0)

“darbības dati” ir degvielas/kurināmā vai materiālu daudzums, kas ir patērēts vai saražots procesā, atbilst aprēķinos balstītajai metodikai un ir attiecīgi izteikts teradžoulos, masa – tonnās, bet gāzu gadījumā – kā tilpums normālkubikmetros;

1)

“darbības līmenis” ir saražoto preču daudzums (izteikts MWh attiecībā uz elektroenerģiju vai tonnās attiecībā uz citām precēm) ražošanas procesa robežās;

2)

“pārskata periods” ir periods, kuru iekārtas operators ir izvēlējies izmantot kā atsauci iegulto emisiju noteikšanai;

3)

“avota plūsma” ir jebkas no minētā:

4)

“emisijas avots” ir atsevišķi identificējama iekārtas daļa vai process iekārtā, no kuras notiek attiecīgās siltumnīcefektu izraisošās gāzes emisijas;

5)

“nenoteiktība” ir parametrs, kas saistīts ar daudzuma noteikšanas rezultātu un kas raksturo vērtību izkliedi, kuru pamatoti varētu attiecināt uz konkrēto daudzumu, ņemot vērā sistemātisko un nejaušo faktoru ietekmi, ko izsaka procentos un kas apraksta vidējās vērtības ticamības intervālu ar 95 % varbūtību, ņemot vērā vērtību sadalījuma asimetriju;

6)

“aprēķina koeficienti” ir zemākā siltumspēja, emisijas faktors, provizoriskais emisijas faktors, oksidācijas koeficients, pārrēķina koeficients, oglekļa saturs vai biomasas frakcija;

7)

“sadedzināšanas emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas degvielas/kurināmā eksotermiskā reakcijā ar skābekli;

8)

“emisijas faktors” ir siltumnīcefekta gāzes vidējā emisijas intensitāte attiecībā pret avota plūsmas darbības datiem, attiecībā uz sadedzināšanu pieņemot, ka notiek pilnīga oksidācija, bet attiecībā uz visām pārējām ķīmiskajām reakcijām pieņemot pilnīgu konversiju;

9)

“oksidācijas koeficients” ir oglekļa, kas sadedzināšanas rezultātā oksidēts par CO2, attiecība pret kopējo oglekļa saturu degvielā/kurināmajā, un to izsaka kā daļskaitli, uzskatot atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu (CO) par molāri ekvivalentu daudzumu CO2;

10)

“pārrēķina koeficients” ir oglekļa, kas emitēts kā CO2, attiecība pret kopējo oglekļa saturu avota plūsmā, pirms notiek emitēšanas process, un to izsaka kā daļskaitli, uzskatot atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu (CO) par molāri ekvivalentu daudzumu CO2;

11)

“pareizība” ir tas, cik tuvu mērījuma rezultāts sakrīt ar konkrētā lieluma patieso vērtību vai references vērtību, kas empīriski noteikta, izmantojot starptautiski atzītus un izsekojamus kalibrēšanas materiālus un standartmetodes, ņemot vērā nejaušos un sistemātiskos faktorus;

12)

“kalibrēšana” ir darbību kopums, ar ko konkrētos apstākļos nosaka sakarības starp mērinstrumenta vai mērīšanas sistēmas uzrādītajām vērtībām vai vērtībām, ko reprezentē materiālmērs vai references materiāls, un atbilstošajām lieluma vērtībām, ko iegūst ar references standartu;

13)

“konservatīvs” nozīmē, ka pieņēmumu kopums ir definēts tā, lai nodrošinātu, ka ziņotās emisijas netiek aplēstas pārāk zemu un siltuma, elektroenerģijas vai preču ražošana netiek aplēsta pārāk augstu;

14)

“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;

15)

“atkritumi” ir vielas vai priekšmeti, ko turētājs izmet vai ir nodomājis izmest vai viņam tie ir jāizmet, izņemot vielas, kas ar nodomu ir pārveidotas vai piesārņotas, lai tās atbilstu šai definīcijai;

16)

“atlikumi” ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt; tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu;

17)

“lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi” ir atlikumi, kas rodas tieši lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības nozarēs un kas neietver atlikumus, kuri radušies saistītajās nozarēs vai pārstrādē;

18)

“reglamentēta metroloģiskā kontrole” ir mērinstrumenta izmantošanas jomā paredzēto mērījumu kontrole, ko veic valsts iestāde vai regulators sabiedrības interešu, sabiedrības veselības, sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības, vides aizsardzības, nodokļu un nodevu iekasēšanas, patērētāju aizsardzības un godīgas tirdzniecības labad;

19)

“datu plūsmas darbības” ir darbības, kas saistītas ar to datu ieguvi, apstrādi un lietošanu, kuri nepieciešami, lai sagatavotu emisiju ziņojumu no primārā avota datiem;

(20)

“mērīšanas sistēma” ir visi tie mērinstrumenti un cits aprīkojums (piemēram, paraugošanas un datu apstrādes ierīces), ko izmanto, lai noteiktu tādus mainīgos lielumus kā darbības dati, oglekļa saturs, siltumspēja vai siltumnīcefekta gāzu emisijas faktors;

21)

“zemākā siltumspēja” ir konkrēts enerģijas daudzums, kas atbrīvojas siltumenerģijas veidā, kad degviela/kurināmais vai materiāls pilnībā sadeg ar skābekli standartapstākļos, un no kā atņemts degšanas procesā radītā ūdens iztvaikošanas siltums;

22)

“procesa emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav sadedzināšanas emisijas un kas rodas vielu tīšu vai netīšu reakciju vai to transformācijas rezultātā, kuru pamatmērķis nav siltuma ražošana, tostarp šādos procesos:

23)

“partija” ir degvielas/kurināmā vai materiāla daudzums, kas ir reprezentatīvi paraugots un raksturots un ko pārvieto kā vienu kravas sūtījumu vai nepārtraukti konkrētā laika periodā;

24)

“jaukta sastāva kurināmais” ir degviela/kurināmais, kas satur gan biomasas oglekli, gan fosilo oglekli;

25)

“jaukta sastāva materiāls” ir materiāls, kas satur gan biomasas oglekli, gan fosilo oglekli;

26)

