumu vispārīgāka mērķa – administratīvā sloga samazināšanas – sasniegšanā.

(6)

Lauksaimniecības statistikas stratēģijā 2020. gadam un turpmākajam laikposmam, ko 2015. gada novembrī atbalstīja Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (“ESSK”), paredzēts pieņemt divas pamatregulas, kas aptvertu visus Savienības tiesību aktos par lauksaimniecības statistiku ietvertos aspektus, izņemot ekonomikas pārskatus lauksaimniecībā (EPL). Šī regula ir viena no minētajām divām pamatregulām, un tai būtu jāpapildina jau pieņemtā pamatregula, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1091 (3).

(7)

Pašlaik Eiropas statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi vāc, sagatavo un izplata, pamatojoties uz virkni tiesību aktu. Pašreizējais tiesiskais regulējums nenodrošina pienācīgu konsekvenci starp dažādām statistikas jomām un neveicina integrētu pieeju tādas lauksaimniecības statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, kuras mērķis ir aptvert lauksaimniecības ekonomiskos un vides aspektus. Ar šo regulu būtu jāaizstāj minētie tiesību akti, lai informācija būtu saskaņota un salīdzināma un nodrošinātu Eiropas lauksaimniecības statistikas konsekvenci un koordināciju, atvieglotu attiecīgo statistikas procesu integrāciju un racionalizāciju un nodrošinātu holistiskāku pieeju. Tāpēc ir jāatceļ minētie tiesību akti, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1165/2008 (4), (EK) Nr. 543/2009 (5) un (EK) Nr. 1185/2009 (6) un Padomes Direktīva 96/16/EK (7). Šajā regulā būtu jāiekļauj daudzie saistītie Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) nolīgumi un neoficiālās vienošanās starp valstu statistikas iestādēm (VSI) un Komisiju (Eurostat) par datu nosūtīšanu, ja ir pierādījumi, ka dati atbilst lietotāju vajadzībām, saskaņotā metodika darbojas un dati ir pienācīgā kvalitātē.

(8)

ESS ir vākusi statistiku, kas prasīta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 617/2008 (8) un kas atbilst atsevišķiem, taču ne visiem tās kvalitātes standartiem. Šī statistika atbalsta Savienības un valstu rīcībpolitikas ilgākā termiņā, un tā būtu jāintegrē kā Eiropas statistika, lai nodrošinātu datu pieejamību un kvalitāti. Lai dalībvalstis datus neziņotu divreiz, būtu jāatceļ minētajā regulā noteiktās statistikas prasības.

(9)

Lielu daļu lauksaimniecības platības Savienības līmenī veido zālāji. Iepriekš šo platību kultivēšanu neuzskatīja par svarīgu, un tāpēc šie dati netika iekļauti augkopības kultūru statistikā. Tā kā klimata pārmaiņu dēļ zālāju un atgremotāju ietekme uz vidi ir kļuvusi nozīmīgāka, tagad ir vajadzīga statistika par zālāju audzēšanu, tostarp ganībām.

(10)

Eiropas lauksaimniecības statistikas vajadzībām būtu jāizvērtē, vai, neradot jaunus pienākumus un administratīvo slogu, ir iespējams daudz plašāk izmantot datus, kas jau savākti saskaņā ar KLP prasībām.

(11)

Lai informāciju par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi saskaņotu un salīdzinātu ar informāciju par lauku saimniecību struktūru un lai turpinātu īstenot Lauksaimniecības statistikas stratēģiju 2020. gadam un turpmākajam laikposmam, ar šo regulu būtu jāpapildina Regula (ES) 2018/1091.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 138/2004 (9) neattiecas uz lauksaimniecības produktu cenu statistiku, taču būtu jānodrošina tās pieejamība un saskaņotība ar EPL. Tādēļ statistikai par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi būtu jāaptver statistika par lauksaimniecības ielaides cenām, kas ir saskaņotas ar EPL. Lai varētu veikt EPL aprēķinus un sagatavot salīdzināmus cenu indeksus, lauksaimniecības izlaides cenu datiem vajadzētu būt pieejamiem dalībvalstīs.

