1.   

Ēkas vai ēkas daļas viedgatavības indikators atspoguļo ēkas vai ēkas daļas spēju pielāgot savu funkcionēšanu iemītnieka un energotīkla vajadzībām un uzlabot tās energoefektivitāti un kopējo sniegumu ekspluatācijas fāzē.

2.   

Ēkas vai ēkas daļas viedgatavību nosaka, novērtējot ēkā vai ēkas daļā esošos vai plānotos, vai tai relevantos viedgatavības pakalpojumus un to funkcionalitātes līmeni.

3.   

Ēkas vai ēkas daļas viedgatavību izsaka ar vērtējumu, ko atvedina no kopējās viedgatavības atzīmes, kuru izsaka procentos un kura atspoguļo attiecību starp ēkas vai ēkas daļas faktisko viedgatavību un teorētiski iespējamo maksimālo viedgatavību.

4.   

Viedgatavības atzīmes aprēķina, pamatojoties uz iepriekšdefinētiem svēruma faktoriem saskaņā ar III, V un VII pielikumu; šo faktoru vērtība var būt atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem un citiem relevantiem aspektiem, piemēram, ēkas tipa.

5.   

6.   

Ēkas vai ēkas daļas viedgatavības atzīmes aprēķina, novērtējot ēkā vai ēkas daļā jau esošus vai projektēšanas posmā ieplānotus viedgatavus pakalpojumus un to funkcionalitātes līmeni. Novērtējuma mērķis ir ar pietiekamu ticamību noteikt, kādi pakalpojumi jau ir pieejami vai ir ieplānoti un kāds ir katra pakalpojuma funkcionalitātes līmenis. Šai vajadzībai var izmantot ēku digitālos modeļus, tostarp ēku informācijas modeļus vai digitālos dvīņus, ja tie ir pieejami. Viedgatavie pakalpojumi, kas var būt pieejami ēkā, ir uzskaitīti VI pielikumā minētajā iepriekšdefinēto viedgatavo pakalpojumu katalogā un ir sakārtoti pa iepriekšdefinētām tehniskajām sfērām, kā izklāstīts IV pielikumā.

7.   

b)

saskaņā ar viedgatavo pakalpojumu katalogu attiecībā uz katru II pielikumā uzskaitīto viedgatavības ietekmes kritēriju katras tehniskās sfēras atzīmi I(d,ic) nosaka pēc formulas kur: 1) d ir attiecīgās tehniskās sfēras skaitlis; 2) ic ir attiecīgā ietekmes kritērija skaitlis; 3) Nd kopējais pakalpojumu skaits tehniskajā sfērā d; 4) Si,d ir pakalpojums i tehniskajā sfērā d; 5) FL(Si,d) ir ēkā vai ēkas daļā pieejamā pakalpojuma Si,d funkcionalitātes līmenis; 6) Iic(FL(Si,d)) ir pakalpojuma Si,d atzīme attiecībā uz ietekmes kritērija skaitli ic atkarībā no pakalpojuma funkcionalitātes līmeņa;

c)

saskaņā ar viedgatavo pakalpojumu katalogu katras tehniskās sfēras katra ietekmes kritērija atzīmi Imax(d,ic) nosaka pēc formulas kur: 1) FLmax(Si,d) ir augstākais funkcionalitātes līmenis, kas pakalpojumam Si,d varētu būt saskaņā ar viedgatavo pakalpojumu katalogu; 2) Iic(FLmax(Si,d)) ir pakalpojuma Si,d atzīme par tā augstāko funkcionalitātes līmeni, kas nozīmē, ka tā ir pakalpojuma Si,d maksimālā atzīme par ietekmes kritērija skaitli ic;

d)

viedgatavības atzīmi SRic , ko izsaka procentos attiecībā uz katru ietekmes kritēriju, nosaka, izmantojot V pielikumā uzskaitītos svēruma faktorus, pēc formulas kur: 1) d ir attiecīgās tehniskās sfēras skaitlis; 2) N ir kopējais tehnisko sfēru skaits (saskaņā ar IV pielikumu); 3) Wd,ic ir svēruma faktors, ko izsaka procentos no tehniskās sfēras skaitļa d attiecībā pret ietekmes kritērija skaitli ic;

e)

viedgatavības atzīmes attiecībā uz trim būtiskajām funkcionalitātēm, kas minētas Direktīvas 2010/31/ES Ia pielikuma 2. punktā, proti, SRf , nosaka, izmantojot saskaņā ar III pielikumu paredzētos svēruma faktorus, pēc formulas kur: 1) M ir kopējais ietekmes kritēriju skaits (saskaņā ar II pielikumu); 2) Wf(ic) ir svēruma faktors, ko izsaka procentos no ietekmes kritērija skaitļa ic attiecībā uz būtisko funkcionalitāti f saskaņā ar III pielikumu; 3) SRic ir viedgatavības atzīme attiecībā uz ietekmes kritērija skaitli ic;

f)	kopējo viedgatavības atzīmi SR var aprēķināt kā būtisko funkcionalitāšu viedgatavības atzīmju svērto summu pēc formulas kur: 1) SRf ir būtiskās funkcionalitātes f viedgatavības atzīme; 2) Wf ir būtiskās funkcionalitātes f svars kopējo viedgatavības atzīmju aprēķinā, un ΣWf = 1;

g)	tehnisko sfēru viedgatavības atzīmes attiecībā uz katru ietekmes kritēriju SRd,ic var aprēķināt pēc formulas kur: 1) I(d,ic) ir sfēras skaitļa d atzīme attiecībā uz ietekmes kritēriju ic; 2) Imax(d,ic) ir sfēras skaitļa d maksimālā atzīme attiecībā uz ietekmes kritērija skaitli ic.