“provizoriskais emisijas faktors” ir pieņemtais kopējais emisijas faktors degvielai/kurināmajam vai materiālam, pamatojoties uz tā biomasas frakcijas un fosilās frakcijas oglekļa saturu, pirms to pareizina ar fosilo frakciju, lai iegūtu emisijas faktoru;

27)

“fosilā frakcija” ir fosilā un neorganiskā oglekļa attiecība pret kopējo oglekļa saturu degvielā/kurināmajā vai materiālā, kas izteikta kā daļskaitlis;

28)

“biomasas frakcija” ir biomasas izcelsmes oglekļa attiecība pret kopējo oglekļa saturu degvielā/kurināmajā vai materiālā, kas izteikta kā daļskaitlis;

29)

“nepārtraukta emisiju mērīšana” ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt lieluma vērtību ar regulāriem mērījumiem, izmantojot vai nu mērījumus dūmenī, vai ekstrakcijas procedūras ar dūmenim tuvu esošu mērinstrumentu, bet te neietilpst mērījumu metodikas, kas balstītas uz individuālu paraugu vākšanu no dūmeņa;

30)

“iedabiskais CO2” ir CO2, kas ir daļa no avota plūsmas;

31)

“fosilais ogleklis” ir neorganiskais un organiskais ogleklis, kas nav biomasas ogleklis;

32)

“mērpunkts” ir emisijas avots, kura emisiju mērīšanai izmanto nepārtrauktas emisiju mērīšanas sistēmas (CEMS), vai cauruļvadu sistēmas šķērsgriezums, kuram nosaka CO2 plūsmu, izmantojot nepārtrauktas mērīšanas sistēmas;

33)

“fugitīvās emisijas” ir neregulāras vai neparedzētas emisijas no avotiem, kas nav lokalizēti vai ir pārāk dažādi vai pārāk mazi, lai tiem veiktu individuālu monitoringu;

34)

“standartapstākļi” ir 273,15 K temperatūra un 101 325 Pa spiediens, kas definē normālkubikmetrus (Nm3);

35)

“aizstājdati” ir gada vērtības, kas empīriski pamatotas vai iegūtas no atzītiem avotiem un ko operators izmanto nolūkā aizstāt datu kopu, lai nodrošinātu pilnīgas ziņas, kad ar piemērojamo monitoringa metodiku nav iespējams iegūt visus vajadzīgos datus vai koeficientus;

36)

“izmērāms siltums” ir neto siltuma plūsma, kas tiek transportēta pa identificējamiem cauruļvadiem vai kanāliem, izmantojot siltumpārvades līdzekli, piemēram, tvaiku, karstu gaisu, ūdeni, eļļu, izkausētus metālus un sāļus, kuram ir uzstādīta vai var uzstādīt siltumuzskaites mērierīci;

37)

“siltuma skaitītājs” ir siltumenerģijas skaitītājs vai kāda cita ierīce, ar kuru mēra un reģistrē saražotās siltumenerģijas apjomu, pamatojoties uz plūsmas apjomiem un temperatūrām;

38)

“neizmērāms siltums” ir viss siltums, kas nav izmērāms siltums;

39)

“atlikumgāze” ir gāze, kas satur nepilnīgi oksidētu oglekli gāzveida stāvoklī standarta apstākļos un kas ir 22) punktā uzskaitīto procesu rezultāts;

40)

“ražošanas process” ir ķīmiski vai fizikāli procesi, ko veic iekārtas daļās, lai saražotu preces, kas ietilpst kādā apkopotā preču kategorijā, kas definēta šā pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā, un tā noteiktās sistēmas robežas attiecībā uz ielaidi, izlaidi un atbilstošajām emisijām;

41)

“ražošanas veids” ir konkrētā tehnoloģija, kas izmantota ražošanas procesā, lai saražotu preces, kas ietilpst kādā apkopotā preču kategorijā;

42)

“datu kopa” ir viens datu veids attiecīgos apstākļos vai nu iekārtas līmenī, vai ražošanas procesa līmenī, kas ir jebkurš no šādiem datiem:

43)

“minimālās prasības” ir monitoringa metodes, saskaņā ar kurām izmanto minimālus atļautos pasākumus datu noteikšanai, lai rezultātā iegūtu emisiju datus, kas ir pieņemami Regulas (ES) 2023/956 mērķim;

44)

“ieteicamie uzlabojumi” ir monitoringa metodes, kas ir pierādīti līdzekļi, kā nodrošināt, lai dati būtu precīzāki vai mazāk pakļauti kļūdām nekā tikai minimālo prasību piemērošanas gadījumā, un kurus var izvēlēties brīvprātīgi;

45)

“nepatiess apgalvojums” ir operatora ziņoto datu trūkums, sagrozījums vai kļūda, neņemot vērā mērījumiem un laboratorijas analīzēm pieļaujamo nenoteiktību;

46)

“būtiski nepatiess apgalvojums” ir nepatiess apgalvojums, kas pēc verificētāja atzinuma atsevišķi vai kopā ar citiem nepatiesiem apgalvojumiem pārsniedz būtiskuma līmeni vai varētu ietekmēt kompetentās iestādes attieksmi pret operatora ziņojumu;

47)

“pienācīga pārliecība” ir augsta, bet ne absolūta pārliecība, kas apstiprinoši izteikta verifikācijas atzinumā, par to, ka verificējamais operatora ziņojums nesatur būtiski nepatiesus apgalvojumus;

48)

“atbilstīga monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēma” ir monitoringa, ziņošanas vai verificēšanas sistēmas, ja iekārta ir uzstādīta oglekļa cenas noteikšanas sistēmas vajadzībām, vai obligātās emisiju monitoringa sistēmas, vai emisiju monitoringa sistēma pie iekārtas, kas var ietvert verificēšanu, ko veic akreditēts verificētājs, atbilstīgi šīs regulas 4. panta 2. punktam.

—

visus procesus, kas tieši vai netieši saistīti ar ražošanas procesiem, piemēram, izejmateriāla sagatavošana, sajaukšana, kaltēšana un kalcinēšana, un dūmgāzu attīrīšana,

—

CO2 emisijas no kurināmā sadedzināšanas, kā arī attiecīgā gadījumā no izejmateriālu sadedzināšanas.