(13)

Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, KLP un mērķi samazināt atkarību no pesticīdu lietošanas, ir svarīgi ik gadu sniegt ļoti kvalitatīvu statistiku par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu saistībā ar vides, veselības un ekonomikas aspektiem. Tas, ka Savienības līmenī nav elektroniska reģistra, kurā apkopoti dati par augu aizsardzības līdzekļu profesionālu lietošanu un kuru varētu izmantot statistikas vajadzībām, ir būtisks šķērslis, kas liedz datus par augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu lauksaimniecībā vākt biežāk, proti, nevis reizi piecos gados, bet gan reizi gadā. Lai VSI dotu laiku sagatavoties turpmākai ikgadējai statistikas sagatavošanai par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, šajā regulā būtu jāparedz pārejas režīms.

(14)

Dati par pesticīdu laišanu tirgū un izmantošanu, kuri jāiesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 (11), būtu jāizmanto šīs regulas prasību nolūkos saskaņā ar attiecīgajiem minētās direktīvas un minētās regulas noteikumiem. Par augu aizsardzības līdzekļiem izplatītajos datos būtu jāiekļauj darbīgās vielas, kas laistas tirgū un lietotas lauksaimniecības darbībās, un attiecīgo vielu lietojums būtu jānorāda sadalījumā pa kultūraugu veidiem un tiem saistītajām apstrādātajām platībām.

(15)

Salīdzināma visu dalībvalstu statistika par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi ir svarīga, lai noteiktu KPL attīstību un uzraudzītu KLP īstenošanu, izmantojot valstu stratēģiskos plānus attiecībā uz KLP devumu Eiropas zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšanā. Tādēļ mainīgajiem lielumiem pēc iespējas būtu jāizmanto standarta klasifikācijas un kopīgas definīcijas.

(16)

Datu saskaņotība, salīdzināmība un savstarpēja izmantojamība un ziņošanas formāta vienveidība ir priekšnoteikums Eiropas lauksaimniecības statistikas sagatavošanai, jo īpaši attiecībā uz vākšanas, apstrādes un izplatīšanas procedūru efektivitāti un rezultātu kvalitāti.

(17)

Statistikas apkopošanai vajadzīgie dati būtu jāvāc tādā veidā, kas respondentiem, tostarp lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un dalībvalstīm, pēc iespējas minimizē izmaksas un administratīvo slogu. Tādēļ ir jāapzina vajadzīgo datu avotu iespējamie īpašnieki un jānodrošina, ka minētos avotus var izmantot statistikai.

(18)

Nosūtāmās datu kopas aptver vairākas statistikas jomas. Lai saglabātu elastīgu pieeju, kas statistiku ļauj pielāgot, ja mainās datu prasības, pamatregulā būtu jāprecizē vienīgi jomas, temati un detalizētie temati un detalizētās datu kopas būtu jāprecizē ar īstenošanas aktiem. Detalizēto datu kopu vākšanai nevajadzētu radīt ievērojamas papildu izmaksas, kas respondentiem un dalībvalstīm uzliktu nesamērīgu un nepamatotu slogu.

(19)

Eiropas statistikā par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi datu kopas mainīgais lielums var ietvert vairākus aspektus, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības un reģionālā līmeņa aspektu. Bioloģiskās lauksaimniecības aspekts attiecas uz ražošanu un produktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/848 (12) noteiktajiem principiem. Reģionālā līmeņa aspekts būtu jānodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (13). Lai datu sniegšana saskaņā ar šo regulu radītu mazāku slogu dalībvalstīm un lai zinātu iepriekš, kādi dati jāvāc, šīs regulas pielikumā būtu jānorāda detalizētie temati un piemērojamie aspekti. Regulas pielikumā būtu jāiekļauj vārds “piemēro” attiecībā uz detalizētiem tematiem, par kuriem jānorāda bioloģiskās lauksaimniecības vai reģionālā līmeņa aspekts, vai abi aspekti.

