1.

Marokas zvejas zonās zvejas licenci var iegūt tikai tie kuģi, kam uz to ir tiesības.

2.

Lai kuģim būtu šādas tiesības, kuģa īpašniekam, kapteinim un pašam kuģim nedrīkst būt aizliegts nodarboties ar zveju Marokā un kuģis nedrīkst būt juridiski atzīts par NNN kuģi.

3.

Tam ir jābūt likumības stāvoklī attiecībā pret Marokas pārvaldes iestādēm tajā nozīmē, ka ir jābūt izpildījušam visas iepriekšējās saistības, kas izriet no tā zvejas darbībām Marokā saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Eiropas Savienību.

4.

Kompetentās Eiropas Savienības iestādes (turpmāk “Komisija”) vismaz 20 dienas pirms pieprasīto licenču derīguma termiņa sākuma iesniedz Lauksaimniecības un jūras zvejniecības ministrijas Jūras zvejniecības departamentam (turpmāk “departaments”) to kuģu sarakstus, kuri vēlas veikt zvejas darbības protokolam pievienotajā tehnisko datu lapā noteiktajās robežās. Šos sarakstus iesniedz elektroniski tādā formātā, kas saderīgs ar departamentā izmantoto programmatūru.

Sarakstos norāda kuģu skaitu katrā zvejas kategorijā un zonā, kā arī par katru kuģi – galvenās īpašības, maksājumu summu sadalījumā pa kategorijām un rīku vai rīkus, ko izmantos attiecīgajā laikposmā.

Kategorijā “rūpnieciskā pelaģiskā zveja” katram kuģim sarakstā norāda arī pieprasīto kvotu nozvejas tonnās kā ikmēneša prognozi. Ja kārtējā mēneša laikā nozveja sasniedz mēnesim prognozēto kuģa kvotu pirms attiecīgā mēneša beigām, kuģa īpašniekam ir iespēja ar Komisijas starpniecību iesniegt departamentam nozvejas mēneša prognozes precizējumu un pieprasījumu par mēnesim prognozētās kvotas palielināšanu.

Ja kārtējā mēneša laikā nozveja nesasniedz mēnesim prognozēto kuģa kvotu, attiecīgais kvotas apjoms vai samaksātā maksa pāriet uz nākamo mēnesi.

5.

Individuālos licences pieprasījumus, kas apkopoti atbilstoši zvejas kategorijai, iesniedz departamentā vienlaikus ar 4. un 5. punktā minētajiem sarakstiem un saskaņā ar veidlapas paraugu, kas iekļauts 1. papildinājumā.

6.

Katram licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

7.

Ja gadā, uz kuru attiecas šis protokols, atjauno gada licenci tādam kuģim, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par to, samaksāta maksa par zvejas licences tiesībām, nodevas un maksa par novērotājiem.

8.

Licences pieprasījuma veidlapas un visus citus 6. punktā minētos dokumentus ar informāciju, kas nepieciešama zvejas licenču izdošanai, var nosūtīt elektroniski formātā, kas saderīgs ar departamentā izmantoto programmatūru.

1.

Departaments izdod zvejas licences Komisijai ar Eiropas Savienības delegācijas Marokā (turpmāk “Delegācija”) starpniecību visiem kuģiem 15 dienu laikā pēc visu iepriekš 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas. Attiecīgā gadījumā departaments informē Komisiju par iemesliem, kādēļ licence atteikta.

2.

Zvejas licences izdod atbilstoši datiem, kas iekļauti protokolam pievienotajās tehniskajās datu lapās, jo īpaši norādot zvejas zonu, attālumu līdz krastam, datus par pozicionēšanas un pastāvīgās lokalizācijas sistēmu, kas izmanto satelītsakarus (VMS bākas sērijas numuru), atļautos rīkus, galvenās zivju sugas, atļauto linuma acs izmēru, pieļaujamo papildu nozveju, kā arī attiecībā uz kategoriju “rūpnieciskā pelaģiskā zveja” – kuģim atļautās nozvejas kvotas mēneša prognozes. Kuģa kvotas mēneša prognozi var palielināt nozvejas robežās, kas paredzēta attiecīgajā tehnisko datu lapā.

3.

Zvejas licences izdod tikai tiem kuģiem, kas nokārtojuši visas nepieciešamās administratīvās formalitātes.

4.

Abas Puses vienojas veicināt elektroniskās licences sistēmas ieviešanu.

1.

Licences derīguma ilgums atbilst kalendārajam gadam, izņemot pirmo laikposmu, kas sākas piemērošanas datumā un beidzas 31. decembrī, un pēdējo laikposmu, kas sākas 1. janvārī un beidzas protokola darbības izbeigšanās datumā.

2.

Zvejas licences ir derīgas tikai laikposmā, par kuru ir samaksāta nodeva, un tajā zvejas zonā, tam zvejas rīku veidam un tai zvejas kategorijai, kas norādīta konkrētajā licencē.