—

izejmateriālu sastāvā esošā kaļķakmens un citu karbonātu kalcinēšanu, apdedzināšanas krāšņu konvencionālo fosilo kurināmo, apdedzināšanas krāšņu alternatīvos fosilā kurināmā veidus un izejmateriālus, apdedzināšanas krāšņu biomasas kurināmo (biomasas atkritumus), kurināmo, kas nav apdedzināšanas krāšņu kurināmais, nekarbonātu kaļķakmens un slānekļu oglekļa saturu vai alternatīvus izejmateriālus, piemēram, vieglos pelnus, ko izmanto malto izejmateriālu maisījumā krāsnī, un dūmgāzu attīrīšanai skruberī izmantotos izejmateriālus.

—

Piemēro papildu noteikumus, kas sniegti III pielikuma B.9.2. sadaļā.

—

visas CO2 emisijas no kurināmā sadedzināšanas attiecīgā gadījumā materiālu žāvēšanai.

—

cementa klinkers;

—

kalcinēts māls, ja to izmanto procesā.

—

visas CO2 emisijas no kurināmā sadedzināšanas, kas tieši vai netieši saistīta ar procesu,

—

attiecīgā gadījumā procesa emisijas no karbonātiem izejmateriālos un dūmgāzu attīrīšana.

—

visus procesus, kas tieši vai netieši ir saistīti ar ūdeņraža ražošanu, un dūmgāzu attīrīšanu,

—

visi kurināmie, ko izmanto ūdeņraža ražošanas procesā, neatkarīgi no to enerģētiskās vai neenerģētiskās izmantošanas, un kurināmie, ko izmanto citos sadedzināšanas procesos, tostarp karstā ūdens vai tvaika ražošanai.

—

visas emisijas no kurināmā izmantošanas, kas tieši vai netieši saistīta ar ūdeņraža ražošanas procesu, un no dūmgāzu attīrīšanas.

ir tiešās vai netiešās emisijas, kas attiecinātas uz pārskata periodā saražoto ūdeņradi, tonnās CO2;

Em total

ir visa ražošanas procesa tiešās vai netiešās emisijas pārskata periodā, izteiktas tonnās CO2;

ir pārskata periodā pārdotā vai iekārtā izmantotā skābekļa masa tonnās;

ir pārskata periodā saražotā skābekļa masa tonnās;

ir pārskata periodā saražotā ūdeņraža masa tonnās;

ir O2 molmasa (31,998 kg/kmol) un

ir H2 molmasa (2,016 kg/kmol);

—

visas emisijas no kurināmā izmantošanas, kas tieši vai netieši saistīta ar ūdeņraža ražošanas procesu, un no dūmgāzu attīrīšanas.

ir tiešās vai netiešās emisijas, kas attiecinātas uz pārskata periodā kā prekursoru pārdoto vai izmantoto ūdeņradi, tonnās CO2;

Em total

ir ražošanas procesa tiešās vai netiešās emisijas pārskata periodā, izteiktas tonnās CO2;

ir ūdeņraža masa tonnās, kas pārskata periodā pārdots vai izmantots iekārtā kā prekursors;

ir pārskata periodā saražotā ūdeņraža masa tonnās;

ir pārskata periodā saražotā hlora masa tonnās;

m NaOH,prod

ir pārskata periodā saražotā nātrija hidroksīda (kaustiskā soda) masa tonnās, kas aprēķināta kā 100 % NaOH;

ir pārskata periodā saražotā nātrija hlorāta masa tonnās, aprēķināta kā 100 % NaClO3;

ir H2 molmasa (2,016 kg/kmol);

ir Cl2 molmasa (70,902 kg/kmol);

M NaOH

ir NaOH molmasa (39,997 kg/kmol) un

ir NaClO3 molmasa (106,438 kg/kmol).

—

visus kurināmos, kas tieši vai netieši ir saistīti ar amonjaka ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai,

—

veic visu kurināmo monitoringu, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto kā enerģētisku vai neenerģētisku ielaidi.

—

Ja izmanto biogāzi, ir jāpiemēro III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi.

—

Ja procesam pievieno ūdeņradi no citiem ražošanas veidiem, uzskatāms, ka tas ir prekursors, kam ir savas iegultās emisijas.

—

visus kurināmos, kas tieši vai netieši ir saistīti ar amonjaka ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai,

—

katrai kurināmā ielaidei veic monitoringu kā vienai kurināmā plūsmai, neatkarīgi no tā, vai to izmanto kā enerģētisku vai neenerģētisku ielaidi.

—

Ja procesam pievieno ūdeņradi no citiem ražošanas veidiem, uzskatāms, ka tas ir prekursors, kam ir savas iegultās emisijas.

—

CO2 no visiem kurināmajiem, kas tieši vai netieši ir saistīti ar slāpekļskābes ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai,

—

N2O emisijas no visiem avotiem, kas emitē N2O ražošanas procesā, tostarp attīrītās un neattīrītās emisijas. Monitoringā neiekļauj N2O emisijas no kurināmā sadedzināšanas.

—

CO2 no visiem kurināmajiem, kas tieši vai netieši ir saistīti ar urīnvielas ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai.

—

Ja CO2 tiek saņemts no citas iekārtas kā procesa ielaides materiāls, saņemtais un urīnvielā nepiesaistītais CO2 ir uzskatāms par emisiju, ja nav jau ieskaitīts kā emisija no iekārtas, kurā CO2 tika saražots, saskaņā ar atbilstīgo monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu.

—

N saturu kā amoniju (NH4 +),

—

N saturu kā nitrātu (NO3 –),

—

N saturu kā urīnvielu,

—

N saturu citās (organiskās) formās.

—

CO2 no visiem kurināmajiem, kas tieši vai netieši saistīti ar mēslošanas līdzekļu ražošanu, piemēram, kurināmajiem, kas izmantoti žāvētājos un ielaides materiālu sildīšanai, un materiālus, kas izmantoti dūmgāzu attīrīšanai.

