EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32023R1773

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1773 (2023. gada 17. augusts), ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/956 saistībā ar ziņošanas pienākumiem attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānismu pārejas laikā (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2023/5512

OJ L 228, 15.9.2023, p. 94–195 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2023/1773/oj

15.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/94


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/1773

(2023. gada 17. augusts),

ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/956 saistībā ar ziņošanas pienākumiem attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānismu pārejas laikā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 35. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2023/956 ir noteikti ziņošanas pienākumi saistībā ar oglekļa ievedkorekcijas mehānismu pārejas laikā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 31. decembrim.

(2)

Pārejas laikā importētājiem vai netiešajiem pārstāvjiem muitā ir pienākums paziņot importēto preču daudzumu, tajās iegultās tiešās un netiešās emisijas un oglekļa cenu, kas jāmaksā par šīm emisijām, tostarp oglekļa cenas, kas jāmaksā par attiecīgajos prekursoru materiālos iegultajām emisijām.

(3)

Pirmais ziņojums būtu jāiesniedz līdz 2024. gada 31. janvārim attiecībā uz precēm, kas importētas 2023. gada ceturtajā ceturksnī. Pēdējais ziņojums būtu jāiesniedz līdz 2026. gada 31. janvārim attiecībā uz precēm, kas importētas 2025. gada ceturtajā ceturksnī.

(4)

Komisijai ir jāpieņem šo ziņojumu sniegšanas prasību īstenošanas noteikumi.

(5)

Ziņojumu sniegšanas prasībās būtu jāiekļauj tikai nepieciešamais, lai mazinātu slogu importētājiem pārejas laikā un veicinātu raitu OIM deklarēšanas prasību izvērsi pēc pārejas laika.

(6)

Atbilstīgi Regulas (ES) 2023/956 IV pielikumam sīki izstrādātiem noteikumiem importēto preču iegulto emisiju aprēķināšanai jābūt balstītiem metodikā, kas piemērojama saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu iekārtām, kuras atrodas ES, kā īpaši norādīts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066 (2). Principu Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajās precēs iegulto emisiju noteikšanai mērķim būtu jābūt identificēt attiecīgos ražošanas procesus pa preču kategorijām un monitorēt šo ražošanas procesu tiešās un netiešās emisijas. Sniedzot ziņojumus pārejas laikā, būtu jāņem vērā arī attiecīgā Savienības tiesiskā regulējuma spēkā esošās normas un procedūras. Attiecībā uz ūdeņraža un tā atvasinājumu ražošanu, gatavojot ziņojumu, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (3).

(7)

Ražošanas procesu sistēmas robežas, tostarp emisiju dati iekārtu līmenī, ražošanas procesu attiecinātās emisijas un iegultās preču emisijas, būtu jāizmanto, lai noteiktu ziņošanas pienākumu izpildei iesniedzamos datus. Šo saistību izpildei importētājiem un netiešajiem pārstāvjiem muitā būtu jānodrošina no iekārtu operatoriem nepieciešamās informācijas pieejamība. Šī informācija būtu jāsaņem savlaicīgi, lai importētāji un netiešie pārstāvji muitā varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus. Šajā informācijā būtu jāiekļauj standarta emisijas faktori, ko izmanto tiešo iegulto emisiju aprēķināšanai, jo īpaši kurināmā emisijas faktori un procesa emisijas faktori, un atsauces lietderības faktori elektroenerģijas un siltuma ražošanai.

(8)

Kopš pārskata perioda sākuma 2023. gada 1. oktobrī importētājiem un netiešajiem pārstāvjiem muitā ir ierobežots laiks ziņošanas pienākumu izpildes nodrošināšanai. Sinerģiju iespējams panākt ar uzraudzības un ziņošanas sistēmām, kuras trešo valstu operatori jau izmanto. Tāpēc līdz 2024. gada beigām ierobežotu laiku būtu jāatļauj uz laiku atkāpties no aprēķina metodēm, kuras izmanto iegulto emisiju ziņošanai. Šāda elastība ir piemērojama, ja uz operatoru trešā valstī attiecas obligātā monitoringa un ziņošanas sistēma saistībā ar oglekļa cenas noteikšanas sistēmu vai citas obligātās monitoringa un ziņošanas sistēmas, vai ja operators monitorē iekārtas emisijas, tostarp attiecībā uz emisiju samazināšanas projektu.

(9)

Ierobežotu laiku, proti, līdz 2024. gada 31. jūlijam, ziņojošajiem deklarētājiem, kuriem nav bijusi iespēja iegūt visu informāciju no trešo valstu operatoriem, lai noteiktu importētajās precēs faktiskās iegultās emisijas saskaņā ar šīs regulas III pielikumā sniegto metodiku, būtu jāspēj izmantot un norādīt citu tiešo iegulto emisiju noteikšanas metodi.

(10)

Ziņošanas pienākumiem būtu arī jānodrošina zināma elastība attiecībā uz to ražošanas posmu noteikšanu iekārtās, kur importētajās precēs iegultās tiešās emisijas neveido būtisku daļu. Tas parasti attiektos uz tērauda vai alumīnija lejupējo izstrādājumu gala ražošanas posmiem. Šādā gadījumā būtu jānodrošina atkāpe no prasītajiem ziņošanas pienākumiem, paredzot, ka par tiem ražošanas posmiem iekārtās, kuru pienesums tiešajām emisijām nepārsniedz 20 % no kopējām importētajās precēs iegultajām emisijām, var ziņot aplēstās vērtības. Šai robežvērtībai būtu jānodrošina pietiekama elastība mazajiem operatoriem trešās valstīs.

(11)

Viens no pārejas perioda mērķiem ir vākt datus, lai īstenošanas aktā atbilstīgi Regulas (ES) 2023/956 7. panta 7. punktam sīkāk precizētu iegulto netiešo emisiju aprēķināšanas metodiku pēc šī perioda. Šajā sakarā netiešo emisiju ziņošanai pārejas laikā būtu jābūt atvērtai un izstrādātai tā, lai varētu atlasīt atbilstošāko vērtību no tām, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 4.3. iedaļā. Ziņojot par netiešajām emisijām, tomēr nebūtu jāiekļauj ziņojumi, kas sagatavoti, pamatojoties uz Savienības tīkla vidējo emisijas faktoru, jo šo vērtību Komisija jau zina.

(12)

Pārejas laikā ievāktajiem datiem būtu jākļūst par pamatu ziņojumiem, ko Komisija sniedz saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 30. panta 2. un 3. punktu. Pārejas laikā ievāktie dati varētu palīdzēt arī definēt unikālu monitoringa, ziņošanas un verifikācijas metodiku pēc pārejas laika beigām. Savākto datu novērtējums jo īpaši būtu jāizmanto Komisijas darbā, lai pielāgotu pēc pārejas perioda piemērojamo metodiku.

(13)

Ziņojošajam deklarētājam, kurš nav izpildījis ziņošanas pienākumus, piemērojamo sodu indikatīvo apmēru būtu jābalsta uz noklusējuma vērtībām, ko Komisija sniegusi un publiskojusi pārejas periodam attiecībā uz iegultajām emisijām, par kurām nav ziņots. Indikatīvam maksimālajam apmēram vajadzētu būt saskaņotam ar sodu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (4) 16. panta 3. un 4. punktu, vienlaikus ņemot vērā arī to, ka pārejas periodā pienākums attiecas tikai uz datu ziņošanu. Kritēriji, kas kompetentajai iestādei jāizmanto, lai noteiktu soda faktisko apmēru, būtu jāizstrādā, pamatojoties uz neziņošanas smaguma pakāpi un ilgumu. Komisijai būtu jāuzrauga OIM ziņojumi, lai indikatīvi novērtētu kompetentajām iestādēm nepieciešamo informāciju un nodrošinātu piemēroto sodu saskaņotību.

(14)

Lai nodrošinātu ziņošanas pienākumu efektīvu īstenošanu, Komisijai būtu jāizveido elektroniska datu bāze, OIM pārejas reģistrs, lai vāktu pārejas laikā ziņoto informāciju. Pamatojoties uz šo OIM pārejas reģistru, būtu jāizstrādā OIM reģistrs saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 14. pantu.

(15)

OIM pārejas reģistram būtu jākļūst par sistēmu, kurā ziņojošie deklarētāji aizpilda un pārvalda OIM ziņojumus, tostarp kurā tiek veiktas pārbaudes, indikatīvi novērtējumi un pārskatīšanas procedūras. Lai nodrošinātu ziņošanas pienākumu pareizu novērtējumu, OIM pārejas reģistram būtu jābūt sadarbspējīgam ar esošām muitas sistēmām.

(16)

Lai nodrošinātu efektīvu un viendabīgu ziņošanas sistēmu, būtu jāizstrādā OIM pārejas reģistra darbības tehniskā kārtība, piemēram, kārtība, kādā notiek elektronisko sistēmu izstrādāšana, testēšana un ieviešana, kā arī to uzturēšana un iespējamie pārveidojumi, datu aizsardzība, datu atjaunināšana, datu apstrādes ierobežošana, sistēmu īpašumtiesības un drošība. Šiem pasākumiem vajadzētu būt saderīgiem ar integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (5) 27. pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (6) 25. pantam, kā arī ar apstrādes drošības prasībām saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 33. pantu un Regulas (ES) 2016/679 32. pantu.

(17)

Lai pastāvīgi nodrošinātu datu ziņošanas nepārtrauktību, ir svarīgi paredzēt alternatīvus risinājumus, kas īstenojami gadījumā, ja īslaicīgi nedarbojas elektroniskās datu ziņošanas sistēmas. Tālab Komisijai būtu jāizstrādā OIM uzņēmējdarbības nepārtrauktības plāns.

(18)

Lai nodrošinātu piekļuvi OIM pārejas reģistram, pārvaldībai, autentifikācijai un piekļuves verifikācijai jāizmanto vienotā lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta (VLPDP) sistēma, kas minēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 (7) 16. pantā, kā arī piekļuves pārbaudes process ziņojošajiem deklarētājiem.

(19)

Lai identificētu ziņojošos deklarētājus un izveidotu ziņojošo deklarētāju sarakstu ar to Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas (EORI) numuriem, OIM pārejas reģistram būtu jābūt sadarbspējīgam ar Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmu, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 30. pantā.

(20)

Pārbaudes un ziņošanas nolūkos valstu sistēmām būtu jāsniedz obligātā informācija par precēm, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā, kā minēts Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/2151 (8).

(21)

Importēto preču identifikācija, piemērojot to klasifikāciju Kombinētajā nomenklatūrā (KN), kas noteikta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (9), un Īstenošanas regulā (ES) 2023/1070 izklāstītos glabāšanas noteikumus, būtu jāizmanto informācijas sniegšanai par Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajām importētajām precēm.

(22)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību. Ar elektroniskajām sistēmām būtu jāapstrādā tikai šīs regulas I pielikumā noteiktās uzņēmēju un citu personu personas datu kopas. Ja Īstenošanas regulas vajadzībām ir jāapstrādā personas dati, tas būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Šajā sakarā uz jebkādu dalībvalstu iestāžu veiktu personas datu apstrādi būtu jāattiecina Regula (ES) 2016/679 un valstu prasības par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi. Uz jebkādu Komisijas veikto personas datu apstrādi būtu jāattiecas Regulai (ES) 2018/1725. Personas datus būtu jāglabā veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā. Šajā sakarā OIM pārejas reģistra datu glabāšanas periods ir ne vairāk kā pieci gadi no OIM ziņojuma saņemšanas.

(23)

Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU) saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu, un EDAU piektdiena, 2023. gada 28. jūlijā sniedza atzinumu.

(24)

Tā kā pirmais pārskata periods sākas 2023. gada 1. oktobrī, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā.

(25)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar OIM komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir izstrādāti noteikumi par Regulas (ES) 2023/956 35. pantā noteiktajiem ziņošanas pienākumiem attiecībā uz minētās regulas I pielikumā uzskaitītajām precēm, kas importētas Savienības muitas teritorijā pārejas laikā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā – “pārejas laiks”).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ziņojošais deklarētājs” ir ikviena šāda persona:

a)

importētājs, kas iesniedz muitas deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā savā vārdā un savā uzdevumā;

b)

persona, kas tur atļauju iesniegt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (10) 182. panta 1. punktā minēto muitas deklarāciju un kas deklarē preču importēšanu;

c)

netiešais pārstāvis muitā, ja muitas deklarāciju ir iesniedzis netiešais pārstāvis muitā, kas iecelts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 18. pantu, ja importētājs ir dibināts trešajā valstī vai ja netiešais pārstāvis muitā ir piekritis pildīt ziņošanas pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 32. pantu;

2)

“atlaide” ir summa, par kādu tiek samazināta summa, kas par oglekļa cenas samaksu atbildīgajai personai ir jāmaksā vai ko šī persona ir samaksājusi pirms vai pēc sava maksājuma naudas vai kādā citā izteiksmē.