3.

Visas zvejas licences izdod konkrētam kuģim, un tās nevar nodot izmantošanai citiem kuģiem. Tomēr, ja pierāda, ka ir iestājies nepārvaramas varas apstāklis, piemēram, kuģa zaudējums vai ilgstoša imobilizācija smagas tehniskas avārijas dēļ, ko pienācīgi konstatē karoga valsts kompetentās iestādes un pēc Eiropas Savienības pieprasījuma, kuģa licenci visīsākajā laikā nomaina ar licenci, kas izdota citam kuģim, kurš pieder pie tās pašas zvejas kategorijas un kura tilpība nepārsniedz avāriju cietušā kuģa tilpību.

4.

Avārijā cietušā kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis iesniedz departamentā pieteikumu par zvejas licences anulēšanu.

5.

Zvejas licence ir pastāvīgi jāglabā uz konkrētā kuģa un inspekcijas gadījumā jāuzrāda attiecīgi pilnvarotajām iestādēm.

6.

Zvejas licences ir derīgas vienu kalendāro gadu, pusgadu vai ceturksni. Pusgads ir viens no sešus mēnešus ilgiem laikposmiem, kas sākas 1. janvārī vai 1. jūlijā, izņemot protokola darbības pirmo un pēdējo laikposmu. Ceturksnis ir viens no trīs mēnešus ilgiem laikposmiem, kas sākas 1. janvārī, 1. aprīlī, 1. jūlijā vai 1. oktobrī, izņemot protokola darbības pirmo un pēdējo laikposmu.

1.

Zvejas licenču gada maksu nosaka spēkā esošie Marokas tiesību akti.

2.

Maksa par licencēm attiecas uz to kalendāro gadu, kurā licenci izdod, un to maksā tad, kad pieprasa kārtējā gada pirmo licenci. Šo licences maksu summā ietilpst visas saistītās maksas un nodevas, izņemot ostas nodevas un samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

3.

Tāpat kā maksu par zvejas licencēm arī nodevas katram kuģim aprēķina, pamatojoties uz protokolam pievienotajās tehnisko datu lapās norādītajām likmēm.

4.

Nodevas aprēķina proporcionāli zvejas licences faktiskajam derīgumam, ņemot vērā iespējamo bioloģiskās saudzēšanas laiku.

5.

Par visām izmaiņām tiesību aktos attiecībā uz zvejas licencēm Komisiju informē ne vēlāk kā divus mēnešus pirms to piemērošanas.

—

nodevu par mēnesī prognozēto kuģa kvotu, ko pieprasa kuģa īpašnieks, samaksā pirms zvejas darbības uzsākšanas vai arī līdz katra mēneša 1. datumam,

—

ja mēnesī prognozētā kvota tiek palielināta, kā paredzēts I nodaļas A iedaļas 4. punktā, nodeva par šo palielinājumu Marokas iestādēm jāsaņem pirms zvejas darbības turpināšanas,

—

ja mēnesī prognozētā kvota un tās iespējamais palielinājums tiek pārsniegts, nodevas summa, kas atbilst šim pārsniegumam, tiek trīskāršota. Mēneša pārrēķinu, kas aprēķināts pēc faktiskās nozvejas, samaksā divu mēnešu laikā pēc tā mēneša, kurā veikta attiecīgā nozveja.

1.

Nodeva ir EUR 35 par tonnu nozvejas, kas iegūta Marokas zvejas zonā.

2.

Licences izdod uz vienu kalendāro gadu pēc tam, kad par katru kuģi nomaksāts vienreizējs avansa maksājums EUR 7 000 apmērā.

3.

Avansu aprēķina proporcionāli licences derīguma termiņam.

4.

Kuģu kapteiņiem, kam ir licences tālu migrējošo sugu zvejai, regulāri jāveic ieraksti kuģa zvejas žurnālā saskaņā ar šā pielikuma 6. papildinājumā doto paraugu.

5.

Viņiem ir arī pienākums nosūtīt minēto kuģa žurnālu kopijas kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc nozvejas izkraušanas. Šīs iestādes nekavējoties nosūta minētās kopijas Komisijai, kas nodrošina to nosūtīšanu departamentam.

6.

Katru gadu līdz 30. aprīlim Komisija iesniedz departamentam aprēķinu par nodevām, kas nomaksājamas par iepriekšējo zvejas gadu, pamatojoties uz nozvejas deklarācijām, kuras iesnieguši kuģu īpašnieki un pārbaudījuši dalībvalstu un Marokas kompetentie zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografía), IPMA (Instituto Português do Mar e da Atmosfera) un INRH (Institut National de Recherche Halieutique).

7.

Protokola piemērošanas pēdējā gadā aprēķinu par nodevām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas gadu, nosūta 4 mēnešu laikā, skaitot no protokola darbības izbeigšanās datuma.

