12.7.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 182/19

---

PADOMES DIREKTĪVA 2007/43/EK

(2007. gada 28. jūnijs),

ar ko nosaka obligātos noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

apspriedusies ar Reģionu komiteju,

tā kā:

(1)

Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību paredzēts, ka, nosakot un īstenojot lauksaimniecības politiku, Kopiena un dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku labturības prasībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos vai administratīvos aktus un paražas, jo īpaši attiecībā uz reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālās kultūras mantojumu.

(2)

Padomes Direktīvā 98/58/EK (1998. gada 20. jūlijs) par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (3), kas izveidota uz Eiropas Konvencijas par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (4) pamata (turpmāk “Konvencija”), noteikti lauksaimniecībā turēto vai audzējamo dzīvnieku aizsardzības obligātie standarti, tostarp noteikumi par izmitināšanu, barību, ūdeni un aprūpi atbilstīgi dzīvnieku fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām.

(3)	Kopiena ir līgumslēdzēja puse Konvencijai un īpašajam ieteikumam par mājas vistām (Gallus gallus), kurā ir iekļauti arī papildu noteikumi par gaļas ražošanai audzētiem mājputniem un kas pieņemts atbilstīgi Konvencijai.

(4)

Dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības zinātniskās komitejas 2000. gada 21. marta ziņojumā par gaļas ražošanai audzētu cāļu (broileru) labturību ir secināts, ka pašreiz šim mērķim izmantojamo cāļu šķirņu ātrais augšanas temps nav saistīts ar apmierinošu dzīvnieku labturības un veselības līmeni un ka palielināta blīvuma negatīvā ietekme ir mazāka ēkās, kurās var uzturēt labus iekštelpu klimatiskos apstākļus.

(5)	Kad būs pieejami attiecīgi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumi, izstrādās īpašus noteikumus attiecībā uz nepakaisītām teritorijām, lai samazinātu ģenētisko parametru ietekmi vai lai iekļautu labturības rādītājus papildus pēdu spilventiņu dermatītam.

(6)	Ir jānosaka noteikumi Kopienas mērogā gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai, lai izvairītos no konkurences kropļošanas, kura var kavēt kopējā tirgus organizācijas vienmērīgu darbību šajā nozarē, kā arī lai nodrošinātu nozares racionālu attīstību.

(7)

Lai sasniegtu galveno mērķi, proti, ieviestu uzlabojumus saistībā ar dzīvnieku labturību intensīvās vistkopības nozarē, saskaņā ar proporcionalitātes principu ir vajadzīgs un ir piemēroti noteikt obligātus aizsardzības noteikumus gaļas ražošanai audzētiem cāļiem. Saskaņā ar Līguma 5. panta trešo daļu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai.

(8)	Noteikumos galvenā uzmanība būtu jāvērš uz labturības problēmām intensīvas lauksaimniecības sistēmās. Lai izvairītos no nesamērīgu pasākumu piemērošanas nelielām cāļu saimēm, būtu jānosaka šīs direktīvas piemērošanas obligātā robežvērtība.

(9)	Ir svarīgi, lai personām, kas kopj cāļus, būtu izpratne par dzīvnieku labturības prasībām un lai tās būtu saņēmušas atbilstīgu apmācību savu uzdevumu veikšanai vai ieguvušas šādai apmācībai līdzvērtīgu pieredzi.

(10)	Nosakot noteikumus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai, būtu jāsaglabā līdzsvars starp dažādiem vērā ņemamajiem aspektiem attiecībā uz dzīvnieku labturību un veselību, ekonomiskajiem un sociālajiem apsvērumiem un ietekmi uz vidi.

(11)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālas kontroles organizēšanu (5), un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālu kontroli, ko veic, lai pārbaudītu atbilstību barības un pārtikas likumam, dzīvnieku veselības un labturības noteikumiem (6), jau ir izveidota sistēma oficiālai kontrolei, tostarp lai pārbaudītu atbilstību dažiem dzīvnieku labturības noteikumiem. Turklāt Regulā (EK) Nr. 882/2004 noteikts, ka dalībvalstīm jāiesniedz gada ziņojumi par daudzgadu valsts kontroles plānu īstenošanu, tostarp uzrādot īstenoto kontroļu un revīziju rezultātus. Šajā nolūkā gan minētajās regulās, gan Lēmumā 90/424/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par izdevumiem veterinārijas jomā (7) ir paredzēts finansiāls atbalsts.