—

amonjaks (kā 100 % amonjaks), ja to izmanto procesā,

—

slāpekļskābe (kā 100 % slāpekļskābe), ja to izmanto procesā,

—

urīnviela, ja to izmanto procesā,

—

kombinētie mēslošanas līdzekļi (jo īpaši amoniju vai nitrātu saturoši sāļi), ja tos izmanto procesā.

—

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām,

—

CO2 no visiem kurināmajiem, tostarp koksa, atlikumgāzēm, piemēram, koksēšanas krāšņu gāzes, domnas gāzes vai konvertera gāzes; kas tieši vai netieši ir saistītas ar ražošanas procesu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai;

—

CO2 emisijas, kas radušās kurināmā ielaides rezultātā, neatkarīgi no tā vai kurināmais izmantots enerģētiskai vai neenerģētiskai lietošanai,

—

CO2 emisijas no procesa ielaides materiāliem, piemēram, kaļķakmens, un no dūmgāzu attīrīšanas,

—

CO2 emisijas no elektrodu vai elektroda pastu patēriņa,

—

oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

—

CO2 no kurināmajiem un reducējošajiem aģentiem, piemēram, koksa, koksa pelniem, oglēm, degeļļām, plastmasas atkritumiem, dabasgāzes, koksnes atkritumiem, kokoglēm, kā arī no atlikumgāzēm, piemēram, koksēšanas krāšņu gāzes, domnas gāzes vai konvertera gāzes,

—

ja izmanto biomasu, ir jāņem vērā III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi,

—

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai,

—

oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

—

aglomerēta rūda,

—

pārstrādes čuguns vai tieši reducēta dzelzs (TRD) no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā,

—

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā,

—

ūdeņradis, ja to izmanto procesā.

—

CO2 no kurināmajiem un reducējošajiem aģentiem, piemēram, koksa, koksa pelniem, oglēm, degeļļām, plastmasas atkritumiem, dabasgāzes, koksnes atkritumiem, kokoglēm, procesa atlikumgāzēm vai konvertera gāzes,

—

ja izmanto biomasu, ir jāņem vērā III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi,

—

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai,

—

oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

—

aglomerēta rūda,

—

pārstrādes čuguns vai tieši reducēta dzelzs (TRD) no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā,

—

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā,

—

ūdeņradis, ja to izmanto procesā.

—

CO2 no kurināmajiem un reducējošajiem aģentiem, piemēram, dabasgāzes, degeļļām, procesa atlikumgāzēm vai konvertera gāzes,

—

ja izmanto biogāzi vai citu veidu biomasu, ir jāņem vērā III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi,

—

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai,

—

oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

—

aglomerēta rūda, ja to izmanto procesā,

—

ūdeņradis, ja to izmanto procesā,

—

pārstrādes čuguns vai tieši reducēta dzelzs (TRD) no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā,

—

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā.

—

ja process sākas no sakarsēta metāla (šķidra pārstrādes čuguna), sistēmas robežas aptver pamata skābekļa konverteru, degazēšanu vakuumā, sekundāro metalurģiju, dekarbonizāciju ar argona–skābekļa maisījumu/dekarbonizāciju vakuumā ar skābekli, nepārtraukto liešanu vai liešanu lietņos, attiecīgos gadījumos karsto velmēšanu un kalšanu, un visas nepieciešamās palīgdarbības, piemēram, nodošanu, atkārtotu karsēšanu un dūmgāzu attīrīšanu,

—

ja procesā izmanto elektriskā loka krāsni, sistēmas robežas aptver visas attiecīgās darbības un vienības, piemēram, pašu elektriskā loka krāsni, sekundāro metalurģiju, degazāciju vakuumā, dekarbonizāciju ar argona–skābekļa maisījumu/dekarbonizāciju vakuumā ar skābekli, vienlaidu liešanu vai liešanu lietņos, attiecīgos gadījumos karsto velmēšanu un kalšanu, un visas nepieciešamās palīgdarbības, piemēram, pārvietošanu, izejmateriālu un aprīkojuma karsēšanu, atkārtotu karsēšanu un dūmgāzu attīrīšanu.

—

Šajā apkopoto preču kategorijā ir iekļauta tikai primārā kastā velmēšana un rupjā šķelšana ar kalšanu, lai iegūtu pusfabrikātus ar KN kodiem 7207, 7218 un 7224. Visi pārējie velmēšanas un kalšanas procesi ir iekļauti apkopoto preču kategorijā “dzelzs un tērauda izstrādājumi”.

—

CO2 no kurināmajiem, piemēram, oglēm, dabasgāzes, degeļļām, atlikumgāzēm (koksēšanas krāšņu gāze, koksēšanas krāšņu gāze vai konvertera gāze) utt.,

—

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai,

—

oglekli, ko ievada procesā lūžņu, sakausējumu, grafīta utt. veidā, kā arī oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

—

pārstrādes čuguns, TRD, ja to izmanto procesā,

—

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā,

—

neapstrādāts tērauds no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā.

—

CO2 no kurināmajiem, piemēram, oglēm, dabasgāzes, degeļļām, kā arī no atlikumgāzēm (koksēšanas krāšņu gāze, koksēšanas krāšņu gāze vai konvertera gāze),

—

CO2 no elektrodu un elektroda pastu patēriņa,

—

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai,

—

oglekli, ko ievada procesā, piemēram, lūžņu, sakausējumu un grafīta veidā, kā arī oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

—

pārstrādes čuguns, TRD, ja to izmanto procesā,

—

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā,

—

neapstrādāts tērauds no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā.

—

sistēmas robežas aptver visus integrētās tērauda ražotnes posmus, kuri ietilpst pārstrādes čuguna vai TRD, neapstrādāta tērauda, pusfabrikātu, kā arī galīgo tērauda izstrādājumu ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem ražošanā, kā vienu procesu,

—

sistēmas robežas aptver neapstrādāta tērauda, pusfabrikātu un galīgo tērauda izstrādājumu ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem ražošanu,

—

sistēmas robežas aptver to galīgo tērauda izstrādājumu ražošanu, kam ir šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītie KN kodi, sākot no neapstrādāta tērauda, pusfabrikātiem vai citiem galīgajiem tērauda izstrādājumiem ar KN kodiem, kas uzskaitīti 2. iedaļā, kuri vai nu saņemti no citām iekārtām, vai arī ražoti tajā pašā iekārtā, bet atsevišķā ražošanas procesā.