8.

Galīgo aprēķinu nosūta attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, kuriem 30 dienu laikā, skaitot no paziņojuma par datu apstiprināšanu departamentā, ir jāizpilda savi finansiālie pienākumi. Pierādījumu par kuģu īpašnieku veiktajiem maksājumiem, izsakot tos euro valūtā, ko Marokas Valsts kases pārvaldnieks saņem 1. nodaļas E iedaļā minētajā kontā, Komisija nosūta departamentam ne vēlāk kā pusotra mēneša laikā pēc minētā paziņojuma.

9.

Taču, ja galīgā aprēķinātā summa ir mazāka par iepriekš minēto avansu, starpību neatmaksā.

10.

Kuģu īpašnieki veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kuģa zvejas žurnāla kopiju nosūtīšanu un iespējamo papildu maksājumu veikšanu termiņos, kas norādīti 5. un 8. punktā.

11.

Ja kuģu īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas 5. un 8. punktā, tad zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības ir izpildītas.

—

kuģa tehniskie parametri,

—

kuģa komandas kompetence šādā zvejā,

—

priekšlikums par kampaņas tehniskajiem parametriem (ilgums, zvejas rīki, izpētes reģioni u. c.),

—

finansējuma veids.

—

deklarāciju par nozveju, kas jau atrodas uz kuģa,

—

kampaņas laikā izmantojamo zvejas rīku tehniskos parametrus,

—

garantiju, ka tie atbilst Marokas zivsaimniecības tiesību aktu prasībām.

—

reizi nedēļā nosūta Departamentam un Komisijai pārskatu par katru dienu iegūto nozveju un tās raksturu, norādot kampaņas tehniskos parametrus (pozīciju, dziļumu, datumu un laiku, nozvejas apjomu un citus novērojumus vai piezīmes),

—

ar kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) palīdzību paziņo kuģa atrašanās vietu, ātrumu un kursu,

—

nodrošina, ka uz kuģa atrodas viens Marokas zinātniskais novērotājs vai novērotājs, ko izvēlējušās Marokas iestādes. Novērotāja uzdevums ir vākt zinātnisku informāciju par nozveju, kā arī ņemt nozvejas paraugus. Novērotājam uz kuģa ir kuģa virsnieka statuss, un kuģa īpašnieks sedz viņa uzturēšanās izdevumus atrašanās laikā uz kuģa. Lēmumu par novērotāja atrašanās laiku uz kuģa, viņa palikšanas ilgumu un iekāpšanas un izkāpšanas ostu pieņem, vienojoties ar Marokas iestādēm. Ja vien Puses nav vienojušās citādi, kuģim nav pienākums piestāt ostā biežāk kā vienu reizi divu mēnešu laikā,

—

nodod kuģi inspekcijai, pirms tas atstāj Marokas zvejas zonu, ja Marokas iestādes to pieprasa,

—

ievēro Marokas zivsaimniecības tiesību aktus.

1.

Marokas tiesību aktus, kas regulē satelītpozicionēšanas un lokalizācijas ierīču darbību, piemēro Eiropas Savienības kuģiem, kas veic vai plāno veikt darbības Marokas zvejas zonā saskaņā ar šo protokolu. Karoga valsts rūpējas par to, lai kuģi, kas peld ar tās karogu, pildītu šo tiesību aktu prasības.

2.

Lai veiktu satelītnovērošanu, Marokas iestādes paziņo Eiropas pusei Marokas zvejas zonas koordinātas (platumu un garumu), kā arī informē par visām zvejas aizlieguma zonām.

3.

Karoga valsts un Maroka katra izraugās vienu korespondenta VMS, kas pildīs kontaktpunkta funkcijas.

4.

Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 100 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

5.

Ja kuģis zvejo saskaņā ar nolīgumu un tam veic satelītnovērošanu Marokas zvejas zonā atbilstoši šim protokolam, turpmākos ziņojumus par atrašanās vietu karoga valsts CSCP nekavējoties nosūta Marokas CSCP. Minētos ziņojumus nosūta šādi:

6.

Turklāt VMS pozīcijas identificē šādi:

7.

Satelītnovērošanas sistēmas programmatūras elementiem un aprīkojuma iekārtām jābūt:

8.

Aizliegts pārvietot, atvienot, iznīcināt, bojāt vai izslēgt pastāvīgās lokalizācijas sistēmu, kurā izmanto satelītsakarus un kura uzstādīta kuģī, lai pārraidītu datus, un apzināti izmainīt, pāradresēt vai viltot datus, ko minētā sistēma emitē vai reģistrē.

9.

Kuģu kapteiņi visu laiku nodrošina, ka:

10.

Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par satelītnovērošanai izmantoto aparatūru, lai pārbaudītu, vai visa aparatūra ir pilnībā saderīga ar otras puses prasībām saskaņā ar šiem noteikumiem, un arī lai izveidotu iespējamos apmaiņas protokolus, ja tiek integrētas funkcijas, kas ļauj pārraidīt datus par nozveju.

