28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/11

(1)

2006. gada 22. februārī Komisija saņēma sūdzību par atsevišķiem Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk – ĶTR) izcelsmes velosipēdu sēdekļiem, ko saskaņā ar pamatregulas 5. pantu iesniedza Eiropas Sēdekļu ražotāju asociācija (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā – 99 %, konkrēto sēdekļu kopējās produkcijas Kopienā.

(2)

Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un tā nodarītu būtisku kaitējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Procedūra tika uzsākta 2006. gada 7. aprīlī ar paziņojuma par tās uzsākšanu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(4)

Komisija oficiāli informēja par procedūras uzsākšanu ĶTR ražotājus eksportētājus, importētājus, tirgotājus, patērētājus, piegādātājus un asociācijas, kuras tas skāra, kā arī ĶTR pārstāvjus, Kopienas ražotājus – sūdzības iesniedzējus un citus Kopienas ražotājus, uz kuriem tas attiecās. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt noklausīšanos.

(5)

Lai ražotāji eksportētāji varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (turpmāk – TER) vai atsevišķa režīma (turpmāk – AR) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri bija izrādījuši zināmu ieinteresētību. Trīs ražotāju eksportētāju grupas un viens individuāls ražotājs eksportētājs pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu vai AR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER piemērošanas nosacījumiem. Jāpiebilst, ka trīs no šiem ražotājiem eksportētājiem bija divi vai vairāki saistīti uzņēmumi, kas nodarbojās ar sēdekļu ražošanu un/vai tirdzniecību.

(6)

Ņemot vērā acīmredzami lielo skaitu ražotāju eksportētāju ĶTR, kā arī importētāju un ražotāju skaitu Kopienā saistībā ar procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka šajā izmeklēšanā atlasi var piemērot, lai noteiktu dempingu un kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro izlases metode, un, ja ir, izvēlēties paraugu, visi ĶTR ražotāji eksportētāji, Kopienas importētāji un ražotāji ar šo tika aicināti par sevi paziņot Komisijai un atbilstoši paziņojumam par pārbaudes sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo produktu izmeklēšanas laika posmā (no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim).

(8)

Ciktāl tas attiecas uz ražotājiem eksportētājiem un ņemot vērā tikai trīs uzņēmumu grupas un vienu individuālu uzņēmumu, kas sadarbojušies izmeklēšanā, tika nolemts, ka atlase nebija nepieciešama.

(9)

Attiecībā uz Kopienas ražotājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izvēlējās paraugu, balstoties uz lielāko pietiekamo sēdekļu ražošanas apjomu Kopienā, ko pieejamā laikā varēja pamatoti pārbaudīt. Par pamatu ņemot no Kopienas ražotājiem saņemto informāciju, Komisija atlasīja piecus uzņēmumus divās dažādās dalībvalstīs. Ražošanas apjoma izteiksmē pieci atlasītie uzņēmumi nodrošināja 86 % no Kopienas kopējā ražošanas apjoma. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriedes ar attiecīgajām pusēm, un tām nebija iebildumu. Turklāt pārējiem Kopienas ražotājiem kaitējuma analīzes nolūkos tika lūgts sniegt dažas vispārējas ziņas. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 17. pantu atlasītie importētāji tika izraudzīti, pamatojoties uz attiecīgā produkta lielāko reprezentatīvo apjomu Kopienā, ko pieejamā laikā var pietiekami izvērtēt. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no vairākiem importētājiem un izvērtējot saņemtās informācijas atšķirīgo kvalitāti, atlasei tika izraudzīti divi importētāji no vienas dalībvalsts. Divi atlasei izraudzītie importētāji nodrošināja 21 % no attiecīgā ražojuma importa Kopienā. Ņemot vērā mazo skaitu atbilžu, kas saņemtas no lietotājiem, tika nolemts, ka lietotāju atlase nebija nepieciešama.

(10)

Visām personām, kuru ieinteresētība bija zināma, ka arī visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās termiņā, kas norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, Komisija izsūtīja anketas. Atbildes tika saņemtas no četriem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un viena ražotāja analogajā valstī – Brazīlijā. Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no pieciem atlasē izraudzītiem Kopienas ražotājiem. Kaut arī četri importētāji atbildēja uz atlases veidlapu, tikai divi sadarbojās, sniedzot pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt pilnīgas atbildes uz aptaujas anketu sniedza arī četri sēdekļu lietotāji. Viena aizpildīta anketa tika saņemta arī no izejmateriālu piegādātāja.

(11)

Komisija atrada un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai noteiktu dempingu, tā izraisītos zaudējumus un Kopienas intereses, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(12)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nevarētu piemērot TER, pārbaudes apmeklējums normālas vērtības noteikšanas nolūkā, pamatojoties uz analogās valsts, proti, Brazīlijas datiem, notika šādā uzņēmumā:

(13)

Dempinga un radīto kaitējumu izmeklēšana notika no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (turpmāk – izmeklēšanas periods jeb IP). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk – attiecīgais periods).

(14)

Attiecīgais ražojums ir velosipēdu un citu transportlīdzekļu (tostarp kravas trīsriteņu), kas nav motorizēti, motociklu, kas aprīkoti ar papildu motoru un ar blakusvāģi vai bez tā, sporta ierīču un mājas trenažieru atsevišķi sēdekļi (turpmāk – attiecīgais ražojums jeb sēdekļi) un būtiskas to detaļas (t. i., pamatnes, polsterējumi un pārvalki), kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā. Šo ražojumu parasti deklarē ar KN kodu ex 8714 95 00, ex 8714 99 90 un ex 9506 91 10.

(15)

Sēdekļi parasti tiek izgatavoti no trim daļām: pamatne vai statīvs, uz kura sēdeklis uzmontēts, parasti tiek izgatavots plastmasas liešanas procesā; polsterējuma, ko piestiprina pamatnei, lai sēdeklis būtu ērtāks, un ko izgatavo no dažāda veida sintētiskajām putām vai citiem materiāliem; un pārvalka, ko izgatavo no sintētiska materiāla vai dabīgas ādas un kas pārklāj polsterējumu un sēdekļa pamatnes malas, tādējādi piešķirot tam ērtumu un estētiskās īpašības. Papildu šiem trim komponentiem sēdeklī parasti tiek iestrādāts piestiprināšanas mehānisms, kas izgatavots metāla dakšiņas vai skavas formā, un tajā var būt arī atspere vai amortizācijas mehānisms no elastomēra.

(16)

Attiecīgais ražojums tiek uzstādīts uz velosipēdiem vai līdzīgiem transportlīdzekļiem, kā arī stacionārām ierīcēm, piemēram, sporta ierīcēm. Izmeklēšanā tika atklāts, ka, neņemot vērā atšķirības saistībā ar attiecīgā produkta formu, materiāliem un ražošanas procesu, dažādiem šā produkta veidiem ir vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās īpašības, un būtībā tie visi tiek izmantoti vienam mērķim. Tādējādi saistībā ar šo tiesvedību šie ražojumi ir uzskatāmi par vienu izstrādājumu.

(17)

Izmeklēšanā konstatēja, ka fiziskās un tehniskās pamatīpašības, kas piemīt Kopienas ražošanas nozarē ražotajiem un Kopienā pārdotajiem sēdekļiem, Ķīnas iekšējā tirgū ražotajiem un pārdotajiem sēdekļiem, no ĶTR Kopienā importētajiem sēdekļiem, kā arī Brazīlijā ražotajiem un pārdotajiem sēdekļiem, neatšķiras un ka visus šos ražojumus izmanto vienādi.

(18)

Tādējādi provizoriski tiek secināts, ka šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga pārbaudē saistībā ar ĶTR izcelsmes importu normālvērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(20)

Īsumā un vienīgi uzziņai tiek sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

(21)

Divas ražotāju eksportētāju grupas un viens individuāls ražotājs eksportētājs pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem. Komisija no šiem uzņēmumiem ieguva un pārbaudīja visu nepieciešamo informāciju, kas iesniegta TER pieprasījumos. Izmeklēšanā tika atklāts, ka TER varēja piemērot tikai divām ražotāju eksportētāju grupām, turpretim vienas uzņēmumu grupas un individuāla uzņēmuma prasība tika noraidīta.