II NODAĻA

ZIŅOJOŠO DEKLARĒTĀJU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI SAISTĪBĀ AR ZIŅOŠANU

3. pants

Ziņojošo deklarētāju ziņošanas pienākumi

1.   Katrs ziņojošais deklarētājs, pamatojoties uz operatora sniegtajiem datiem, saskaņā ar šīs regulas III pielikumu sniedz šādu informāciju par Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajām precēm, kuras importētas tajā ceturksnī, uz kuru attiecas OIM ziņojums:

a)

importēto preču daudzumu megavatstundās attiecībā uz elektroenerģiju un tonnās attiecībā uz citām precēm;

b)

preču veidu saskaņā ar to KN kodu.

2.   Ikviens ziņojošais deklarētājs OIM ziņojumā sniedz šādu informāciju par Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajās precēs iegultajām emisijām, kā uzskaitīts šīs regulas I pielikumā:

a)

importēto preču izcelsmes valsti;

b)

iekārtu, ar kuru preces tika ražotas, norādot šādus datus:

1)

piemērojamais atrašanās vietas tirdzniecības un transporta vietu ANO kods (UN/LOCODE);

2)

iekārtas uzņēmuma nosaukumu, iekārtas adresi un tās transkripciju angļu valodā;

3)

iekārtas galvenā emisijas avota ģeogrāfiskās koordinātas;

c)

izmantotos ražošanas veidus, kas definēti šīs regulas II pielikuma 3. iedaļā un kas atspoguļo preču ražošanā izmantoto tehnoloģiju, kā arī informāciju par konkrētiem parametriem, kas apraksta norādīto izvēlēto ražošanas veidu, kā noteikts IV pielikuma 2. iedaļā, iegulto tiešo emisiju noteikšanai;

d)

preču īpatnējās iegultās tiešās emisijas, kuras nosaka, pārveidojot tiešās emisijas, kas attiecinātas uz ražošanas procesiem, uz preču īpatnējām emisijām, kas izteiktas kā CO2e uz tonnu saskaņā ar šīs regulas III pielikuma F un G iedaļu;

e)

ziņošanas prasības, kas ietekmē precēs iegultās emisijas, kā norādīts šīs regulas IV pielikuma 2. iedaļā;

f)

attiecībā uz elektroenerģiju, kas tiek importēta kā preces, ziņojošais deklarētājs sniedz šādu informāciju:

1)

elektroenerģijai izmantoto emisijas faktoru, kas izteikts tonnās CO2e uz MWh (megavatstundu), kā noteikts saskaņā ar šīs regulas III pielikuma D iedaļu;

2)

datu avotu vai metodi, kas izmantota, lai noteiktu elektroenerģijas emisijas faktoru, kā noteikts saskaņā ar šīs regulas III pielikuma D iedaļu;

g)

attiecībā uz tērauda precēm tās konkrētās tērauda rūpnīcas identifikācijas numuru, kur konkrētā izejmateriālu partija ražota, ja zināms.

3.   Par īpatnējām iegultajām netiešajām emisijām katrs ziņojošais deklarētājs OIM ziņojumos sniedz šādu šīs regulas I pielikumā minēto informāciju:

a)

ražošanas procesa elektroenerģijas patēriņu megavatu stundās uz saražoto preču tonnu;

b)

norāda, vai deklarētājs ziņo par faktiskajām emisijām vai noklusējuma vērtībām, kuras Komisija sniegusi un publiskojusi pārejas periodam saskaņā ar šīs regulas III pielikuma D iedaļu;

c)

patērētās elektroenerģijas attiecīgo emisijas faktoru;

d)

īpatnējās netiešās iegultās emisijas, kuras nosaka, pārveidojot iegultās netiešās emisijas, kas attiecinātas uz ražošanas procesiem, uz preču īpatnējām netiešajām emisijām, kas izteiktas kā CO2e uz tonnu saskaņā ar šīs regulas III pielikuma F un G iedaļu.

4.   Ja izmanto citus noteikšanas datus, nevis tos, kas norādīti šīs regulas III pielikumā, ziņojošais deklarētājs sniedz papildu informāciju un aprakstu par iegulto emisiju noteikšanai izmantoto noteikumu metodoloģisko pamatu. Aprakstītajiem noteikumiem ir jānodrošina līdzīgs emisijas datu tvērums un precizitāte, tostarp sistēmu robežas, monitorētie ražošanas procesi, emisijas faktori un citas aprēķinos un ziņošanā izmantotās metodes.

5.   Ziņošanas vajadzībām ziņojošais deklarētājs var pieprasīt, lai operators izmanto Komisijas sniegto elektronisko veidni un sniedz IV pielikuma 1. un 2. iedaļā norādīto paziņojuma saturu.

4. pants

Iegulto emisiju aprēķināšana

1.   Saistībā ar 3. panta 2. punktu iekārtā ražoto preču īpatnējās iegultās emisijas nosaka, izmantojot vienu no turpmāk minētajām metodēm, kuru pamatā ir monitoringa metodes izvēle, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas III pielikuma B.2. punktu, proti:

a)

nosaka emisijas no avota plūsmām, pamatojoties uz darbības datiem, kas iegūti, izmantojot mērīšanas sistēmas, un aprēķina faktoriem no laboratorijas analīzēm vai standartvērtībām;

b)

nosaka emisijas no emisijas avotiem, izmantojot attiecīgās siltumnīcefektu izraisošās gāzes koncentrācijas nepārtrauktus mērījumus dūmgāzu plūsmā un dūmgāzu plūsmas mērījumus.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, līdz 2024. gada 31. decembrim iekārtā ražoto preču īpatnējās iegultās emisijas var noteikt, izmantojot vienu no turpmākajām monitoringa un ziņošanas metodēm, ja ar tām iegūst emisijas datu līdzīgu tvērumu un precizitāti salīdzinājumā ar minētajā punktā uzskaitītajām metodēm:

a)

oglekļa cenu noteikšanas sistēma vietā, kur atrodas iekārta; vai

b)

obligātā emisiju monitoringa sistēma vietā, kur atrodas iekārta; vai

c)

emisiju monitoringa sistēma pie iekārtas, kas var ietvert verificēšanu, ko veic akreditēts verificētājs.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, līdz 2024. gada 31. jūlijam attiecībā uz katru preču importu, par ko ziņojošā deklarētāja rīcībā nav visas 3. panta 2. un 3. punktā uzskaitītās informācijas, ziņojošais deklarētājs var izmantot citas metodes emisiju noteikšanai, tostarp noklusējuma vērtības, ko Komisija sniegusi un publiskojusi pārejas periodam, vai jebkuras citas noklusējuma vērtības, kā norādīts III pielikumā. Šādos gadījumos ziņotājs deklarētājs norāda un atsaucas OIM ziņojumos uz šādu vērtību noteikšanai izmantoto metodiku.

5. pants

Aplēsto vērtību izmantošana

Atkāpjoties no 4. panta, līdz 20 % no komplekso preču kopējām iegultajām emisijām var balstīt uz aplēsēm, ko snieguši iekārtu operatori.

6. pants

Datu vākšana un ziņošana par ievešanu pārstrādei

1.   Precēm, kas nodotas ievešanai pārstrādei un pēc tam laistas brīvā apgrozībā vai nu kā tās pašas preces, vai kā pārstrādes produktus, ziņojošais deklarētājs OIM ziņojumos iesniedz par ceturksni, kas seko ceturksnim, kurā izbeigta muitas procedūra atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 952/2013 257. pantam, šādu informāciju:

a)

to Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču daudzumu, kas laistas brīvā apgrozībā pēc ievešanas pārstrādei minētajā periodā;

b)

iegultās emisijas, kas atbilst a) apakšpunktā uzskaitīto to preču daudzumam, kas laistas brīvā apgrozībā pēc ievešanas pārstrādei minētajā periodā;

c)

šā punkta a) apakšpunktā minēto preču izcelsmes valsti, ja zināma;

d)

iekārtas, ar kurām a) apakšpunktā minētās preces tika ražotas, ja zināmas;

e)

to Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču daudzumu, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un kuras tās rezultātā ir pārstrādes produkti, kas laisti brīvā apgrozībā minētajā periodā;

f)

iegultās emisijas, kas atbilst precēm, kuras tika izmantotas, lai saražotu e) apakšpunktā minēto pārstrādes produktu daudzumu.

g)

ja muitas iestāde ir atbrīvojusi no izpildes dokumenta atbilstīgi Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (11) 175. pantam, ziņojošais deklarētājs iesniedz atbrīvojumu.

2.   Iegulto emisiju, kas minētas 1. punkta b) un f) apakšpunktā, ziņošanu un aprēķinu veic saskaņā ar 3., 4. un 5. pantu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja pārstrādes produktus vai preces, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra, laiž brīvā apgrozībā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 170. panta 1. punktu, tad 170. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktos minētās iegultās emisijas aprēķina, pamatojoties uz vidējām svērtajām iegultajām emisijām no viena un tā paša šīs regulas II pielikumā noteiktās OIM preču kategorijas preču kopuma, kurām ievešanas pārstrādei procedūra piemērota sākot no 2023. gada 1. oktobra.

Pirmajā daļā iegultās emisijas aprēķina šādi:

a)

2. punkta b) apakšpunktā minētās iegultās emisijas ir kopējās iegultās emisijas no precēm, kurām tiek piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un kuras tiek importētas; un

b)

2. punkta f) apakšpunktā minētas iegultās emisijas ir to preču kopējās iegultās emisijas, kurām piemērota ievešanas pārstrādei procedūra un kuras tika izmantotas vienā vai vairākās pārstrādes darbībās, reizinot ar importēto, no tām iegūto pārstrādes produktu daudzumu procentos.

7. pants

Informācijas par maksājamo oglekļa cenu sniegšana

1.   Attiecīgos gadījumos ziņojošais deklarētājs OIM ziņojumos sniedz šādu informāciju par oglekļa cenu, kas jāmaksā izcelsmes valstī par iegultajām emisijām:

a)

preces veidu, ko norāda ar KN kodu;

b)

oglekļa cenas veidu;

c)

valsti, kurā oglekļa cena ir jāmaksā;

d)

atlaides veidu vai kāda cita veida kompensāciju, kas pieejama valstī, kuras rezultātā oglekļa cena varētu samazināties;

e)

maksājamās oglekļa cenas apmēru, oglekļa cenu noteikšanas instrumenta aprakstu un iespējamos kompensācijas mehānismus;

f)

tiesību akta normu, kas paredz oglekļa cenu, atlaidi vai citu veidu attiecīgo kompensāciju, tostarp tiesību akta kopiju;

g)

aptverto iegulto tiešo un netiešo emisiju daudzumu;

h)

to iegulto emisiju daudzumu, kurām piemērota atlaide vai citu veidu kompensācija, tostarp attiecīgā gadījumā bezmaksas iedale.

2.   1. punkta e) apakšpunktā minētas naudas summas tiks konvertētas euro, pamatojoties uz vidējiem valūtas maiņas kursiem gadā, kas bija pirms gada, kurā jāiesniedz ziņojums. Gada vidējie valūtas maiņas kursi tiek balstīti Eiropas Centrālās bankas publicētajās kotācijās. Valūtām, kurām Eiropas Centrālā banka nav publicējusi kotāciju, gada vidējos valūtas maiņas kursus nosaka, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju par spēkā esošajiem valūtas kursiem. Gada vidējos valūtas maiņas kursus Komisija norāda OIM pārejas reģistrā.

8. pants

OIM ziņojumu iesniegšana

1.   Par katru ceturksni laikposmā no 2023. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 31. decembrim ziņojošais deklarētājs OIM pārejas reģistrā iesniedz OIM ziņojumus ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc attiecīgā ceturkšņa beigām.

2.   OIM pārejas reģistrā ziņojošais deklarētājs sniedz informāciju un norāda, vai:

a)

OIM ziņojumu ir iesniedzis importētājs savā vārdā un savā uzdevumā;

b)

OIM ziņojumu ir iesniedzis netiešais pārstāvis muitā importētāja vārdā.

3.   Ja netiešais pārstāvis muitā nepiekrīt pildīt importētāja ziņošanas pienākumus saskaņā ar šo regulu, tas informē importētāju par pienākumu pildīt šo regulu. Paziņojumā iekļauj Regulas (ES) 2023/956 33. panta 1. punktā minēto informāciju.