(12)	Dažās dalībvalstīs jau pastāv dažādas brīvprātīgas sistēmas cāļu gaļas marķēšanai, pamatojoties uz atbilstību dzīvnieku labturības standartiem un citiem parametriem.

(13)

Ņemot vērā gūto pieredzi šāda veida brīvprātīgu marķējuma sistēmu piemērošanā, Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums par īpaši saskaņotas obligātas marķējuma sistēmas iespējamu ieviešanu Kopienas mērogā cāļu gaļai, gaļas produktiem un izstrādājumiem, balstoties uz atbilstību dzīvnieku labturības standartiem, tostarp par šādas marķēšanas sistēmas iespējamo sociālekonomisko ietekmi, ietekmi uz Kopienas ekonomiskajiem partneriem un par tā atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

(14)

Komisijai būtu jāiesniedz uz jauniem zinātniskiem pierādījumiem balstīts ziņojums, ņemot vērā turpmāko izpēti un praktisko pieredzi, lai arī turpmāk uzlabotu gaļas ražošanai audzētu cāļu labturību, tostarp šādu cāļu izcelsmes saimi, jo īpaši saistībā ar tiem aspektiem, kas šajā direktīvā nav paredzēti. Šādā ziņojumā būtu īpaši jāizskata iespējas ieviest rādītājus, lai noteiktu sliktus labturības apstākļus, kas konstatēti pēcnāves izmeklēšanā, un ģenētisko parametru ietekme uz konstatētajiem trūkumiem, kas izraisa gaļas ražošanai audzētu cāļu sliktu labturību.

(15)	Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sankcijām, kādas piemērojamas, ja ir pārkāpti šīs direktīvas noteikumi, un jānodrošina to piemērošana. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(16)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) Padomei būtu jāiesaka dalībvalstīm gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kur pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(17)	Šīs direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9),

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šo direktīvu piemēro gaļas ražošanai audzētiem cāļiem.

Taču to nepiemēro:

a)	novietnēm ar mazāk kā 500 cāļiem;

b)	novietnēm vienīgi ar vaislas cāļiem;

c)	inkubatoriem;

d)

cāļiem turēšanai galvenokārt telpās un cāļiem brīvā turēšanā, kā minēts IV pielikuma b), c), d), e) apakšpunktā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 1538/91 (1991. gada 5. jūnijs), ar ko ievieš sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EEK) Nr. 1906/90 par dažiem mājputnu tirdzniecības standartiem īstenošanai (10); un

e)	bioloģiski audzētiem cāļiem atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (11).

2.   Šo direktīvu piemēro gaļas putnu saimēm novietnēs, kurās ir gan vaislas, gan gaļas putnu saimes.

Dalībvalstis var brīvi izvēlēties, vai piemērot stingrākus pasākumus jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

Galvenais atbildīgais par dzīvnieku labturību ir dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)	“īpašnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai personas, kam pieder novietne, kurā tur cāļus;

b)	“turētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura saskaņā ar līgumu vai tiesību aktiem pastāvīgi vai uz laiku ir atbildīga par cāļiem;

c)	“kompetentā iestāde” ir galvenā dalībvalsts varas iestāde, kura ir kompetenta veikt pārbaudes saistībā ar dzīvnieku labturību, veterinārās un zootehniskās pārbaudes, vai jebkura cita iestāde, kurai šīs pilnvaras ir piešķirtas reģionālā, vietējā vai citā mērogā;

d)	“valsts pilnvarots veterinārārsts” ir veterinārārsts, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma III sadaļas IV nodaļas A daļu ir kvalificēts darboties šādā amatā un kuru iecēlusi kompetentā iestāde;

e)	“cālis” ir Gallus gallus sugas dzīvnieks, ko audzē gaļas ražošanai;

f)	“novietne” ir ražošanas vieta, kurā tur cāļus;

g)	“mītne” ir novietnes ēka, kurā tur cāļu saimi;