(20)

Bioloģiskā ražošana kļūst par arvien svarīgāku ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas sistēmu rādītāju. Statistikas dati par bioloģisko ražošanu ir būtiski, lai uzraudzītu, kā tiek īstenots rīcības plāns bioloģiskās ražošanas attīstībai Savienībā. Tādēļ ir jānodrošina, ka pieejamā statistika par bioloģisko ražošanu, tostarp dati par sertificētām platībām vai platībām, kurās pāriet uz bioloģisko ražošanu, ir saskanīga ar citu lauksaimnieciskās ražošanas statistiku un tiek integrēta datu kopās. Minētajai bioloģiskās ražošanas statistikai vajadzētu būt saskaņotai arī ar administratīvajiem datiem, kas sagatavoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 un tai būtu tie jāizmanto.

(21)

Viens no visplašāk izmantotajiem agrovides rādītājiem ir augu barības vielu bruto bilance. Eurostat/ESAO kopējā metodikā tā ir aprakstīta kā aprēķinātā starpība starp kopējo barības vielu ienesi lauksaimniecības sistēmā, un no minētās lauksaimniecības sistēmas iznesto barības vielu daudzumu. Lai gan augu barības vielu bruto bilance ir svarīga, ne visas dalībvalstis brīvprātīgi iesniedz Komisijai (Eurostat) datus par to. Tāpēc ir būtiski, lai augu barības vielu bruto bilance tiktu iekļauta šajā regulā.

(22)

Veterinārās zāles ir nozīmīgs ielaides elements lauksaimniecībā. Ir svarīgi izvairīties no darba dublēšanās un optimāli izmantot pieejamo informāciju, kas ir izmantojama statistikas vajadzībām. Līdz ar to un nolūkā Savienības pilsoņiem un citām ieinteresētajām personām sniegt viegli pieejamu un noderīgu informāciju par veterināro zāļu pārdošanu un lietošanu, tostarp par antimikrobiālo zāļu lietošanu produktīvo dzīvnieku audzēšanā, Komisijai (Eurostat) attiecīgā pieejamā statistika būtu jāizplata saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/6 (14). Šajā ziņā starp Komisiju un attiecīgajām struktūrām, tostarp starptautiskā līmenī, būtu jānoslēdz atbilstīgi sadarbības nolīgumi par statistikas pasākumiem.

(23)

Biocīdi ir nozīmīgs ielaides elements lauksaimniecībā, piemēram, veterinārajā higiēnā un dzīvnieku barībā. Augu aizsardzības līdzekļos atļautās darbīgās vielas bieži izmanto biocīdos. Regulā (EK) Nr. 1185/2009 jau ir minēta vajadzība vākt statistiku par biocīdiem, lai īstenotu uz informāciju balstītas, zinātniski pamatotas rīcībpolitikas lauksaimniecības, vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomā. Ņemot vērā, ka joprojām tiek īstenota darba programma, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (15) paredz sistemātiski pārbaudīt visas biocīdos esošās darbīgās vielas, taču šajā saistībā darbs ir pabeigts tikai 35 % apmērā, pašlaik ir pāragri biocīdus iekļaut šīs regulas darbības jomā. Tiklīdz būs pabeigta biocīdos lietoto darbīgo vielu pārbaude, Komisijai būtu jāapsver iespēja paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai iekļautu šādus produktus.

(24)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 teritoriālās vienības būtu jānosaka saskaņā ar Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (“NUTS”) klasifikāciju. Lai mazinātu slogu dalībvalstīm, prasībām iesniegt reģionālos datus nevajadzētu pārsniegt līdz šim Savienības tiesību aktos noteiktās prasības, ja vien nav ieviesti jauni reģionālie līmeņi. Līdz ar to būtu atbilstīgi atļaut Vācijai reģionālās statistikas datus sniegt tikai par NUTS 1 līmeņa teritoriālajām vienībām.