4.   OIM ziņojumos iekļauj šīs regulas I pielikumā minēto informāciju.

5.   Tiklīdz OIM ziņojumu iesniedz OIM pārejas reģistrā, tam piešķir unikālu ziņojuma ID.

9. pants

OIM ziņojumu pārveidošana un labošana

1.   Ziņojošais deklarētājs var pārveidot iesniegto OIM ziņojumu divu mēnešu laikā pēc attiecīgajā ziņojumā aptvertā ceturkšņa beigām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ziņojošais deklarētājs var pārveidot OIM ziņojumus par pirmajiem diviem pārskata periodiem līdz trešā OIM ziņojuma iesniegšanas termiņam.

3.   Pēc ziņojošā deklarētāja pamatota pieprasījuma kompetentā iestāde novērtē šo pieprasījum un attiecīgā gadījumā ļauj ziņojošajam deklarētājam atkārtoti iesniegt OIM ziņojumu vai labot to pēc 1. un 2. punktā minētā termiņa beigām un viena gada laikā pēc attiecīgā pārskata ceturkšņa beigām. Laboto OIM ziņojumu atkārtoti iesniedz vai attiecīgi labojumu iesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma.

4.   Kompetentās iestādes pamato 3. punktā paredzētā pieprasījuma noraidīšanu un informē ziņojošo deklarētāju par pārsūdzības tiesībām.

5.   Kamēr OIM ziņojums tiek apstrīdēts, to nedrīkst pārveidot. To var aizstāt, ņemot vērā strīda rezultātu.

III NODAĻA

PĀRVALDĪBA SAISTĪBĀ AR OIM ZIŅOJUMIEM

10. pants

OIM pārejas reģistrs

1.   OIM pārejas reģistrs ir standartizēta un droša elektroniska datu bāze, kurā ietverti kopīgie datu elementi, kas jāziņo pārejas laikā, un kas nodrošina piekļuvi, lietu izskatīšanu un konfidencialitāti.

2.   OIM pārejas reģistrs nodrošina saziņu, pārbaudes un informācijas apmaiņu starp Komisiju, kompetentajām iestādēm, muitas dienestiem un ziņojošajiem deklarētājiem saskaņā ar V nodaļu.

11. pants

Komisijas veikta OIM ziņojumu pārbaude un informācijas izmantošana

1.   Komisija var pārbaudīt OIM ziņojumus, lai novērtētu, vai ziņojošie deklarētāji izpilda ziņošanas pienākumus, pārejas laikā un trīs mēnešus pēc pēdējā OIM ziņojuma iesniegšanas termiņa beigām.

2.   Komisija izmanto OIM pārejas reģistru un tajā ietverto informāciju, lai veiktu šajā regulā un Regulā (ES) 2023/956 noteiktos uzdevumus.

12. pants

Indikatīvs novērtējums, ko veic Komisija

1.   Indikatīvos nolūkos Komisija paziņo dalībvalstīm to dalībvalstī dibināto ziņojošo deklarētāju sarakstu, attiecībā uz kuriem Komisijai ir iemesls uzskatīt, ka tie nav izpildījuši OIM ziņojuma iesniegšanas pienākumu.

2.   Ja Komisija uzskata, ka OIM ziņojumā nav ietverta visa 3.–7. pantā prasītā informācija, vai uzskata, ka ziņojums ir nepilnīgs vai kļūdains saskaņā ar 13. pantu, Komisija iesniedz indikatīvu novērtējumu par šo OIM ziņojumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ziņojošais deklarētājs ir dibināts.

13. pants

Nepilnīgi vai kļūdaini OIM ziņojumi

1.   OIM ziņojumu uzskata par nepilnīgu, ja ziņojošais deklarētājs nav iesniedzis ziņojumu atbilstīgi šīs regulas I pielikumam.

2.   OIM ziņojumu uzskata par kļūdainu šādos gadījumos:

a)

iesniegtajā ziņojumā sniegtie dati vai informācija neatbilst šīs regulas 3.–7. pantā un III pielikumā noteiktajām prasībām;

b)

ziņojošais deklarētājs ir iesniedzis nepatiesus datus un informāciju;

c)

ziņojošais deklarētājs nav sniedzis pietiekamu pamatojumu, kāpēc izmantoti citi, nevis šīs regulas III pielikumā uzskaitītie ziņošanas noteikumi.

14. pants

Atbildīgo iestāžu veikta OIM ziņojumu novērtēšana un informācijas izmantošana

1.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā dibināts ziņojošais deklarētājs, uzsāk pārskatīšanu un novērtē datus, informāciju, 12. pantā minēto ziņojošo deklarētāju sarakstu, kuru iesniegusi Komisija, un indikatīvo novērtējumu trīs mēnešu laikā pēc minētā saraksta vai indikatīvā novērtējuma iesniegšanas.

2.   Kompetentās iestādes izmanto OIM pārejas reģistru un tajā ietverto informāciju, lai veiktu šajā regulā un Regulā (ES) 2023/956 noteiktos uzdevumus.

3.   Pārejas laikā vai pēc tā kompetentās iestādes var ierosināt labojumu procedūru šādos gadījumos:

a)

ja ir nepilnīgi vai kļūdaini OIM ziņojumi;

b)

ja nav iesniegts OIM ziņojums.

4.   Ja kompetentā iestāde ierosina labojumu procedūru, ziņojošo deklarētāju informē, ka ziņojums tiek pārskatīts un ka ir nepieciešama papildu informācija. Pieprasījumā sniegt papildu informāciju kompetentā iestāde iekļauj 3.–7. pantā prasīto informāciju. Ziņojošais deklarētājs iesniedz papildu informāciju, izmantojot OIM pārejas reģistru.

5.   Kompetentā iestāde vai jebkura cita kompetentās iestādes nozīmēta iestāde piešķir atļauju piekļūt OIM pārejas reģistram un vada reģistrāciju valsts līmenī, ņemot vērā EORI numuru saskaņā ar 20. pantā izklāstīto tehnisko kārtību.

15. pants

Konfidencialitāte

1.   Pienākums glabāt dienesta noslēpumu attiecas uz visiem kompetentās iestādes lēmumiem un informāciju, ko ieguvusi kompetentā iestāde, pildot tās šajā regulā paredzētās ar ziņošanu saistītos pienākumus, un kas ir konfidenciāla vai konfidenciāli sniegta. Kompetentā iestāde to neizpauž bez informāciju sniegušās personas vai iestādes skaidras atļaujas.

Atkāpjoties no pirmās daļas, šādu informāciju var izpaust bez atļaujas šajā regulā noteiktajos gadījumos un ja kompetentajai iestādei ir pienākums vai pilnvaras to izpaust saskaņā ar Savienības vai valsts tiesībām.

2.   Kompetentās iestādes var paziņot 1. punktā minēto konfidenciālo informāciju Savienības muitas dienestiem.

3.   Informāciju, kas minēta 1. un 2. punktā, izpauž vai sniedz, ievērojot piemērojamos datu aizsardzības noteikumus.

IV NODAĻA

IZPILDE

16. pants

Sodi

1.   Dalībvalstis piemēro sodus šādos gadījumos:

a)

ziņojošais deklarētājs nav veicis attiecīgos pasākumus, lai izpildītu OIM ziņojuma iesniegšanas pienākumu; vai

b)

ziņojums ir kļūdains vai nepilnīgs saskaņā ar 13. pantu, un ziņojošais deklarētājs nav veicis nepieciešamos pasākumus, lai izlabotu OIM ziņojumu, ja kompetentā iestāde ir ierosinājusi labojumu procedūru saskaņā ar 14. panta 4. punktu.

2.   Soda apmērs ir no 10 EUR līdz 50 EUR par nepaziņoto emisiju tonnu. Sodu palielina saskaņā ar Eiropas patēriņa cenu indeksu.

3.   Nosakot soda faktisko apmēru attiecībā uz nepaziņotajām emisijām, kas aprēķinātas, pamatojoties uz noklusējuma vērtībām, ko Komisija sniegusi un publiskojusi pārejas periodam, kompetentās iestādes ņem vērā šādus faktorus:

a)

nepaziņotās informācijas apmēru;

b)

importēto preču nepaziņoto daudzumu un ar šīm precēm saistītās nepaziņotās emisijas;

c)

ziņojošā deklarētāja gatavību izpildīt informācijas pieprasījumus vai izlabot OIM ziņojumu;

d)

vai ziņojošais deklarētājs ir rīkojies tīši vai nolaidības dēļ;

e)

ziņojošā deklarētāja agrāko rīcību saistībā ar ziņošanas pienākumu izpildi;

f)

ziņojošā deklarētāja sadarbības līmeni, lai izbeigtu pārkāpumu;

g)

vai ziņojošais deklarētājs brīvprātīgi ir veicis pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzīgi pārkāpumi netiks izdarīti nākotnē.

4.   Augstākus sodus piemēro, ja pēc kārtas tiek iesniegti divi vai vairāki nepilnīgi ziņojumi 13. panta nozīmē vai ja ziņojums netiek iesniegts ilgāk par 6 mēnešiem.

V NODAĻA

TEHNISKIE ELEMENTI SAISTĪBĀ AR OIM PĀREJAS REĢISTRU

1. IEDAĻA

Ievads

17. pants

Centrālās sistēmas piemērošanas joma

1.   OIM pārejas reģistram ir jābūt sadarbspējīgam ar:

a)

Vienoto lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta (VLPDP) sistēmu lietotāju reģistrācijas un piekļuves pārvaldības nolūkiem Komisijai, dalībvalstīm un ziņojošajiem deklarētājiem, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 16. pantā;

b)

Uzņēmēju reģistrācijas un identifikācijas sistēmu (EORI) uzņēmēju identifikācijas informācijas validācijas un izgūšanas nolūkiem, kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 30. pantā, attiecībā uz šīs regulas V pielikumā norādītajiem datiem;

c)

uzraudzības sistēmu, kas izstrādāta, izmantojot SMK projektu “Surveillance 3” (SURV3), kā minēts Īstenošanas regulas (ES) 2023/1070 99. pantā, informācijas par Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču muitas importa deklarācijām izgūšanai, OIM ziņojumu un atbilstības pārbaudei.

d)

Taric sistēmu, kas minēta Regulā (EEK) Nr. 2658/87.

2.   OIM pārejas reģistram ir jābūt sadarbspējīgam ar decentralizētām sistēmām, kuras izstrādātas vai modernizētas, pamatojoties uz Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/2151, informācijas izgūšanai par Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču muitas importa deklarācijām, kā noteikts šīs regulas VI un VII pielikumā, un OIM ziņojumu pārbaudei un ziņojošo deklarētāju atbilstības nodrošināšanai, ja šī informācija nav pieejama SURV3 sistēmā.

18. pants

Elektronisko sistēmu kontaktpunkti

Lai nodrošinātu informācijas apmaiņas elektronisko sistēmu koordinētu izstrādi, ekspluatāciju un uzturēšanu, Komisija un dalībvalstis katrai šīs regulas 17. pantā minētajai elektroniskajai sistēmai norīko kontaktpunktus.

Komisija un dalībvalstis paziņo viena otrai informāciju par šiem kontaktpunktiem un nekavējoties informē viena otru par jebkādām izmaiņām šajā informācijā.

2. IEDAĻA

OIM pārejas reģistrs

19. pants

OIM pārejas reģistra struktūra

OIM pārejas reģistrā ir ietverti šādi kopīgie komponenti (turpmāk tekstā – “kopīgie komponenti”):

a)

OIM tirgotāju portāls (OIM TP);

b)

OIM kompetento iestāžu portāls (OIM CAP), kurā ir divas nošķirtas vides:

1)

viena valsts kompetentajām iestādēm (OIM CAP/N); un

2)

otra Komisijai (OIM CAP/C).

c)

OIM lietotāju piekļuves pārvaldība;

d)

OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumi (OIM BE)

e)

publiskā OIM lapa Europa tīmekļa vietnē.

20. pants

Noteikumi sadarbībai OIM pārejas reģistrā

1.   Komisija piedāvā sadarbības noteikumus, pakalpojuma līmeņa vienošanos un drošības plānu, lai noslēgtu vienošanos ar kompetentajām iestādēm. Komisija darbina OIM pārejas reģistru atbilstoši saskaņotajiem noteikumiem.

2.   OIM pārejas reģistru izmanto attiecībā uz OIM ziņojumiem un importa deklarāciju pierakstiem, uz kuriem šie ziņojumi attiecas.

21. pants

OIM lietotāju piekļuves pārvaldība

1.   Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ziņojošajiem deklarētājiem saistībā ar piekļuvi OIM reģistra komponentiem autentifikāciju un piekļuves verifikāciju veic, izmantojot 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto VLPDP sistēmu.