11.

Ja rodas tehniska kļūme vai avārija, kas ietekmē zvejas kuģī uzstādīto pastāvīgās satelītnovērošanas iekārtu, karoga valstij par to nekavējoties jāinformē departaments un Komisija.

12.

Bojāto iekārtu nomaina desmit darbdienu laikā pēc kļūmes apstiprināšanas. Pēc šā termiņa beigām attiecīgajam kuģim jāatstāj Marokas zvejas zona vai jāienāk kādā no Marokas ostām, lai veiktu remontu.

13.

Laikā, kamēr iekārta nav nomainīta, kuģa kapteinis manuālā veidā elektroniski, pa radio vai faksu nosūta ziņojumu par globālo pozīciju ik pēc četrām stundām, tostarp tos ziņojumus par pozīciju, ko kuģa kapteinis reģistrē 5. punktā paredzētajos apstākļos.

14.

Šos manuālos ziņojumus nosūta karoga valsts CSCP, kas tos nekavējoties pārsūta Marokas CSCP.

15.

Ja Marokas CSCP konstatē, ka karoga valsts nenosūta informāciju, kas noteikta 5. punktā, par to nekavējoties paziņo Komisijai un attiecīgajai karoga valstij.

16.

Vainīgās karoga valsts CSCP un/vai Marokas CSCP nekavējoties jāziņo par visiem darbības traucējumiem attiecībā uz pozīcijas ziņojumu nosūtīšanu un saņemšanu starp CSCP, lai iespējami drīz atrastu tehnisku risinājumu. Komisija jāinformē par abu CSCP rasto risinājumu.

17.

Visi ziņojumi, kas nav nosūtīti sakaru pārtraukuma laikā, jānosūta atkārtoti, tiklīdz tiek atjaunoti sakari starp attiecīgās karoga valsts CSCP un Marokas CSCP.

18.

Karoga valsts CSCP un Marokas CSCP pirms šā protokola stāšanās spēkā savstarpēji vienojas par alternatīviem elektroniskās saziņas līdzekļiem, kuri jāizmanto VMS datu nosūtīšanai, ja rodas CSCP kļūme, un nekavējoties informē par visām izmaiņām.

19.

Sakaru kļūmes starp Marokas un ES karoga valsts CSCP nedrīkst ietekmēt kuģu zvejas darbības parasto gaitu. Taču ir nekavējoties jāizmanto pārraides veids, par ko nolemts saskaņā ar 18. punktu.

20.

Maroka informē savus kompetentos kontroles dienestus, lai ES kuģiem netiktu pārmesta VMS datu nenosūtīšana CSCP kļūmes dēļ, un arī par nosūtīšanas veidu, par ko nolemts saskaņā ar 18. punktu.

21.

Visi uzraudzības dati, ko viena Puse paziņo otrai Pusei saskaņā ar šiem noteikumiem, ir paredzēti tikai, lai Marokas iestādes varētu veikt Eiropas flotes uzraudzību, kontroli un novērošanu, kad tā zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, kā arī zinātniskiem pētījumiem, ko Maroka veic saistībā ar zivsaimniecības vadību un pārvaldību.

22.

Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst izpaust trešām personām neatkarīgi no iemesla.

23.

Visus strīdus par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata Pušu apspriedēs Apvienotajā komitejā, kas paredzēta nolīguma 10. pantā, un tā pieņem lēmumu.

24.

Ja vajadzīgs, Puses vienojas, lai pārskatītu šos noteikumus Apvienotajā komitejā, kas paredzēta nolīguma 10. pantā.

1.

Kuģu kapteiņiem ir pienākums veikt ierakstus zvejas žurnālā, kas īpaši izveidots saistībā ar zveju Marokas zvejas zonā un kā paraugs ir pievienots pielikuma 7. papildinājumā, kā arī atjaunināt ierakstus šajā zvejas žurnālā saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti minētā žurnāla paskaidrojošajā piezīmē.

2.

Kuģu īpašniekiem ir pienākums nosūtīt zvejas žurnāla kopiju kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc nozvejas izkraušanas. Šīs iestādes nekavējoties nosūta minētās kopijas Komisijai, kas nodrošina to nosūtīšanu departamentam.

3.

Ja kuģa īpašnieks neizpilda saistības, kas iepriekš paredzētas 1. un 2. punktā, zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz kuģa īpašnieks šīs saistības ir izpildījis. Komisiju nekavējoties informē par jebkuru šādu lēmumu.

1.

Līdz katra ceturkšņa trešā mēneša beigām Komisija informē departamentu par nozvejas apjomiem iepriekšējā ceturksnī attiecībā uz visiem ES kuģiem un saskaņā ar paraugiem, kas iekļauti šā pielikuma 8. un 9. papildinājumā.

