11.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/17

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1355/2008 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk “Ķīna”) izcelsmes citrusaugļu importam. Pasākumi tika veikti īpašu maksājumu veidā, kuru summa vienam uzņēmumam bija diapazonā no EUR 361,4 līdz EUR 531,2 par tonnu neto ražojuma svara.

(2)

Eiropas Savienības Tiesa 2012. gada 22. martā atcēla šos pasākumus (3), tomēr 2013. gada 18. februārī ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 158/2013 (4) tos noteica atkārtoti.

(3)

Pēc paziņojuma publicēšanas par spēkā esošo galīgo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (5) Komisija 2013. gada 12. augustā saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Šo pieprasījumu iesniedza Federación Nacional de Asociaciones de Transformados Vegetales y Alimentos Procesados (turpmāk “FENAVAL”) to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 75 % no dažu sagatavotu vai konservētu citrusaugļu kopējās produkcijas Savienībā.

(4)

Pieprasījums tika pamatots ar to, ka galīgo antidempinga pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei radīto zaudējumu atkārtošanos.

(5)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņa beigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 25. oktobrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (6) (turpmāk “paziņojums par procedūras sākšanu”) informēja par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(6)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim (turpmāk “pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). To tendenču analīze, kas ir svarīgas, lai novērtētu zaudējumu atkārtošanās iespējamību, aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. oktobra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk “attiecīgais periods”).

(7)

Par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja šādām ieinteresētajām personām: pieprasījuma iesniedzējam, Savienības ražotājiem un to attiecīgajām apvienībām, zināmajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā un iespējamajās analogajās valstīs, nesaistītiem importētājiem Savienībā un to attiecīgajām apvienībām, Savienības ražotāju piegādātājiem un to attiecīgajām apvienībām, Savienības patērētāju apvienībai, kura ir izrādījusi interesi, un eksportējošās valsts pārstāvjiem. Šīm ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(8)

Ņemot vērā lielo skaitu Ķīnas ražotāju eksportētāju, kā arī nesaistītu importētāju Savienībā, tika atzīts par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai būtu jāizmanto izlases metode. Lai Komisija varētu lemt par izlases metodes nepieciešamību un vajadzības gadījumā veikt atlasi, iepriekš minētajām personām lūdza paziņot par sevi 15 dienu laikā pēc pārskatīšanas procedūras sākuma un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju.

(9)

Tā kā tikai viena Ķīnas ražotāju eksportētāju grupa iesniedza pieprasīto informāciju, netika uzskatīts par nepieciešamu veikt ražotāju eksportētāju atlasi.

(10)

Tika apzināti 32 nesaistīti importētāji, kurus uzaicināja sniegt atlasei vajadzīgo informāciju. Septiņi no tiem pieteicās un iesniedza atlasei vajadzīgo informāciju. Trīs nesaistītie importētāji tika atlasīti iekļaušanai izlasē, bet tikai divi no tiem noteiktajā termiņā apstiprināja savu vēlmi piedalīties izlasē.

(11)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija nosūtīja anketas ieinteresētajām personām un visām pārējām personām, kuras pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no pieciem Savienības ražotājiem, Ķīnas ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, diviem nesaistītiem importētājiem, astoņiem Savienības ražotāju piegādātājiem, Savienības ražotāju piegādātāju vienas apvienības un viena ražotāja analogajā valstī.

(12)

Divas importētāju apvienības pieteicās kā ieinteresētās personas. Pieci nesaistīti importētāji iesniedza savus apsvērumus.

(13)

Attiecībā uz analogās valsts ražotājiem tika apzināti četri uzņēmumi, kurus aicināja sniegt nepieciešamo informāciju. Tikai viens no šiem uzņēmumiem sniedza pieprasīto informāciju un piekrita pārbaudes apmeklējumam.

(14)

Komisija pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga turpināšanās un zaudējumu atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādu ieinteresēto personu telpās:

(15)

Komisija 2014. gada 13. oktobrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tā bija paredzējusi piemērot antidempinga maksājumus (turpmāk “galīgā informācijas izpaušana”). Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus apsvērumus, tostarp viedokli par galīgajiem konstatējumiem. Personām, kuras to lūdza, tika piešķirta iespēja tikt uzklausītām. Trīs importētāji pieprasīja kopīgu uzklausīšanu, kurā piedalītos uzklausīšanas amatpersona tirdzniecības procedūru jomā, un šī prasība tika izpildīta. Viena Eiropas tirgotāju apvienība pieprasīja uzklausīšanu, kurā piedalītos Komisijas dienesti, un šī prasība tika izpildīta.

(16)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā, proti, sagatavoti vai konservēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mandarīni (tostarp tandžerīni un sacumas), klementīni, vilkingi un citi tamlīdzīgi citrusaugļu hibrīdi bez spirta piedevas, ar cukura vai cita saldinātāja piedevu vai bez tās, kuri definēti KN pozīcijā 2008 (turpmāk “attiecīgais ražojums”) un kuri patlaban atbilst KN kodiem 2008 30 55, 2008 30 75 un ex 2008 30 90.

(17)

Attiecīgo ražojumu iegūst, mizojot un sadalot daiviņās konkrētu šķirņu mazos citrusaugļus (galvenokārt sacumas), ko pēc tam konservē vidēji saldā cukura sīrupā, sulā vai ūdenī dažādos iepakojuma izmēros, lai apmierinātu dažādu tirgu īpašās prasības.

(18)

Sacumas, klementīni un citi mazie citrusaugļi ir plaši pazīstami ar kopējo nosaukumu “mandarīns”. Lielākā daļa šo dažādo šķirņu augļu ir piemēroti patēriņam svaigā veidā vai pārstrādei. Tie ir līdzīgi, tāpēc uzskata, ka tie sagatavotā vai konservētā veidā ir viens un tas pats ražojums.

(19)

Savienības ražotāji apgalvoja, ka importētais ražojums un Savienības ražojums ir līdzīgi, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

(20)

No otras puses, daži importētāji apgalvoja, ka importētajam ražojumam ir augstāka kvalitāte, jo tajā ir mazāk izjukušu daiviņu (ne vairāk kā 5 %), kā arī labāka garša, izskats un struktūra nekā Savienības ražojumam. Turklāt tie apgalvoja, ka importētais ražojums smaržas ziņā atšķiras no Savienības ražojuma.

(21)

Komisija pārbaudīja šos apgalvojumus un, ņemot vērā pieejamo informāciju, secināja, ka 19. apsvērumā minētie Savienības ražotāju apgalvojumi ir pareizi.

(22)

Importētāju apgalvojumi bija jānoraida šādu iemeslu dēļ:

(23)

Tādēļ, tāpat kā secināts sākotnējā izmeklēšanā, importētais ražojums un Savienībā ražotais produkts ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings turpinātos.

(25)

Kā minēts 9. apsvērumā, ņemot vērā to, ka sadarbojās tikai viena uzņēmumu grupa, nebija nepieciešams atlasīt ražotājus eksportētājus Ķīnā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šī uzņēmumu grupa nodrošināja aptuveni 12–20 % (diapazons ir norādīts konfidencialitātes apsvērumu dēļ) no attiecīgā ražojuma importa no Ķīnas uz Savienību.

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība bija jānosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību atbilstīgā tirgus ekonomikas trešā valstī (turpmāk “analogā valsts”) vai cenu importam no šādas trešās valsts uz citām valstīm, tostarp Savienību, vai, ja tas nav iespējams, izmantojot jebkuru citu pieņemamu vērtību, tostarp cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama Savienībā par līdzīgo ražojumu, vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģējot, lai ietvertu samērīgu peļņas procentu.

(27)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija pauda nodomu izmantot Turciju kā atbilstošu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību Ķīnai, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par šo izvēli.