h)	“izmantojamā teritorija” ir pakaisīta teritorija, kurai cāļi var piekļūt jebkurā laikā;

i)	“saimes blīvums” ir cāļu, kuri vienlaikus uzturas kādā mītnē, kopīgais dzīvsvars uz vienu izmantojamās teritorijas kvadrātmetru;

j)	“saime” ir cāļu grupa, kas izmitināti novietnes mītnē un vienlaikus uzturas šajā mītnē;

k)	“dienas mirstības koeficients” ir to cāļu skaits, kuri nomiruši vienā mītnē vienas dienas laikā, tostarp tie, kuri izbrāķēti un nokauti slimības vai citu iemeslu dēļ, kas dalīts ar kopīgo cāļu skaitu, kuri tajā dienā atradās mītnē, un reizināts ar 100;

l)	“dienas mirstības koeficientu kopsumma” ir dienas mirstības koeficientu summa.

2.   “Izmantojamās teritorijas” definīciju 1. punkta h) apakšpunktā drīkst papildināt, lai attiecinātu to uz nepakaisītām teritorijām, saskaņā ar 11. pantā minēto procedūru atbilstīgi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes sniegtam zinātniskam atzinumam par nepakaisītu teritoriju ietekmi uz cāļu labturību.

3. pants

Cāļu turēšanas prasības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)	visas mītnes atbilst I pielikumā norādītajām prasībām;

b)	kompetentā iestāde vai valsts pilnvarotais veterinārārsts veic pieprasītās pārbaudes, uzraudzību un papildu pasākumus, tostarp III pielikumā paredzētos.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka maksimālais saimes blīvums novietnē vai novietnes mītnē nekad nepārsniedz 33 kg/m2.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var noteikt, ka cāļus tur lielāka blīvuma saimēs, ja īpašnieks vai audzētājs papildus I pielikumā noteiktajām prasībām atbilst II pielikuma prasībām.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka, ja saskaņā ar 3. punktu piešķir atkāpi, tad maksimālais saimes blīvums novietnē vai novietnes mītnē nekad nepārsniedz 39 kg/m2.

5.   Ja ir izpildīti V pielikuma nosacījumi, dalībvalstis var atļaut palielināt 4. punktā minēto maksimālo saimes blīvumu novietnē ne vairāk kā par 3 kg/m2.

4. pants

Apmācība un norādījumi personām, kas strādā ar cāļiem

1.   Dalībvalstis gādā par to, lai turētāji, kas ir fiziskas personas, būtu saņēmuši pienācīgu apmācību savu pienākumu veikšanai un lai būtu pieejami atbilstīgi apmācību kursi.

2.   Panta 1. punktā minētajos apmācību kursos galveno uzmanību pievērš labturības aspektiem, un tie jo īpaši aptver IV pielikumā uzskaitītos jautājumus.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiek izveidota sistēma apmācību kursu kontrolei un apstiprināšanai. Cāļu turētājam ir attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes atzīts sertifikāts, kas apliecina šādu apmācības kursu pabeigšanu vai to, ka ir iegūta šādām apmācībām līdzvērtīga pieredze.

4.   Dalībvalstis var atzīt pirms 2010. gada 30. jūnija iegūto pieredzi kā līdzvērtīgu dalībai šādos apmācību kursos un izsniedz sertifikātus, kas apliecina šādu līdzvērtību.

5.   Dalībvalstis var noteikt, ka 1. līdz 4. punktā noteiktās prasības piemēro arī īpašniekiem.

6.   Īpašnieks vai turētājs dod norādes un ieteikumus par atbilstīgām dzīvnieku labturības prasībām, tostarp saistībā ar novietnēs praktizētajām brāķēšanas un kaušanas metodēm, tām personām, kuras tie nodarbina vai nolīgst kopt cāļus vai arī tos ķert un iekraut.

5. pants

Putnu gaļas marķēšana

Ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespēju ieviest īpaši saskaņotu obligātu cāļu gaļas, gaļas produktu un izstrādājumu marķēšanas sistēmu, kas pamatota uz atbilstību dzīvnieku labturības standartiem.

Ziņojumā ņem vērā iespējamo sociālekonomisko saistību un ietekmi uz Kopienas saimnieciskajiem partneriem, kā arī šādas marķēšanas shēmas atbilstību Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem.