2.   Komisija nodrošina autentifikācijas pakalpojumus, kas ļauj OIM pārejas reģistra lietotājiem droši piekļūt reģistram.

3.   Komisija izmanto VLPDP, lai piešķirtu atļauju piekļūt OIM pārejas reģistram savam personālam un lai piešķirtu pilnvaras kompetentajām iestādēm izdot savas atļaujas.

4.   Kompetentās iestādes izmanto VLPDP, lai piešķirtu atļauju piekļūt OIM pārejas reģistram savam personālam un ziņojošajiem deklarētājiem, kas dibināti attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalstī.

5.   Kompetentā iestāde var izvēlēties izmantot savā dalībvalstī izstrādātu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmu saskaņā ar šīs regulas 26. pantu (valsts muitas eIDAS sistēmu), lai sniegtu nepieciešamās pilnvaras piekļūt OIM pārejas reģistram.

22. pants

OIM tirgotāju portāls

1.   OIM tirgotāju portāls ir unikāls ieejas punkts, ar kura starpniecību ziņojošie deklarētāji ieiet OIM pārejas reģistrā. Portāls ir pieejams internetā.

2.   OIM tirgotāju portāls ir sadarbspējīgs ar OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumiem.

3.   Ziņojošais deklarētājs izmanto OIM tirgotāju portālu, lai:

a)

iesniegtu OIM ziņojumus, izmantojot tīmekļa saskarni vai sistēmu saskarni; un

b)

saņemtu paziņojumus, kas attiecas uz OIM izpildes pienākumiem.

4.   OIM tirgotāju portālā ziņojošajiem deklarētājiem tiek piedāvāta iespēja saglabāt informāciju par trešo valstu iekārtām un iegultajām emisijām, ko tie var vēlāk atkārtoti izmantot.

5.   Piekļuvi OIM tirgotāju portālam ekskluzīvi pārvalda 26. pantā minētā OIM piekļuves pārvaldības sistēma.

23. pants

OIM kompetento iestāžu portāls (OIM CAP ) OIM valsts kompetentajām iestādēm (OIM CAP/N)

1.   OIM kompetento iestāžu portāls ir unikāls ieejas punkts, ar kura starpniecību kompetentās iestādes ieiet OIM pārejas reģistrā. Portāls ir pieejams internetā.

2.   Valstu kompetentajām iestādēm paredzētais OIM kompetento iestāžu portāls ir sadarbspējīgs ar OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumiem, izmantojot Komisijas iekšējo tīklu.

3.   Valstu kompetentajām iestādēm paredzēto OIM kompetento iestāžu portālu kompetentās iestādes izmanto, lai veiktu šajā regulā un Regulā (ES) 2023/956 noteiktos uzdevumus.

4.   Valstu kompetento iestāžu piekļuvi OIM kompetento iestāžu portālam ekskluzīvi pārvalda 26. pantā minētā OIM piekļuves pārvaldības sistēma.

24. pants

OIM kompetento iestāžu portāls (OIM CAP ) Komisijai (OIM CAP/C)

1.   Komisijai paredzētais OIM kompetento iestāžu portāls ir unikāls ieejas punkts, ar kura starpniecību Komisija ieiet OIM pārejas reģistrā. Portāls ir pieejams Komisijas iekšējā tīklā un internetā.

2.   Komisijai paredzētais OIM kompetento iestāžu portāls ir sadarbspējīgs ar OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumiem, izmantojot Komisijas iekšējo tīklu.

3.   Komisijai paredzēto OIM kompetento iestāžu portālu Komisija izmanto, lai veiktu šajā regulā un Regulā (ES) 2023/956 noteiktos uzdevumus.

4.   Komisijas piekļuvi OIM kompetento iestāžu portālam ekskluzīvi pārvalda 26. pantā minētā OIM piekļuves pārvaldības sistēma.

25. pants

OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumi (OIM BE)

1.   OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumi izpilda visus pieprasījumus, ko iesniedz:

a)

ziņojošais deklarētājs, izmantojot OIM tirgotāju portālu;

b)

kompetentās iestādes, izmantojot OIM kompetento iestāžu portālu/N;

c)

Komisija, izmantojot OIM kompetento iestāžu portālu/C.

2.   OIM pārejas reģistra aizmugursistēmas pakalpojumi nodrošina visas OIM pārejas reģistrā ievadītās informācijas centralizētu uzglabāšanu un pārvaldību. Aizmugursistēma nodrošina šīs informācijas noturību, integritāti un saskaņotību.

3.   OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumus pārvalda Komisija.

4.   Piekļuvi OIM reģistra aizmugursistēmas pakalpojumiem ekskluzīvi pārvalda 26. pantā minētā OIM piekļuves pārvaldības sistēma.

26. pants

Piekļuves pārvaldības sistēma

Komisija izveido piekļuves pārvaldības sistēmu, lai validētu piekļuves pieprasījumus, ko šīs regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā VLPDP sistēmā iesniedz ziņojošie deklarētāji un citas personas, savienojot dalībvalstu identitāti un ES identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmas atbilstīgi 27. pantam.

27. pants

Administrācijas pārvaldības sistēma

Komisija izveido administrācijas pārvaldības sistēmu, kuras mērķis ir pārvaldīt autentificēšanu un autorizēšanu, un ziņojošo deklarētāju un citu personu identifikācijas datus nolūkā nodrošināt piekļuvi elektroniskajām sistēmām.

28. pants

Dalībvalstu identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmas

Katra dalībvalsts izveido vai izmanto esošās identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu:

a)

ziņojošo deklarētāju un citu personu identifikācijas datu drošu reģistrēšanu un glabāšanu;

b)

ziņojošo deklarētāju un citu personu parakstīto un šifrēto identifikācijas datu drošu apmaiņu.

3. IEDAĻA

Elektronisko sistēmu darbība un apmācība to izmantošanā

29. pants

Elektronisko sistēmu izstrāde, testēšana, ieviešana un pārvaldība

1.   OIM pārejas reģistra kopīgos komponentus izstrādā, testē, ievieš un pārvalda Komisija, un tos var testēt dalībvalstis. Ziņojošā deklarētāja reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde informē Komisiju par lēmumiem par sodiem un attiecīgā procesa iznākumu, izmantojot valsts līmenī izstrādātas elektroniskas sistēmas, kas saistītas ar izpildi un sodiem, vai citus līdzekļus.

2.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā un uztur kopīgās specifikācijas saskarnēm ar valstu līmenī izstrādāto elektronisko sistēmu komponentēm.

3.   Attiecīgā gadījumā Komisija savlaicīgas ieviešanas nolūkiem ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nosaka kopējās tehniskās specifikācijas, kuras dalībvalstis pārskata. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija iesaistās sistēmu izstrādē un palaišanā. Komisija un dalībvalstis arī sadarbojas ar ziņojošajiem deklarētājiem un citām ieinteresētajām personām.

30. pants

Elektronisko sistēmu uzturēšana un izmaiņu veikšana tajās

1.   Komisija nodrošina kopīgo komponentu uzturēšanu, un dalībvalstis nodrošina valsts komponentu uzturēšanu.

2.   Komisija nodrošina elektronisko sistēmu nepārtrauktu darbību.

3.   Komisija var veikt izmaiņas elektronisko sistēmu kopīgajos komponentos, lai novērstu nepilnības, pievienotu jaunas funkcionalitātes vai mainītu esošās.

4.   Komisija informē dalībvalstis par izmaiņām kopīgajos komponentos un šo komponentu jauninājumiem.

5.   Komisija publisko informāciju par 3. un 4. punktā minētajām izmaiņām elektroniskajās sistēmās un šo sistēmu jauninājumiem.

31. pants

Elektronisko sistēmu īslaicīgi darbības traucējumi

1.   Gadījumā, ja rodas īslaicīgi OIM pārejas reģistra darbības traucējumi, ziņojošie deklarētāji un citas personas prasīto formalitāšu izpildei nepieciešamo informāciju iesniedz tādā veidā, kādu noteikusi Komisija, tostarp izmantojot citus līdzekļus, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes.

2.   Komisija informē dalībvalstis un ziņojošos deklarētājus par elektronisko sistēmu nepieejamību, ko izraisījuši īslaicīgi darbības traucējumi.

3.   Komisija sagatavo OIM uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānu un saskaņo to ar dalībvalstīm. OIM pārejas reģistra īslaicīgas darbības traucējumu gadījumā Komisija novērtē tā aktivēšanas nosacījumus.

32. pants

Apmācības atbalsts kopīgo komponentu izmantošanā un darbībā

Komisija atbalsta dalībvalstis, nodrošinot piemērotus apmācības materiālus par elektronisko sistēmu kopīgo komponentu izmantošanu un darbību.

4. IEDAĻA

Datu aizsardzība, datu pārvaldība un elektronisko sistēmu īpašnieki un drošība

33. pants

Personas datu aizsardzība

1.   OIM pārejas reģistrā un valstu līmenī izstrādāto elektronisko sistēmu komponentēs reģistrētos personas datus Regulas (ES) 2023/956 īstenošanas nolūkā apstrādā, ņemot vērā šo datu bāzu konkrētos mērķus, kas noteikti šajā regulā. Personas datu apstrādes nolūki ir šādi:

a)

autentifikācija un piekļuves vadība;

b)

OIM ziņojumu monitorings, pārbaudes un pārskatīšana;

c)

saziņa un paziņojumi;

d)

atbilstības nodrošināšana un tiesvedība;

e)

It infrastruktūras darbība, tostarp sadarbspēja ar decentralizētajām sistēmām saskaņā ar šo regulu;

f)

statistika un Regulas (ES) 2023/956 un šīs regulas darbības pārskatīšana.

2.   Dalībvalstu uzraudzības iestādes personas datu aizsardzības jomā un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sadarbojas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 62. pantu, lai nodrošinātu OIM pārejas reģistrā un valstu līmenī izstrādāto elektronisko sistēmu komponentēs reģistrēto personas datu apstrādes koordinētu uzraudzību.

3.   Šā panta noteikumi neskar tiesības veikt labojumus personas datos saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 16. pantu.

34. pants

Datu piekļuves un datu apstrādes ierobežojumi

1.   Ziņojošais deklarētājs var piekļūt saviem OIM pārejas reģistrā reģistrētajiem datiem vai kā citādi tos apstrādāt. Tiem piekļūt vai kā citādi tos apstrādāt var arī Komisija un kompetentās iestādes.

2.   Ja ir konstatēti incidenti un problēmas ekspluatācijas procesos, kas saistīti ar pakalpojumu sniegšanu sistēmās, kurās Komisija darbojas kā apstrādātājs, Komisija var piekļūt datiem šajos procesos tikai nolūkā atrisināt reģistrētu incidentu vai problēmu. Komisija nodrošina šo datu konfidencialitāti.

35. pants

Sistēmu īpašnieki

OIM pārejas reģistra sistēmas īpašniece ir Komisija.

36. pants

Sistēmu drošība

1.   Komisija nodrošina OIM pārejas reģistra sistēmas drošību.

2.   Tālab Komisija un dalībvalstis veic pasākumus, kas ir nepieciešami, lai:

a)

neviena neautorizēta persona nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;

b)

novērstu, ka neautorizētas personas ievada, aplūko, maina vai dzēš datus;

c)

atklātu ikvienu a) un b) punktā minēto darbību.

3.   Komisija un dalībvalstis cita citu informē par ikvienu darbību, kas varētu izraisīt OIM pārejas reģistra drošības pārkāpumu, un ikvienu šāda pārkāpuma aizdomu gadījumu.

4.   Komisija un dalībvalstis nosaka drošības plānus attiecībā uz OIM pārejas reģistru.

37. pants

OIM pārejas reģistra pārzinis

Attiecībā uz OIM pārejas reģistru un saistībā ar personas datu aizsardzību Komisija un dalībvalstis rīkojas kā kopīgi pārziņi, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktā un Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punktā.

38. pants

Datu glabāšanas termiņš

1.   Lai sasniegtu saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2023/956, jo īpaši tās 30. pantu, izvirzītos mērķus, datu glabāšanas periods OIM pārejas reģistrā ir ne vairāk kā pieci gadi no OIM ziņojuma saņemšanas dienas.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, ja ir iesniegta pārsūdzība vai sākta tiesvedība par OIM pārejas reģistrā glabātiem datiem, minētos datus glabā līdz pārsūdzības procedūras vai tiesvedības beigām un tos izmanto tikai iepriekšminētās pārsūdzības procedūras vai tiesvedības nolūkos.