(28)

Piezīmes par Turciju kā analogo valsti netika saņemtas. Neviena ieinteresētā persona neieteica līdzīgā ražojuma ražotājus alternatīvā analogā valstī.

(29)

Viens no Turcijas ražotājiem eksportētājiem, ar kuriem sazinājās, proti, Frigo-Pak, noteiktajā laikā iesniedza pilnīgu atbildi uz anketas jautājumiem un piekrita pārbaudes apmeklējumam uzņēmuma telpās.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotāja Turcijā. Šis uzņēmums nepārdeva līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū, tāpēc normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, un saskaņā ar 2. panta 6. punkta b) apakšpunktu, pieskaitot samērīgu procentuālo summu par pārdošanas, vispārējām un administratīvajām (PVA) izmaksām, un saskaņā ar 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, pieskaitot samērīgu peļņas procentu. Izmantotā PVA likme ir PVA likme, kas šim ražotājam radusies, pārdodot citus konservētus produktus iekšzemes tirgū, un tā sasniedza 10–20 % (diapazons ir norādīts konfidencialitātes apsvērumu dēļ). Izmantotā peļņas likme ir tāda pati kā sākotnējā izmeklēšanā izmantotā likme, t. i., 6,8 %, kas atbilst ES ražošanas nozares peļņai, pirms tai zaudējumus radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas.

(31)

Ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, eksportam uz Savienību pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu, kuru Ķīna eksportē uz Savienību pārdošanai.

(32)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(33)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu starp normālo vērtību un ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, noteikto eksporta cenu un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, pienācīgu uzmanību pievēršot atšķirībām saistībā ar transporta, apdrošināšanas, komisijas un bankas maksām, kas ietekmēja cenas un cenu salīdzināmību.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība tika noteikta, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(35)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, minētais salīdzinājums apliecināja dempinga esību. Dempinga starpība pārsniedza 60 %.

(36)

Attiecībā uz Ķīnu kopumā, salīdzinot vidējo svērto eksporta cenu Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, kā ziņojis Eurostat, un analogajai valstij noteikto vidējo svērto normālo vērtību (kas atbilstīgi koriģēta, lai atspoguļotu iespējamo Ķīnas importa ražojumu klāstu, ņemot vērā ražotāja eksportētāja, kurš sadarbojās, ES pārdoto salīdzināmu ražojumu klāstu), tika konstatēts vēl augstāks dempinga līmenis.

(37)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja, ka atšķirībā no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un Spānijas ražotājiem tai nebija nekādas iespējas pārbaudīt aprēķinu precizitāti (dempings un zaudējumi), un tādēļ lūdza Komisiju iesniegt sīku informāciju par dempinga aprēķināšanu. Uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē veiktās uzklausīšanas laikā trīs importētāji arī norādīja, ka tie būtu vēlējušies saņemt sīku informāciju par dempinga aprēķināšanu.

(38)

Šajā saistībā jānorāda, ka dati, uz kuriem Komisija pamatoja savus aprēķinus, ietver komercnoslēpumus un konfidenciālu informāciju. Ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un sniedza šos datus, ir pienācīgi saņēmis konkrētu informāciju par dempinga un zaudējumu aprēķināšanu un nav iesniedzis nekādas piezīmes vai lūgumus par precizējumiem. Komisija nevar darīt šos datus pieejamus citām ieinteresētajām personām, jo tādējādi netiktu ievērota to konfidencialitāte. Tomēr Komisijas izmantotā metodoloģija, kā aprakstīts iepriekš 30.–36. apsvērumā, tika izpausta visām ieinteresētajām personām. Minētās uzklausīšanas laikā uzklausīšanas amatpersona informēja importētājus par iespēju pieprasīt Komisijas aprēķinu pārbaudi, ja tiem ir radušās šaubas par to precizitāti. Tomēr trīs importētāji nepieprasīja uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos šajā jautājumā.

(39)

Tomēr Eiropas tirgotāju apvienība pati aprēķināja dempinga starpību, salīdzinot Ķīnas importa vidējās cenas, par ko ziņojis Eurostat, ar Turcijas importa vidējām cenām, par ko ziņojis Eurostat. Saskaņā ar minētās tirgotāju apvienības datiem šis salīdzinājums liecina, ka dempinga līmenis ir aptuveni par 30 % zemāks. Šajā saistībā vispirms jāatzīmē, ka termiņa beigu pārskatīšanā dempinga precīzais līmenis ir mazāk svarīgs nekā izmeklēšanā, kurā nosaka maksājuma līmeni. Otrkārt, kā paskaidrots iepriekš 30.–33. apsvērumā, Komisijas aprēķinu pamatā bija dati par “faktisku” normālo vērtību, ko iesniedzis Turcijas ražotājs, kurš sadarbojās un attiecībā uz kuru tika veikta pārbaude, un salīdzinājums ar Ķīnas eksporta cenām tika veikts detalizētā līmenī. Līdz ar to dati, uz kuriem Komisija balstīja savus aprēķinus, tiek uzskatīti par daudz ticamākiem un precīzākiem nekā aplēse, ko ierosinājusi apvienība savās piezīmēs, kas iesniegtas pēc informācijas izpaušanas.

(40)

Uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē veiktās uzklausīšanas laikā trīs importētāji apgalvoja, ka dempings nepastāv. Šo apgalvojumu tie pamatoja ar Komisijas konstatējumu, ka vidējās pārdošanas cenas, ko Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, piemēroja vairākos svarīgos tirgos ārpus ES, bija zemākas par vidējām pārdošanas cenām Savienības tirgū. Šis apgalvojums ir jānoraida, jo dempings nozīmē pārdošanu attiecīgajā tirgū par cenām, kas ir zemākas par normālo vērtību, nevis par cenām, kas ir zemākas par cenām citu trešo valstu tirgos.

(41)

Pēc tam, kad pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (PIP) tika konstatēts dempings, tika izmeklēta dempinga turpināšanās iespējamība gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, un tika analizēti šādi elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā; Ķīnas izcelsmes importa par dempinga cenām apjoms un cenas un Savienības tirgus pievilcība attiecībā uz importu no Ķīnas.

(42)

Lielā PIP posmā ES nebija spēkā nekādi antidempinga pasākumi, jo tie bija anulēti (sk. iepriekš 2. apsvērumu). Šajā laikposmā, kad nebija spēkā pasākumi, imports sasniedza augstāko līmeni 2011./2012. gadā, kam sekoja kritums pārējā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Patiesībā tas drīzāk atspoguļo krājumu veidošanos, nevis patiesu patēriņa palielinājumu/samazinājumu, un to var saistīt ar Ķīnas importa augsto līmeni laikposmā no 2012. gada marta līdz jūlijam, kad pasākumi nebija spēkā.

(43)

Attiecībā uz kopējo Ķīnas ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Komisija nesaņēma nekādu informāciju no Ķīnas ražotājiem vai citām ieinteresētajām personām. Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija formulēja secinājumus, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(44)

Saskaņā ar ziņojumu, ko publicējis ASV Lauksaimniecības departamenta ārvalstu lauksaimniecības dienests (FSA/USDA) un kas tika iekļauts pārskatīšanas pieprasījumā un ir publiski pieejams (7), pārstrādei, t. i., konservētu mandarīnu ražošanai, paredzēto svaigo mandarīnu apjoms Ķīnā laikposmā starp 2009./2010. gadu (520 000 tonnu) un pārskatīšanas izmeklēšanas periodu (660 000 tonnu) palielinājās par 27 %. Ķīnas izcelsmes konservētu mandarīnu ražošanā bija līdzīga tendence. Saskaņā ar šo ziņojumu Ķīna palielināja konservētu mandarīnu ražošanu no 347 000 tonnu 2009./2010. gadā līdz 440 000 tonnu pārskata izmeklēšanas periodā. Turklāt šajā ziņojumā lēsts, ka konservētu mandarīnu patēriņš Ķīnas iekšzemes tirgū 2013./2014. gadā bija aptuveni 100 000–150 000 tonnu. Tā kā kāds cits publiski pieejams avots lēsa, ka iekšzemes patēriņš ir 50 000–100 000 tonnu (8), aplēse par iekšzemes patēriņu 100 000 tonnu apmērā šķiet pamatota. Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju, eksportam pieejamo Ķīnas izcelsmes konservēto mandarīnu apjoms pārskata izmeklēšanas periodā tiek lēsts aptuveni 340 000 tonnu.