(22)

Attiecībā uz individuālo ražotāju eksportētāju izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmums nav ievērojis iepriekšminētā 1. un 3. kritērija prasības. Proti, uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tā uzņēmējdarbības lēmumi ir tikuši pieņemti kā reakcija uz tirgus signāliem bez būtiskas valsts iejaukšanās, jo īpaši tāpēc, ka tirdzniecības apjomus iekšējā un eksporta tirgū ierobežo uzņēmumu apvienības statūti, kurus nevar grozīt bez valsts piekrišanas. Turklāt uzņēmums nevarēja pierādīt, ka nepastāv tirdzniecības kropļojumi, kas pārņemti no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas, sniedzot rakstiskus pierādījumus attiecībā uz zemes izmantošanas tiesību iegūšanu.

(23)

Turklāt viena ražotāju eksportētāju grupa par savu saistību ar lielāko vietējo klientu nesniedza informāciju ne atbildē uz tirgus ekonomikas prasībām, ne arī atbildē antidempinga aptaujā. Šī saistība tika atklāta tikai vispārējā pārbaudē, ko veica šo ražotāju eksportētāju telpās. Saskaņā ar Komisijas pastāvīgo politiku TER/AR nosaka saistīto uzņēmumu grupām kopumā. Tādējādi līdz ar TER/AR noteikšanu šim eksportētājam saistītajam uzņēmumam tiktu prasīts izmeklēšanā pilnībā sadarboties, lai precīzi noteiktu tā veiktās darbības saistībā ar attiecīgo ražojumu, TER kritēriju ievērošanu un šīs saistības ietekmi uz divu uzņēmumu savstarpējiem darījumiem. Tomēr šis nebija tāds gadījums, jo saistītais uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās. Turklāt Komisija nevarēja noteikt TER/AR šai uzņēmumu grupai. Jāpiebilst, ka tas ietekmēja būtisku daļu eksportētāju iekšējās tirdzniecības. Turklāt šī apzinātā neizdarība rada šaubas arī par citu Komisijai iesniegto dokumentu un informācijas ticamību. Ņemot vērā šo neizdarību un tās nozīmību saistībā gan ar TER analīzi, gan jebkāda antidempinga noteikšanu, pamatojoties uz šīs eksportētāju grupas sniegtiem atsevišķiem datiem, tika noteikts, ka attiecīgie ražotāji ir snieguši nepatiesu un maldinošu informāciju pamatregulas 18. panta nozīmē. Uzņēmums nekavējoties tika informēts par to, uz kāda pamata Komisija grasījās neņemt vērā tā sniegto informāciju, un tam tika dota iespēja sniegt papildu paskaidrojumus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu. Tomēr uzņēmuma sniegtie paskaidrojumi bija neapmierinoši un nepārliecināja Komisiju ne par to, ka tas nav sniedzis maldinošu informāciju, ne arī kliedēja šaubas par pārējo uzņēmuma sniegto datu patiesumu. Tādējādi tika uzskatīts, ka šī ražotāju eksportētāju grupa izmeklēšanā nesadarbojās, un tās prasība par TER un AR tika noraidīta.

(24)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli par iepriekš izklāstītajiem secinājumiem.

(25)

Pamatojoties uz to, TER tika noteikts divām ražotāju eksportētāju grupām:

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(27)

Ražotājs eksportētājs, kam nevarēja piemērot TER, arī pieprasīja atsevišķu režīmu (AR), jo tam nepiemēroja TER. Tomēr uzņēmuma prasība par atsevišķa režīma (AR) noteikšanu arī tika noraidīta, jo uzņēmums neievēroja 9. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto kritēriju, proti, tas brīvi noteica eksporta cenas un apjomus.

(28)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu vispirms par katru attiecīgo ražotāju eksportētāju Komisija noteica, vai tam ir reprezentatīvs sēdekļu pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū salīdzinājumā ar eksporta preču pārdošanas kopējo apjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomus iekšējā tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja pārdošanas kopējais apjoms iekšējā tirgū ir vismaz 5 % no eksporta preču pārdošanas kopējā apjoma Kopienā.

(29)

Divas to uzņēmumu grupas, kam noteica TER, apvienoja piecus uzņēmumus, kas ražoja sēdekļus eksportam un no kuriem trīs veica tirdzniecību arī iekšējā tirgū. Viens uzņēmums veica tirdzniecību iekšējā tirgū, bet neveica eksporta tirdzniecību.

(30)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kopumā ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms vietējā tirgū, Komisija pēc tam noteica tos vietējā tirgū pārdoto sēdekļu veidus, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojumu veidiem, ko pārdeva eksportam uz Kopienu.

(31)

Par katru no veidiem tika noskaidrots, vai pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrētus pārdošanas apjomus vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja attiecīgā veida pārdošanas apjomi tirgū IP laikā bija 5 % vai vairāk no tā salīdzināmā paveida kopējā pārdošanas apjoma, ko eksportē uz Kopienu.

(32)

Komisija arī pārbaudīja, vai katra attiecīgā ražojuma veida pārdošanas reprezentatīvos apjomus iekšējā tirgū var uzskatīt par parasto tirdzniecības apriti pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē, nosakot attiecīgā veida rentablo pārdošanas apjomu īpatsvaru, kas veikti ar neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū.

(33)

Ja tā sēdekļu veida pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kas ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ir vairāk nekā 80 % no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas vietējā tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa minētā ražojuma veida pārdošanas apjoma cenām iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai pārdošana bijusi rentabla vai ne.

(34)

Ja sēdekļu veida rentablās pārdošanas apjoms ir līdz 80 % vai mazāk no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma, vai arī, ja minētā veida vidējā svērtā cena ir mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību nosaka pēc faktiskās cenas vietējā tirgū, ko aprēķina kā vidējo svērto apjomu vienīgi no minētā veida rentablās pārdošanas apjoma ar nosacījumu, ka šis pārdošanas apjoms ir 10 % vai vairāk no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma.

(35)

Visbeidzot, ja kāda sēdekļu veida rentablās pārdošanas apjoms ir mazāk nekā 10 % no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma, uzskatīja, ka šo konkrēto ražojuma veidu nepārdod pietiekamā daudzumā, lai cena vietējā tirgū nodrošinātu atbilstošu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(36)

Ja nevarēja izmantot vietējā tirgus cenas konkrētam ražojuma veidam, ko pārdeva ražotājs eksportētājs, tad izmantoja salikto normālo vērtību.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālo vērtību veidoja, pievienojot katra ražotāja eksportēto veidu ražošanas izmaksām, pēc vajadzības pielāgojot, pienācīgu apjomu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (turpmāk – TVA) un peļņas. Visos gadījumos TVA un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktā izklāstītajām metodēm. Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai radušās TVA izmaksas un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis vietējā tirgū, bija ticami dati.

(38)

Faktiskās vietējās tirgus TVA izmaksas tika uzskatītas par ticamām, ja attiecīgā uzņēmuma pārdošanas kopējo apjomu vietējā tirgū varēja vērtēt kā reprezentatīvu salīdzinājumā ar eksporta preču pārdošanas apjomu uz Kopienu. Vietējā tirgus peļņas normu noteica pēc to ražojumu veidu pārdošanas vietējā tirgū, kas pārdoti parastā tirdzniecības apritē. Tāpēc tika piemērota iepriekš izklāstītā metodika.

(39)

Attiecībā uz trim uzņēmumiem, kuriem bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi vietējā tirgū, tika secināts, ka lielākā daļa attiecīgā eksportētā ražojuma veidu tika pārdoti vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Tiem veidiem, kuriem tas nebija piemērojams, normālo vērtību aprēķināja, izmantojot iepriekš minēto metodiku un izmantojot TVA un informāciju par katra attiecīgā uzņēmuma peļņu.

(40)

Diviem uzņēmumiem, kuriem nebija reprezentatīvi pārdošanas apjomi vietējā tirgū, TVA un peļņas apjoms tika noteikts, pamatojoties uz to četru uzņēmumu vidējo TVA un peļņu, kuriem bija pārdošanas apjomi vietējā tirgū.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, ir jānosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību analogā valstī.

(42)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja savu ieceri izmantot Brazīliju kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt komentārus par šo izvēli.

(43)

Neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem nebija noteikts TER, neiebilda pret šo priekšlikumu.

(44)

Tomēr importētājs un ražotājs eksportētājs, kuriem bija noteikts TER, apgalvoja, ka Brazīlija nav piemērotākā analogā valsts un ka tās vietā būtu jāizvēlas Taivāna vai Meksika.

