24.12.2005   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 342/20

(1)

Gaisa telpas elastīga izmantošana ir Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) aprakstīta un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eirokontroles) izstrādāta gaisa telpas pārvaldības koncepcija, saskaņā ar kuru gaisa telpu nevar paredzēt vienīgi civiliem vai vienīgi militāriem mērķiem, bet tā ir jāuzskata kā viens veselums, kurā pēc iespējas vairāk jāņem vērā lietotāju prasības.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 8. panta 1. punktu Eirokontrole ir pilnvarota palīdzēt Komisijai gaisa telpas elastīgas izmantošanas noteikumu ieviešanas attīstīšanā. Šī regula pilnībā ņem vērā Eirokontroles izdoto 2004. gada 30. decembra pilnvarojuma ziņojumu.

(3)

Šī regula neattiecas uz militārajām operācijām un mācībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā.

(4)

Paziņojumā par militārajiem jautājumiem saistībā ar vienoto Eiropas gaisa telpu (3) dalībvalstis apņēmās savstarpēji sadarboties, ņemot vērā valstu militārās prasības, lai nodrošinātu, ka visi gaisa telpas izmantotāji dalībvalstīs gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju piemērotu pilnībā un vienveidīgi.

(5)

Eirokontroles izpildes pārbaudes daļas un Eirokontroles aģentūras kopīgi izdotajā ziņojumā 2001. gada oktobrī teikts, ka pašreizējo Eiropas gaisa telpas elastīgo lietojumu iespējams ievērojami uzlabot. Tagad jāpieņem kopīgi noteikumi, lai īstenotu šos uzlabojumus.

(6)

Gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcija attiecas arī uz telpu virs starptautiskajiem ūdeņiem. Tāpēc tās piemērošanai nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības un pienākumus saskaņā ar 1944. gada 7. decembra Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencija) un tās pielikumiem vai ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju.

(7)

Zināmām darbībām, kam vajadzīga noteiktas gaisa telpas rezervēšana ekskluzīvai vai īpašai izmantošanai konkrētā laika posmā lidojumu profila rakstura vai bīstamības dēļ, kā arī lai nodrošinātu tās efektīvu un drošu nošķiršanu no minētajās darbībās neiesaistītās gaisa satiksmes.

(8)

Efektīvai un saskaņotai gaisa telpas elastīgai izmantošanai visā Kopienā ir vajadzīgi skaidri un viendabīgi civilmilitārās koordinācijas noteikumi, kuriem būtu jāņem vērā visu lietotāju prasības un to dažādo darbību būtība.

(9)

Efektīvas civilmilitārās koordinācijas kārtība jābalsta uz noteikumiem un standartiem, kas visiem lietotājiem nodrošina efektīvu gaisa telpas izmantošanu.

(10)

Piemērojot gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju, ir būtiski veicināt sadarbību starp kaimiņos esošām dalībvalstīm un ņemt vērā pārrobežu darbības.

(11)

Atšķirības civilmilitārās sadarbības organizēšanā Kopienā ierobežo vienveidīgu un savlaicīgu gaisa telpas pārvaldību. Tādēļ ir būtiski apzināt tās personas un/vai organizācijas, kas atbild par gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas piemērošanu katrā dalībvalstī. Šai informācijai jābūt pieejamai dalībvalstīs.

(12)

Konsekventa civilmilitārās koordinācijas kārtība un kopīgās gaisa telpas izmantošana ir būtisks nosacījums funkcionālu gaisa telpas bloku izveidē, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 549/2004.

(13)

Gaisa telpas elastīga izmantošana attiecas uz gaisa telpas pārvaldību stratēģiskā, pirmstaktiskā un taktiskā līmenī, kas ir atsevišķas, taču cieši savstarpēji atkarīgas pārvaldības funkcijas, un tādējādi tās jāveic saskaņoti, lai nodrošinātu efektīvu gaisa telpas izmantošanu.

(14)

Topošajām Eiropas līmeņa sadarbības gaisa satiksmes pārvaldības programmām jārada iespēja pakāpeniski sasniegt gaisa telpas pārvaldības, gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības un gaisa satiksmes pakalpojumu funkciju viendabību.