(45)

Citi pieejamie avoti sniedz nedaudz atšķirīgas aplēses par eksportam pieejamo Ķīnas izcelsmes konservēto mandarīnu apjomu laikposmā no 2009. gada līdz 2014. gadam (9). Tomēr, neraugoties uz šīm atšķirībām, visi šie avoti norāda, ka eksportam pieejamo Ķīnas izcelsmes konservēto mandarīnu apjoms laikposmā no 2009. gada līdz 2013. gadam bija vismaz 300 000 tonnu ziņotajā kalendārā gada sezonā. Neviens no šiem avotiem nenorāda, ka eksportam pieejamo Ķīnas izcelsmes konservēto mandarīnu apjoms nākotnē varētu ievērojami samazināties.

(46)

Pat ja imports no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 19 253 tonnas, sākotnējā izmeklēšanā iegūtie importa dati, kas aptver laikposmu no 2002. gada līdz 2007. gadam, liecina, ka Ķīnas ražotāji Savienības tirgum var novirzīt vairāk nekā 60 000 tonnu sezonā, kā to apstiprināja Eurostat dati par importu 2011./2012. gada sezonā. Turklāt lielais importa līmenis 2011./2012. gadā, kas ir laikposms, kurā pasākumi lielākoties netika piemēroti (proti, no 2012. gada 22. marta), liecina, ka Savienība ir cenu ziņā pievilcīgs tirgus Ķīnas ražotājiem un ka ievērojams apjoms Ķīnas importa par dempinga cenām nonāktu Savienības tirgū, ja tiktu atcelti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(47)

Fakts, ka laikposmā no 2002. gada līdz 2007. gadam (kad spēkā nebija nekādi antidempinga pasākumi) Ķīna uz Savienību sezonā vidēji eksportēja ievērojami lielāku apjomu konservētu mandarīnu (par 36 % vairāk) nekā laikposmā no 2009. gada līdz 2013. gadam (kad tika noteikti maksājumi, izņemot laikposmu no 2012. gada 22. marta līdz 2013. gada 23. februārim), lai arī kopējais apjoms, kas bija pieejams Ķīnas eksportam visā pasaulē, pirmajā laikposmā bija mazāks nekā otrajā, palielina iespējamību, ka Ķīnas ražotāji palielinās savus eksporta apjomus uz Savienību līmenī, kāds tika noteikts sākotnējā izmeklēšanā, ja šie pasākumi tiks atcelti.

(48)

Attiecībā uz eksportu uz trešām valstīm izmeklēšana liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vidējās pārdošanas cenas, ko uzņēmums, kurš sadarbojās, piemēroja eksportam uz vairākiem nozīmīgiem tirgiem (piemēram, Japānu, Malaiziju, Filipīnām un Taizemi), bija zemākas par vidējām pārdošanas cenām Savienībā. Tāpēc ir sagaidāms, ka bez šādiem pasākumiem ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, vismaz daļu no šā eksporta pārorientētu uz Savienību.

(49)

Arī Ķīnas eksporta statistika par sagatavotiem un/vai konservētiem citrusaugļiem hermētiskā traukā liecina par to, ka pastāv iespēja Ķīnas eksportu novirzīt uz Savienību. Balstoties uz šiem statistikas datiem, tiek lēsts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā aptuveni 20 000 tonnu attiecīgā ražojuma tika pārdotas citiem eksporta galamērķiem par vidējām cenām, kas ir zemākas nekā ES, lai arī šajos tirgos importam no Ķīnas netika piemēroti nekādi antidempinga maksājumi. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šis apjoms atbilstu Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam iekšzemes tirgū un 71 % no Savienības ražošanas nozares kopējā ražošanas apjoma. Citiem vārdiem sakot, ņemot vērā Eiropas konservēto mandarīnu tirgus pašreizējo lielumu (kopējais patēriņš ES: 44 523 tonnas) un Ķīnas eksporta statistikas datus, pašreizējais Ķīnas eksporta apjoms ES plus iespējamais apjoms, ko ir ekonomiski izdevīgi novirzīt uz Savienību, gandrīz pilnībā apmierinātu ES pieprasījumu pēc konservētiem mandarīniem.

(50)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas imports turpināja ieplūst Savienības tirgū par dempinga cenām. Ņemot vērā dempinga turpināšanos un to, ka Savienības tirgus ir nozīmīgs tirgus, kas iepriekš bija pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem, kā arī pieejamo ražošanas jaudu Ķīnā, kas pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā, un Ķīnas ražotāju apliecināto vēlmi un spēju strauji palielināt eksportu uz Savienību, ja būtu attiecīgs stimuls, tiek secināts, ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti.

(51)

Mandarīnu ražu novāc rudenī un ziemā, un ražas novākšanas un pārstrādes sezona ilgst no oktobra sākuma līdz aptuveni nākamā gada janvāra beigām (attiecībā uz noteiktām šķirnēm – līdz februārim vai martam). Lielāko daļu pirkuma līgumu (piemēram, ar nesaistītiem importētājiem) un pārdošanas līgumu slēdz katras sezonas pirmajos mēnešos. Mandarīnu konservēšanas rūpniecībā parasti kā pamatu salīdzināšanai izmanto sezonu (periodu no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim). Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā Komisija šo metodi izmantoja savā analīzē.

(52)

Pārskata izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja pieci Savienības ražotāji. Kopējais līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika noteikts, pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, ko snieguši četri atsevišķi ražotāji un kas tika pārbaudītas, veicot pārbaudes uz vietas. Ražošanas apjomu attiecībā uz pēdējo ražotāju, kurš pienācīgi nesadarbojās un par kuru netika veikta pārbaude uz vietas, noteica, pamatojoties uz ražotāja iesniegtajām atbildēm uz anketas jautājumiem, kas salīdzinātas ar sūdzību. Pamatojoties uz šo informāciju, Savienības kopējais ražošanas apjoms pārskata izmeklēšanas periodā tika lēsts aptuveni 28 500 tonnas.

(53)

Tiek secināts, ka iepriekš minētie Savienības ražotāji saražo visu attiecīgo produkciju Savienībā un tādējādi veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(54)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat ziņotajiem importa datiem Taric (Kopienas integrētā muitas tarifa) līmenī, kas tādējādi precīzi atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai, un pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu ES.

(55)

Jāatzīmē, ka, lai gan šī analīze ir balstīta uz sezonām, nevis kalendārajiem gadiem, iepriekš minētā metodoloģija ne vienmēr atspoguļo patēriņu rūpniecisko lietotāju/patērētāju līmenī. Ņemot vērā galvenās izejvielas (svaigi augļi) sezonalitāti, bieži vien šajā nozarē importētāji un Savienības ražotāji veido krājumus, ja svaigi augļi tiek konservēti, un pārdod pārstrādātos ražojumus izplatītājiem vai rūpnieciskajiem lietotājiem visa gada garumā. Tādējādi patēriņu dažreiz var ietekmēt krājumu veidošana.