39. pants

Elektronisko sistēmu novērtējums

Komisija un dalībvalstis novērtē komponentus, par kuriem tās atbild, un jo īpaši analizē minēto komponentu drošību un integritāti un minētajos komponentos apstrādāto datu konfidencialitāti.

Komisija un dalībvalstis cita citu informē par šo novērtējumu rezultātiem.

40. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2023. gada 17. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 130, 16.5.2023., 52. lpp.

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/1070 (2023. gada 1. jūnijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 paredzēto informācijas apmaiņas un glabāšanas elektronisko sistēmu izstrādes, uzturēšanas un izmantošanas tehniskajiem noteikumiem (OV L 143, 2.6.2023., 65. lpp.).

(8)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/2151 (2019. gada 13. decembris), ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 325, 16.12.2019., 168. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (Taric) (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(11)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

OIM ziņojumos sniedzamā informācija

Ziņojošais deklarētājs, iesniedzot OIM ziņojumu, ievēro šī pielikuma 1. tabulā norādīto un OIM pārejas reģistrā sniegto OIM ziņojuma struktūru un iekļauj šī pielikuma 2. tabulā norādīto sīki izstrādāto informāciju.

1. tabula

OIM ziņojuma struktūra

OIM ziņojums

Ziņojuma izdošanas datums

Ziņojuma projekta ID

Ziņojuma ID

Pārskata periods

Gads

-- Ziņojošais deklarētājs

---- Adrese

-- Pārstāvis  (*1)

---- Adrese

-- Importētājs  (*1)

---- Adrese

-- Kompetentā iestāde

-- Paraksti

---- Ziņojuma apstiprinājums

---- Piemērojamās ziņošanas metodikas veids

-- Piezīmes

-- Importētās OIM preces

Preču pozīcijas numurs

---- Pārstāvis  (*1)

------ Adrese

---- Importētājs  (*1)

------ Adrese

---- Preces kods

Harmonizētās sistēmas apakšpozīcijas kods

Kombinētās nomenklatūras kods

------ Ziņas par preci

---- Izcelsmes valsts

---- Importētais daudzums muitas procedūrā

------ Procedūra

-------- Informācija “ievešanai pārstrādei”

------ Importa joma

------ Preces mērs (katrai procedūrai)

------ Preces mērs (ievešana pārstrādei)

------ Īpašas atsauces precēm

---- Preču mērs (importēto)

---- Preču importētās kopējās emisijas

---- Apliecinošie dokumenti (precēm)

------ Pielikumi

---- Piezīmes

---- OIM preču emisijas

Emisiju kārtas numurs

Ražotājvalsts

------ Iekārtas uzņēmuma nosaukums

-------- Adrese

-------- Kontaktinformācija

------ Iekārta

-------- Adrese

------ Preču mērs (ražoto)

------ Iekārtas emisijas

------ Tiešās iegultās emisijas

------ Netiešās iegultās emisijas

------ Ražošanas metode un kvalificējošie parametri

-------- Tiešās emisijas kvalificējošie parametri

-------- Netiešās emisijas kvalificējošie parametri

------ Apliecinošie dokumenti (emisiju definēšanai)

--------- Pielikumi

------ Maksājamā oglekļa cena

-------- Preces, kas ietvertas oglekļa maksājamajā cenā

---------- Preču mērs (ietverto)

------ Piezīmes


2. tabula

Sīki izstrādātas OIM ziņojumā norādāmās informācijas prasības

OIM ziņojums

Ziņojuma izdošanas datums

Ziņojuma projekta ID

Ziņojuma ID

Pārskata periods

Gads

Kopējās importētās preces

Kopējās emisijas

-- Ziņojošais deklarētājs

Identifikācijas numurs

Vārds, uzvārds

Funkcija

---- Adrese

Dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība

Reģions

Pilsēta

Iela

Ielas nosaukuma papildu rinda

Nr.

Pasta indekss

Pasta kastītes numurs

-- Pārstāvis  (*2)

Identifikācijas numurs

Vārds, uzvārds

---- Adrese

Dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība

Reģions

Pilsēta

Iela

Ielas nosaukuma papildu rinda

Nr.

Pasta indekss

Pasta kastītes numurs

-- Importētājs  (*2)

Identifikācijas numurs

Vārds, uzvārds

---- Adrese

Uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts vai valsts

Reģions

Pilsēta

Iela

Ielas nosaukuma papildu rinda

Nr.

Pasta indekss

Pasta kastītes numurs

-- Kompetentā iestāde

atsauces numurs

-- Paraksti

---- Ziņojuma apstiprinājums

Ziņojuma globālo datu apstiprinājums

Datu izmantošanas apstiprinājums

Parakstīšanas datums

Parakstīšanas vieta

Paraksts

Parakstošās personas amats

---- Piemērojamās ziņošanas metodikas veids

Cita piemērojamā ziņošanas metodika

-- Piezīmes

Papildu informācija

-- Importētās OIM preces

Preču pozīcijas numurs

---- Pārstāvis  (*2)

Identifikācijas numurs

Vārds, uzvārds

------ Adrese

Dalībvalsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība

Reģions

Pilsēta

Iela

Ielas nosaukuma papildu rinda

Nr.

Pasta indekss

Pasta kastītes numurs

---- Importētājs  (*2)

Identifikācijas numurs

Vārds, uzvārds

------ Adrese

Uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts vai valsts

Reģions

Pilsēta

Iela

Ielas nosaukuma papildu rinda

Nr.

Pasta indekss

Pasta kastītes numurs

---- Preces kods

Harmonizētās sistēmas apakšpozīcijas kods

Kombinētās nomenklatūras kods

------ Ziņas par preci

Preču apraksts

---- Izcelsmes valsts

Valsts kods

----- Importētais daudzums muitas procedūrā

Kārtas numurs

------ Procedūra

Pieprasītā procedūra

Iepriekšējā procedūra

Informācija “ievešanai pārstrādei”

Dalībvalsts, kura autorizējusi ievešanu pārstrādei

Atbrīvojums no ievešanas pārstrādei procedūras norēķinam

Autorizācija

Globalizācijas laika sākums

Globalizācijas laika beigas

Norēķina iesniegšanas termiņš

------ Importa joma

Importa joma

------ Preces mērs (katrai procedūrai)

Neto svars

Papildu mērvienības

Mērvienības veids

------ Preces mērs (ievešana pārstrādei)

Neto svars

Papildu mērvienības

Mērvienības veids

------ Īpašas atsauces precēm

Papildu informācija

---- Preču mērs (importēto)

Neto svars

Papildu mērvienības

Mērvienības veids

---- Preču importētās kopējās emisijas

Preču emisijas uz vienu produkta vienību

Preču kopējās emisijas

Preču tiešās emisijas

Preču netiešās emisijas

Emisiju mērvienības veids

---- Apliecinošie dokumenti (precēm)

Kārtas numurs

Veids

Dokumenta izdevējvalsts

Atsauces numurs

Dokumenta rindas pozīcijas numurs

Izdevējas iestādes nosaukums

Derīguma sākuma datums

Derīguma beigu datums

Apraksts

------ Pielikumi

Datnes nosaukums

Globāls resurss identificēts

Interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi

Iekļauts binārais objekts

---- Piezīmes

Papildu informācija

---- OIM preču emisijas

Emisiju kārtas numurs

Ražotājvalsts

------ Iekārtas uzņēmuma nosaukums

Operatora ID

Operatora nosaukums

-------- Adrese

Valsts kods

Reģions

Pilsēta

Iela

Ielas nosaukuma papildu rinda

Nr.

Pasta indekss

Pasta kastītes numurs

-------- Kontaktinformācija

Vārds, uzvārds

Tālruņa numurs

E-pasts

------ Iekārta

Iekārtas ID

Iekārtas nosaukums

Saimnieciskā darbība

-------- Adrese

Uzņēmējdarbības veikšanas valsts

Reģions

Pilsēta

Iela

Ielas nosaukuma papildu rinda

Nr.

Pasta indekss

Pasta kastītes numurs

Lauciņa vai pakas numurs

UNLOCODE

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

Koordinātu veids

------ Preču mērs (ražoto)

Neto svars

Papildu mērvienības

Mērvienības veids

------ Iekārtas emisijas

Iekārtas kopējās emisijas

Iekārtas tiešās emisijas

Iekārtas netiešās emisijas

Emisiju mērvienības veids

------ Tiešās iegultās emisijas

Noteikšanas veids

Noteikšanas veids (elektroenerģija)

Piemērojamās ziņošanas metodikas veids

Piemērojama ziņošanas metodika

Īpatnējās (tiešās) iegultās emisijas

Cita avota norāde

Emisijas faktora avots (elektroenerģijai)

Emisijas faktors

Ievestā elektroenerģija

Ievestās elektroenerģijas kopējās iegultās emisijas

Mērvienības veids

Emisiju faktora vērtības avots

Pamatojums

Nosacījumu izpildīšana

------ Netiešās iegultās emisijas

Noteikšanas veids

Emisijas koeficienta avots

Emisijas faktors

Īpatnējās (netiešās) iegultās emisijas

Mērvienības veids

Patērētā elektroenerģija

Elektroenerģijas avots

Emisiju faktora vērtības avots

------ Ražošanas metode un kvalificējošie parametri

Kārtas numurs

Metodes ID

Metodes nosaukums

Konkrētās tērauda rūpnīcas identifikācijas numurs

Papildu informācija:

-------- Tiešās emisijas kvalificējošie parametri

Kārtas numurs

Parametra ID

Parametra nosaukums

Apraksts

Parametra vērtības veids

Parametra vērtība

Papildu informācija

-------- Netiešās emisijas kvalificējošie parametri

Kārtas numurs

Parametra ID

Parametra nosaukums

Apraksts

Parametra vērtības veids

Parametra vērtība

Papildu informācija

------ Apliecinošie dokumenti (emisiju definēšanai)

Kārtas numurs

Emisiju dokumenta veids

Dokumenta izdevējvalsts

atsauces numurs

Dokumenta rindas pozīcijas numurs

Izdevējas iestādes nosaukums

Derīguma sākuma datums

Derīguma beigu datums

Apraksts

-------- Pielikumi

Datnes nosaukums

Globāls resurss identificēts

Interneta pasta vairākmērķu paplašinājumi

Iekļauts binārais objekts

------ Maksājamā oglekļa cena

Kārtas numurs

Instrumenta veids

Tiesību akta apraksts un norāde uz to

Maksājamās oglekļa cenas apmērs

Valūta

Valūtas kurss

Summa (EURO)

Valsts kods

-------- Preces, kas ietvertas oglekļa maksājamajā cenā

Kārtas numurs

Ietvertās preces veids

Ietverto preču KN kods

Ietverto emisiju daudzums

Daudzums, uz kuru attiecas bezmaksas iedalījumi, jebkāda atlaide vai cita veida kompensācija

Papildu informācija

Papildu informācija

---------- Preču mērs (ietverto)

Neto svars

Papildu mērvienības

Mērvienības veids

------ Piezīmes

Kārtas numurs

Papildu informācija:


(*1)   Piezīme. Pārstāvjus/importētājus reģistrē vai nu OIM ziņojumu līmenī, vai importēto OIM preču līmenī, atkarībā no tā, vai ar importētajām OIM precēm saistīti tie paši vai citi pārstāvji/importētāji.

(*2)   Piezīme. Pārstāvjus/importētājus reģistrē vai nu OIM ziņojumu līmenī, vai importēto OIM preču līmenī, atkarībā no tā, vai ar importētajām OIM precēm saistīti tie paši vai citi pārstāvji/importētāji.