(15)

Ja vienā un tajā pašā gaisa telpā veic dažādas ar aviāciju saistītas darbības ar atšķirīgām prasībām, to koordinācijā jāorientējas gan lidojumu drošu veikšanu, gan uz optimālu pi eejamās gaisa telpas izmantošanu.

(16)

Informācijas precizitāte par gaisa telpas statusu un īpašām gaisa satiksmes situācijām, un tās savlaicīga izplatīšana civilajiem un militārajiem gaisa telpas kontrolieriem tieši ietekmē darbību drošību un efektivitāti.

(17)

(Reģistrējot vai pārreģistrējot lidojumu plānus, visām personām, kas vēlas izmantot pieejamo gaisa telpas struktūru, ir būtiska savlaicīga piekļuve jaunākai informācijai par gaisa telpas statusu.

(18)

Regulārs gaisa telpas izmantošanas novērtējums ir svarīgs veids uzticēšanās palielināšanai starp civilo un militāro pakalpojumu sniedzējiem un to izmantotājiem, un būtisks līdzeklis gaisa telpas veidošanā un pārvaldības pilnveidošanā.

(19)

Ikgadējā ziņojumā par gaisa telpas elastīgu izmantošanu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 551/2004 7. panta 2. punktā, jāiekļauj atbilstīga informācija, kas savākta, ņemot vērā sākotnējos mērķus un lietotāju prasību pilnīgāku apmierināšanu.

(20)

Ir jāparedz pārejas periods, lai izpildītu koordinācijas prasības starp civilās un militārās gaisa satiksmes pakalpojumu dienestiem un/vai gaisa telpas kontrolējošajām militārajām vienībām.

(21)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 1. punktu,

a)

“gaisa telpas pārvaldības grupa” (“AMC”) ir grupa, kas veic vienas vai vairāku dalībvalstu atbildībā esošās gaisa telpas ikdienas pārvaldības darbu;

b)

“gaisa telpas rezervācija” ir konkrēta gaisa telpa, kas uz laiku ir rezervēta zināmām lietotāju kategorijām ekskluzīvai vai īpašai izmantošanai;

c)

“gaisa telpas ierobežojums” ir konkrēta gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laikposmos var noritēt darbība, kas ir bīstama gaisa kuģu lidojumiem (“bīstama zona”); vai tāda gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģu lidojumu ierobežo konkrēti, precizēti noteikumi (“ierobežotas darbības zona”); vai gaisa telpa virs kādas valsts teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti (“aizliegta zona”);

d)

“gaisa telpas struktūra” ir īpaša gaisa telpa, kas paredzēta gaisa kuģa drošas un optimālas darbības nodrošināšanai;

e)

“gaisa satiksmes pakalpojumu vienība” (“ATS vienība”) ir civila vai militāra vienība, kas atbild par gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu;

f)

“civilmilitārā koordinācija” ir koordinācija starp civiliem un militāriem dienestiem, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un saskaņot rīcību;

g)

“kontrolējošā militārā vienība” ir ikviena stacionāra vai mobila militārā vienība, kas veic militārās gaisa satiksmes kontroles un/vai citas darbības, kuru īpašā rakstura dēļ var rasties vajadzība pēc gaisa telpas rezervēšanas vai ierobežošanas;

h)

“pārrobežu gaisa telpa” ir gaisa telpas struktūra, kas plešas pāri valstu robežām un/vai lidojumu informācijas rajona robežām;

i)

“lidojuma nolūks” ir lidojuma trajektorija un ar to saistītie lidojuma dati, ar ko apraksta plānoto lidojuma trajektoriju līdz galamērķim ar aktuālajām korekcijām;

j)

“lidojuma trajektorija” ir trīsdimensionāla trajektorija, kuru gaisā veido gaisa kuģis;

k)

“reālais laiks” ir faktiskais laika posms, kurā norit process vai notikums;

l)

“nodalīšana” ir attālums starp gaisa kuģiem, lidojuma augstumiem vai joslām;

m)

“lietotāji” ir civilie vai militārie gaisa kuģi, kas pārvietojas gaisā, kā arī jebkuras citas puses, kurām ir vajadzīga gaisa telpa.