(56)

Attiecīgajā periodā patēriņu Savienībā raksturo šāda dinamika.

1. tabula

(57)

Attiecīgajā periodā citrusaugļu patēriņš Savienībā saglabājās vidēji nedaudz mazāks par 70 000 tonnu. Tomēr augstāko līmeni imports bija sasniedzis 2011./2012. gadā, kam sekoja kritums pārskata izmeklēšanas periodā. Tas drīzāk atspoguļo krājumu veidošanu, nevis patiesu patēriņa palielinājumu/samazinājumu un ir saistīts ar Ķīnas importa augsto līmeni, kas bija vērojams laikposmā no 2012. gada marta līdz jūlijam, kad pasākumi uz laiku tika atcelti (sk. 2. apsvērumu). Augstais importa līmenis 2011./2012. gadā tika kompensēts ar zemāku importa līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tādējādi arī mazāku patēriņu Savienībā.

(58)

Daži importētāji apgalvoja, ka viņi nav veidojuši uzkrājumus. Viņi norādīja arī, ka kopš 2011. gada 6. oktobra, kad ģenerāladvokāts sniedza atzinumu lietā C-338/10, tie jau bija pārliecināti, ka Tiesa atcels antidempinga pasākumus. Tāpēc attiecīgā ražojuma muitošanu tie atlika, līdz Tiesa pieņems galīgo spriedumu.

(59)

Šajā saistībā būtu jāatgādina, ka krājumu veidošanu var definēt kā rezerves uzkrāšanu un uzglabāšanu. Komisijas rīcībā esošie dati liecina, ka kopš pasākumu atcelšanas 2012. gada 22. martā attiecīgais ražojums milzīgos daudzumos tika importēts līdz 2012. gada jūlijam (vidēji gandrīz 9 000 tonnu mēnesī). Pēc tam un līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām vidējais importa apjoms samazinājās tikai aptuveni līdz 1 650 tonnām mēnesī, kas ir aptuveni par 2 000 tonnām mēnesī mazāk salīdzinājumā ar vidējo importa apjomu periodā pirms pasākumu atcelšanu. Komisija secināja, ka, lai panāktu šādu ievērojamu ikmēneša importa apjomu salīdzinoši īsā laikposmā, importētāji uzkrāja attiecīgo ražojumu lielos daudzumos. To apstiprināja arī daži importētāji, kuri atzina, ka tie aizkavējuši muitošanu, tiklīdz guvuši pārliecību, ka antidempinga maksājumi tiks atcelti. Tāpēc apgalvojums, ka importētāji neveidoja krājumus, bija jānoraida.

(60)

Tā kā tikai viena Ķīnas eksportētāju grupa sadarbojās izmeklēšanā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā šī grupa veidoja aptuveni 12–20 % (diapazons ir norādīts konfidencialitātes apsvērumu dēļ) no kopējā importa no Ķīnas, tika secināts, ka Eurostat dati (vajadzības gadījumā Taric (Kopienas integrētā muitas tarifa) koda līmenī) ir visprecīzākais un labākais informācijas avots, lai noteiktu importa apjomu un cenas. Tomēr tika pārbaudītas arī Ķīnas eksportētāja, kurš sadarbojās, noteiktās atsevišķās cenas.

(61)

Ķīnas importa apjoms un atbilstošās tirgus daļas attiecīgajā periodā mainījās šādi.

2. tabula

(62)

Pēc antidempinga pasākumu noteikšanas 2008. gadā importa apjoms no Ķīnas kopumā samazinājās. Jāatgādina, ka sākotnējās izmeklēšanas periodā (2006./2007. g.) imports veidoja 56 108 tonnas.

(63)

Kā paskaidrots iepriekš, augstākais importa līmenis tika sasniegts 2011./2012. gadā. Skaidrs, ka šāds līmenis tika sasniegts tāpēc, ka 2012. gada martā tika atcelti antidempinga pasākumi. Aplūkojot Ķīnas importa ikmēneša izmaiņas, pamatojoties uz Eurostat datiem, redzams, ka Ķīnas imports svārstījās robežās no 2 000 līdz 6 000 tonnām mēnesī, laikposmā no 2012. gada marta līdz 2012. gada jūlijam sasniedzot 6 000 līdz 12 000 tonnu līmeni (vidēji gandrīz 9 000 tonnu mēnesī). Šajā sakarā jāatzīmē, ka pasākumi tika atcelti 2012. gada martā un atkārtoti ieviesti 2013. gada februārī, bet reģistrācija tika ieviesta 2012. gada 29. jūnijā (10), kam bija negatīva ietekme uz importu.

(64)

Tāpat kā importa apjoms Ķīnai piederošā tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 71 % līdz 43 %. Pat ņemot vērā ietekmi, ko radīja Ķīnas importa neparasti augstais līmenis 2011./2012. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, tirgus daļa samazinājās no aptuveni 70 % 2009./2010. gadā līdz vidēji 55 % turpmākajos gados.

(65)

Kā norādīts iepriekšējā tabulā, attiecīgajā periodā Ķīnas importa cenas palielinājās par 37 %. Tomēr jāatzīmē, ka cenas būtiski palielinājās līdz 2011./2012. gadam un samazinājās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(66)

Tā kā vienīgā eksportētāja, kurš sadarbojās, importa apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja tikai aptuveni 12–20 % (diapazons ir norādīts konfidencialitātes apsvērumu dēļ) no Ķīnas importa, cenu samazinājums tika izvērtēts arī attiecībā uz kopējo Ķīnas eksportu, pamatojoties uz importa statistiku.

(67)

Šim nolūkam Savienības ražotāju, kuri sadarbojās, vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū tika salīdzinātas ar atbilstošajām vidējām svērtajām CIF cenām (cena, apdrošināšana un frakts), kas atbilstoši Eurostat datiem bija noteiktas importam no Ķīnas. Šīs CIF cenas (cena, apdrošināšana un frakts) tika koriģētas, lai ņemtu vērā izmaksas, kas bija saistītas ar muitošanu, proti, muitas maksu un pēcimporta izmaksas.

(68)

Šis salīdzinājums liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma importa cenas bija par 4,8 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, aprēķinos ņemot vērā spēkā esošo antidempinga maksājumu ietekmi. Tomēr, ja importa cenu noteikšanā neņem vērā antidempinga maksājumus, cenu samazinājuma starpība sasniedz 28 %.

(69)

Attiecībā uz importa cenām, par kurām ziņojis Ķīnas eksportētājs, kurš sadarbojās, un kas attiecīgi koriģētas, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika konstatēta cenu samazinājuma starpība 14 % apmērā, ņemot vērā spēkā esošos antidempinga maksājumus. Neņemot vērā antidempinga maksājumu ietekmi, cenu samazinājuma starpība sasniedza 20 %. Jāatzīmē, ka pārskata izmeklēšanas periodā lielākā daļa eksporta tika veikta, kad pasākumi bija atcelti.

(70)

Attiecīgajā periodā importa no citām trešām valstīm tirgus daļa nepārsniedza 11,2 %. Lielākā daļa šā importa (vismaz 89 % attiecīgajā periodā) bija no Turcijas.

4. tabula

(71)

Ievērojot pamatregulas 3. panta 5. punktu, izvērtējumā par importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari ņēma vērā visus ekonomikas faktorus un indeksus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(72)

Lai gan visi pieci Savienības ražotāji sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tika uzskatīts, ka viena ražotāja sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem nebija iespējams izmantot pilnībā, jo tās nebija pārbaudītas pārbaudē uz vietas. Tādējādi analīzi veica, pamatojoties uz šādu metodoloģiju.