II PIELIKUMS

Preču definīcijas un ražošanas veidi

1.   DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā un III, IV un VIII–IX pielikumā piemēro šādas definīcijas:

0)

“darbības dati” ir degvielas/kurināmā vai materiālu daudzums, kas ir patērēts vai saražots procesā, atbilst aprēķinos balstītajai metodikai un ir attiecīgi izteikts teradžoulos, masa – tonnās, bet gāzu gadījumā – kā tilpums normālkubikmetros;

1)

“darbības līmenis” ir saražoto preču daudzums (izteikts MWh attiecībā uz elektroenerģiju vai tonnās attiecībā uz citām precēm) ražošanas procesa robežās;

2)

“pārskata periods” ir periods, kuru iekārtas operators ir izvēlējies izmantot kā atsauci iegulto emisiju noteikšanai;

3)

“avota plūsma” ir jebkas no minētā:

a)

konkrēta veida degviela/kurināmais, izejmateriāls vai produkts, kas tā patēriņa vai ražošanas rezultātā izraisa attiecīgo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienā vai vairākos emisijas avotos;

b)

konkrēts degvielas/kurināmā, izejmateriāla vai produkta veids, kas satur oglekli un ir iekļauts siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinos, izmantojot masas bilances metodi;

4)

“emisijas avots” ir atsevišķi identificējama iekārtas daļa vai process iekārtā, no kuras notiek attiecīgās siltumnīcefektu izraisošās gāzes emisijas;

5)

“nenoteiktība” ir parametrs, kas saistīts ar daudzuma noteikšanas rezultātu un kas raksturo vērtību izkliedi, kuru pamatoti varētu attiecināt uz konkrēto daudzumu, ņemot vērā sistemātisko un nejaušo faktoru ietekmi, ko izsaka procentos un kas apraksta vidējās vērtības ticamības intervālu ar 95 % varbūtību, ņemot vērā vērtību sadalījuma asimetriju;

6)

“aprēķina koeficienti” ir zemākā siltumspēja, emisijas faktors, provizoriskais emisijas faktors, oksidācijas koeficients, pārrēķina koeficients, oglekļa saturs vai biomasas frakcija;

7)

“sadedzināšanas emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas degvielas/kurināmā eksotermiskā reakcijā ar skābekli;

8)

“emisijas faktors” ir siltumnīcefekta gāzes vidējā emisijas intensitāte attiecībā pret avota plūsmas darbības datiem, attiecībā uz sadedzināšanu pieņemot, ka notiek pilnīga oksidācija, bet attiecībā uz visām pārējām ķīmiskajām reakcijām pieņemot pilnīgu konversiju;

9)

“oksidācijas koeficients” ir oglekļa, kas sadedzināšanas rezultātā oksidēts par CO2, attiecība pret kopējo oglekļa saturu degvielā/kurināmajā, un to izsaka kā daļskaitli, uzskatot atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu (CO) par molāri ekvivalentu daudzumu CO2;

10)

“pārrēķina koeficients” ir oglekļa, kas emitēts kā CO2, attiecība pret kopējo oglekļa saturu avota plūsmā, pirms notiek emitēšanas process, un to izsaka kā daļskaitli, uzskatot atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu (CO) par molāri ekvivalentu daudzumu CO2;

11)

“pareizība” ir tas, cik tuvu mērījuma rezultāts sakrīt ar konkrētā lieluma patieso vērtību vai references vērtību, kas empīriski noteikta, izmantojot starptautiski atzītus un izsekojamus kalibrēšanas materiālus un standartmetodes, ņemot vērā nejaušos un sistemātiskos faktorus;

12)

“kalibrēšana” ir darbību kopums, ar ko konkrētos apstākļos nosaka sakarības starp mērinstrumenta vai mērīšanas sistēmas uzrādītajām vērtībām vai vērtībām, ko reprezentē materiālmērs vai references materiāls, un atbilstošajām lieluma vērtībām, ko iegūst ar references standartu;

13)

“konservatīvs” nozīmē, ka pieņēmumu kopums ir definēts tā, lai nodrošinātu, ka ziņotās emisijas netiek aplēstas pārāk zemu un siltuma, elektroenerģijas vai preču ražošana netiek aplēsta pārāk augstu;

14)

“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;

15)

“atkritumi” ir vielas vai priekšmeti, ko turētājs izmet vai ir nodomājis izmest vai viņam tie ir jāizmet, izņemot vielas, kas ar nodomu ir pārveidotas vai piesārņotas, lai tās atbilstu šai definīcijai;

16)

“atlikumi” ir materiāls, kas nav galaprodukts, kuru ražošanas procesā tieši vēlas iegūt; tas nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts, lai to ražotu;

17)

“lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi” ir atlikumi, kas rodas tieši lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības nozarēs un kas neietver atlikumus, kuri radušies saistītajās nozarēs vai pārstrādē;

18)

“reglamentēta metroloģiskā kontrole” ir mērinstrumenta izmantošanas jomā paredzēto mērījumu kontrole, ko veic valsts iestāde vai regulators sabiedrības interešu, sabiedrības veselības, sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības, vides aizsardzības, nodokļu un nodevu iekasēšanas, patērētāju aizsardzības un godīgas tirdzniecības labad;

19)

“datu plūsmas darbības” ir darbības, kas saistītas ar to datu ieguvi, apstrādi un lietošanu, kuri nepieciešami, lai sagatavotu emisiju ziņojumu no primārā avota datiem;

(20)

“mērīšanas sistēma” ir visi tie mērinstrumenti un cits aprīkojums (piemēram, paraugošanas un datu apstrādes ierīces), ko izmanto, lai noteiktu tādus mainīgos lielumus kā darbības dati, oglekļa saturs, siltumspēja vai siltumnīcefekta gāzu emisijas faktors;

21)

“zemākā siltumspēja” ir konkrēts enerģijas daudzums, kas atbrīvojas siltumenerģijas veidā, kad degviela/kurināmais vai materiāls pilnībā sadeg ar skābekli standartapstākļos, un no kā atņemts degšanas procesā radītā ūdens iztvaikošanas siltums;

22)

“procesa emisijas” ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav sadedzināšanas emisijas un kas rodas vielu tīšu vai netīšu reakciju vai to transformācijas rezultātā, kuru pamatmērķis nav siltuma ražošana, tostarp šādos procesos:

a)

metāla savienojumu ķīmiskā, elektrolītiskā vai pirometalurģiskā reducēšana rūdās, koncentrātos un sekundārajos materiālos;

b)

metālu un metāla savienojumu attīrīšana no piesārņojumiem;

c)

karbonātu sadalīšanās, ieskaitot tos, kas paredzēti dūmgāzu attīrīšanai;

d)

produktu un starpproduktu ķīmiskā sintēze, kuras ietvaros reakcijā piedalās oglekli saturošs materiāls;

e)

oglekli saturošu piedevu vai izejmateriālu izmantošana;

f)

metaloīdu oksīdu vai nemetāla oksīdu, piemēram, silīcija oksīdu un fosfātu, ķīmiska vai elektrolītiska reducēšana;

23)

“partija” ir degvielas/kurināmā vai materiāla daudzums, kas ir reprezentatīvi paraugots un raksturots un ko pārvieto kā vienu kravas sūtījumu vai nepārtraukti konkrētā laika periodā;

24)

“jaukta sastāva kurināmais” ir degviela/kurināmais, kas satur gan biomasas oglekli, gan fosilo oglekli;

25)

“jaukta sastāva materiāls” ir materiāls, kas satur gan biomasas oglekli, gan fosilo oglekli;

26)

“provizoriskais emisijas faktors” ir pieņemtais kopējais emisijas faktors degvielai/kurināmajam vai materiālam, pamatojoties uz tā biomasas frakcijas un fosilās frakcijas oglekļa saturu, pirms to pareizina ar fosilo frakciju, lai iegūtu emisijas faktoru;

27)

“fosilā frakcija” ir fosilā un neorganiskā oglekļa attiecība pret kopējo oglekļa saturu degvielā/kurināmajā vai materiālā, kas izteikta kā daļskaitlis;

28)

“biomasas frakcija” ir biomasas izcelsmes oglekļa attiecība pret kopējo oglekļa saturu degvielā/kurināmajā vai materiālā, kas izteikta kā daļskaitlis;

29)

“nepārtraukta emisiju mērīšana” ir darbību kopums, kuru mērķis ir noteikt lieluma vērtību ar regulāriem mērījumiem, izmantojot vai nu mērījumus dūmenī, vai ekstrakcijas procedūras ar dūmenim tuvu esošu mērinstrumentu, bet te neietilpst mērījumu metodikas, kas balstītas uz individuālu paraugu vākšanu no dūmeņa;

30)

“iedabiskais CO2” ir CO2, kas ir daļa no avota plūsmas;

31)

“fosilais ogleklis” ir neorganiskais un organiskais ogleklis, kas nav biomasas ogleklis;

32)

“mērpunkts” ir emisijas avots, kura emisiju mērīšanai izmanto nepārtrauktas emisiju mērīšanas sistēmas (CEMS), vai cauruļvadu sistēmas šķērsgriezums, kuram nosaka CO2 plūsmu, izmantojot nepārtrauktas mērīšanas sistēmas;

33)

“fugitīvās emisijas” ir neregulāras vai neparedzētas emisijas no avotiem, kas nav lokalizēti vai ir pārāk dažādi vai pārāk mazi, lai tiem veiktu individuālu monitoringu;

34)

“standartapstākļi” ir 273,15 K temperatūra un 101 325 Pa spiediens, kas definē normālkubikmetrus (Nm3);

35)

“aizstājdati” ir gada vērtības, kas empīriski pamatotas vai iegūtas no atzītiem avotiem un ko operators izmanto nolūkā aizstāt datu kopu, lai nodrošinātu pilnīgas ziņas, kad ar piemērojamo monitoringa metodiku nav iespējams iegūt visus vajadzīgos datus vai koeficientus;

36)

“izmērāms siltums” ir neto siltuma plūsma, kas tiek transportēta pa identificējamiem cauruļvadiem vai kanāliem, izmantojot siltumpārvades līdzekli, piemēram, tvaiku, karstu gaisu, ūdeni, eļļu, izkausētus metālus un sāļus, kuram ir uzstādīta vai var uzstādīt siltumuzskaites mērierīci;

37)

“siltuma skaitītājs” ir siltumenerģijas skaitītājs vai kāda cita ierīce, ar kuru mēra un reģistrē saražotās siltumenerģijas apjomu, pamatojoties uz plūsmas apjomiem un temperatūrām;

38)

“neizmērāms siltums” ir viss siltums, kas nav izmērāms siltums;

39)

“atlikumgāze” ir gāze, kas satur nepilnīgi oksidētu oglekli gāzveida stāvoklī standarta apstākļos un kas ir 22) punktā uzskaitīto procesu rezultāts;

40)

“ražošanas process” ir ķīmiski vai fizikāli procesi, ko veic iekārtas daļās, lai saražotu preces, kas ietilpst kādā apkopotā preču kategorijā, kas definēta šā pielikuma 2. iedaļas 1. tabulā, un tā noteiktās sistēmas robežas attiecībā uz ielaidi, izlaidi un atbilstošajām emisijām;

41)

“ražošanas veids” ir konkrētā tehnoloģija, kas izmantota ražošanas procesā, lai saražotu preces, kas ietilpst kādā apkopotā preču kategorijā;

42)

“datu kopa” ir viens datu veids attiecīgos apstākļos vai nu iekārtas līmenī, vai ražošanas procesa līmenī, kas ir jebkurš no šādiem datiem:

a)

kurināmā vai materiālu daudzums, kas patērēts vai saražots ražošanas procesā un ir relevants aprēķinos balstītajai metodikai, izteikts attiecīgi teradžoulos, masa – tonnās, bet gāzes (arī atlikumgāzes) – kā tilpumdaudzums normālkubikmetros;

b)

aprēķina koeficients;

c)

izmērāmā siltuma neto daudzums un šā daudzuma noteikšanai relevantie parametri, it sevišķi:

siltumnesēja masas plūsma un

aizvadītā un atpakaļ atgrieztā siltumnesēja entalpija; norāda sastāvu, temperatūru, spiedienu un piesātinājumu;

d)

neizmērāmā siltuma daudzums, specificēts ar siltuma ražošanai izmantotajiem attiecīgajiem kurināmā daudzumiem un kurināmo struktūras zemāko siltumspēju (NCV);

e)

elektroenerģijas daudzumi;

f)

starp iekārtām pārvietotā CO2 daudzumi;

g)

no ārpus iekārtas saņemto prekursoru daudzumi un to attiecīgie parametri, piemēram, izcelsmes valsts, izmantotais ražošanas veids, īpatnējās tiešās un netiešās emisijas, oglekļa cena, kas jāmaksā;

h)

parametri, kas attiecas uz maksājamo oglekļa cenu;

43)

“minimālās prasības” ir monitoringa metodes, saskaņā ar kurām izmanto minimālus atļautos pasākumus datu noteikšanai, lai rezultātā iegūtu emisiju datus, kas ir pieņemami Regulas (ES) 2023/956 mērķim;

44)

“ieteicamie uzlabojumi” ir monitoringa metodes, kas ir pierādīti līdzekļi, kā nodrošināt, lai dati būtu precīzāki vai mazāk pakļauti kļūdām nekā tikai minimālo prasību piemērošanas gadījumā, un kurus var izvēlēties brīvprātīgi;

45)

“nepatiess apgalvojums” ir operatora ziņoto datu trūkums, sagrozījums vai kļūda, neņemot vērā mērījumiem un laboratorijas analīzēm pieļaujamo nenoteiktību;

46)

“būtiski nepatiess apgalvojums” ir nepatiess apgalvojums, kas pēc verificētāja atzinuma atsevišķi vai kopā ar citiem nepatiesiem apgalvojumiem pārsniedz būtiskuma līmeni vai varētu ietekmēt kompetentās iestādes attieksmi pret operatora ziņojumu;

47)

“pienācīga pārliecība” ir augsta, bet ne absolūta pārliecība, kas apstiprinoši izteikta verifikācijas atzinumā, par to, ka verificējamais operatora ziņojums nesatur būtiski nepatiesus apgalvojumus;

48)

“atbilstīga monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēma” ir monitoringa, ziņošanas vai verificēšanas sistēmas, ja iekārta ir uzstādīta oglekļa cenas noteikšanas sistēmas vajadzībām, vai obligātās emisiju monitoringa sistēmas, vai emisiju monitoringa sistēma pie iekārtas, kas var ietvert verificēšanu, ko veic akreditēts verificētājs, atbilstīgi šīs regulas 4. panta 2. punktam.