(25)

Vajadzētu būt iespējai vākt datus par ad hoc tematiem, kas saistīti ar lauksaimniecības ielaidi un izlaidi konkrētā laikā, lai regulāri savāktos datus papildinātu ar papildu datiem par tematiem, kuriem nepieciešama sīkāka informācija, par jaunām parādībām vai inovācijām. Tomēr vajadzība sniegt šādus papildu datus būtu pienācīgi jāpamato.

(26)

Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm, būtu jāatļauj atbrīvojumi no konkrētām regulārām datu nosūtīšanām, ja dalībvalstu ieguldījums kopējos ES datos ir mazs vai ja konstatētā parādība ir nenozīmīga salīdzinājumā ar kopējo produkciju konkrētajā dalībvalstī.

(27)

Lai uzlabotu ESS statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un samazinātu respondentu administratīvo slogu, VSI un citām valsts iestādēm vajadzētu būt tiesībām ātri un bez maksas piekļūt visiem administratīvajiem datiem, kas vajadzīgi publiskiem mērķiem, un tos izmantot neatkarīgi no tā, vai tos glabā publiskas, daļēji publiskas vai privātas struktūras. Turklāt VSI un citām valsts iestādēm vajadzētu būt iespējai attiecīgos administratīvos datus integrēt statistikā, ciktāl tas nepieciešams, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas lauksaimniecības statistiku, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu.

(28)

Dalībvalstīm vai atbildīgajām valsts iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas modernizēt datu vākšanas veidus. Būtu jāveicina digitālu risinājumu un zemes novērošanas rīku, piemēram, Savienības Zemes novērošanas programmas Copernicus un attālināto sensoru izmantošana. Lauksaimniecības datus aizvien biežāk ģenerē, izmantojot digitalizētas lauksaimniecības prakses, lauksaimniekam esot primārajam datu avotam.

(29)

Lai nodrošinātu elastīgumu un samazinātu administratīvo slogu respondentiem, VSI un citām valsts iestādēm, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot statistikas apsekojumus, administratīvos ierakstus un jebkādus citus avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, tostarp zinātniski pamatotas un labi dokumentētas metodes, piemēram, imputāciju, novērtēšanu un modelēšanu. Vienmēr būtu jānodrošina uz šiem avotiem balstītās statistikas kvalitāte un jo īpaši precizitāte, savlaicīgums un salīdzināmība.

(30)

Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir paredzēti noteikumi par datu nosūtīšanu no dalībvalstīm Komisijai (Eurostat) un par to izmantošanu, tostarp par konfidenciālu datu nosūtīšanu un aizsardzību. Ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo regulu, jānodrošina, ka konfidenciālie dati tiek nosūtīti un izmantoti tikai statistiskiem mērķiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 21. un 22. pantu.

(31)

Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina atsauces sistēmu Eiropas statistikai un prasa dalībvalstīm ievērot šajā regulā noteiktos statistikas principus un kvalitātes kritērijus. Kvalitātes ziņojumi ir būtiski Eiropas statistikas kvalitātes novērtēšanai, uzlabošanai un ziņošanai par kvalitāti. ESSK kā ESS standartu ziņošanai par kvalitāti ir apstiprinājusi vienoto integrēto metadatu struktūru, kas ar vienotiem standartiem un saskaņotām metodēm palīdz izpildīt minētās regulas 12. panta 3. punktā noteiktās statistikas kvalitātes prasības. Šādam ESS standartam jāpalīdz saskaņot kvalitātes nodrošināšanu un ziņošanu atbilstīgi šai regulai.

(32)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 Komisijai (Eurostat) būtu jāizplata savāktie dati un kvalitātes ziņojumi, kurus dalībvalstis nosūtījušas atbilstīgi šai regulai.

(33)

Saskaņā ar šīs regulas mērķiem un gadījumos, kad vajadzīgas jaunas datu prasības vai jāuzlabo datu kopas, uz kurām attiecas šī regula, Komisijai būtu jānovērtē to īstenojamība, vajadzības gadījumā uzsākot priekšizpēti un izmēģinājuma pētījumus.