—

visus ražošanas posmus, kas attiecas uz precēm ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem, kuras ietilpst apkopoto preču kategorijā “dzelzs un tērauda izstrādājumi”, un kas nav jau ietverti atsevišķos pārstrādes čuguna, TRD vai neapstrādāta tērauda ražošanas procesos, kā prasīts šā pielikuma 3.11.–3.15. iedaļā, un kas piemērojami iekārtā,

—

visus ražošanas posmus, kas piemērojami iekārtā, sākot no neapstrādāta tērauda, tostarp, bet ne tikai: atkārtotu karsēšanu, atkārtotu kausēšanu, liešanu, karsto velmēšanu, auksto velmēšanu, kalšanu, kodināšanu, atkvēlināšanu, satinēšanu, pārklāšanu, galvanizēšanu, stiepļu izstiepšanu, griešanu, metināšanu, apdari.

—

visas CO2 emisijas no kurināmo sadedzināšanas un procesa emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, kas attiecas uz iekārtā piemērotajiem ražošanas posmiem, tostarp, bet ne tikai: atkārtotu karsēšanu, atkārtotu kausēšanu, liešanu, karsto velmēšanu, auksto velmēšanu, kalšanu, kodināšanu, atkvēlināšanu, satinēšanu, pārklāšanu, galvanizēšanu, stiepļu izstiepšanu, griešanu, metināšanu un dzelzs un tērauda izstrādājumu apdari.

—

neapstrādāts tērauds, ja to izmanto procesā,

—

pārstrādes čuguns, TRD, ja to izmanto procesā,

—

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā,

—

dzelzs un tērauda izstrādājumi, ja tos izmanto procesā.

—

CO2 emisijas no elektrodu vai elektroda pastu patēriņa,

—

CO2 emisijas no izmantotā kurināmā (piemēram, izejmateriālu kaltēšanai un sākotnējai karsēšanai, elektrolīzes šūnu karsēšanai, liešanai nepieciešamajai karsēšanai),

—

CO2 emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, attiecīgā gadījumā no nātrija karbonāta vai kaļķakmens,

—

anoda ietekmē radītās perfluorogļūdeņraža emisijas, ko monitorē saskaņā ar III pielikuma B.7. iedaļu.

—

CO2 emisijas no kurināmā, kas izmantots izejmateriālu žāvēšanai un sākotnējai karsēšanai, kas izmantots kausēšanas krāsnīs, lūžņu pirmapstrādē, piemēram, pārklājuma noņemšanā un ateļļošanā, un saistīto atlieku sadedzināšanā, un no kurināmā, kas nepieciešams lietņu, kluču vai plākšņu liešanai,

—

CO2 emisijas no kurināmajiem, kas izmantoti saistītajās darbībās, piemēram, apdedžu apstrādē un sārņu reģenerācijā,

—

CO2 emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, attiecīgā gadījumā no nātrija karbonāta vai kaļķakmens.

—

neapstrādāts alumīnijs no citiem avotiem, ja izmantots procesā.

—

sistēmas robežas aptver visus integrētās alumīnija ražotnes posmus, kas ietilpst neapstrādāta alumīnija līdz pusfabrikātu, kā arī alumīnija izstrādājumu ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem ražošanā, kā vienu procesu,

—

sistēmas robežas aptver to alumīnija izstrādājumu ražošanu, kam ir šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītie KN kodi, sākot no pusfabrikātiem vai citiem galīgajiem alumīnija izstrādājumiem ar KN kodiem, kas uzskaitīti 2. iedaļā, kuri vai nu saņemti no citām iekārtām, vai arī ražoti tajā pašā iekārtā, bet atsevišķā ražošanas procesā.

—

visus ražošanas posmus, kas attiecas uz precēm ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem, kuras ietilpst apkopoto preču kategorijā “alumīnija izstrādājumi”, un kas nav jau ietverti atsevišķos neapstrādāta alumīnija ražošanas procesos, kā prasīts šā pielikuma 3.17. iedaļā, un kas piemērojami iekārtā,

—

visus ražošanas posmus, kas piemērojami iekārtā, sākot no neapstrādāta alumīnija, tostarp, bet ne tikai: atkārtotu karsēšanu, atkārtotu kausēšanu, liešanu, velmēšanu, ekstrudēšanu, kalšanu, pārklāšanu, galvanizēšanu, stiepļu izstiepšanu, griešanu, metināšanu, apdari.

—

visas CO2 emisijas no kurināmā, kas patērēts alumīnija izstrādājumu veidošanas procesos, un dūmgāzu attīrīšanu.

—

neapstrādāts alumīnijs, ja to izmanto ražošanas procesā (primāro un sekundāro alumīniju apstrādā atsevišķi, ja dati ir zināmi),

—

alumīnija izstrādājumi, ja tos izmanto ražošanas procesā.

—

visas emisijas, kas rodas sadedzināšanas procesā, un dūmgāzu attīrīšanas procesa emisijas.

1.

2.

3.

Precēs iegultās emisijas aprēķina kā izvēlētā pārskata perioda vidējo rādītāju.

4.

5.

Visus lielumus, ko izmanto emisiju aprēķināšanai, noapaļo tā, lai ietvertu visus ciparus, kas nozīmīgi emisiju aprēķināšanas un ziņošanas vajadzībām.

Īpatnējās tiešās un netiešās iegultās emisijas izsaka tonnās Co2e uz tonnu preču, noapaļojot līdz zīmīgam ciparam aiz komata, bet ne vairāk kā 5 ciparus aiz komata.

1.

Pilnīgums. Monitoringa metodika aptver visus parametrus, kas nepieciešami, lai noteiktu iegultās emisijas precēm, kas uzskaitītajām Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā, saskaņā ar šajā pielikumā sniegtajām metodēm un formulām.

2.

Saskanība un salīdzināmība. Monitorings un ziņošana ir konsekventi un laika gaitā salīdzināmi. Tālab izvēlētās metodes rakstiski norāda monitoringa metodikas dokumentācijā, lai metodes tiktu izmantotas saskanīgi. Metodoloģiju maina tikai tad, ja tam ir objektīvs pamatojums. Attiecīgie iemesli tostarp ir šādi:

3.