2.   APKOPOTO PREČU KATEGORIJU KN KODU KARTĒŠANA

Šī pielikuma 1. tabulā ir definētas apkopoto preču kategorijas katram KN kodam, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā. Šīs kategorijas tiek lietotas nolūkā definēt ražošanas procesu sistēmas robežas iegulto emisiju noteikšanai atbilstoši Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajām precēm.

1. tabula

Apkopoto preču kategoriju KN kodu kartēšana

KN kods

Apkopoto preču kategorija

Siltumnīcefekta gāzes

Cements

 

 

2507 00 80 – citādi kaolīnmāli

Kalcinēts māls

Oglekļa dioksīds

2523 10 00 – cementa klinkeri

Cementa klinkers

Oglekļa dioksīds

2523 21 00 – baltais portlandcements, mākslīgi iekrāsots vai nekrāsots

2523 29 00 – citāds portlandcements

2523 90 00 – citi hidrauliskie cementi

Cements

Oglekļa dioksīds

2523 30 00 – aluminātcements

Aluminātcements

Oglekļa dioksīds

Elektroenerģija

 

 

2716 00 00 – elektriskā enerģija

Elektroenerģija

Oglekļa dioksīds

Mēslošanas līdzekļi

 

 

2808 00 00 – slāpekļskābe; sulfoslāpekļskābes

Slāpekļskābe

Oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds

3102 10 – urīnviela, arī ūdens šķīdumā

Urīnviela

Oglekļa dioksīds

2814 – bezūdens amonjaks vai amonjaka ūdens šķīdums

Amonjaks

Oglekļa dioksīds

2834 21 00 – kālija nitrāti

3102 – minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi

izņemot 3102 10 (urīnviela)

3105 – minerālie vai ķīmiskie mēslojumi, kas satur divus vai trīs barojošus elementus: slāpekli, fosforu, kāliju; citi mēslošanas līdzekļi

Izņēmumi: 3105 60 00 – minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus mēslojuma elementus – fosforu un kāliju

Kombinētie mēslošanas līdzekļi

Oglekļa dioksīds un slāpekļa oksīds

Dzelzs un tērauds

 

 

2601 12 00 – aglomerētas dzelzsrūdas un koncentrāti, izņemot apdedzināto dzelzs pirītu

Aglomerēta rūda

Oglekļa dioksīds

7201 – pārstrādes čuguns un spoguļčuguns lietņos, bluķos un citās pirmformās

Šeit var būt ietverti daži produkti ar 7205 kodu (pārstrādes čuguna, spoguļčuguna, dzelzs vai tērauda granulas un pulveris)

Pārstrādes čuguns

Oglekļa dioksīds

7202 1 – feromangāns

FeMn

Oglekļa dioksīds

7202 4 – ferohroms

FeCr

Oglekļa dioksīds

7202 6 – feroniķelis

FeNi

Oglekļa dioksīds

7203 – dzelzsrūdas tiešās reducēšanas feroprodukti un pārējie porainie feroprodukti gabalos, saspiesti bumbiņās vai līdzīgās formās

TRD

Oglekļa dioksīds

7206 – dzelzs un neleģētais tērauds, lietņos vai citās pirmformās (izņemot dzelzi, kas minēta pozīcijā 7203 )

7207 – dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti

7218 – nerūsējošais tērauds lietņos vai citās pirmformās; nerūsējošā tērauda pusfabrikāti

7224 – citāds leģētais tērauds lietņos vai citās pirmformās; pārējo leģēto tēraudu pusfabrikāti

Neapstrādāts tērauds

Oglekļa dioksīds

7205 – pārstrādes čuguna, spoguļčuguna, dzelzs vai tērauda granulas un pulveris (ja nav ietverts pārstrādes čuguna kategorijā)

7208 – plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600  mm vai vairāk, karsti velmēti, neplaķēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma

7209 – plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600  mm vai vairāk, auksti velmēti (presēti aukstā stāvoklī), neplaķēti, bez galvaniska vai cita pārklājuma

7210 – plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600  mm vai vairāk, plakēti, ar elektrolītisku vai citu pārklājumu

7211 – plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi, ar platumu mazāk nekā 600  mm, neplakēti, bez elektrolītiska vai cita pārklājuma

7212 – plakani dzelzs un neleģētā tērauda velmējumi, ar platumu mazāk nekā 600  mm, plakēti, ar elektrolītisku vai citu pārklājumu

7213 – stieņi, karsti velmēti, brīvi tītos saišķos, no dzelzs vai neleģētā tērauda

7214 – citādi dzelzs un neleģētā tērauda stieņi, bez turpmākas apstrādes pēc kalšanas, karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai karstās presēšanas, taču ieskaitot pēc velmēšanas liektus stieņus

7215 – pārējie dzelzs un neleģētā tērauda stieņi

7216 – dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

7217 – dzelzs vai neleģētā tērauda stieples

7219 – plakani nerūsējošā tērauda velmējumi ar platumu 600  mm vai vairāk

7220 – plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, ar platumu mazāk nekā 600  mm

7221 – nerūsējošā tērauda stieņi, karsti velmēti, brīvi tītos saišķos

7222 – citi nerūsējošā tērauda stieņi; leņķi, fasonprofili un speciālie profili no nerūsējošā tērauda

7223 – nerūsējošā tērauda stieples

7225 – plakani citādu leģēto tēraudu velmējumi ar platumu 600  mm vai vairāk

7226 – plakani pārējo leģēto tēraudu velmējumi, ar platumu mazāk nekā 600  mm

7227 – karsti velmēti citu leģēto tēraudu stieņi brīvi tītos saišķos

7228 – citu leģēto tēraudu stieņi; citu leģēto tēraudu leņķi, fasonprofili un speciālie profili; dobi leģētā un neleģētā tērauda stieņi

7229 – citu leģēto tēraudu stieples

7301 – dzelzs vai tērauda rievkonstrukcijas, urbtas vai neurbtas, perforētas vai neperforētas, monolītas vai izgatavotas no saliktiem elementiem; metināti dzelzs vai tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili;

7302 – dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, pārmiju stieņi un citādi šķērssavienojumi, gulšņi, uzliktņi, paliktņi, ķīļi, balstpaliktņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņi un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai

7303 – caurules, caurulītes un dobie profili, no čuguna

7304 – dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda bezšuvju caurules, caurulītes un dobie profili:

7305 – citas dzelzs vai tērauda caurules un caurulītes (piemēram, metinātas, kniedētas vai tamlīdzīgi sastiprinātas) ar apaļu šķērsgriezumu, kura ārējais diametrs pārsniedz 406,4  mm

7306 – citādi dzelzs vai tērauda cauruļvadi, caurules, caurulītes un dobie profili (piemēram, ar vaļējo šuvi vai metināti, kniedēti vai citādi sastiprināti)

7307 – dzelzs vai tērauda piederumi caurulēm vai caurulītēm (piemēram, savienojumi, līkumi, uzmavas)

7308 – metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tiltus un to sekcijas, slūžu vārtus, torņus, režģu konstrukcijas, jumtus, jumta konstrukcijas, durvis un logus un to rāmjus, durvju sliekšņus, slēģus, balustrādes, balstus un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās;

7309 – dzelzs vai tērauda tvertnes, cisternas, rezervuāri un tamlīdzīgas tilpnes jebkuru materiālu (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300  l, ar apšuvumu vai siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma:

7310 – dzelzs vai tērauda cisternas, mucas, cilindri, kannas, kastes un tamlīdzīgas tilpnes jebkura materiāla (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību ne vairāk kā 300  l, ar apšuvumu vai bez tā, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma:

7311 – dzelzs vai tērauda tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei

7318 – dzelzs vai tērauda skrūves, bultskrūves, uzgriežņi, kokskrūves, ieskrūvējamie āķi, kniedes, ierievji, šķelttapas, paplākšņi (ieskaitot atsperplāksnes) un tamlīdzīgi izstrādājumi:

7326 – citādi dzelzs vai tērauda izstrādājumi

Dzelzs un tērauda izstrādājumi

Oglekļa dioksīds

Alumīnijs

 

 

7601 – neapstrādāts alumīnijs

Neapstrādāts alumīnijs

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

7603 – alumīnija pulveri un plēksnes

7604 – alumīnija stieņi un profili

7605 – alumīnija stieple

7606 – alumīnija plātnes, loksnes un sloksnes, kas ir biezākas par 0,2  mm

7607 – alumīnija folija (spiesta vai nespiesta, uz papīra, kartona, plastmasas vai tamlīdzīgu materiālu pamatnes vai bez pamatnes), ar biezumu (neskaitot jebkuru pamatni) ne vairāk kā 0,2  mm

7608 – alumīnija caurules un caurulītes

7609 00 00 – alumīnija cauruļu savienotājelementi (piemēram, savienojumi, leņķa gabali, uzmavas)

7610 – alumīnija konstrukcijas (izņemot saliekamās būvkonstrukcijas, kas minētas pozīcijā 9406 ) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, piloni, režģu masti, jumta pārsegumi, būvkopnes, durvis, logi un to rāmji, durvju sliekšņi, margas, balsti un kolonnas); alumīnija plāksnes, stieņi, profili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās;

7611 00 00 – alumīnija cisternas, tvertnes, kubli un tamlīdzīgas tilpnes no alumīnija jebkuras vielas (izņemot saspiestu vai sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300  l, ar apšuvumu vai bez tā, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma

7612 – alumīnija cisternas, mucas, trumuļi, kastes un tamlīdzīgas tilpnes (ieskaitot neizjaucamas vai saliekamas cilindriskas tilpnes) jebkuras vielas (izņemot saspiestu vai sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību ne vairāk kā 300  l, ar apdari vai bez tās, ar siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma

7613 00 00 – alumīnija tilpnes saspiestai vai sašķidrinātai gāzei

7614 – alumīnija stiepļu vijumi, troses, pītas lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas

7616 – citādi alumīnija izstrādājumi

Alumīnija izstrādājumi

Oglekļa dioksīds un perfluorogļūdeņraži

Ķīmiskās vielas

 

 

2804 10 000 – ūdeņradis

Ūdeņradis

Oglekļa dioksīds

3.   RAŽOŠANAS VEIDI, SISTĒMAS ROBEŽAS UN ATTIECĪGIE PREKURSORI

3.1.   Starpnozaru noteikumi

Lai noteiktu preču darbības līmeni (saražoto daudzumu), ko izmanto kā saucēju 50. un 51. vienādojumā (III pielikuma F.1. iedaļa), piemēro III pielikuma F.2. iedaļā sniegtos monitoringa noteikumus.

Ja vienā iekārtā izmanto vairākus ražošanas veidus, lai ražotu preces, kas ietilpst vienā KN kodā, un ja šiem ražošanas veidiem piešķir atsevišķus ražošanas procesus, šajās precēs iegultās emisijas aprēķina atsevišķi katram ražošanas veidam.

Attiecībā uz tiešo emisiju monitoringu veic visu ar ražošanas procesu saistīto emisijas avotu un avota plūsmu monitoringu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā īpašās prasības, kas noteiktas šā pielikuma 3.2.–3.19. iedaļā, un III pielikumā izklāstītos noteikumus.

Ja izmanto CO2 uztveršanu, piemēro III pielikuma B.8.2. iedaļas noteikumus.

Attiecībā uz netiešo emisiju monitoringu nosaka katra ražošanas procesa kopējo elektroenerģijas patēriņu sistēmas robežās, kas definētas attiecīgi saskaņā ar šā pielikuma 3.2.–3.19. iedaļu un III pielikuma A.4. iedaļu. Attiecīgo elektroenerģijas emisijas faktoru nosaka saskaņā ar III pielikuma D.2. iedaļu.