a)

koordināciju starp civilām un militārām iestādēm gaisa telpas pārvaldības stratēģiskajā, pirmstaktiskajā un taktiskajā līmenī organizē, izstrādājot vienošanās un procedūras drošības un gaisa telpas kapacitātes palielināšanai un gaisa kuģu darbības efektivitātes un elastības uzlabošanai;

b)

lai visu lietotāju interesēs nodrošinātu gaisa telpas plānošanas, piešķiršanas un lietošanas efektivitāti, jārada un jāuztur gaisa telpas pārvaldības, gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības un gaisa satiksmes pakalpojumu viendabība gaisa pārvaldes trīs līmeņos, kas uzskaitīti a) punktā;

c)

gaisa telpas rezervācijai atsevišķu kategoriju lietotājiem ekskluzīvai vai īpašai izmantošanai ir pagaidu raksturs, to piemēro vienīgi ierobežotā laikposmā faktiskās izmantošanas laikā un atceļ, tiklīdz to izraisījusī darbība tiek pārtraukta;

d)

dalībvalstis sadarbojas nolūkā panākt efektīvu un viendabīgu gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas piemērošanu pāri valstu robežām un/vai lidojumu informācijas rajonu robežām, jo īpaši pievēršoties pārrobežu darbībām. Šajā sadarbībā iekļauj visus atbilstīgos juridiskos, darbības un tehniskos jautājumus;

e)

gaisa satiksmes pakalpojumu vienības un lietotāji pēc iespējas labāk izmanto pieejamo gaisa telpu.

a)

nodrošina gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas pilnīgu piemērošanu stratēģiskā, pirmstaktiskā un taktiskā līmenī;

b)

regulāri pārskata lietotāju prasības;

c)

apstiprina darbības, kam nepieciešama gaisa telpas rezervācija vai ierobežošana;

d)

nosaka pagaidu gaisa telpas struktūras un procedūras, piedāvājot kombinētus gaisa telpas rezervācijas un lidojumu maršrutu variantus;

e)

izstrādā kritērijus un procedūras koriģējamu gaisa telpas platuma un augstuma ierobežojumu noteikšanai un izmantošanai, kas vajadzīgas dažādu lidojuma trajektoriju un lidojumu īstermiņa izmaiņu noregulēšanai;

f)

novērtē valsts gaisa telpas struktūras un maršrutu tīklus elastīgu gaisa telpas struktūru un procedūru plānošanai;

g)

nosaka īpašus nosacījumus, pie kuriem atbildība par civilo un militāro lidojumu nodalīšanu jāuzņemas gaisa satiksmes pakalpojumu vienībām vai kontrolējošajām militārajām vienībām;

h)

kopā ar kaimiņu dalībvalstīm attīsta pārrobežu gaisa telpas izmantošanu, ja tā vajadzīga sakarā ar satiksmes plūsmām un lietotāju darbībām;

i)

koordinē savu gaisa telpas pārvaldības politiku ar kaimiņu dalībvalstīm, lai kopīgi izmantotu gaisa telpu pāri valstu un/vai pāri lidojumu informācijas rajonu robežām;

j)

izveido un padara lietotājiem pieejamas gaisa telpas struktūras ciešā sadarbībā un koordinācijā ar kaimiņu dalībvalstīm, ja atbilstīgajām gaisa telpas struktūrām ir liela ietekme uz satiksmi pāri valstu vai lidojumu informācijas rajonu robežām, lai visiem lietotājiem Kopienā nodrošinātu optimālu gaisa telpas izmantošanu;

k)

ar kaimiņu dalībvalstīm nosaka vienu kopīgu standartu kopumu civilo un militāro lidojumu nodalīšanai pārrobežu darbībās;

l)

izveido konsultāciju mehānismu starp 3. punktā minētajām personām vai organizācijām un visiem atbilstīgajiem partneriem un organizācijām, nodrošinot atbilstošu lietotāju prasību ievērošanu;

m)

novērtē un pārskata gaisa telpas procedūras un darbību efektivitāti gaisa telpas elastīgai izmantošanai;

n)

izveido mehānismus datu arhivēšanai par gaisa telpas struktūru izmantošanas pieprasījumiem, piešķīrumiem un faktisko izmantošanu turpmākai analīzei un plānošanas darbībām;