Pārredzamība. Monitoringa datus, tostarp pieņēmumus, atsauces, darbības datus, emisiju faktorus, aprēķina koeficientus, datus par iegādātajos prekursoros iegultajām emisijām, izmērāma siltuma un elektroenerģijas datus, iegulto emisiju noklusējuma vērtības, informāciju par oglekļa cenu, kas jāmaksā, un visus citus datus, kas ir būtiski saskaņā ar šo pielikumu, iegūst, pieraksta, ievāc, analizē un dokumentē pārredzamā veidā, kas ļauj, tostarp trešām personām, piemēram, akreditētiem verificētājiem reproducēt emisiju datu noteikšanu. Dokumentācijā iekļauj visu metodikas izmaiņu pierakstus.

Pie iekārtas vismaz četrus gadus pēc pārskata perioda beigām tur visu to datu pilnīgus un pārredzamus pierakstus, kas attiecas uz ražotajās precēs iegulto emisiju noteikšanu, tostarp nepieciešamos apliecinošs dokumentus. Šos pierakstus var izpaust ziņojošajam deklarētājam.

4.

Pareizība. Izvēlas tādu monitoringa metodiku, kas nodrošina, ka emisiju noteikšana nav ne sistemātiski, ne apzināti nepareiza. Neprecizitātes avotu identificē un iespēju robežās mazina. Ir jāveic viss iespējamais, lai emisiju aprēķini un mērījumi būtu maksimāli pareizi.

Ja ir radušies vai ja neizbēgami varētu rasties datu iztrūkumi, tos aizstāj ar konservatīvu aplēšu datiem. Emisiju datus sagatavo, pamatojoties uz konservatīvām aplēsēm, tostarp šādos gadījumos:

5.

Metodoloģijas integritāte. Nodrošina, ka monitoringa metodika ļauj gūt pienācīgu pārliecību par paziņojamo emisiju datu integritāti. Emisijas nosaka, izmantojot šajā pielikumā noteiktas atbilstīgas monitoringa metodikas. Paziņotajos emisijas datos nedrīkst būt būtiski nepatiesi apgalvojumi, jāizvairās no nereprezentatīvu datu izmantošanas informācijas atlasē un sniegšanā un jāsniedz ticams un līdzsvarots pārskats par emisijām, kas iegultas ar iekārtu ražotajās precēs.

6.

Var piemērot papildu pasākumus, kas veicami, lai uzlabotu ziņojamo datu kvalitāti, jo īpaši datu plūsmu un kontroles darbības saskaņā ar šā pielikuma H iedaļu.

7.

Izmaksu lietderība: Izvēloties monitoringa metodiku, lielākas pareizības sniegtos uzlabojumus samēro ar papildu izmaksām. Emisiju monitoringā un ziņošanā cenšas panākt lielāko sasniedzamo pareizību, ja vien tas nav tehniski neiespējami vai nerada pārmērīgas izmaksas.

8.

Pastāvīgi uzlabojumi. Regulāri pārbauda, vai var uzlabot monitoringa metodiku. Ja ir veikta emisijas datu verificēšana, izvērtē verifikācijas pārskatā sniegtos ieteikumus uzlabojumu veikšanai, lai tos ieviestu saprātīgā termiņā, ja vien uzlabojumi nerada nesamērīgas izmaksas un nav tehniski neiespējami.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

Uzskatāms, ka izmaksas ir nesamērīgas, ja aplēstās operatora izmaksas ir lielākas nekā ieguvumi no konkrētas noteikšanas metodikas izmantošanas. Šim nolūkam ieguvumus aprēķina, uzlabojuma koeficientu reizinot ar references cenu 20 EUR par vienu tonnu CO2e, un izmaksās iekļauj atbilstošu nolietojuma periodu, kura pamatā ir aprīkojuma ekonomiskais darbmūžs (attiecīgā gadījumā).

Uzlabojuma koeficients ir:

Uzskata, ka ar iekārtas monitoringa metodikas uzlabošanu saistītie pasākumi nerada nesamērīgas izmaksas, ja to kopsumma nepārsniedz 2 000 EUR gadā.

a)

katrai II pielikuma 2. iedaļā definētajai apkopoto preču kategorijai, kas attiecas uz iekārtu, nosaka vienu ražošanas procesu.

b)

Atkāpjoties no a) punkta, nosaka atsevišķus ražošanas procesus katram ražošanas veidam, ja vienā iekārtā vienai apkopoto preču kategorijai piemēro dažādus ražošanas veidus saskaņā ar II pielikuma 3. iedaļu vai ja operators brīvprātīgi izraugās dažādas preces vai preču grupas atsevišķam monitoringam. Ražošanas procesus var definēt arī sīkāk, ja tas ir saskaņā ar iekārtai piemērojamo atbilstīgo monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu.

c)

Atkāpjoties no a) punkta, ja vienā iekārtā kā kompleksas preces tiek ražota vismaz daļa prekursoru, kas attiecas uz kompleksajām precēm, un ja šie attiecīgie prekursori netiek izvesti no iekārtas pārdošanai vai izmantošanai citās iekārtās, prekursoru ražošanu un komplekso preču ražošanu var iekļaut kopīgā ražošanas procesā. Šādā gadījumā prekursoros iegultās emisijas atsevišķi neaprēķina.

d)

Var piemērot šādas nozaru atkāpes no a) punkta:

e)

Ja iekārta daļēji tiek izmantota, lai ražotu preces, kas nav uzskaitītas Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā, ieteicams uzlabojums ir veikt šīs daļas monitoringu kā vienu papildu ražošanas procesu, lai uzlabotu iekārtas kopējo emisijas datu pilnīgumu.

1.

Ir jāiekļauj vismaz visi attiecīgie siltumnīcefekta gāzes emisiju avoti un avota plūsmas, kas tieši vai netieši attiecas uz II pielikuma 2. iedaļā uzskaitīto preču ražošanu.

2.

Ieteicamais uzlabojums ir iekļaut visas iekārtas visus emisijas avotus un avota plūsmas, lai veiktu ticamības pārbaudes un kontrolētu visas iekārtas energoefektivitāti un emisiju efektivitāti kopumā.