(34)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu 2016. gadā tika veikts Lauksaimniecības statistikas stratēģijas 2020. gadam un turpmākajam laikposmam ietekmes novērtējums, lai panāktu, ka ar šo regulu izveidotā statistikas programma ļauj efektīvi sasniegt tās mērķus, un lai ņemtu vērā budžeta ierobežojumus.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, sistemātiski sagatavot Eiropas statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo nepieciešama koordinēta pieeja, bet konsekvences un salīdzināmības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(36)

Lai ņemtu vērā jaunas vajadzības pēc datiem, kas galvenokārt izriet no jaunākajām tendencēm lauksaimniecībā, pārskatītiem tiesību aktiem un mainīgām politikas prioritātēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz šajā regulā uzskaitītos detalizētos tematu grozīšanu, lai grozītu nosūtīšanas biežumus, pārskata periodus un detalizēto tematu aspektu piemērojamību, un lai precizētu informāciju, kas dalībvalstīm ad hoc kārtībā jāsniedz ad hoc datu vākšanas nolūkos, kā noteikts šajā regulā. Pieņemot šādus deleģētos aktus, Komisijai būtu jāņem vērā tādi aspekti kā izmaksas un administratīvais slogs respondentiem un dalībvalstīm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (16). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(37)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai precizētu aptvēruma prasības, datu kopas, kas saistītas ar pielikumā uzskaitītajiem tematiem un detalizētajiem tematiem, un sniedzamo datu tehniskos elementus, noteiktu mainīgo lielumu sarakstus un aprakstus un citus praktiskus pasākumus ad hoc datu vākšanai, sīkāk precizētu datu kopu katras nosūtīšanas biežumu, noteiktu datu nosūtīšanas termiņus un attiecīgos nosūtīšanas biežumus, mainīgos lielumus un attiecīgās robežvērtības, uz kuru pamata dalībvalstis var atbrīvot no konkrētu datu nosūtīšanas, sīkāk precizētu pārskata periodus, noteiktu praktiskos pasākumus kvalitātes ziņojumiem un to saturu, precizētu aptvēruma prasības attiecībā uz pārejas režīmu, ko piemēro detalizētā temata “Augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecībā” datiem un piešķirtu atkāpes dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17). Izmantojot minētās pilnvaras, Komisijai būtu jāņem vērā tādi aspekti kā izmaksas un administratīvais slogs respondentiem un dalībvalstīm.

(38)

Ja šīs regulas īstenošanai vajadzētu būtiski pielāgot dalībvalsts statistikas sistēmu, Komisijai būtu jāvar pienācīgi pamatotos gadījumos un uz ierobežotu laiku piešķirt attiecīgajai dalībvalstij atkāpes. Šādi būtiski pielāgojumi var būt vajadzīgi jo īpaši, ja ir jāpielāgo datu vākšanas sistēmas, lai iekļautu jaunās datu prasības, tostarp piekļuvi administratīvajiem avotiem un citiem atbilstošiem avotiem.

(39)

Lai atbalstītu šīs regulas īstenošanu, finansējums būtu jāprasa gan no dalībvalstīm, gan no Savienības. Tāpēc būtu jāparedz Savienības finansiālais ieguldījums dotāciju veidā.

(40)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – vajadzības gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus.

(41)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (18) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1367/2006 (19) un (EK) Nr. 1049/2001 (20), un ievērojot statistiskas konfidencialitāti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009.

(42)

Būtu jāpastiprina iestāžu sadarbība un koordinācija ESS ietvaros, lai nodrošinātu saskaņā ar LESD 338. panta 2. punktā noteiktajiem principiem sagatavotās Eiropas lauksaimniecības statistikas saskaņotību un salīdzināmību. Datus vāc arī citas Savienības struktūras, kas nav minētas šajā regulā, un citas organizācijas. Tāpēc būtu jāpastiprina sadarbība starp šādām struktūrām un organizācijām un ESS darbā iesaistītām organizācijām, lai izmantotu sinerģijas sniegtās priekšrocības.

(43)

Ir notikusi apspriešanās ar ESS komiteju,