(45)

Attiecībā uz Taivānu tiek uzskatīts, ka, lai arī velosipēdu daļu ražošanas nozare ir attīstījusies šajā valstī, lielāko daļu ražošanas ir pārņēmusi ĶTR. Tādējādi sēdekļu ražotāji, kas koncentrējušies Taivānā, lielākoties ir tie paši uzņēmumi vai uzņēmumi, kas saistīti ar tiem, kuri no ĶTR veic eksportu uz Kopienu par dempinga cenām. Turklāt ierastā darba dalīšana šajās uzņēmumu grupās nozīmē, ka Taivānā tiek ražoti tikai pāris specializēti modeļi, kas nodrošina lielāku peļņas normu, savukārt lielāko daļu vidēja līdz zema līmeņa modeļu ražošanu izmaksu dēļ ir pārņēmusi ĶTR. Tādējādi iespējams, ka Taivānā ražoto sēdekļu modeļu cenas vai izmaksas varētu nebūt labākais pamatojums, uz kā balstīt ĶTR ražoto sēdekļu normālo vērtību.

(46)

Meksika tiek uzskatīta par valsti, kurā ir atklāts konkurences tirgus, kas ir aptuveni 1/8 daļa no Brazīlijas tirgus apmēra. Komisija sazinājās ar diviem zināmiem ražotājiem Meksikā, taču nepiedāvāja sadarboties.

(47)

Attiecībā uz Brazīliju izmeklēšanā tika atklāts, ka tā ir attiecīgā ražojuma konkurences tirgus ar vismaz trim dažāda lieluma vietējiem ražotājiem, kā arī ar importu no trešām valstīm, kas sasniedz aptuveni 15 % no iekšzemes patēriņa, tas ir, 8 līdz 9 miljonus sēdekļu gadā. Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka konkurences līmenis Brazīlijas tirgū ir apšaubāms, jo ir maz ražotāju. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka nebija pierādījumu tam, ka vienam Brazīlijas ražotājam būtu dominējošs stāvoklis vai ka cenas netiek noteiktas konkurējošā veidā. Nebija arī iemesla uzskatīt, ka piekļuve izejmateriāliem, izmaksas un citi ražošanas nosacījumi Taivānā vai Meksikā būtu līdzīgāki tiem, kādi ir ĶTR, nekā tiem, kādi ir Brazīlijā. Tādējādi Brazīlijas tirgus tika atzīts par piemērotu normālās vērtības noteikšanai.

(48)

Tika apzināti trīs zināmie Brazīlijas ražotāji eksportētāji, un viens uzņēmums piekrita sadarboties. Šim ražotājam tika nosūtīta aptaujas lapa, un ražotāja atbildē sniegtie dati tika nekavējoties pārbaudīti. Sadarbības ražotājs ir saistīts ar vienu no Kopienas ražotājiem, tomēr nav iemesla uzskatīt, ka tas ietekmē to datu ticamību, kas tika pārbaudīti uzņēmuma telpās.

(49)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka Brazīlija ir vispiemērotākā un vispamatotākā analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(50)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta normālā vērtība tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotājiem analogajā valstī, t. i., pamatojoties uz maksātajām vai maksājamām cenām Brazīlijas tirgū attiecībā uz salīdzināmiem ražojumu veidiem un saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodoloģiju.

(51)

Normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas Brazīlijas tirgū samaksātas vai maksājamas par salīdzināmiem ražojumu veidiem, jo tika konstatēts, ka visi darījumi ir tikuši veikti parastā tirdzniecības apritē.

(52)

Visi ražotāji eksportētāji veica eksporta tirdzniecību uz Kopienu vai nu tieši neatkarīgajiem pircējiem Kopienā, vai izmantojot saistītas vai nesaistītas tirdzniecības sabiedrības Honkongā, Britu Virdžīnu salās un Taivānā.

(53)

Ja attiecīgais ražojums tika tieši eksportēts neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(54)

Attiecībā uz pārdošanu, izmantojot saistītu uzņēmumu, kas neatrodas Kopienā, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pirmo reizi noteiktu tālākpārdošanas cenu, ko maksā neatkarīgie pircēji Kopienā.

(55)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenām, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Attiecīgas korekcijas par transporta, apdrošināšanas, apstrādes un papildu izmaksām, maksājumiem par iepakošanu, kredītu un banku pakalpojumiem tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(56)

Tirdzniecībai, kas virzīta caur saistītajiem uzņēmumiem Taivānā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika piemērota korekcija, ja šie uzņēmumi pierādīja, ka veic funkcijas, kas līdzīgas tām, ko veic aģents, kas par šo darbu saņem komisijas naudu. Tā kā to TVA patēriņa sadali, par kurām informāciju sniedza saistītais uzņēmums, nevarēja uzskatīt par ticamu, šī korekcija tika balstīta uz datiem par TVA un peļņu, kas iegūti no nesaistītā tirgotāja.

(57)

Uzņēmumiem, kuriem tika piemērots TER, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ikviena uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(58)

Saskaņā ar ierasto praksi Komisija saistītos ražotājus eksportētājus vai ražotājus eksportētājus, kuri pieder vienai uzņēmumu grupai, parasti uzskata par vienu vienību, lai noteiktu dempinga starpību, un tāpēc tiem nosaka vienotu dempinga starpību. Šāda prakse tiek izmantota īpaši tādēļ, ka dempinga starpības aprēķināšana var veicināt antidempinga pasākumu apiešanu, tādējādi padarot tos neefektīvus un ļaujot saistītajiem ražotājiem eksportētājiem virzīt savu eksportu uz Kopienu ar tāda uzņēmuma starpniecību, kuram ir viszemākā individuālā dempinga starpība.

(59)

Saskaņā ar šo praksi saistītie ražotāji eksportētāji, kas pieder tām pašām grupām, tika uzskatīti par vienu vienību, un tiem piemēroja vienotu dempinga starpību, kas tika aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgo grupu sadarbības ražotāju vidējām svērtajām dempinga starpībām.

(60)

Tāpēc pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļu nomaksas ir šādas:

(61)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Tika salīdzināti kopējie eksporta apjomi, ko anketas atbildēs norādījuši trīs sadarbības ražotāji eksportētāji, un kopējais ĶTR importa par dempinga cenām apjoms, kas aprēķināts tā, kā paskaidrots 71. apsvērumā. Konstatētā procentuālā attiecība bija 23 %. Ņemot to vērā, sadarbības līmenis tika atzīts par zemu.

(62)

Tādējādi tika nolemts noteikt valsts mēroga dempinga starpību kā vidējo svērto vērtību no vidējām svērtajām dempinga starpībām:

(63)

Ņemot to vērā, valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 30,9 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas.

(64)

Zināms, ka Kopienā attiecīgo ražojumu izgatavo deviņi ražotāji, kuru vārdā iesniegta sūdzība. Šie ražotāji atrodas Itālijā, Polijā, Apvienotajā Karalistē un Portugālē un veido 99 % Kopienas produkcijas IP laikā.

(65)

Turklāt izmeklēšanas sākuma posmā bija zināms tikai viens Kopienas ražotājs, kurš nebija sūdzības iesniedzējs. Ņemot vērā deviņu sūdzības iesniedzēju ražotāju ražošanas apjomus un viena tā ražotāja ražošanas apjomus Kopienā, kurš nebija sūdzības iesniedzējs, līdzīga ražojuma produkcijas kopējais apjoms IP laikā bija 16 165 936 vienības.

(66)

Sūdzību atbalstīja šādi Kopienas ražotāji:

(67)

Tā kā šie deviņi sūdzības iesniedzēji–Kopienas ražotāji, kas sadarbojas (gan atlasītie, gan neatlasītie), saražo 99 % no attiecīgā izstrādājuma Kopienas produkcijas, var uzskatīt, ka tie pārstāv Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Atlasītie Kopienas ražotāji (turpmāk – atlasītie ražotāji) izmeklēšanā norādīja uz 86 % kopējās sēdekļu produkcijas Kopienā IP laikā. Pārējiem Kopienas ražotājiem kaitējuma analīzes veikšanas nolūkos tika lūgts sniegt dažas vispārējas ziņas.