1.   

Katru šīs regulas II pielikumā uzskaitīto ietekmes kritēriju ņem vērā tikai attiecībā uz vienu vienīgu no trim būtiskajām funkcionalitātēm, kā izklāstīts no 2. līdz 4. punktam. Attiecībā uz katru būtisko funkcionalitāti dalībvalstis nosaka relevanto ietekmes kritēriju attiecīgos svēruma faktorus.

2.   

Būtiskajai funkcionalitātei “energosniegums un funkcionēšana” relevantie ietekmes kritēriji ir “energoefektivitāte” un “uzturēšana un kļūmju prognozēšana”.

3.   

Būtiskajai funkcionalitātei “reaģēšana uz lietotāju vajadzībām” relevantie ietekmes kritēriji ir “komforts”, “ērtība”, “iemītnieku informēšana” un “veselība, labklājība un piekļūstamība”.

4.   

Būtiskajai funkcionalitātei “enerģētiskā elastība” relevantais ietekmes kritērijs ir “enerģētiskā elastība un uzkrāšana”.

1.   

Katra tehniskā sfēra tiek izsvērta attiecībā uz katru ietekmes kritēriju, un svēruma faktori raksturo to, kā tehniskā sfēra iespaido ietekmes kritēriju.

2.   

Tehnisko sfēru svēruma faktorus izsaka procentos, un attiecībā uz katru ietekmes kritēriju tehnisko sfēru svēruma faktoru summa ir vienāda ar 100 %.

3.   

4.   

Dalībvalstis definē klimatiskās zonas, ko vajadzības gadījumā izmanto svēruma faktoru noteikšanā. Šajā nolūkā dalībvalstis var izmantot attiecīgus Savienības norādījumus, ja tādi ir.

5.   

Tehnisko sfēru svēruma faktori attiecībā uz dažiem ietekmes kritērijiem var atšķirties dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām.

6.   

Dalībvalstis definē svēruma faktorus; šajā nolūkā tās tiek aicinātas izmantot Savienības norādījumus, ja tādi ir pieejami. Tāpat tās var ņemt vērā arī klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi.

1.   

Nolūkā aprēķināt viedgatavības atzīmes saskaņā ar I pielikumā izklāstīto metodiku, dalībvalstis dara pieejamu vismaz vienu viedgatavo pakalpojumu katalogu, kas ekspertiem jāizmanto viedgatavo pakalpojumu identificēšanai un novērtēšanai.

2.   

Viedgatavo pakalpojumu katalogā ir saraksts ar viedgatavajiem pakalpojumiem, kas ņemami vērā, aprēķinot viedgatavības atzīmi, saistītie funkcionalitātes līmeņi un ietekmes kritēriju attiecīgās atsevišķās atzīmes.

3.   

Viedgatavo pakalpojumu katalogu sastādīšanā un pēcākā atjaunināšanā tiek ņemts vērā viedgatavo tehnoloģiju pašreizējais attīstības līmenis.

4.   

Dalībvalstis tiek mudinātas sagatavot norādījumus ekspertiem par to, kā visefektīvāk identificēt un novērtēt viedgatavos pakalpojumus, tostarp izmantojot attiecīgus Savienības norādījumus, ja tādi ir pieejami.

5.   

Dalībvalstis var nolemt darīt pieejamus vairākus viedgatavo pakalpojumu katalogus, piemēram, atšķirīgiem ēku tipiem.

1.   

Lai nepieļautu, ka ēka vai ēkas daļa saņem nepelnīti zemu vērtējumu, dažus viedgatavos pakalpojumus drīkst neiekļaut viedgatavības atzīmju aprēķinā, ja šie pakalpojumi nav konkrētajai ēkai vai ēkas daļai relevanti.

2.   

Dalībvalstis definē, kādos apstākļos šādi pielāgojumi ir relevanti un pieļaujami.

3.   

Tos tehnisko sfēru svēruma koeficientus, kuru standarta aprēķinā tiktu izmantota (klimatiskās) energobilances pieeja, var aprēķināt, par pamatu ņemot patēriņu, kas novērtēts attiecīgās ēkas vai ēkas daļas energoefektivitātes sertifikāta piešķiršanas procesā.

1.   

Viedgatavības vērtējumu izsaka, par pamatu ņemot septiņas viedgatavības klases, no vislielākās viedgatavības līdz vismazākajai.

2.   

Katra viedgatavības klase atbilst kādam no šādiem viedgatavības kopējo atzīmju diapazoniem: 90–100 %; 80–90 %; 65–80 %; 50–65 %; 35–50 %; 20–35 %; < 20 %.