2.

Paziņo mēneša datus, kas jo īpaši tiek sadalīti pa kategorijām, attiecībā uz visiem kuģiem un visām sugām, kas norādītas zvejas žurnālā.

3.

Šo informāciju nosūta arī departamentam elektroniski tādā formātā, kas ir saderīgs ar ministrijas izmantoto programmatūru.

1.

Kuģu īpašnieki, kuri izmanto zvejas licences saskaņā ar šo nolīgumu, visā laikposmā, kamēr atrodas Marokas zvejas zonā, nodarbina Marokas jūrniekus saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 2. papildinājumā iekļautajās tehnisko datu lapās.

2.

Kuģu īpašnieki izvēlas savos kuģos nodarbināmos jūrniekus no oficiālā jūrskolu absolventu saraksta, ko departaments iesniedzis Komisijai un Komisija nosūtījusi attiecīgajām karoga valstīm. Šo sarakstu atjaunina katru gadu 1. februārī. No šiem absolventiem kuģu īpašnieki brīvi izraugās kandidātus, kuri ir viskompetentākie un kuru pieredze ir atbilstošākā.

3.

Marokas jūrnieku darba līgumus, vienu eksemplāru nododot katram parakstītājam, noslēdz starp kuģa īpašnieka aģentu(-iem) un jūrniekiem un/vai viņu arodbiedrībām vai pārstāvjiem, apspriežoties ar Marokas kompetento iestādi. Šie līgumi garantē jūrniekiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

4.

Kuģa īpašniekam vai viņa aģentam jānosūta šāda līguma kopija Departamentam ar Delegācijas starpniecību, tiklīdz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes ir minēto līgumu vizējušas.

5.

Kuģa īpašnieks vai viņa aģents ar Delegācijas starpniecību departamentam dara zināmus uz katra kuģa darbā pieņemto Marokas jūrnieku uzvārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

6.

Delegācija 1. februārī un 1. augustā iesniedz departamentam pusgada apkopojumu par katru kuģi attiecībā uz Marokas jūrniekiem, kuri nodarbināti uz ES kuģiem, norādot viņu apliecību numurus.

7.

Uz ES zvejas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kādas tās noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

8.

Algas Marokas jūrniekiem maksā kuģu īpašnieki. Par tām pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un attiecīgie Marokas jūrnieki vai viņu pārstāvji. Tomēr Marokas jūrniekiem maksājamās algas nedrīkst būt zemākas par algām, ko maksā Marokas kuģu komandām, un tās nekādā gadījumā nedrīkst būt zemākas par SDO noteiktajiem standartiem.

9.

Ja viens vai vairāki nodarbinātie jūrnieki nepiesakās noteiktajā laikā pirms kuģa atiešanas, kuģim atļauts uzsākt plānoto reisu pēc tam, kad attiecīgās ostas kompetentās iestādes tikušas informētas par nepilnu prasīto jūrnieku skaitu un kad atjaunināts apkalpes saraksts. Iestādes par to informē departamentu.

10.

Kuģa īpašnieks veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jūrnieki šajā nolīgumā prasītajā skaitā ir uz kuģa vēlākais līdz nākamā reisa sākumam.

11.

Ja Marokas jūrniekus nepieņem darbā uz kuģa citu iemeslu dēļ, izņemot iepriekšējā punktā minētos iemeslus, attiecīgajiem Eiropas Savienības kuģu īpašniekiem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā ir jāsamaksā vienreizēja summa EUR 20 apmērā par katru Marokas jūrnieku, kas nav pieņemts darbā, un par katru zvejas dienu Marokas zvejas zonā.

12.

Šo summu izmanto Marokas jūras zvejnieku izglītībai un iemaksā bankas kontā Nr. 0018100078000 20110750201, kas atvērts Bank Al Maghrib Marokā.

13.

Izņemot gadījumus, kas paredzēti 9. punktā, ja kuģu īpašnieki atkārtoti nepakļaujas prasībai nodarbināt vajadzīgo Marokas jūrnieku skaitu, kuģa zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības tiek izpildītas. Delegāciju nekavējoties informē par jebkuru šādu lēmumu.

1.

Kuģi, kam saskaņā ar šo protokolu ir atļauts zvejot Marokas zvejas zonā, uzņem Marokas ieceltus novērotājus saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem.

2.

Uz pelaģiskajiem traleriem novērotāji atrodas pastāvīgi. Pārējās zvejas kategorijās novērotāji pavada vienu reisu uz katra kuģa.

3.

Par novērotāju uzņemšanas nosacījumiem vienojas kuģu īpašnieki vai to aģenti un Marokas iestādes.

4.

Pēc izvēlēto kuģu saraksta paziņošanas novērotājus uzņem uz kuģa tā īpašnieka izvēlētajā ostā pirmā reisa sākumā Marokas zvejas zonā.

5.