Līdz ar ziņojumu iesniedz atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus, ņemot vērā dalībvalstu apsvērumus un gūto pieredzi, piemērojot brīvprātīgās marķēšanas sistēmas.

6. pants

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei

1.   Pamatojoties uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātnisko atzinumu, Komisija ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par ģenētisko parametru ietekmi uz konstatētajiem trūkumiem, kas izraisa cāļu sliktu labturību. Vajadzības gadījumā līdz ar šo ziņojumu iesniedz atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus.

2.   Dalībvalstis, pamatojoties uz vismaz viena gada laikā nokauto mājputnu saimju reprezentatīvā parauga kontroli, iesniedz Komisijai savākto datu rezultātus. Lai varētu veikt attiecīgu analīzi, III pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz paraugiem un datiem vajadzētu būt zinātniski pamatotām, objektīvām un salīdzināmām un noteiktām saskaņā ar 11. pantā minēto procedūru.

Dalībvalstīm datu vākšanai šīs direktīvas mērķiem var būt vajadzīgs finansiāls Komisijas atbalsts.

3.   Pamatojoties uz pieejamiem datiem un ņemot vērā jaunus zinātniskus pierādījumus, vēlākais līdz 2012. gada 30. jūnijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un tās ietekmi uz cāļu labturību, kā arī par labturības rādītāju izstrādi. Ziņojumā ņem vērā dažādos audzēšanas apstākļus un metodes. Tajā ņem vērā arī šīs direktīvas sociāli ekonomiskās un administratīvās sekas, tostarp attiecībā uz reģionāliem aspektiem.

7. pants

Pārbaudes

1.   To, vai tiek ievērotas šīs direktīvas prasības, kompetentā iestāde pārbauda, veicot nediskriminējošas pārbaudes.

Šādas pārbaudes veic atbilstīgi katrā dalībvalstī turēto dzīvnieku proporcijai saskaņā ar atbilstīgiem noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 882/2004, un tās var veikt vienlaikus ar citām pārbaudēm.

Dalībvalstis ievieš atbilstīgas procedūras saimes blīvuma noteikšanai.

2.   Katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai gada pārskatu par iepriekšējā gadā veiktajām 1. punktā noteiktajām pārbaudēm. Pārskatam pievieno to atbilstošo darbību sarakstu, ko kompetentā iestāde veic, lai atrisinātu galvenās atklātās labturības problēmas.

8. pants

Labas pārvaldības prakses rokasgrāmatas

Dalībvalstis veicina labas pārvaldības prakses rokasgrāmatu izstrādi, kurās ietver ieteikumus attiecībā uz šīs direktīvas ievērošanu. Šādu rokasgrāmatu izplatīšana un izmantošana tiek veicināta.

9. pants

Sankcijas

Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu sankciju īstenošanu. Sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstis informē Komisiju par šiem noteikumiem vēlākais līdz 2010. gada 30. jūnijam, kā arī tūlīt informē to par katru turpmāk pieņemtu grozījumu, kas tos ietekmē.

10. pants

Īstenošanas pilnvaras

Pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs direktīvas vienādu īstenošanu, var pieņemt saskaņā ar 11. pantā minēto procedūru.

11. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (12) (“Komiteja”).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

12. pants

Transponēšana

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas ir vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2010. gada 30. jūnijam izpildītu šīs direktīvas prasības.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā veicamas šādas atsauces.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  2006. gada 14. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2005. gada 26. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  OV L 221, 8.8.1998., 23. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(4)  OV L 323, 17.11.1978., 14. lpp. Konvencijā grozījumi izdarīti ar Grozījumu protokolu (OV L 395, 31.12.1992., 22. lpp.).

(5)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(6)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(7)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(8)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp. Labotā redakcija OV C 4, 8.1.2004., 7. lpp.

(9)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(10)  OV L 143, 7.6.1991., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2029/2006 (OV L 414, 30.12.2006., 29. lpp.).

(11)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 394/2007 (OV L 98, 13.4.2007., 3. lpp.).

(12)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 575/2006 (OV L 100, 8.4.2006., 3. lpp.).

---

---

---

---

---

---