(68)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz pārdošanas apjomiem, ko Kopienas tirgū realizējuši pieci atlasītie Kopienas ražotāji, četri Kopienas ražotāji, kas netika iekļauti atlasē, un viens Kopienas ražotājs, kas nebija sūdzības iesniedzējs, un uz importu no ĶTR un citām trešām valstīm ar attiecīgajiem KN kodiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroju. Kā jau norādīts 14. punktā, attiecīgo ražojumu deklarē ar KN kodu ex 8714 95 00, ex 8714 99 90 un ex 9506 91 10. Statistikas biroja dati par pēdējiem diviem KN kodiem (ex 8714 99 90 un ex 9506 91 10) attiecas arī uz pārējām velosipēdu un regulējamo trenažieru detaļām. Tā kā nebija iespējams no šīm abām plašajām kategorijām iegūt datus tikai par sēdekļiem, tika nolemts importa statistiku noskaidrot, pamatojoties tikai uz vienu KN kodu, proti, KN kodu 8714 95 00. Tādējādi importa apjomi, kas izvērtēti, lai noteiktu Kopienas patēriņu, var tikt uzrādīti nepilnīgi.

(69)

Pamatojoties uz šiem datiem, tika konstatēts, ka izvērtētajā laika posmā patēriņš palielinājās par 17 %, t. i., no 20 701 027 vienībām 2002. gadā līdz 24 179 012 vienībām 2005. gadā

1.   tabula

(70)

Kā iepriekš norādīts, šajā izmeklēšanā atklāts, ka vidējās svērtās dempinga starpības, kas noteiktas attiecībā uz ĶTR, pārsniedz minimālo slieksni, kas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un ka importa apjoms no ĶTR nav nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē.

(71)

Importa apjoms tika noteikts, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem. Kā jau iepriekš minēts 68. apsvērumā, turpmāk norādītie importa dati var būt uzrādīti nepilnīgi. Turklāt Statistikas birojs sniedz informāciju par velosipēdu sēdekļu importa apjomu, kas izteikts daudzumā – 100 kg, nevis vienībās. Tādējādi tika nolemts attiecībā uz Ķīnas importētajiem sēdekļiem par vidējo svaru noteikt 500 gramus uz vienību, jo par šādu svaru ziņoja viens ražotājs eksportētājs un viens nesaistīts importētājs.

(72)

Imports no ĶTR analizētajā laika posmā palielinājās četrkārtīgi. Faktiski tas pieauga no 1 416 814 vienībām 2002. gadā līdz 6 276 749 vienībām IP laikā. Attiecīgi tirgus daļa palielinājās no 7 % 2002. gadā līdz 26 % pārbaudes periodā. Tas ir jāskata salīdzinājumā ar patēriņa pamatojumu, jo patēriņš palielinājās tikai par 17 %, tas ir, relatīvi mazāk nekā pieauga importa apjoms no ĶTR.

(73)

Viens no nesaistītajiem importētājiem apgalvoja, ka importa statistika bija pārvērtēta, jo sūdzībā attiecībā uz sēdekļiem tika izmantots vidējais svars 400 grami par vienību. Uzņēmums apgalvoja, ka no ĶTR importēto sēdekļu vidējam svaram vajadzētu būt 600 līdz 800 grami. Tomēr tas pats uzņēmums pārbaudes apmeklējuma laikā tā telpās apstiprināja, ka no ĶTR importēto sēdekļu vidējais svars bija 500 grami, t. i., tieši tāds svars, kādu Komisija izmantoja, lai pārveidotu vienībās Statistikas biroja datus, kas izteikti daudzumā – 100 kg. Importētājs apgalvoja arī, ka importa statistika no ĶTR bija pārspīlēta, jo tā ietvēra arī sēdekļu pārvalkus, ko izmanto sēdekļu aizsardzībai. Kā jau iepriekš minēts 71. apsvērumā, importa statistika tika pamatota tikai ar vienu KN kodu (KN 8714 95 00), taču tas nav tas, saskaņā ar kuru parasti tiek deklarēti sēdekļu pārvalki, un tādējādi importētāja prasība nav pamatota.

2.   tabula

(74)

ĶTR izcelsmes sēdekļu importa vidējā svērtā cena analizētajā laika posmā katru gadu pastāvīgi samazinājās kopumā par 21 %, t.i., no 1,4 EUR par vienību līdz 1,1 EUR par vienību laikā no 2002. gada līdz IP.

3.   tabula

(75)

Lai noteiktu dempingu, Komisija analizēja datus, kas attiecas uz IP. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija tās, kas noteiktas neatkarīgiem pircējiem un kas vajadzības gadījumā tika koriģētas pēc ražotāja cenu līmeņa, t. i., izņemot kravas pārvadājuma izmaksas Kopienā, pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Dažādu veidu sēdekļu cenas, kas noteiktas atbilstoši pamatnei, polsterējumam, pārvalkam, stiprinājuma mehānismam un svaram, tika salīdzinātas ar tirdzniecības cenām, ko eksportētāji noteikuši līdzīga veida ražojumiem, atskaitot atlaides un vajadzības gadījumā koriģējot pēc CIF cenas līdz Kopienas robežai, ar atbilstošu pielāgojumu muitas nodokļiem (1,2 %) un pēcimporta izmaksām, kādas radušās importētājam Kopienā.

(76)

Saistībā ar vidējo svērto dempinga starpību aprēķinu, tika izvērtētas sadarbības ražotāju eksportētāju eksporta cenas. IP laikā sadarbības ražotāju vidējā svērtā dempinga starpība bija 67,3 %. Turklāt ņemot vērā visus sēdekļu ievedumus, proti, tos, ko veikuši ĶTR ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, un ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojas, uz Statistikas biroja datiem balstītās vidējās dempinga starpības aprēķins attiecībā uz IP uzrādīja līdzīgu vidējo dempinga starpību – 70,1 %.

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuriem bija saistība ar Kopienas ražošanas nozares stāvokli izmeklēšanas periodā.

(78)

Tika analizēti atlasītie uzņēmumi. Tomēr, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par situāciju Kopienas ražošanas nozarē, attiecībā uz tiem rādītājiem, par kuriem bija pieejama ticama informācija saistībā ar Kopienas ražošanas nozari kopumā, šī informācija ir arī sniegta turpmāk. Pamatojoties uz to, ražošanas nozares darbība, ko vērtē pēc tādiem faktoriem kā cenas, algas, ieguldījumi, peļņa, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu, ir noteikta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza atlasītie uzņēmumi. Ar zaudējumiem saistītie faktori – tirgus daļa, pārdošanas apjoms un ražošanas apjoms – ir noteikti visai Kopienas ražošanas nozarei.

(79)

Analizētajā laika posmā ražošanas apjoms visā Kopienas ražošanas nozarē uzrādīja negatīvu tendenci. Ja 2002. gadā produkcijas apjoms bija 19 546 740 vienības, tad IP laikā Kopienā saražoja tikai 16 165 936 vienības, kas ir gandrīz 3,5 miljoni vienību jeb par 17 % mazāk nekā 2002. gadā. Tā kā sēdekļi tiek ražoti galvenokārt pēc pircēju pieprasījuma, ražošanas apjoma negatīvo tendenci var tieši saistīt ar Kopienā ražotu sēdekļu pieprasījuma samazināšanos.

4.   tabula

(80)

Ražošanas jauda tika noteikta, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozarei piederošo ražošanas vienību nominālo jaudu, ņemot vērā ražošanas pārtraukumus, kā arī to, ka atsevišķos gadījumos daļa no jaudas tika izmantota citu izstrādājumu, piemēram, ratiņkrēslu stūru ražošanai tajās pašās ražošanas līnijās.

(81)

Sēdekļu ražošanas jauda analizētajā laika posmā palielinājās par 5 % no 29 492 120 vienībām 2002. gadā līdz 30 921 920 vienībām IP laikā. Nelielais ražošanas jaudas pieaugums izriet no 2004. gadā un IP laikā veiktajiem ieguldījumiem, kas paredzēti tādu jaunu produktu veidu ražošanā, kas izmantojami sacīkšu velosipēdiem. Ražošanas jaudu izmantošanas rādītājs atspoguļo ražošanas un pieprasījuma samazināšanos. Analizētajā laika posmā tas pastāvīgi samazinājās, IP laikā sasniedzot vairs tikai 45 % jaudas izmantojuma.

5.   tabula

(82)

Ciktāl tas attiecas uz gada krājumu atlikumu, lielākā daļa produkcijas tiek ražota pēc pieprasījuma. Tādējādi, tā kā analizētajā laika posmā krājumi samazinājās par 35 %, var uzskatīt, ka šajā gadījumā krājumi nebija būtisks zaudējumu rādītājs.