Attiecīgie kuģu īpašnieki ne vēlāk kā divas nedēļas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas kuģī paziņo datumus un Marokas ostas, kur notiks uzņemšana.

6.

Ja novērotāju uz kuģa uzņem ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura atrodas Marokas novērotājs, dodas prom no Marokas zvejas zonas, ir jādara viss, lai nodrošinātu novērotāja atgriešanos Marokā pēc iespējas drīzāk, attiecīgās izmaksas sedzot kuģa īpašniekam.

7.

Ja novērotāji ir ceļojuši veltīgi, jo kuģu īpašnieki nav izpildījuši savas saistības, kuģu īpašnieki apmaksā viņu ceļa izmaksas un dienas naudu par novērotāju bezdarbības dienām tādā pašā apmērā, kādu saņem Marokas valsts tādas pašas kategorijas ierēdņi. Līdzīgā kārtā, ja kuģa īpašnieka dēļ kavējas novērotāja uzņemšana, kuģa īpašnieks maksā novērotājam iepriekš minēto dienas naudu.

Par katrām izmaiņām likumos un noteikumos par dienas naudām delegāciju informē ne vēlāk kā divus mēnešus pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā.

8.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā vēlākais divpadsmit stundas pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks līdz ar to ir atbrīvots no pienākuma uzņemt novērotāju uz kuģa.

9.

Novērotājam uz kuģa ir apkalpes locekļa statuss. Viņa uzdevumi ir šādi:

10.

Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

11.

Novērotāju rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei. Kapteiņi nodrošina novērotāju piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņu pienākumu izpildei, dokumentiem, kam ir tiešs sakars ar kuģa zvejas darbībām, jo īpaši kuģa zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī tām kuģa daļām, kurām piekļūstot, ir atvieglināta novērotāju pienākumu izpilde.

12.

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

13.

Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotāji sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta Marokas kompetentajām iestādēm, kā arī kopiju delegācijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs nokāpj no kuģa, vienu ziņojuma kopiju nodod kuģa kapteinim.

14.

Kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina novērotājus ar pārtiku un izmitina tādos pašos apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, ņemot vērā kuģa iespējas.

15.

Novērotāju algu un sociālās iemaksas maksā Marokas kompetentās iestādes.

16.

Lai segtu Marokas izdevumus, kas rodas sakarā ar novērotāju atrašanos uz kuģiem, papildus kuģu īpašnieku maksātajai maksai ir jāmaksā “maksa par novērotājiem” 3,5 euro apmērā uz GT par ceturksni katram kuģim, kas zvejo Marokas zvejas zonā.

Šo izdevumu segšana notiek saskaņā ar norēķinu kārtību, kas paredzēta šā pielikuma I nodaļas E punktā.

17.

Ja kuģa īpašnieks neizpilda saistības, kas iepriekš paredzētas 4. punktā, zvejas licences darbību automātiski aptur, līdz šīs saistības ir izpildītas. Delegāciju nekavējoties informē par jebkuru šādu lēmumu.

1.

Līgumslēdzējas puses izveido kopīgu uzraudzības un novērošanas sistēmu par kuģu izkraušanu ar mērķi uzlabot kontroles efektivitāti tā, lai nodrošinātu šā protokola noteikumu ievērošanu.

2.

Puses izstrādā kopīgās uzraudzības gada plānu, kurā iekļauj visas zvejas kategorijas, kas paredzētas šajā protokolā.

3.

Šim nolūkam katras Līgumslēdzējas puses kompetentās iestādes ieceļ savu pārstāvi, paziņojot viņa vārdu otrai Līgumslēdzējai pusei, lai atvieglotu kuģa izkraušanas kontroli un novērotu šīs izkraušanas kārtību.

4.

Marokas iestādes pārstāvis kā novērotājs seko dalībvalstu valsts inspekcijas dienestu veiktajai to kuģu izkraušanas pārbaudei, kuri darbojušies Marokas zvejas zonā.

5.

Pārstāvis pavada valsts inspekcijas amatpersonas, kad tās apmeklē ostas, kāpj uz kuģiem, ierodas dokos, izsolēs, zivju vairumtirdzniecības veikalos, saldētavās un citās telpās zivju izkraušanai un uzglabāšanai pirms to pirmās pārdošanas izsolē, un viņam ir pieeja inspicējamajiem dokumentiem.

6.

Marokas iestādes pārstāvis sagatavo un iesniedz ziņojumu ar detalizētu informāciju par pārbaudēm, kurās viņš ir piedalījies. Šā ziņojuma kopiju nosūta delegācijai.

7.

Departaments uzaicina delegāciju piedalīties ieplānotos inspekcijas apmeklējumos kuģu izkraušanas ostās, nosūtot par to paziņojumu vienu mēnesi iepriekš.

8.