(73)

Makroekonomiskie rādītāji (ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, izaugsme, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām) tika novērtēti visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza minētie četri Savienības ražotāji, kuri pilnībā sadarbojās. Attiecībā uz ražotāju, kura atbildes uz anketas jautājumiem netika pārbaudītas, novērtējums tika veikts, pamatojoties uz šā ražotāja sniegto informāciju, kas iespēju robežās tika salīdzināta ar sūdzībā iekļautajiem datiem un revidētajiem finanšu pārskatiem.

(74)

Mikroekonomisko rādītāju (krājumu, pārdošanas cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu, peļņas no ieguldījumiem, spējas piesaistīt kapitālu, algu) analīzi veica to četru Savienības ražotāju līmenī, kuri pilnībā sadarbojās. Novērtējums tika veikts, pamatojoties uz viņu sniegto informāciju, kas tika pienācīgi pārbaudīta apmeklējumā uz vietas.

(75)

Attiecīgajā periodā ražošanas apjoms būtiski palielinājās no aptuveni 12 000 tonnu līdz 29 000 tonnu pārskata izmeklēšanas periodā. 2009./2010. gada sezonā ražošanas apjoms bija neliels, jo Savienības ražošanas nozari joprojām ietekmēja iepriekšējā sezonā importēto Ķīnas izcelsmes konservēto mandarīnu imports par dempinga cenām, kā arī tas, ka nozare glabāja krājumus no iepriekšējās sezonas, kad antidempinga pasākumi nebija spēkā. 2010./2011. gada sezonā, kad jaunajam importam no Ķīnas tika piemēroti spēkā esošie antidempinga pasākumi, ražošanas apjoms pieauga.

(76)

Tā kā Savienības ražošanas jauda attiecīgajā laikposmā nemainījās, attiecīgi pieauga jaudas izmantojums. Tomēr visu laiku tā saglabājās zem 50 %.

(77)

Viena Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja, ka viens Savienības ražotājs kopš 2012./2013. gada pārtraucis ražošanu un ka šis un divi citi ražotāji esot sarežģītā finansiālā situācijā. Šo iemeslu dēļ tiek apgalvots, ka ražošanas un ražošanas jaudas/izmantošanas rādītāji esot mākslīgi palielināti.

(78)

Šajā saistībā vispirms ir jāatgādina, ka izmeklēšanas laikā apkopotā informācija liecināja, ka visi Savienības ražotāji, kuri veido Savienības ražošanas nozari, attiecīgajā periodā ražoja visās sezonās. Tādēļ pirmais apgalvojums, ka viens ražotājs pārtraucis ražošanu pārskata izmeklēšanas periodā, ir jānoraida.

(79)

Attiecībā uz apgalvojumu par Savienības ražotāju sarežģīto finansiālo situāciju vienam no Savienības ražotājiem attiecīgajā periodā tika veikta maksātnespējas procedūra. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka šā ražotāja ražošanas līmenis visā attiecīgajā periodā ievērojami pieauga, savukārt jauda nemainījās, tādēļ tika secināts, ka maksātnespējas procedūra negatīvi neietekmēja šā ražotāja produkcijas apjomu. Attiecībā uz diviem pārējiem Savienības ražotājiem tika sākta maksātnespējas procedūra, bet tikai pēc attiecīgā perioda beigām. Tas apstiprina secinājumu (sk. 96.–98. apsvērumu), ka zaudējumi patiešām atsākās un ka Savienības ražošanas nozare joprojām bija nestabilā finansiālā situācija.

(80)

Savienības ražošanas nozares pārdevumu apjoms nesaistītiem klientiem Savienības tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 35 %.

(81)

Attiecīgajā periodā palielinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa. Pat ņemot vērā krājumu veidošanas ietekmi uz Savienības patēriņa līmeni 2011./2012. gadā un pārskata izmeklēšanas periodā, tirgus daļa pieauga no aptuveni 23 % attiecīgā perioda sākumā līdz vidēji 35 % pēdējo divu pārbaudīto gadu laikā.

(82)

Gan nodarbinātība, gan ražīgums attiecīgajā periodā uzlabojās un atspoguļo kopējo ražošanas un pārdošanas apjoma pieaugumu. Ražīguma pieaugums 2010./2011. gada sezonā bija saistīts ar lielākiem ražošanas apjomiem, jo attiecīgajā periodā pilnībā stājās spēkā antidempinga pasākumi.

(83)

Iepriekš norādītie nodarbinātības rādītāji ir pilna laika ekvivalents, tāpēc tie neatspoguļo saistīto sezonas darba vietu kopējo skaitu. Lai gūtu labāku priekšstatu par darba vietu skaitu, jāatzīmē, ka pilna laika ekvivalents pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilst aptuveni 2 400 sezonas darba vietām.

(84)

Savienības ražošanas nozare spēja savā labā izmantot izaugsmi Savienības tirgū līdz 2011. gadam. Tomēr, tiklīdz pasākumi pret Ķīnu tika atcelti (sk. 2. apsvērumu) un Ķīnas izcelsmes imports pārpludināja Savienības tirgu, Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamu tirgus daļu. Pēc tam, kad no jauna tika ieviesti maksājumi, Savienības ražošanas nozare spēja atgūt zaudēto tirgus daļu, lai gan tas pasliktināja nozares finansiālo stāvokli.

(85)

Kā paskaidrots iepriekš 3.2.5. punktā (sk. 34. un 35. apsvērumu), pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings turpinājās ievērojamā apmērā.

(86)

Nevar uzskatīt, ka ietekme, ko faktiskās dempinga starpības apmērs radīja uz Savienības ražošanas nozari, bija nenozīmīga, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu no Ķīnas. Jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare joprojām atgūstas no iepriekšējā dempinga, jo īpaši attiecībā uz jaudas izmantojumu un rentabilitāti (salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu).

(87)

Savienības ražotāji pēdējās divās sezonās ievērojami palielināja savus krājumus. Tas atspoguļo faktu, ka attiecīgajā periodā ražošanas apjoms palielinājās vairāk nekā pārdošanas apjoms.

(88)

Pārskata periodā Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt pārdošanas cenu ES par 11 %. Pieaugums bija īpaši izteikts līdz 2011./2012. gadam, bet vēlāk pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas samazinājās. Tas ir skaidrojams ar augsto Ķīnas importa līmeni laikposmā no 2012. gada marta līdz jūlijam, kad pasākumi nebija spēkā, kā arī ar to, ka Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(89)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami uzlabojās 2010./2011.–2011./2012. gadā. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare atkal sāka ciest zaudējumus.

(90)

Rentabilitātes uzlabošanās nepārprotami bija saistīta ar to, ka pēc antidempinga pasākumu noteikšanas Savienības ražošanas nozare spēja palielināt savu pārdošanas un ražošanas apjomu, kā arī pārdošanas cenu. Tas, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atsākās zaudējumi, ir skaidrojams ar pārdošanas cenu samazinājumu, ko radīja negaidītais Ķīnas importa pieplūdums pēc tam, kad ES Tiesa atcēla maksājumus.

(91)

Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka ievērojams Ķīnas ražojumu apjoms tika importēts laikposmā no 2012. gada marta līdz jūlijam, kad netika piemēroti antidempinga maksājumi. Turklāt tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Ķīnas importa cenas bija ievērojami zemākas par Savienības cenām, jo īpaši, atņemot antidempinga maksājumu ietekmi. Tas izraisīja vispārēju cenu samazināšanos, kas savukārt radīja būtiskus zaudējumus Savienības ražošanas nozarei.

11. tabula

(92)

Attiecīgajā periodā naudas plūsmas izmaiņas galvenokārt atbilda Savienības ražošanas nozares kopējās rentabilitātes attīstībai saistībā ar krājumu palielināšanās ietekmi, jo īpaši pēdējo divu analizēto gadu laikā.