6.   tabula

(83)

Laikā no 2003. gada līdz 2004. gadam ieguldījumi līdzīga izstrādājuma ražošanai samazinājās no 3 808 057 EUR līdz 1 664 147 EUR. 2004. gadā Kopienas ražotāji palielināja savus ieguldījumus un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu iztērēja gandrīz divkārt lielāku summu, t. i., 3 381 996 miljonus EUR. IP laikā ieguldījumi sasniedza 3 638 962 EUR, kas ir par 4 % mazāk par to līmeni, kāds bija sasniegts attiecīgā laika posma sākumā – 2002. gadā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ieguldījumi ēkās, rūpnīcās un iekārtās galvenokārt tika veikti, lai saglabātu ražošanas jaudu, un mazākā apmērā 2004. gadā un IP laikā – lai izstrādātu jaunus ražojumu veidus. Ņemot vērā iepriekšminēto ražošanas jaudu zemo izmantojumu, ieguldījumi jebkurā gadījumā netika veikti ar mērķi palielināt vispārējo ražošanas apjomu.

(84)

Izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozare tiek uzskatīta par pasaules līderi attiecībā uz ražojumu dizainu un sēdekļu novatorismu. Laikā no 2000. gada līdz IP Kopienas ražotāji izstrādāja un pārdeva vairāk kā vienu tūkstoti jaunu sēdekļu veidu. Pētniecība un attīstība aizņem aptuveni 8 %–10 % no Kopienas ražošanas nozares apgrozījuma. Lai noturētu šo pozīciju, Kopienas ražošanas nozarei ir jāuztur ieguldījumi noteiktā līmenī, pat ja jaudas izmantojums ir zems.

7.   tabula

(85)

Ir divi galvenie sēdekļu tirdzniecības kanāli: pamatiekārtu ražotāju (OEM) tirgus un sekundārais tirgus. OEM tirgū sēdekļus pārdod, lai tos pēc tam uzstādītu uz jauniem velosipēdiem, bet sekundārajā tirgū – lai nomainītu lietotus velosipēdu sēdekļus. Tika konstatēts, ka tirdzniecība OEM tirgū veido aptuveni 60 %, bet tirdzniecība sekundārajā tirgū – aptuveni 40 % kopējā tirgus. Tāpat kā riepas, sēdekļi ir visbiežāk aizvietotās velosipēdu daļas.

(86)

Analizētajā laika posmā tirdzniecības apjomi visā Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 20 % – no 15 109 569 vienībām līdz 12 139 162 vienībām IP laikā, tas ir, Kopienas ražošanas nozare IP laikā pārdeva aptuveni par 3 miljoniem sēdekļu mazāk nekā 2002. gadā. Pēc nelielas lejupslīdes par 1 % 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu. pārdošanas apjomu samazinājums bija lielāks 2004. gadā un IP laikā.

(87)

Attiecībā uz vērtību – analizētajā laika posmā sēdekļu tirdzniecības apjomi Kopienas ražošanas nozarē pieauga tikai par 1 %. Pārdošanas vērtība Kopienas tirgū pieauga par 5 %, t. i., no 54 460 180 EUR 2002. gadā līdz 56 978 530 EUR 2003. gadā, un pēc tam 2004. gadā vēl līdz 58 052 609 EUR. Tomēr IP laikā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās gandrīz par trīs miljoniem EUR. Tas, ka pārdošanas vērtība neattīstījās līdzīgi kā pārdošanas apjomi, ir izskaidrojams ar vidējo cenu palielināšanos, kas tiks aplūkota turpmāk.

(88)

Atbilstoši pārdošanas apjomu samazinājumam būtiski samazinājās arī Kopienas tirgus daļa – no 81 % 2002. gadā līdz 58 % IP laikā. Citiem vārdiem sakot, Kopienas ražošanas nozare analizētajā laika posmā zaudēja 23 procentu punktus no tās tirgus vērtības, jo palielinājās imports no ĶTR.

8.   tabula

(89)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas vidējās cenas analizētajā laika posmā paaugstinājās par 25 %. Cenu paaugstinājumu var izskaidrot, no vienas puses, ar izejmateriālu cenu palielinājumu, kas ietekmēja visu ražošanas nozari, un, no otras puses, ar pāreju no zemo tehnoloģiju ražojumu veidiem uz progresīvo tehnoloģiju ražojumu veidiem, kas nozīmēja dārgākus izejmateriālus un arī darbinieku skaita palielināšanu.

(90)

Sēdekļu ražošanā biežāk izmantotie izejmateriāli ir plastmasas korpusi, pārvalki, poliuretāns, sliedes un spīles. Šo izejmateriālu cenas ir netieši saistītas ar naftas cenu un metāla cenu izmaiņām. Izejmateriāli ir galvenais cenu noteicošais komponents sēdekļu ražošanas izmaksās, kas veido apmēram pusi no kopējām ražošanas izmaksām un tieši ietekmē pārdošanas cenu attīstību.

(91)

Tika konstatēts, ka izejmateriālu vidējās cenas laikā no 2002. gada līdz 2003. gadam saglabājās nemainīgas, taču no 2003. gada un arī IP laikā tās palielinājās, par ko liecināja augstākas pārdošanas cenas Kopienas ražošanas nozarē.

(92)

Viens no nesaistītajiem importētājiem apgalvoja, ka cenu pieaugumu Kopienas ražošanas nozarē izraisīja izmaiņas patērētāju pieprasījumā. Uzņēmums uzskatīja, ka pieprasījums pēc lētiem velosipēdiem un tādējādi arī lētiem sēdekļiem ir samazinājies, bet pieprasījums pēc dārgākiem augstas kvalitātes sēdekļiem ir palielinājies. Šis apgalvojums ir pretrunā faktam, ka imports par zemām cenām no ĶTR relatīvā izteiksmē palielinājās ievērojami vairāk nekā vispārējais sēdekļu patēriņš Kopienā, kā minēts 72. apsvērumā.

9.   tabula

(93)

Analizētajā laika posmā Kopienas ražošanas nozares neto apgrozījuma vidējā svērtā rentabilitāte krasi samazinājās no 3,8 % 2002. gadā līdz tikai 0,4 % IP laikā. Kaut arī 2003. gadā rentabilitāte palielinājās līdz 5,0 %, 2004. gadā tā atkal samazinājās līdz 3,1 % un visbeidzot IP laikā sasniedza 0,4 %. Zemā peļņas norma ir sekas tam, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja pietiekamā līmenī pieļaut izejmateriālu cenu paaugstināšanu attiecībā uz patērētājiem.

10.   tabula

Kopienas ražošanas nozare IP laikā sasniedza naudas plūsmu 3 990 473 EUR apmērā, kas bija aptuveni 1,1 miljons EUR jeb par 22 % mazāk nekā 2002. gadā. Kopienas ražošanas nozares ievērojamais likviditātes apjoms ir izskaidrojams ar to, ka tā ir kapitāla ietilpīga nozare, kurā ir augsti amortizācijas apjomi. Kopumā var teikt, ka likviditātei Kopienas ražošanas nozarē ir bijusi līdzīga tendence kā rentabilitātei.

11.   tabula

(94)

Peļņa no neto aktīviem tika aprēķināta, līdzīga ražojuma tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas izsakot kā procentuālu vērtību no to pamatlīdzekļu neto bilances vērtības, kas atvēlēti līdzīgam ražojumam. Šis rādītājs liecināja par līdzīgu tendenci kā rentabilitātei, samazinoties no 12 % 2002. gadā līdz 1 % IP laikā.

12.   tabula

(95)

No Kopienas ražošanas nozares netika saņemtas ne sūdzības, ne arī norādes par to, ka tā būtu saskārusies ar problēmām attiecībā uz kapitāla palielināšanu savai darbībai, un tādējādi tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozare bija spējīga analizētajā laika posmā palielināt kapitālu savas darbības vajadzībām.