Pēc Komisijas pieprasījuma Eiropas Savienības zvejas inspektori var kā novērotāji piedalīties Marokas iestāžu veiktajās Eiropas Savienības kuģu izkraušanas inspekcijās Marokas ostās.

9.

Abu Pušu kompetentās iestādes vienojas par šo darbību praktisko pusi.

1.1.

Vienu reizi gadā un pēc tehnisko parametru izmaiņām vai pēc pieprasījuma mainīt zvejas kategoriju, kurā izmanto cita veida zvejas rīkus, Eiropas Savienības kuģiem, kas saņēmuši licenci saskaņā ar šā protokola noteikumiem, jāierodas Marokas ostā, lai tiem veiktu pārbaudes, kas paredzētas spēkā esošajos tiesību aktos. Šādai inspekcijai obligāti jānotiek 48 stundu laikā pēc kuģa ienākšanas ostā.

1.2.

Ja inspekcija pabeigta ar apmierinošu rezultātu, kuģa kapteinim izsniedz sertifikātu, kura derīguma termiņš ir tāds pats kā zvejas licencei un kurš tiek automātiski atjaunots, ja kuģa licenci atjauno attiecīgā gada laikā. Tomēr maksimālais derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Šai apliecībai vienmēr jābūt uz kuģa.

1.3.

Tehniskā pārbaude ir nepieciešama, lai varētu kontrolēt atbilstību tehniskajām prasībām un uz kuģa esošos zvejas rīkus, pārbaudīt uz kuģa uzstādītās satelītpozicionēšanas un lokalizācijas iekārtas darbību un pārliecināties, vai tiek pildītas prasības par Marokas apkalpes locekļu iesaistīšanu.

1.4.

Kuģa īpašnieks sedz maksu par inspekciju pēc Marokas tiesību aktos noteiktā tarifa. Izdevumu summa nepārsniedz summu, ko citi kuģi parasti maksā par tiem pašiem pakalpojumiem.

1.5.

Ja kuģa īpašnieks neizpilda saistības, kas paredzētas šīs nodaļas 1.1. un 1.2. punktā, zvejas licences darbība tiek automātiski apturēta līdz šo saistību izpildei. Delegāciju nekavējoties informē par jebkuru šādu lēmumu.

2.1.

Eiropas Savienības kuģi, kas saņēmuši licenci saskaņā ar šā protokola noteikumiem, vismaz sešas stundas iepriekš informē departamentu par nodomu ienāk vai iziet no Marokas zvejas zonas, kā arī sniedz šādu informāciju:

2.2.

Šo informāciju visieteicamāk sniegt pa faksu vai – kuģiem, kuri nav aprīkoti ar faksu –, pa radio, ievērojot 10. papildinājumā norādītās atsauces.

2.3.

Kuģiem, kas pieder pie kategorijas “rūpnieciskā pelaģiskā zveja”, lai tie varētu galīgi iziet no Marokas zvejas zonas, jāsaņem departamenta iepriekšēja atļauja. Šo atļauju izdod 24 stundu laikā pēc kapteiņa vai kuģa pieņēmēja pieprasījuma, izņemot pieprasījumus, kas tiek saņemti nedēļas nogalēs, kuriem atļauja tiek izdota nākamajā pirmdienā. Ja atļauju atsaka, departaments nekavējoties informē kuģa īpašnieku un Eiropas Savienību par atteikuma iemesliem.

2.4.

Ja kāds kuģis zvejo, neinformējot par to departamentu, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez licences.

2.5.

Kuģa faksa un tālruņa numuru, kā arī kapteiņa elektroniskā pasta adresi kuģa īpašnieks norāda zvejas licences pieprasījuma veidlapā.

3.1.

To Eiropas Savienības kuģu kapteiņi, kas saņēmuši licenci saskaņā ar šā protokola noteikumiem, atļauj un atvieglo to Marokas ierēdņu uzkāpšanu uz kuģa un funkciju veikšanu, kuriem ir jāveic zvejas darbības inspekcija un kontrole.

3.2.

Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

3.3.

Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecinājumu.

4.1.

Departaments informē delegāciju visīsākajā laikā un ne vēlāk kā 48 stundu laikā par jebkuru aizturēšanu un jebkurām sankcijām, kuras vērstas pret Eiropas Savienības kuģi, kas ienācis Marokas zvejas zonā.

4.2.

Vienlaikus Komisijai īsā ziņojumā dara zināmus apstākļus un iemeslus, kas ir bijuši par pamatu aizturēšanai.

5.1.

Pēc tam kad attiecīgais konstatējums ir reģistrēts par kontroli atbildīgo Marokas iestāžu sastādītajā protokolā, kuģa kapteinis to paraksta.

5.2.

Šī parakstīšana neskar kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzībām viņam inkriminētos pārkāpumos.

5.3.