(93)

Attiecīgajā periodā daļa Savienības ražošanas nozares veica ieguldījumus, lai uzturētu un optimizētu esošās ražošanas iekārtas. Ieguldījumu līmenis jo īpaši palielinājās 2011./2012. gadā, ko, visticamāk, veicināja peļņas līmenis šajā periodā un tieši pirms tā. Šos ieguldījumus galvenokārt veica viens Savienības ražotājs, lai nodrošinātu izejvielu piegādes avotu, kas papildinātu esošos avotus, un lai uzlabotu atbilstību vides aizsardzības noteikumiem. Attiecībā uz ienākumu no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija vērojama ļoti līdzīga tendence kā rentabilitātes gadījumā.

(94)

Daļa Savienības ražošanas nozares attiecīgajā periodā saskārās ar grūtībām piesaistīt kapitālu, tomēr galu galā spēja pārstrukturēt savu parādu.

(95)

Vidējais algu līmenis attiecīgajā periodā saglabājās diezgan stabils, savukārt vienības ražošanas izmaksas samazinājās.

(96)

Zaudējumu analīze liecina, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares stāvoklis uzlabojās. Antidempinga pasākumu noteikšana 2008. gada beigās ļāva Savienības ražošanas nozarei lēnām, bet stabili atgūties no dempinga kaitējošās ietekmes un turpināt izmantot savu potenciālu Savienības tirgū. Par to, ka Savienības ražošanas nozare guva labumu no pasākumiem, galvenokārt liecina ražošanas un pārdošanas apjoma palielinājums, jo īpaši peļņas pieaugums.

(97)

Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā situācija mainījās. Pasākumi tika atcelti 2012. gada martā, un imports no Ķīnas ievērojami palielinājās līdz 2012. gada jūnijam, kad importam piemēroja reģistrācijas pienākumu. Importētāji izmantoja antidempinga maksājumu atcelšanu, lai izveidotu krājumus 2011./2012. gadā, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tirgoja šos produktus ES tirgū par pazeminātām cenām. Tas izraisīja būtisku cenu spiedienu ES tirgū, un tādējādi nozares finanšu situācija atkal pasliktinājās. Nozarei nebija citas izvēles kā vien pazemināt cenas, lai saglabātu savu pārdošanas līmeni. Tomēr tas būtiski ietekmēja nozares finanšu stāvokli.

(98)

To, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek radīti zaudējumi, visuzskatāmāk apliecina vairāki negatīvi finanšu rādītāji, proti, rentabilitāte un naudas plūsma apvienojumā ar augstu krājumu līmeni un zemu jaudas izlietojumu. Šī situācija kavē jaunus ieguldījumus un izaugsmi.

(99)

Viena Eiropas tirgotāju apvienība apšaubīja konstatējumus par zaudējumiem, pamatojoties uz to, ka pārdošanas apjomi, nodarbinātība un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas, kā arī viena Savienības ražotāja ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā palielinājās.

(100)

Tomēr šis apgalvojums ir jānoraida. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu attiecīgo pārbaudāmo ekonomikas rādītāju saraksts nav izsmeļošs, jo viens vai vairāki no šiem faktoriem nevar droši norādīt, kāds lēmums būtu jāpieņem pārbaudē par importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Kā izskaidrots 98. apsvērumā, prasītāja ierosinātie rādītāji nebija noteicošie, lai Komisija varētu izdarīt secinājumus par Savienības ražošanas nozares zaudējumus radošo situāciju. Secinājums par zaudējumu turpināšanos drīzāk tika balstīts uz negatīviem finanšu rādītājiem saistībā ar rentabilitāti un naudas plūsmu apvienojumā ar augstu krājumu līmeni un zemu jaudas izlietojumu.

(101)

Ja pasākumi tiktu atcelti, paredzams, ka importa apjoms palielinātos un radītu vēl lielākus zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Šis apgalvojums ir balstīts uz šādiem elementiem.

(102)

Iepriekš minētā analīze (sk. 44. apsvērumu) liecina, ka, lai gan Ķīnas eksporta apjoms uz Savienību ievērojami samazinājās pēc pasākumu ieviešanas 2008. gada beigās, Ķīnas ražotāji joprojām ražo ievērojamu attiecīgā ražojuma apjomu, kura lielākā daļa ir paredzēta eksportam.

(103)

Attiecībā uz plānoto apjomu un cenām ir skaidrs, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Pirmkārt, apjoma ziņā Savienības tirgus ir pasaulē trešais lielākais tirgus, kurā pārdod Ķīnas izcelsmes konservētos mandarīnus. Turklāt notikumi pēc pasākumu atcelšanas liecina par to, ka Ķīnas ražotāji ir spējīgi ātri eksportēt ievērojamu attiecīgā ražojuma daudzumu Savienības tirgū bez nepieciešamības novirzīt tirdzniecību no citiem tirgiem. Visbeidzot, pamatojoties uz sākotnējā izmeklēšanā iegūtajiem importa datiem, Ķīna uz Savienības tirgu var viegli eksportēt vairāk nekā 60 000 tonnu sezonā, kas atbilst gandrīz 90 % no vidējā Savienības patēriņa attiecīgajā periodā.

(104)

Ja pasākumu atcelšanas rezultātā Ķīna patiešām palielinātu eksportu uz ES, tas, visticamāk, radītu vispārēju cenu samazinājumu ES tirgū vidējā termiņā. ES ražotājiem tas radītu vēl sarežģītāku situāciju, kā tas paskaidrots turpmāk.

(105)

Otrkārt, attiecībā uz cenām Ķīnas datubāze (11) liecina, ka agrāk Ķīna ievērojamus apjomus eksportēja uz valstīm ārpus ES par cenām, kas ir zemākas nekā eksporta cenas uz ES. Pārskata izmeklēšanas periodā eksporta apjomi uz šīm valstīm ārpus ES bija aptuveni 20 000 tonnu, kas veidoja 71 % no kopējā Savienības nozares ražošanas apjoma. Ņemot vērā ES tirgus pievilcību cenu ziņā, tiek secināts, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu izbeigti, Ķīnas eksportētāji, visticamāk, šos apjomus novirzītu uz ienesīgāko Savienības tirgu.

(106)

Turklāt iepriekš minētā analīze (sk. 68. un 69. apsvērumu) liecina, ka pārskata izmeklēšanas periodā Ķīnas imports Savienības tirgū bija par ievērojami zemākām cenām nekā Savienības ražotāju noteiktās cenas, jo īpaši atņemot antidempinga maksājumu ietekmi. Pat ja Ķīnas importa cenas 2011./2012. gadā, kad pasākumi nebija spēkā, pieauga, to līmenis vēl aizvien bija krietni zem ES cenu līmeņa, kā to apliecina Eurostat dati. Pamatojoties uz iepriekš minēto, cenu starpība 2011./2012. gadā bija pielīdzināma starpībai pārskata izmeklēšanas periodā.

(107)

Sagatavotu vai konservētu citrusaugļu tirgū valda liela konkurence cenu ziņā, jo konkurence galvenokārt pamatojas uz cenām. Šo situāciju vēl vairāk saasina tas, ka ražojumi parasti tiek pārdoti salīdzinoši lielos daudzumos. Ja Savienības tirgū ir pieejams lēts imports par dempinga cenām ievērojamos daudzumos, tas tieši ietekmē vispārējo cenu līmeni Savienības tirgū, kas var radīt vispārēju cenu samazinājumu.