(96)

Nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē visā analizētajā laika posmā saglabājās nemainīga. Pēc neliela krituma 2003. un 2004. gadā Kopienas ražošanas nozarē IP laikā uz pilnu slodzi bija nodarbināti 418 cilvēki, t. i., gandrīz tikpat cik 2002. gadā. Tomēr jāpiebilst, ka visi Kopienas ražotāji ievērojamu daļu sava ražošanas procesa – un dažos gadījumos gandrīz pat visu ražošanas procesu – uztic citiem maziem vai vidējiem uzņēmumiem Kopienā. Tādējādi, kopējais cilvēku skaits, kas uz pilnu slodzi nodarbināti sēdekļu ražošanā, ir daudz lielāks par to personu skaitu, kas tieši nodarbināti Kopienas ražošanas nozarē. Paredzams, ka kopējais to cilvēku skaits, kas nodarbināti līdzīga produkta ražošanā, ir vismaz trīs reizes lielāks, t. i., aptuveni 1 200 cilvēku IP laikā. Vidējā gada atalgojuma attīstības tendence bija līdzīga kā darbaspēka izmaksām, t. i., analizētajā laika posmā tas palielinājās par 5 % – no 7 784 339 EUR 2002. gadā līdz 8 190 911 EUR IP laikā, kas ir zemāks par inflācijas līmeni Kopienā tajā pašā laika posmā.

13.   tabula

(97)

Produktivitāte, kas mērāma darba ražīgumā (produkcijā), ko nodrošina viens nodarbinātais gada laikā, bija 42 225 vienības 2002. gadā un gadu laikā pastāvīgi samazinājās līdz 33 317 vienībām IP laikā. Šo kritumu izraisīja ražošanas apjomu samazināšanās.

14.   tabula

(98)

Laikā no 2002. gada līdz IP Kopienas patēriņš pieauga par 17 %, savukārt pārdošanas apjoms Kopienas ražošanas nozarē šajā pašā laika posmā saglabājās nemainīgs. Tādējādi pārdošanas apjomi Kopienas ražošanas nozarē samazinājās daudz mazāk nekā pieprasījums attiecīgajā laika posmā. No otras puses, ĶTR importa tirgus daļa palielinājās par 19 procentiem punktu.

(99)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā importa apjomu un ĶTR importa cenas, šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(100)

Netika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozare būtu atguvusies no dempinga vai subsidēšanas sekām.

(101)

Kaitējuma rādītāju analīzē atklājās, ka stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē analizētajā laika posmā būtiski pasliktinājās. Vairums kaitējuma rādītāju (neto pārdošanas apjomi, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, rentabilitāte, peļņa no ieguldījumiem, ieguldījumi, naudas plūsma un nodarbinātība) attiecīgajā laika posmā uzrādīja negatīvu tendenci.

(102)

Tomēr daži kaitējuma rādītāji liecina par stabilu attīstību (neto pārdošanas vērtība un spēja palielināt kapitālu) vai pat uzrāda pozitīvu tendenci (vidējās pārdošanas cenas, ražošanas jauda un noslēguma krājumi). Pārdošanas cenu pieaugumu un neto pārdošanas vērtību IP laikā tomēr nevar attiecināt uz Kopienas ražošanas nozares stāvokļa uzlabošanos – tās ir izejmateriālu cenu palielinājuma sekas, kā arī sekas tam, ka Kopienas ražošanas nozare pārgāja uz augstākas vērtības izstrādājumu veidu ražošanu. Ciktāl tas attiecas uz 82. apsvērumā minētajiem noslēguma krājumiem un ņemot vērā šīs ražošanas nozares specifiku, noslēguma krājumus nevar uzskatīt par būtiskiem saistībā ar kaitējuma noteikšanu.

(103)

Ņemot vērā ar peļņu saistīto rādītāju ievērojamo negatīvo tendenci, var uzskatīt, ka ražošanas nozares dzīvotspēja ir apdraudēta, ja šī situācija netiks uzlabota. Tā kā Kopienas ražošanas nozari veido mazie un vidējie uzņēmumi un tā darbojas kapitāla ietilpīgā komercdarbībā, visticamāk Kopienas ražošanas nozare nevarēja ilgāku laiku finansiāli izdzīvot šajā līmenī.

(104)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir noradīts ievērojams kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(105)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei tādā apmērā, ka to var klasificēt kā būtisku. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu radīt kaitējumu, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(106)

Analizētajā laika posmā importa apjoms no ĶTR ir četrkārtīgi palielinājās, t. i., apjoma ziņā par 343 %, un tirgus daļa pieauga par 19 procentu punktiem. Tajā pašā laikā visu ĶTR ražotāju eksportētāju vidējās cenas bija par 70,1 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares vidējām cenām IP laikā. ĶTR importa apjoma ievērojamais pieaugums un tā peļņa no tirgus daļas analizētajā laika posmā par cenām, kas bija tikai maza daļa Kopienas ražošanas nozares cenām, atbilda vispārējam finansiālā stāvokļa acīmredzamajam pasliktinājumam Kopienas ražošanas nozarē tajā pašā laika posmā.

(107)

ĶTR importa cenas par vienību analizētajā laika posmā pastāvīgi samazinājās par 21 % – no 1,4 EUR 2002. gadā līdz 1,1 EUR IP laikā, savukārt cenas Kopienas ražošanas nozarē tajā pašā laikā palielinājās par 26 % – no 3,6 EUR 2002. gadā līdz 4,5 EUR IP laikā. Šādu cenu attīstību pretējos virzienos daļēji var izskaidrot ar Kopienā un ĶTR ražoto sēdekļu produkcijas dažādību. Turklāt Kopienas ražotāji ir iesnieguši pierādījumus, ka piekļuve visbiežāk izmantotajiem izejmateriāliem un to cenas Kopienā un ĶTR ir līdzīgas. Tie pierādīja arī, ka sēdekļu izejmateriālu cenas Kopienā analizētajā laika posmā palielinājās. Daži ĶTR ražotāji eksportētāji pārdod savus ražojumus Kopienā par cenām, kas ir zemākas par izejmateriālu cenām, un tas skaidri norāda, ka šis nav tas gadījums, kad cenas ir zemas tāpēc, ka ražotājiem ĶTR ir salīdzinošas priekšrocības, bet gan dempinga prakses dēļ.

(108)

ĶTR importa dempinga netaisnīgās cenu veidošanas sekas bija tādas, ka Kopienas ražošanas nozares cenas tika “apspiestas” un nevarēja pat nosegt izejmateriālu izmaksu pieaugumu. Vēlāk to apstiprināja arī ievērojamais rentabilitātes kritums Kopienas ražošanas nozarē.

(109)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, ir skaidrs, ka ĶTR importam par zemām cenām, kas ievērojami samazināja cenas Kopienas ražošanas nozarē, bija noteicošā loma stāvokļa pasliktināšanai Kopienas ražošanas nozarē, ko īpaši atspoguļo ražošanas un pārdošanas apjomu un tirgus daļas samazinājums, kā arī krass rentabilitātes kritums.

(110)

Vienam ražotājam eksportētājam noteiktā dempinga starpība bija zemāka par minimālo slieksni. Tādējādi šā uzņēmuma imports minētajā kaitējuma analīzē netika izvērtēts. No visa importa no ĶTR šā ražotāja eksportētāja importa apjoms 2002. un 2003. gadā bija robežās no 28 % līdz 33 %, 2004. gadā – robežās no 18 % līdz 23 % un IP laikā sasniedza 12 % līdz 17 %. Tomēr šā uzņēmuma vidējās cenas analizētajā laika posmā joprojām būtiski samazināja cenas Kopienas ražošanas nozarē. Šā uzņēmuma vidējās cenu samazinājuma starpības tomēr bija daudz zemākas par to uzņēmumu cenām, kuriem tika konstatēts dempings. Ņemot vērā to, ka šā uzņēmuma imports nebija ievērojams, un jo īpaši to, ka analizētajā laika posmā tas krasi samazinājās, var secināt, ka šā ražotāja eksportētāja imports, kas nebija imports par dempinga cenām, nemainīja cēloņsakarību, proti, ka ĶTR imports par dempinga cenām radīja būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(111)

Saskaņā ar Statistikas biroja datiem un izmeklēšanā apkopoto informāciju trīs lielākās valstis, no kurām tiek importēti sēdekļi, ir Taivāna, Indija un Vjetnama.