3.

Iekļauj visas emisijas, kas pārskata periodā rodas normālas ekspluatācijas laikā, kā arī anormālu notikumu rezultātā, tostarp palaišanas, izslēgšanas un ārkārtas situācijās.

4.

Neiekļauj emisijas, ko rada mobilie mehānismi transportēšanas nolūkos.

1.

Aprēķinos balstīta metodika, ar kuru nosaka emisijas no avota plūsmām, pamatojoties uz darbības datiem, kas iegūti, izmantojot mērīšanas sistēmas un papildu parametrus no laboratorijas analīzēm vai standartvērtības. Aprēķinos balstītu metodiku var īstenot saskaņā ar standartmetodi vai masas bilances metodi.

2.

Ar mērījumiem pamatota metodika, ar ko nosaka emisijas no emisijas avotiem, nepārtraukti mērot attiecīgās siltumnīcefektu izraisošās gāzes koncentrāciju dūmgāzu plūsmā un dūmgāzu plūsmas koncentrāciju.

a)

kurai avota plūsmai izmanto aprēķinos balstītu standartmetodi vai masas bilances metodi, tostarp sīkāk izklāsta katra attiecīgā šā pielikuma B.3.4. iedaļā sniegtā parametra noteikšanas aprakstu;

b)

kuram emisijas avotam izmanto ar mērījumiem pamatotu metodiku, tostarp visu attiecīgo šā pielikuma B.6. iedaļā sniegto elementu aprakstu;

c)

izmantojot atbilstošu diagrammu un iekārtas procesa aprakstu, sniedz pierādījumu, ka iekārtas emisijas netiek uzskaitītas divkārši un nav datu iztrūkuma.

EmInst

ir iekārtas (tiešās) emisijas, izteiktas tonnās CO2e;

Emcalc,i

ir emisijas no avota plūsmas i, kas noteiktas, izmantojot uz aprēķiniem balstītu metodiku, izteiktas tonnās CO2e;

Emmeas,j

ir emisijas no avota plūsmas j, kas noteiktas, izmantojot ar mērījumiem pamatotu metodiku, izteiktas tonnās CO2e;

Emother,k

emisijas, kas noteiktas ar citu metodi, indekss k izteikts tonnās CO2e.

Emi

ir emisijas [t CO2], ko rada kurināmais i;

EFi

ir kurināmā i emisijas faktors [t CO2/TJ];

ADi

ir kurināmā i darbības dati [TJ], ko aprēķina kā

FQi

ir kurināmā i izlietotā kurināmā daudzums [t vai m3];

NCVi

ir kurināmā i neto siltumietilpība (minimālā siltumspēja) [TJ/t vai TJ/m3];

OFi

ir kurināmā i oksidācijas koeficients (bezdimensiju), ko aprēķina kā

Cash

ir ogleklis, kas ir pelnos un dūmgāzu tīrīšanas pelnos, un

Ctotal

ir kopējais ogleklis, kas ir sadedzinātajā kurināmajā.

a)

darbības datus izsaka kā kurināmā daudzumu (t. i., tonnās vai m3);

b)

EF izsaka attiecīgi t CO2/t kurināmā vai t CO2/m3 kurināmā un

c)

NCV aprēķinos var izlaist. Tomēr ieteicamais uzlabojums ir ziņot NCV, lai varētu pārbaudīt saskanību un veikt visa ražošanas procesa energoefektivitātes monitoringu.

f

ir CO2 un C molmasas attiecība: f = 3,664 t CO2/t C.

EFpre,i

ir kurināmā i provizoriskais emisijas faktors (t. i., emisijas faktors, pieņemot, ka kopējais kurināmais ir fosilais) un

BFi

ir kurināmā i biomasas frakcija (bezdimensiju).

ADj

ir materiāla j darbības dati [t materiāla];

EFj

ir materiāla j emisiju faktors [t CO2/t];

CFj

ir materiāla j pārrēķina koeficients (bezdimensiju).

1)

jauktā sastāva materiālam noteikt kopējo provizorisko emisijas faktoru, analizējot kopējo oglekļa saturu (CCj ) un izmantojot pārrēķina koeficientu un attiecīgā gadījumā biomasas frakciju un zemāko siltumspēju, kas saistīta ar šo kopējo oglekļa saturu; vai

2)

organisko un neorganisko saturu noteikt atsevišķi un uzskatīt par divām atsevišķām avota plūsmām.

—

A metode (pēc ielaides). Emisijas faktors, pārrēķina koeficients un darbības dati ir saistīti ar procesa ielaides materiāla daudzumu. Izmanto VIII pielikuma 3. tabulā dotos tīru karbonātu standarta emisijas faktorus, ņemot vērā materiāla sastāvu, kā noteikts saskaņā ar šā pielikuma B.5. iedaļu,

—

B metode (pēc izlaides). Emisijas faktors, pārrēķina koeficients un darbības dati ir saistīti ar procesa izlaides daudzumu. Izmanto VIII pielikuma 4. tabulā dotos metāla oksīdu pēc dekarbonizēšanas standarta emisijas faktorus, ņemot attiecīgā materiāla sastāvu, kā noteikts saskaņā ar šā pielikuma B.5. iedaļu.

ADk

ir materiāla k darbības dati [t]; izlaidei ADk ir negatīvs;

f

ir CO2 un C molmasas attiecība: f = 3,664 t CO2/t C, un

CCk

ir oglekļa saturs materiālam k (bezdimensiju un pozitīvs).

CCpre,k

ir kurināmā k provizoriskais oglekļa saturs (t. i., emisijas faktors, pieņemot, ka kopējais kurināmais ir fosilais) un

BFk

ir kurināmā i biomasas frakcija (bezdimensiju).

1.

Biomasai ir jāatbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā.

2.

Atkāpjoties no iepriekšējā punkta, biomasai, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kuri nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst tikai Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šo punktu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā par kurināmo.

3.

Uz elektroenerģiju un siltumapgādei un aukstumapgādei izmantojamo enerģiju, kas ražota no cietajiem sadzīves atkritumiem, Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktā noteiktie kritēriji neattiecas.

4.