(108)

Antidempinga maksājumu atcelšana attiecīgā perioda beigās ir lielisks piemērs tam, kas notiktu gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(109)

Sākot no brīža, kad ES Tiesa anulēja pasākumus, līdz brīdim, kad importam piemēroja reģistrācijas pienākumu, Ķīnas importa apjoms ievērojami un strauji palielinājās. Šo lēto importēto ražojumu milzīgais daudzums Savienības tirgū lika Savienības ražotājiem samazināt cenas, lai saglabātu savu pozīciju pārdošanas un ražošanas apjoma ziņā, kā rezultātā ražotāji cieta zaudējumus.

(110)

Šo situāciju radīja antidempinga maksājumu atcelšana importam tikai piecu mēnešu laikposmā. Ietekme uz Savienības ražošanas nozari noteikti būtu vēl nopietnāka, ja pasākumi zaudētu spēku. Ja atkārtoti tiktu importēti ražojumi lielā apjomā par zemām cenām, Savienības ražošanas nozarei radītie zaudējumi, visticamāk, būtu vēl lielāki. Savienības ražotājiem nāktos saskarties ar ražošanas un pārdošanas apjoma kritumu un cenu samazinājumu, kas radītu lielākus zaudējumus. Aprēķins par cenu samazinājumu, pamatojoties uz 4.4.2. punktā sniegtajiem datiem (sk. 68. un 69. apsvērumu), bet atskaitot antidempinga maksājumus, norāda uz cenu samazinājuma līmeni, kas pārsniedz 20 %.

(111)

Viena Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Savienības ražošanas nozarei netiktu radīti zaudējumi, jo nākotnē būtu sagaidāms mazāks attiecīgā ražojuma importa apjoms. Šis apgalvojums ir balstīts uz šādiem apsvērumiem. Pirmkārt, svaigu augļu iekšzemes patēriņš Ķīnā nākotnē palielināsies, tāpat kā svaigu augļu eksports no Ķīnas uz Krieviju. Otrkārt, sagaidāms, ka palielināsies arī konservētu mandarīnu iekšzemes patēriņš Ķīnā. Treškārt, Eurostat statistikas dati apliecina iepriekšminēto, jo norāda uz attiecīgā ražojuma mazāku importu kopš 2012/.2013. gada sezonas.

(112)

Tomēr minētie apgalvojumi būtu jānoraida šādu iemeslu dēļ:

(113)

Šī pati Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja arī, ka Savienības tirgū pieejamo svaigu augļu lielāki apjomi, kas, iespējams, izriet no Krievijas noteiktā embargo, samazinās šo augļu cenas, tādējādi ļaujot Savienības ražošanas nozarei uzlabot tās konkurētspēju.

(114)

Tomēr šis apgalvojums ir tīri spekulatīvs un nav pamatots ar pierādījumiem. Pat ja izejvielu cenas nākotnē varētu samazināties, to neuzskata par pietiekamu iemeslu, lai nenovērstu importa par dempinga cenām radīto negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Pastāv pamatotas bažas, ka, nesaglabājot minētos pasākumus, imports par dempinga cenām varētu atsākties ievērojamos apjomos un turpinātu radīt zaudējumus Savienības ražošanas nozarei. Tas, iespējams, atņemtu Savienības ražošanas nozarei iespēju pilnībā gūt labumu no pozitīvās ietekmes, ko radītu izejmateriālu cenas iespējamais samazinājums nākotnē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(115)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka Ķīnas izcelsmes importam piemērojamo pasākumu atcelšana, visticamāk, turpinātu radīt zaudējumus Savienības ražošanas nozarei.

(116)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Atbilstība Savienības interesēm tika noteikta, izvērtējot dažādās iesaistītās intereses, proti, no vienas puses, Savienības ražošanas nozares intereses un, no otras puses, importētāju un citu iesaistīto personu intereses.

(117)

Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var izvērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(118)

Pamatojoties uz to, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par zaudējumus radošā dempinga turpināšanās iespējamību, var secināt, ka pasākumu turpināšana šajā konkrētajā gadījumā nav Savienības interesēs.

(119)

Savienības ražošanas nozare, ko veido pieci ražotāji Spānijas lauku apvidos, palielināja tirgus daļu un spēja paaugstināt attiecīgā ražojuma cenu līdz līmenim, kas attiecīgā perioda laikposmos, kad spēkā bija pasākumi, ļāva atgriezt uzņēmējdarbību rentablā vai bezzaudējumu līmenī. Ražošanas apjoms un nodarbinātības rādītāji uzlabojās līdzīgā veidā. Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības ražošanas nozare būtu daudz sliktākā situācijā, kā tas aprakstīts iepriekš (zaudējumu atkārtošanās iespējamība), turklāt pārdošanas cenas būtu zemākas un zaudējumi palielinātos vēl vairāk (sk. 110. apsvērumu). Būtu apdraudēti arī jauni ieguldījumi, kas paredzēti, lai konsolidētu uzņēmumus un uzlabotu to konkurētspēju attiecīgo ražojumu tirgū. Pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs un palīdzētu vēl vairāk izmantot tās potenciālu Savienības tirgū, kur valda atjaunota konkurence.

(120)

Kā norādīts 10. apsvērumā, ņemot vērā acīmredzami lielo skaitu nesaistīto importētāju, tika piemērots atlases princips. Importētāji galvenokārt atrodas Vācijā, bet arī citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē un Čehijas Republikā.

(121)

Izmeklēšanā sadarbojās divi uzņēmumi, kuri pārskata periodā importēja attiecīgo ražojumu. Šo uzņēmumu kopējie darījumi konservētu citrusaugļu tirdzniecības jomā veidoja 3,8 % no to kopējā apgrozījuma. Pat ja konservētu citrusaugļu tirdzniecība nav visrentablākā saimnieciskā darbība šiem uzņēmējiem, tā ir daļa no viņu uzņēmējdarbības modeļa, saskaņā ar kuru atsevišķiem klientiem (piemēram, lielveikalu ķēdēm) tiek piedāvāts ļoti plašs ražojumu klāsts, lai nodrošinātu vērienīgus līgumus, kur mazāk rentablie ražojumi tiek kompensēti ar citu ražojumu pārdošanu un apjomradītiem ietaupījumiem.

(122)

Šķiet, ka nav nekādu norāžu uz to, ka pasākumu turpināšana ievērojami negatīvi ietekmētu šo divu importētāju darbību. Tie nav atkarīgi no šā ražojuma, savukārt piegādes ķēde tika pielāgota izmaksām saistībā ar antidempinga maksājumiem. Turklāt izmeklēšana liecina, ka līdz ar šiem pasākumiem Savienības tirgus netika slēgts Ķīnas eksportētājiem, jo attiecīgo ražojumu ievērojamā daudzumā importēja visā attiecīgajā periodā, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem.

(123)

Cits importētājs apgalvoja, ka antidempinga maksājumi negatīvi ietekmē viņa īstenoto tirdzniecību ar konservētiem citrusaugļiem. Tā kā šis importētājs neiesniedza pārbaudāmus datus, uzskata, ka antidempinga pasākumu turpināšanas negatīvā ietekme uz šīm personām neatsver pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(124)

Dažas personas norādīja uz ražošanas jaudas trūkumu Savienības ražošanas nozarē. Jāatzīmē, ka maksājumu atcelšana varētu radīt situāciju, kurā alternatīvajam piegādes avotam būtu jāizbeidz sava darbība, atstājot importētājiem tikai vienu piegādes avotu (imports no Ķīnas). Jāatgādina, ka lielveikalu ķēdes un mazumtirgotāji augstu vērtē drošu piegādi saviem uzņēmumiem. Viens no tiem atbalstīja pasākumu turpināšanu, lai saglabātu konkurenci un nodrošinātu vismaz divus piegādes avotus. Turklāt Savienības ražošanas nozare, kas joprojām krietni atpaliek no apmierinoša jaudas izmantošanas līmeņa sasniegšanas, var turpināt piegādi Savienības tirgum, kurā ir atjaunota konkurence. Fakts, ka Savienības ražošanas nozare pašlaik nenodrošina Savienības vajadzības 100 % apmērā, nevar attaisnot ne Ķīnas eksportētāju negodīgo tirdzniecības praksi, nedz arī pasākumu atcelšanu šajā lietā.