(112)

2002. gadā imports no Taivānas sasniedza 1 145 000 vienības un palielinājās par 25 % analizētajā laika posmā līdz 1 429 200 vienībām IP laikā. No Taivānas importēto sēdekļu tirgus daļa 2002. gadā sasniedza 6 %, t. i., tādu pašu līmeni kā IP laikā. Imports no Taivānas tika veikts par Kopienas ražošanas nozarei līdzīga līmeņa cenām. Tā kā Taivānas importa tirgus daļa analizētajā laika posmā nepalielinājās, bet saglabājās nemainīga 6 % līmenī, un arī cenas bija vienā līmenī ar Kopienas ražošanas nozares cenām, nevar uzskatīt, ka importam no Taivānas būtu bijusi negatīva ietekme uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(113)

2002. gadā imports no Indijas sasniedza 204 200 vienības un palielinājās par 30 % līdz 264 600 vienībām IP laikā. Indijas importa vidējās cenas visā analizētajā laika posmā nemainīgi saglabājās zemākas par ĶTR importa līmeni. Tās sasniedza 0,63 EUR 2002. gadā, tad palielinājās līdz 0,91 EUR 2003. gadā, bet pēc tam strauji kritās līdz 0,47 EUR un visbeidzot IP laikā sasniedza 0,6 EUR par vienību. Tomēr visā analizētajā laika posmā šā importa tirgus daļa bija tikai 1 %. Tādējādi var secināt, ka, neņemot vērā Indijas importa zemo cenu līmeni, šim importam nebija būtiskas ietekmes uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(114)

Attiecībā uz importu no Vjetnamas Statistikas biroja dati uzrāda ļoti zemu līmeni – 4 400 importēto sēdekļu vienības 2002. gadā, kas palielinājās līdz 136 600 vienībām IP laikā. Vjetnamas importa cenas saglabājās tādā pašā līmenī kā cenas importam no ĶTR. Tomēr tāpat kā Indijas gadījumā Vjetnamas importa tirgus daļa 2002. un 2003. gadā bija zemāka par 1 % un sasniedza 1 % tikai 2004. gadā un IP laikā. Tādējādi var secināt, ka šim importam nebija būtiskas ietekmes uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(115)

Līdz ar to provizoriski var secināt, ka imports, kas nebija no ĶTR, bet gan no citām valstīm, neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(116)

Kā jau iepriekš minēts 84. apsvērumā, aptuveni 8 %–10 % Kopienas ražošanas nozares apgrozījuma tiek veltīti ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Šie ieguldījumi ietver situācijas izpēti, jaunu sēdekļu modeļu testus un dizaina izstrādi. Daži Kopienas ražotāji apgalvoja, ka vairāki ražotāji eksportētāji no ĶTR atdarina patentētus Eiropas ražojumus un tādējādi spēj nodrošināt sev cenu priekšrocības salīdzinājumā ar ražotājiem Kopienā; to atspoguļo no ĶTR importēto sēdekļu zemās cenas. No otras puses, viens no nesaistītajiem importētājiem iebilda, ka pakaļdarinājumi tiek ne vien ražoti ĶTR, bet tie ir arī tiesāšanās iemesls Kopienas ražotāju starpā. Zināms, ka viltošana ir būtiska šīs nozares problēma, un tā patiešām varētu būt pasliktinājusi stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Jebkurā gadījumā Kopienas ražošanas nozarei nodarītie zaudējumi, kas radušies intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu dēļ, nav tādi, kas varētu sagraut ciešo cēloņsakarību starp dempinga importa palielinājumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Jāpiebilst arī, ka tiktāl, ciktāl dempinga imports no ĶTR guva kādu labumu no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, to nevar uzskatīt par citu faktoru, jo šis pārkāpums tik un tā būs saistāms ar importu par dempinga cenām.

(117)

Sakritība laikā, no vienas puses, starp ĶTR dempinga importa palielināšanos, tirgus daļu palielināšanos un konstatēto cenu samazinājumu, un, no otras puses, starp acīmredzamo stāvokļa pasliktināšanos Kopienas ražošanas nozarē, liek secināt, ka imports par dempinga cenām ir izraisījis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. Tika analizēti arī citi faktori, taču tie netika atzīti par noteicošiem iemesliem attiecībā uz kaitējuma nodarīšanu.

(118)

Balstoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka sēdekļu imports no ĶTR ir radījis Kopienas ražotājiem būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par kaitējumu radošo dempingu, pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu noteikšana nav Kopienas interesēs. Tika izvērtēts, kā iespējamie pasākumi ietekmētu visas šajā procedūrā iesaistītās puses, kā arī tas, kādas būtu sekas, ja pasākumi netiktu veikti.

(120)

Kopienas ražošanas nozares zaudējumus radošais stāvoklis ir izveidojies sakarā ar grūtībām konkurēt ar importa dempingu par zemām cenām.

(121)

Pasākumu noteikšana varētu ļaut Kopienas ražošanas nozarei palielināt tās pārdošanas apjomus, atgūt savu tirgus daļu un nodrošināt lielākus apjomradītus ietaupījumus, tādējādi sasniedzot nepieciešamo peļņas līmeni, lai attaisnotu pastāvīgos ieguldījumus un pētījumus un lai saglabātu savu ražotņu konkurētspēju.

(122)

Viens no importētājiem apgalvoja, ka kādam Kopienas ražotājam ir bijis dominējošs stāvoklis tirgū, taču šo apgalvojumu nepamatoja. Ņemot vērā to, ka sēdekļus visā analizētajā laika posmā Kopienā ražoja vismaz desmit dažādi savstarpēji konkurējoši ražotāji un to, ka izmeklēšanā netika konstatēts neviens fakts, kas varētu pamatot šo apgalvojumu, šī sūdzība tiek noraidīta.

(123)

Ja pasākumi netiktu piemēroti, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis turpinātu pasliktināties. Nozare nespētu investēt jaunās tehnoloģijās un efektīvi konkurēt ar importu no trešām valstīm. Turklāt, ja pasākumi netiktu piemēroti, Kopienas ražošanas nozarei būtu liegti vidēja līmeņa sēdekļu lieli tirgus apjomi, un tādējādi tā nevarētu arī izplatīt savas fiksētās cenas. Dažiem uzņēmumiem būtu jāpārtrauc līdzīga izstrādājuma ražošana un jāatlaiž darbinieki, kā tas 2005. gadā jau noticis ar kādu Kopienas ražotāju. Tādējādi jāsecina, ka antidempinga pasākumu piemērošana ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(124)

Ciktāl tas attiecas uz importētājiem, uz aptaujas anketu atbildes ir snieguši tikai divi nesaistītie importētāji, un tādējādi pie viena no tiem tika veikts pārbaudes apmeklējums. Šo divu importētāju attiecīgā ražojuma importa apjoms bija 21 % no kopējā importa apjoma, kas Kopienā veikts no Ķīnas, un 7 % no Kopienas patēriņa.

(125)

Ņemot vērā faktu, ka lielākā daļa Kopienā importēto sēdekļu tiek novirzīti caur tiem importētājiem, kuri nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, šo nesaistīto importētāju imports tika uzskatīts par reprezentatīvu visiem pārējiem nesaistītajiem importētājiem.

(126)

Abu importētāju attiecīgā ražojuma imports no ĶTR bija 100 % to kopējā sēdekļu importa. Viena importētāja sēdekļu atbilstošā tirgus vērtība bija 8 % no importētāja kopējā apgrozījuma IP laikā. No ĶTR importēto sēdekļu tirdzniecība IP laikā bija rentabla. Tomēr sēdekļu pārdošanas rentabilitāte bija par 0,7 procentu punktiem zemāka par šā uzņēmuma vispārējo rentabilitātes līmeni, kas IP laikā bija robežās aptuveni no 2 % līdz 6 %. Attiecībā uz otru importētāju – importēto sēdekļu pārdošanas vērtība IP laikā bija tikai 1,2 % no uzņēmuma kopējā apgrozījuma un sēdekļu pārdošanas rentabilitāte tika paredzēta atbilstoša uzņēmuma vispārējai rentabilitātei. No pārējo importētāju sniegtās informācijas var secināt, ka šo abu minēto importētāju stāvoklis ir reprezentatīvs vairumam importētāju, kas importē sēdekļus no ĶTR.

(127)

Tā kā šie abi uzņēmumi importēja sēdekļus vienīgi no ĶTR, var secināt, ka pasākumu piemērošanai patiešām varētu būt negatīva ietekme uz šo uzņēmumu finansiālo stāvokli. Tomēr, ņemot vērā to, ka sēdekļu tirdzniecība attiecas tikai uz mazāko daļu uzņēmumu kopējā apgrozījuma un peļņas, visticamāk, šiem pasākumiem nebūs būtiskas finansiālas ietekmes uz šo abu importētāju vispārējo stāvokli. Turklāt šie uzņēmumi varēja importēt sēdekļus arī no to uzņēmumu grupas, kuriem nebija konstatēts dempings, vai arī no citām trešām valstīm, piemēram, Taivānas.