Kapteinis nogādā kuģi ostā, kuru norādījušas par inspekciju atbildīgās Marokas iestādes. Kuģi, kas pārkāpj spēkā esošos Marokas tiesību aktus par jūras zveju, patur ostā, līdz tiek pabeigtas parastās administratīvās formalitātes, kas saistītas ar kuģa aizturēšanu.

6.1.

Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Šī procedūra beidzas ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc kuģa aizturēšanas.

6.2.

Ja izmanto izlīguma procedūru, piemēroto naudassoda apjomu nosaka saskaņā ar Marokas zivsaimniecības tiesību aktiem.

6.3.

Ja lietu nevar nokārtot ar izlīguma procedūru un tā ir jāsniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģu īpašnieki Marokas kompetentās iestādes noteiktā bankas kontā iemaksā drošības naudu, ko veido kuģa aizturēšanas izmaksas un sodi un kompensācijas, kas jāmaksā personām, kuras ir atbildīgas par pārkāpumu.

6.4.

Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja notiesāšanas rezultātā ir jāmaksā sods, kas ir mazāks par iemaksāto drošības naudu, kompetentā Marokas iestāde atbrīvo starpību.

6.5.

Kuģim atļauj atstāt ostu, ja:

7.1.

Jebkāda nozvejas pārkraušana jūrā Marokas zvejas zonā ir aizliegta. Tomēr Eiropas Savienības rūpnieciskie pelaģiskie traleri, kas saņēmuši licenci saskaņā ar šā protokola noteikumiem un vēlas veikt nozvejas pārkraušanu Marokas zvejas zonā, veic šo darbību Marokas ostā vai citā vietā, ko norāda Marokas kompetentās iestādes, ja iepriekš saņem Departamenta atļauju. Šāda pārkraušana citā kuģī notiek novērotāja vai jūras zvejas delegācijas pārstāvja un kontroles iestāžu uzraudzībā. Jebkura persona, kas pārkāpj šo noteikumu, var saņemt sodu, ko paredz spēkā esošie Marokas tiesību akti.

7.2.

Minēto kuģu īpašnieki pirms jebkuras pārkraušanas citā kuģī vismaz 24 stundas iepriekš sniedz Departamentam šādu informāciju:

7.3.

Maroka saglabā tiesības neatļaut pārkraušanu citā kuģī, ja attiecīgais transportkuģis ir bijis iesaistījies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Marokas zvejas zonā vai ārpus tās.

7.4.

Pārkraušanu uzskata par došanos projām no Marokas zvejas zonas. Tādēļ kuģiem ir jāiesniedz departamentam nozvejas ziņojumi un jāpaziņo, vai tie vēlas turpināt zvejot Marokas zvejas zonā vai atstāt šo zonu.

7.5.

Marokas ostā izkraujošo vai citā kuģī pārkraujošo un saskaņā ar šā protokola noteikumiem licenci saņēmušo Eiropas Savienības rūpniecisko pelaģisko traleru kapteiņi atļauj un atvieglo šo darbību kontroli, ko veic Marokas inspektori. Pēc katras ostā veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecinājumu.

1.

Izkraušana

Eiropas Savienības tunzivju zvejas kuģi un RSW tipa kuģi (zvejo nelielo pelaģisko sugu C krājumus), kas saņēmuši licenci saskaņā ar šā protokola noteikumiem un izkrauj Marokas ostā vairāk nekā 25 % obligātā izkrāvuma, kas paredzēts tehnisko datu lapās Nr. 5 un Nr. 6, saņem 5 % atlaidi no nodevas par katru tonnu, kas izkrauta, pārsniedzot šo obligāto robežlīmeni.

2.

Piemērošanas kārtība

Izkraušanas laikā zivju tirgotājs aizpilda svēršanas veidlapas, ko izmanto kā pamatu produkcijas izsekošanai.

Produktu tirdzniecībai zivju tirgos sagatavo “pārdošanas apjomu un atskaitījumu uzskaites” apliecinājumu (DVR).

Minēto svēršanas veidlapu un DVR kopijas nosūta Jūras zvejas delegācijai izkraušanas ostā. Kad departaments tās ir apstiprinājis, attiecīgajiem kuģu īpašniekiem dara zināmas summas, kas tiem tiks atmaksātas. Šīs summas atskaita no nodevām, kas jāmaksā par turpmākajiem licences pieteikumiem.

3.

Novērtēšana

Finansiālo stimulu līmeni regulē Apvienotā komiteja, ņemot vērā izkrauto nozveju sociāli ekonomisko ietekmi.

4.

Sankcijas izkraušanas pienākumu neizpildes gadījumā

Kuģiem, kas pieder pie kategorijām, uz kurām attiecas obligātā izkraušana, un kas neizpilda šo pienākumu, kā paredzēts attiecīgajās tehnisko datu lapās, piemēro palielinājumu 5 % apmērā, veicot nākamo nodevas maksājumu. Atkārtotā gadījumā minēto sankciju piemērošanu izskata Apvienotā komiteja.