Kritērijus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā, piemēro neatkarīgi no biomasas ģeogrāfiskās izcelsmes.

5.

Atbilstību kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā, novērtē saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu un 31. panta 1. punktu.

1.

Standartmetode, sadedzināšana.

2.

Standartmetode, procesa emisijas.

3.

Masas bilance.

1)

balstoties uz nepārtrauktu uzskaiti procesā, kurā materiāls tiek patērēts vai saražots;

2)

balstoties uz atsevišķi piegādātu vai saražotu daudzumu agregētu uzskaiti (preču partijas uzskaiti), kurā ņem vērā attiecīgās krājumu izmaiņas. Šajā nolūkā piemēro šādus noteikumus:

1)

iepriekšējo gadu datus, kas korelē ar attiecīgajiem pārskata perioda darbības līmeņiem;

2)

izmanto dokumentētas procedūras un attiecīgos datus auditētos finanšu pārskatos par pārskata periodu.

1)

ja operatoram nav savas mērījumu sistēmas, kas būtu pieejama attiecīgo datu kopu noteikšanai;

2)

ja ar operatora mērījumu sistēmu ir tehniski neiespējami noteikt datu kopas vai tas rada nesamērīgas izmaksas;

3)

ja operatoram ir pierādījumi, ka mērījumu sistēma, kas ir ārpus operatora kontroles, sniedz ticamākus rezultātus un rada mazākus nepatiesu apgalvojumu riskus.

1)

daudzumus, kuri atspoguļoti rēķinos, ko izdevis tirdzniecības partneris, ar nosacījumu, ka notiek komercdarījums starp diviem neatkarīgiem tirdzniecības partneriem;

2)

tiešus mērīšanas sistēmu nolasījumus.

1)

izmantot standartvērtības;

2)

izmantot aizstājdatus, kas iegūti, pamatojoties uz attiecīgo aprēķina koeficientu un novērtēšanai labāk pieejamu citu parametru empīriskām korelācijām;

3)

izmantot vērtības, kas iegūtas, pamatojoties uz laboratorijas analīzēm.

a)

VIII pielikumā sniegti standartkoeficienti;

b)

standartkoeficienti, kas ietverti jaunākajos IPCC norādījumos par SEG krājumiem (1);

c)

vērtības, kas iegūtas, pamatojoties uz agrāk veiktajām laboratorijas analīzēm, kas nav vecākas par 5 gadiem, un kuras ir tiek uzskatītas par reprezentatīvām attiecībā uz kurināmo vai materiālu.

a)

standartkoeficienti, ko valsts, kurā atrodas iekārta, izmanto savā jaunākajā valsts emisiju uzskaitē, kuru iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam;

b)

vērtības, ko ir publicējuši valsts pētniecības institūti, valsts iestādes, standartizācijas struktūras, statistikas biroji utt., lai emisiju ziņojumi tiktu vairāk dezagregēti nekā saskaņā ar iepriekšējo punktu;

c)

vērtības, ko norāda un garantē kurināmā vai materiāla piegādātājs, ja ir pierādījumi, ka oglekļa saturs atšķiras ne vairāk kā par 1 % ar 95 % ticamības intervālu;

d)

stehiometriskas vērtības par oglekļa saturu un saistītās literatūrā atzītās vērtības par tīras vielas zemāko siltumspēju (NCV);

e)

vērtības, kas iegūtas, pamatojoties uz agrāk veiktajām laboratorijas analīzēm, kas nav vecākas par diviem gadiem, un kuras ir tiek uzskatītas par reprezentatīvām attiecībā uz kurināmo vai materiālu.

a)

blīvuma mērījumiem konkrētām eļļām vai gāzēm, tostarp tām, ko plaši lieto rafinētavās vai tērauda rūpniecībā;

b)

zemākās siltumspējas konkrētiem akmeņogļu veidiem.

a)

ja tabulā nav norādīts piemērojamais minimālais biežums;

b)

ja atbilstīga monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēma paredz citu analīžu minimālo biežumu tāda paša veida materiālam vai kurināmajam;

c)

ja šā pielikuma 1. tabulā uzskaitītais minimālais biežums varētu radīt pārmērīgas izmaksas;

d)

ja var pierādīt, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, tostarp uz analītiskajām vērtībām attiecīgajiem kurināmajiem vai materiāliem pārskata periodā tieši pirms pašreizējā pārskata perioda, ka jebkādas analītisko vērtību svārstības attiecīgajam kurināmajam vai materiālam nepārsniedz 1/3 nenoteiktības vērtības, nosakot attiecīgā kurināmā vai materiāla darbības datus.

1)

tā ir ekonomiski neatkarīga no operatora vai vismaz organizatoriski norobežota no iekārtas vadības ietekmes;

2)

tā piemēro prasītajām analīzēm piemērojamos standartus;

3)

konkrēto uzticēto uzdevumu veikšana tā izmanto kompetentu personālu;

4)

tā pienācīgi vada paraugu ņemšanu un sagatavošanu, tostarp kontrolē paraugu integritāti;

5)

tā regulāri veic kalibrēšanas un testēšanas rezultātu kvalitātes nodrošināšanu ar piemērotām metodēm, tostarp regulāri piedalās lietpratības testēšanas shēmās, piemērojot analītiskās metodes sertificētiem references materiāliem, vai veic savstarpējus salīdzinājumus ar akreditētu laboratoriju;

6)

tā pienācīgi pārvalda aprīkojumu, tostarp uztur un īsteno iekārtu kalibrēšanas, regulēšanas, uzturēšanas un remonta procedūras, kā arī veic to pierakstus.

1)

I tipa standartvērtības;

2)

II tipa standartvērtības;

3)

korelācijas aizstājdatu iegūšanai;

4)

analīze, kuras veikšanu operators nekontrolē, piemēram, ko veic kurināmā vai materiāla piegādātājs un kas iekļauta pirkšanas dokumentos, nesniedzot sīkāku informāciju par piemērotajām metodēm;

5)

analīze neakreditētās laboratorijās vai akreditētās laboratorijās, bet izmantojot vienkāršotas paraugu ņemšanas metodes;

6)

analīze akreditētās laboratorijās, paraugu ņemšanu veicot saskaņā ar labāko praksi.