(128)

Uz Komisijas nosūtīto aptaujas anketu atbildēja arī četri lietotāji un attiecīgā ražojuma izplatītāji. Tie ir uzņēmumi, kuri velosipēdu komplektēšanai izmanto gan Kopienā ražotos, gan importētos sēdekļus. Šie uzņēmumi IP laikā kopumā izmantoja 1 255 655 sēdekļus, no kuriem vairāk nekā puse (55 %) bija ĶTR izcelsmes sēdekļi. No ĶTR importēto un četru uzņēmumu izmantoto sēdekļu skaits bija 5,7 % no pārdošanas apjomiem Kopienas ražošanas nozarē un 2,9 % no sēdekļu kopējā patēriņa Kopienā IP laikā. Ciktāl tas attiecas uz velosipēdu komplektētājiem, tika konstatēts, ka sēdekļi ir tikai mazākais izmaksu komponents no kopējām nokomplektēta velosipēda izmaksām. Sēdekļa vidējā pārdošanas vērtība atkarībā no modeļa veido 1 % līdz 4 % no velosipēda kopējās cenas.

(129)

Divi no četriem lietotājiem paziņoja, ka antidempinga maksājuma piemērošanai visticamāk nebūs būtiskas ietekmes uz to uzņēmējdarbību, jo sēdekļu cenas palielinājums, iespējams, attieksies uz to galapatērētājiem. Turklāt tie apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarē saražoto un pārdoto un no Ķīnas importēto sēdekļu cenu atšķirības bija tādas, ka pat pēc antidempinga maksājumu piemērošanas ĶTR izcelsmes sēdekļi joprojām palika konkurētspējīgi.

(130)

Abi pārējie lietotāji nesniedza nekonfidenciālu informāciju saistībā ar savu iesniegumu. Tādējādi atbilstoši 19. panta 3. punktam šāda informācija netika ņemta vērā.

(131)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pasākumu piemērošana sēdekļu importam nebija Kopienas interesēs, jo tādējādi dzīvotspējīgas Eiropas velosipēdu ražošanas nozares pastāvēšana tiktu pakļauta riskam. Šis uzņēmums apgalvoja, ka ražotāji Kopienā pārtrauktu savu velosipēdu komplektēšanas darbību un tā vietā sāktu importēt no ĶTR jau nokomplektētus velosipēdus neatkarīgi no velosipēdiem piemērotā antidempinga maksājuma. Šajā sakarā jāpiebilst, ka eksportētājiem nav ietekmes uz Kopienas interešu noteikšanu. Tomēr šis arguments tika izskatīts pēc būtības. Ņemot vērā to, ka divi no četriem velosipēdu sēdekļu lietotājiem paziņoja, ka pasākumu noteikšanai nebūtu būtiskas ietekmes uz to uzņēmējdarbību saistībā ar sēdekļu zemo cenu velosipēdu ražošanas kopējo izmaksu kontekstā, šis arguments jebkurā gadījumā ir jānoraida.

(132)

Ņemot vērā to, ka četri uzņēmumi Kopienā iepirka ievērojamu daļu sēdekļu (45 % IP laikā), un ņemot vērā sēdekļu relatīvi zemo nozīmi attiecībā uz pilnībā nokomplektētu velosipēdu kopējām izmaksām, jāsecina, ka antidempinga maksājumu piemērošanas ietekme uz sēdekļu cenām būtiski neietekmētu lietotāju kopējās izmaksas. Jebkurā gadījumā, ja arī šāda ietekme būtu, ļoti iespējams, ka importēto sēdekļu lietotāji spētu tikt galā ar papildu izmaksām.

(133)

Uz aptaujas anketu atbildes sniedza arī viens izejmateriālu piegādātājs. Tas ir uzņēmums, kas ražotājiem Kopienā pārdod sēdekļu metāliskās detaļas, proti, no dzelzs, tērauda, titāna, vanādija, mangāna vai oglekļa tērauda izgatavotus rāmjus un atsperes. Uzņēmums ir ieguvējs no antidempinga pasākumu piemērošanas, jo tas cer uz ražošanas apjomu palielināšanos Kopienas ražošanas nozarē un tādējādi arī uz lielāku pieprasījumu pēc tā izejmateriāliem.

(134)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem secinājumiem un ņemot vērā to, ka no patērētāju organizācijām nav nekādu citu iebildumu vai reakcijas, jāsecina, ka ieteiktajiem pasākumiem visticamāk nebūs būtiskas ietekmes uz patērētājiem.

(135)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secina, ka, ņemot vērā Kopienas intereses, šajā gadījumā nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt antidempinga pagaidu maksājumus.

(136)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, nodarīto kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, ir jāpiemēro pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei varētu nodarīt imports par dempinga cenām.

(137)

Pasākumi jāpiemēro tādā līmenī, kāds ir pietiekams, lai novērstu importa radītos zaudējumus, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, kādu varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t. i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importa par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgu produkciju Kopienas tirgū. Šajā aprēķinā izmantotā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas bija 5 % no apgrozījuma, kas balstīts uz iepriekšējās izmeklēšanās noteikto velosipēdu detaļu ražotāju rentabilitāti, kas ietver arī Kopienas ražotājus, kā jau minēts 67. apsvērumā.

(138)

Vajadzīgais cenu palielinājums tika noteikts, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai (sk. iepriekš 75. apsvērumu), salīdzinot ar cenu, kas nerada zaudējumus, produktiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, ir iegūta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu ar faktiskajiem zaudējumiem/peļņu izmeklēšanas periodā un pieskaitot tai iepriekš minēto peļņas normu. Starpību, kas radās no minētā salīdzinājuma, izteica kā procentuālo daļu no kopējās CIF importa vērtības.

(139)

Lai aprēķinātu valsts zaudējumu novēršanas pakāpi visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, jāņem vērā, ka sadarbības apjoms bija mazs. Tādējādi zaudējumu apmērs tika aprēķināts kā vidējā svērtā vērtība no sadarbības eksportētājam aprēķinātās starpības, un no lielākās starpības, kas noteikta tā paša eksportētāja eksportētajiem reprezentatīvajiem modeļiem.

(140)

Zaudējumu apmērs bija ievērojami lielāks par konstatētajām dempinga starpībām.

(141)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, var uzskatīt, ka ir jāpiemēro antidempinga pagaidu maksājums, kas atbilst konstatētās dempinga starpības līmenim, bet kas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu nedrīkst būt lielāks kā aprēķinātā kaitējuma apmērs.

(142)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā konstatēto, kā paredzēts minētajā regulā, tika noteiktas antidempinga maksājuma likmes atsevišķiem uzņēmumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi to attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kā nosaukums un adrese nav atsevišķi minēti šā dokumenta rezolutīvajā daļā, tostarp organizācijas, kas saistītas ar uzņēmumiem, kuru nosaukumi un adreses ir minētas, nevar gūt labumu no šīm likmēm un uz tām attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(143)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma atsevišķo antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēja komiteju vajadzības gadījumā veiks attiecīgus grozījumus Regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķām maksājumu likmēm. Lai nodrošinātu antidempinga maksājuma pienācīgu ieviešanu, valsts mēroga dempinga starpība ir jānosaka arī tiem ražotājiem, kuri IP laikā neveica eksportu uz Kopienu.

(144)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, pagaidu maksājumu likmes ir šādas:

(145)

Lai samazinātu apiešanas risku maksājumu summu lielo atšķirību dēļ, tika izlemts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Vienīgi importējot attiecīgo ražojumu, ko izgatavojis attiecīgais ražotājs eksportētājs, var gūt labumu no attiecīgajam ražotājam īpaši noteiktās dempinga starpības. Šie īpašie pasākumi ietver:

(146)

Tāda derīga faktūrrēķina uzrādīšanu dalībvalstu muitas iestādēm, kuram jāatbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Importam, kura pavaddokumentos nav šāda rēķina, jāpiemēro pārējais antidempinga maksājums, ko piemēro visiem citiem uzņēmumiem.

(147)

Jāatceras, ka tad, ja to uzņēmumu eksporta apjoms, kuri gūst labumu no zemākām atsevišķām maksājumu likmēm, pēc antidempinga pasākumu piemērošanas būtiski palielināsies, šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos, ja ir ievēroti nosacījumi, var uzsākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājumu likmes un attiecīgo valsts mēroga maksājuma piemērošanu.

(148)

Pienācīgas pārvaldības interesēs ir jānosaka laika posms, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un ka pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,