(125)

Viena Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja, ka pasākumu turpināšana nepamatoti ierobežotu tās locekļu komercdarbības normālu norisi, jo ievērojama tās daļa ir saistīta ar attiecīgā ražojuma tirdzniecību. Šajā saistībā jānorāda, ka antidempinga maksājumu mērķis ir novērst negodīgu tirdzniecības praksi, t. i., dempingu, nevis ierobežot komercdarbību. Jāatgādina, ka Komisija nonāca pie secinājuma, ka šajā lietā joprojām ir nepieciešams saglabāt korektīvos pasākumus.

(126)

Šīs analīzes vajadzībām lietotāji tika iedalīti divās kategorijās: no vienas puses, mājsaimniecības un, no otras puses, profesionālie/rūpnieciskie lietotāji, kuri darbojas tādās nozarēs kā, piemēram, dzērienu, ievārījumu un jogurtu ražošana vai konditorejas ražojumi un ēdināšana.

(127)

Neviena persona kādā no šīm kategorijām vai persona, kas pārstāv to intereses, nepieteicās un nesadarbojās izmeklēšanā.

(128)

Viens importētājs apgalvoja, ka attiecīgajam produktam piemērotie antidempinga maksājumi ierobežotu konkurenci un tādējādi nav Savienības patērētāju interesēs. Netika iesniegti nekādi pierādījumi, lai pamatotu šo apgalvojumu.

(129)

Ņemot vērā to, ka attiecīgajam ražojumam ir ierobežota nozīme Savienības vidusmēra mājsaimniecības budžetā, nekas neliecina, ka iespējamais patēriņa cenu pieaugums, kas izriet no pasākumu saglabāšanas, var atsvērt pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(130)

Pat tad, ja nevar apstrīdēt, ka maksājumu turpināšana var abstraktā veidā negatīvi ietekmēt profesionālos/rūpnieciskos lietotājus zemākas peļņās normas izteiksmē, nav pierādījumu tam, ka ar attiecīgo ražojumu saistītās izmaksas (salīdzinājumā ar kopējām izmaksām) ir būtiskas. Tādējādi jebkāda negatīva ietekme, kas saistīta ar pasākumu turpināšanu un kas attiecas uz šo lietotāju kategoriju, nebūtu nesamērīga.

(131)

Abi svaigu augļu individuālie piegādātāji Savienības ražošanas nozarei un viena šādu piegādātāju apvienība norādīja, ka pasākumi ir to interesēs un būtu lietderīgi arī attiecībā uz jauniem ieguldījumiem un darba vietām. Augļi, kurus pārdod Savienības ražotājiem, ir nozīmīgs papildu ienākumu avots piegādātājiem, un bez tiem attiecīgajos Spānijas reģionos varētu rasties ievērojami traucējumi lauksaimniecības nozarē. Tiek lēsts, ka tiktu ietekmēti vairāk nekā 2 000 kooperatīvu biedru tikai Valensijas reģionā vien. Attiecībā uz sezonālo darbu, tostarp augļu ievākšanu, transportēšanu un uzglabāšanu, tiek lēsts, ka Valensijas un Mursijas reģionā kopumā tiktu ietekmētas vismaz 2 500 personas.

(132)

No Spānijas piegādātāju apvienības sniegtajiem datiem izriet, ka gadījumā, ja Ķīnas imports pārsniegtu 60 000 tonnu, kas jau ir noticis divas reizes sākotnējās izmeklēšanas laikā, piegādātāji nevarētu pārdot visu sacumu apjomu Savienības konservu ražošanas nozarei.

(133)

Viena Eiropas tirgotāju apvienība apgalvoja, ka piegādātāji varēja rēķināties ar subsīdijām, lai realizētu augļu apjomus, ko nebija iespējams eksportēt Krievijas noteiktā embargo dēļ. Tomēr prasības iesniedzējs nesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu par subsīdijām. Turklāt iespējamās subsīdijas būtu pieejamas tikai attiecībā uz nepārdotajiem augļiem, kas paredzēti eksportam uz Krieviju, taču ne tiem, kas nav pārdoti Savienības ražošanas nozarei saistībā ar zaudējumiem, ko radīja pasākumu atcelšana. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(134)

Izmeklēšana apliecināja, ka pastāvošie antidempinga pasākumi nav slēguši Savienības tirgu Ķīnas importam un ir veicinājuši Savienības ražošanas nozares atgūšanos. Tā kā šis atgūšanās process notiek joprojām, pasākumu turpināšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs. Ja pasākumus ļautu atcelt, šis atgūšanās process apstātos, rentablie cenu līmeņi kļūtu nesasniedzami un Savienības ražošanas nozarei rastos lieli zaudējumi. Turklāt tiktu apdraudēts papildu ienākumu avots daudzu kooperatīvu locekļiem un sezonas strādniekiem vairākos lauku apgabalos, kur ir maz citu darba iespēju.

(135)

Pieejamie dati liecina, ka esošie pasākumi nav radījuši būtisku negatīvu ietekmi uz to importētāju Savienībā ekonomisko situāciju, kuri sadarbojās izmeklēšanā. Ņemot vērā pieejamos datus, par būtisku nevar uzskatīt arī pasākumu ietekmi uz pārējām personām, kuras pieteicās, vai uz importētājiem, tirgotājiem, lietotājiem un mazumtirgotājiem. Iespējamais cenu kāpums, kas varētu rasties antidempinga pasākumu turpināšanas rezultātā, šķiet, nebūtu nesamērīgs salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares ieguvumiem, kas gūti, novēršot importa par dempinga cenām izraisītos tirdzniecības traucējumus.

(136)

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, tiek secināts, ka nav pamatotu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(137)

Visām personām paziņoja būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties uz kuriem tika nolemts saglabāt esošos pasākumus. Turklāt pēc minētās informācijas nodošanas atklātībā šīm personām deva arī laiku iesniegt piezīmes. Ja iesniegtā informācija un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi ņēma vērā.

(138)

No iepriekš minētā var secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu dažu Ķīnas izcelsmes konservētu augļu importam piemērojamie antidempinga pasākumi būtu jāsaglabā vēl piecus gadus.

(139)

Dažas personas apgalvoja, ka pasākumi ar kvantitatīvu elementu (kvotu sistēma) ir vēlamāki par antidempinga pasākumiem. Šo apgalvojumu nevar apstiprināt, jo saskaņā ar pamatregulu pasākumu veidu termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā nevar mainīt. Minētais apgalvojums nevar arī likt apšaubīt šajā izmeklēšanā iegūtos secinājumus, proti, ka ir izpildītas prasības antidempinga pasākumu saglabāšanai.

(140)

Uzņēmums var pieprasīt piemērot šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes, ja vēlāk tas nomaina nosaukumu. Šāds pieprasījums adresējams Komisijai (13). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas apliecina, ka nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, paziņojums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(141)

Atbilstoši pamatregulas 15. panta 1. punktam izveidotā komiteja atzinumu nesniedza,

a)

pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (no 2012. gada 1. oktobra līdz 2013. gada 30. septembrim) un sākotnējās izmeklēšanas periodā (no 2006. gada 1. oktobra līdz 2007. gada 30. septembrim) nav eksportējis uz Savienību 1. panta 1. punktā aprakstīto ražojumu;

b)

nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie pasākumi; un

c)

pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām ir faktiski eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu vai arī ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību attiecīgo ražojumu ievērojamā apjomā.