Ja ir noteikti attiecīgie prekursori, tie attiecas uz atbilstošajām apkopoto preču kategorijām.

3.2.   Kalcinēts māls

3.2.1.   Īpašie noteikumi

Māliem ar KN kodu 2507 00 80, kas nav kalcinēti, piešķirtās iegultās emisijas ir nulle. Tie ir jāiekļauj OIM ziņojumā, bet netiek prasīta papildu informācija no māla ražotāja. Turpmākie noteikumi attiecas tikai uz māliem, kas iekļauti šajā KN kodā un kas ir kalcinēti.

3.2.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz kalcinēto mālu tiešo emisiju monitorings ietver:

visus procesus, kas tieši vai netieši saistīti ar ražošanas procesiem, piemēram, izejmateriāla sagatavošana, sajaukšana, kaltēšana un kalcinēšana, un dūmgāzu attīrīšana,

CO2 emisijas no kurināmā sadedzināšanas, kā arī attiecīgā gadījumā no izejmateriālu sadedzināšanas.

Attiecīgie prekursori: nav.

3.3.   Cementa klinkers

3.3.1.   Īpaši noteikumi

Pelēkais un baltais cementa klinkers netiek nošķirti.

3.3.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz cementa klinkeru tiešo emisiju monitorings ietver:

izejmateriālu sastāvā esošā kaļķakmens un citu karbonātu kalcinēšanu, apdedzināšanas krāšņu konvencionālo fosilo kurināmo, apdedzināšanas krāšņu alternatīvos fosilā kurināmā veidus un izejmateriālus, apdedzināšanas krāšņu biomasas kurināmo (biomasas atkritumus), kurināmo, kas nav apdedzināšanas krāšņu kurināmais, nekarbonātu kaļķakmens un slānekļu oglekļa saturu vai alternatīvus izejmateriālus, piemēram, vieglos pelnus, ko izmanto malto izejmateriālu maisījumā krāsnī, un dūmgāzu attīrīšanai skruberī izmantotos izejmateriālus.

Piemēro papildu noteikumus, kas sniegti III pielikuma B.9.2. sadaļā.

Attiecīgie prekursori: nav.

3.4.   Cements

3.4.1.   Īpaši noteikumi

Nav.

3.4.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz cementu tiešo emisiju monitorings ietver:

visas CO2 emisijas no kurināmā sadedzināšanas attiecīgā gadījumā materiālu žāvēšanai.

Attiecīgie prekursori:

cementa klinkers;

kalcinēts māls, ja to izmanto procesā.

3.5.   Aluminātcements

3.5.1.   Īpaši noteikumi

Nav.

3.5.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz aluminātcementu tiešo emisiju monitorings ietver:

visas CO2 emisijas no kurināmā sadedzināšanas, kas tieši vai netieši saistīta ar procesu,

attiecīgā gadījumā procesa emisijas no karbonātiem izejmateriālos un dūmgāzu attīrīšana.

Attiecīgie prekursori: nav.

3.6.   Ūdeņradis

3.6.1.   Īpaši noteikumi

Izvērtē tikai tīra ūdeņraža vai amonjaka ražošanā izmantojamo ūdeņraža un slāpekļa maisījumu ražošanu. Neietver sintēzes gāzes vai ūdeņraža ražošanu rafinētājos vai organisko ķīmisko vielu iekārtās, ja ūdeņradi izmanto tikai šajās ražotnēs un neizmanto Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitīto preču ražošanai.

3.6.2.   Ražošanas veidi

3.6.2.1.   Tvaika riformings un daļēja oksidācija

Attiecībā uz ražošanas veidiem tiešo emisiju monitorings ietver:

visus procesus, kas tieši vai netieši ir saistīti ar ūdeņraža ražošanu, un dūmgāzu attīrīšanu,

visi kurināmie, ko izmanto ūdeņraža ražošanas procesā, neatkarīgi no to enerģētiskās vai neenerģētiskās izmantošanas, un kurināmie, ko izmanto citos sadedzināšanas procesos, tostarp karstā ūdens vai tvaika ražošanai.

Attiecīgie prekursori: nav.

3.6.2.2.   Ūdens elektrolīze

Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings attiecīgā gadījumā ietver:

visas emisijas no kurināmā izmantošanas, kas tieši vai netieši saistīta ar ūdeņraža ražošanas procesu, un no dūmgāzu attīrīšanas.

Netiešās emisijas: ja ir apstiprinājums, ka saražotais ūdeņradis atbilst Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2023/1184 (1), attiecībā uz elektroenerģiju var izmantot emisijas faktoru, kas ir nulle. Visos citos gadījumos piemēro noteikumus par netiešajām iegultajām emisijām (III pielikuma D iedaļa).

Attiecīgie prekursori: nav.

Emisiju attiecināšana uz produkciju: ja kā blakusprodukts saražotais skābeklis tiek izlaists, visas ražošanas procesa emisijas attiecina uz ūdeņradi; ja blakusproduktu skābekli izmanto citos ražošanas procesos iekārtā vai pārdod un ja tiešās un netiešās emisijas nav vienādas ar nulli, ražošanas procesa emisijas attiecina uz ūdeņradi, pamatojoties uz molāro attiecību, izmantojot šādu vienādojumu:

Formula
(1. vienādojums)

kur

Formula

ir tiešās vai netiešās emisijas, kas attiecinātas uz pārskata periodā saražoto ūdeņradi, tonnās CO2;

Em total

ir visa ražošanas procesa tiešās vai netiešās emisijas pārskata periodā, izteiktas tonnās CO2;

Formula

ir pārskata periodā pārdotā vai iekārtā izmantotā skābekļa masa tonnās;

Formula

ir pārskata periodā saražotā skābekļa masa tonnās;

Formula

ir pārskata periodā saražotā ūdeņraža masa tonnās;

Formula

ir O2 molmasa (31,998 kg/kmol) un

Formula

ir H2 molmasa (2,016 kg/kmol);

3.6.2.3.   Sārmu metālu hlorīdu elektrolīze un hlorātu ražošana

Attiecībā uz šiem ražošanas veidiem tiešo emisiju monitorings attiecīgā gadījumā ietver:

visas emisijas no kurināmā izmantošanas, kas tieši vai netieši saistīta ar ūdeņraža ražošanas procesu, un no dūmgāzu attīrīšanas.

Netiešās emisijas: ja ir apstiprinājums, ka saražotais ūdeņradis atbilst Komisijas Deleģētajai regulai (ES) 2023/1184 (1), attiecībā uz elektroenerģiju var izmantot emisijas faktoru, kas ir nulle. Visos citos gadījumos piemēro noteikumus par netiešajām iegultajām emisijām (III pielikuma D iedaļa).

Attiecīgie prekursori: nav.

Emisiju attiecināšana uz produkciju: tā kā šajā ražošanas procesā ūdeņradis ir uzskatāms par blakusproduktu, tikai visa procesa molāro attiecību attiecina uz to ūdeņraža daļu, kas pārdota vai izmantota kā prekursors iekārtā. Ja tiešās un netiešās emisijas nav vienādas ar nulli, ražošanas procesa emisijas attiecina uz izmantoto vai pārdoto ūdeņradi, izmantojot šādus vienādojumus:

Sārmu metālu hlorīdu elektrolīze:

Formula
(2. vienādojums)

Nātrija hlorāta ražošana:

Formula
(3. vienādojums)

kur

Formula

ir tiešās vai netiešās emisijas, kas attiecinātas uz pārskata periodā kā prekursoru pārdoto vai izmantoto ūdeņradi, tonnās CO2;

Em total

ir ražošanas procesa tiešās vai netiešās emisijas pārskata periodā, izteiktas tonnās CO2;

Formula

ir ūdeņraža masa tonnās, kas pārskata periodā pārdots vai izmantots iekārtā kā prekursors;

Formula

ir pārskata periodā saražotā ūdeņraža masa tonnās;

Formula

ir pārskata periodā saražotā hlora masa tonnās;

m NaOH,prod

ir pārskata periodā saražotā nātrija hidroksīda (kaustiskā soda) masa tonnās, kas aprēķināta kā 100 % NaOH;

Formula

ir pārskata periodā saražotā nātrija hlorāta masa tonnās, aprēķināta kā 100 % NaClO3;

Formula

ir H2 molmasa (2,016 kg/kmol);

Formula

ir Cl2 molmasa (70,902 kg/kmol);

M NaOH

ir NaOH molmasa (39,997 kg/kmol) un

Formula

ir NaClO3 molmasa (106,438 kg/kmol).

3.7.   Amonjaks

3.7.1.   Īpaši noteikumi

Bezūdens amonjaku un amonjaka ūdens šķīdumu ziņo kopā kā 100 % amonjaku.

Ja no amonjaka ražošanas CO2 izmanto kā izejvielu urīnvielas un citu ķīmisko vielu ražošanai, piemēro III pielikuma B.8.2. iedaļas b) punktu. Ja saskaņā ar minēto iedaļu ir pieļaujama CO2 atskaitīšana un ja tādējādi tiktu panāktas negatīvas amonjakā iegultās īpatnējās tiešās emisijas, šīs amonjakā iegultās īpatnējās tiešās emisijas ir nulle.

3.7.2.   Ražošanas veidi

3.7.2.1.   Hābera–Boša process ar dabasgāzes vai biogāzes tvaika riformingu

Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:

visus kurināmos, kas tieši vai netieši ir saistīti ar amonjaka ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai,

veic visu kurināmo monitoringu, neatkarīgi no tā, vai tos izmanto kā enerģētisku vai neenerģētisku ielaidi.

Ja izmanto biogāzi, ir jāpiemēro III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi.

Ja procesam pievieno ūdeņradi no citiem ražošanas veidiem, uzskatāms, ka tas ir prekursors, kam ir savas iegultās emisijas.

Attiecīgie prekursori: atsevišķi ražots ūdeņradis, ja to izmanto procesā.

3.7.2.2.   Hābera–Boša process ar ogļu vai citu kurināmo gazificēšanu

Šo veidu piemēro, ja ūdeņradi ražo, gazificējot ogles, naftas pārstrādes procesa kurināmos vai citas fosilās izejvielas. Ielaides materiāli var būt biomasa, attiecībā uz kuru ir jāņem vērā III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi.

Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:

visus kurināmos, kas tieši vai netieši ir saistīti ar amonjaka ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai,

katrai kurināmā ielaidei veic monitoringu kā vienai kurināmā plūsmai, neatkarīgi no tā, vai to izmanto kā enerģētisku vai neenerģētisku ielaidi.

Ja procesam pievieno ūdeņradi no citiem ražošanas veidiem, uzskatāms, ka tas ir prekursors, kam ir savas iegultās emisijas.

Attiecīgie prekursori: atsevišķi ražots ūdeņradis, ja to izmanto procesā.

3.8.   Slāpekļskābe

3.8.1.   Īpaši noteikumi

Veic saražotās slāpekļskābes apjoma monitoringu un ziņo kā 100 % slāpekļskābi.

3.8.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz slāpekļskābi tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 no visiem kurināmajiem, kas tieši vai netieši ir saistīti ar slāpekļskābes ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai,

N2O emisijas no visiem avotiem, kas emitē N2O ražošanas procesā, tostarp attīrītās un neattīrītās emisijas. Monitoringā neiekļauj N2O emisijas no kurināmā sadedzināšanas.

Attiecīgie prekursori: amonjaks (kā 100 % amonjaks).

3.9.   Urīnviela

3.9.1.   Īpaši noteikumi

Ja CO2, kas izmantots urīnvielas ražošanā, ir iegūts no amonjaka ražošanas, to uzskaita tādējādi, ka atņem no amonjakā iegultajām emisijām kā urīnvielas prekursoru, ja šā pielikuma 3.7. iedaļā šāda atņemšana ir atļauta. Savukārt, ja amonjaka ražošanā tiešās fosilā CO2 emisijas nav izmantotas kā prekursors, izmantoto CO2 var atskaitīt no CO2 ražojošās iekārtas tiešajām emisijām, ar nosacījumu, ka deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3.b punktu, urīnvielas ražošana ir definēta kā gadījums, kad CO2 tiek pastāvīgi ķīmiski piesaistīts un tas nenonāk atmosfērā normālos lietošanas apstākļos, tostarp veicot normālas darbības pēc produkta kalpošanas laika beigām. Ja šādas atskaitīšanas rezultātā tiktu panāktas negatīvas urīnvielā iegultās īpatnējās tiešās emisijas, šīs urīnvielā iegultās īpatnējās tiešās emisijas ir nulle.

3.9.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz urīnvielu tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 no visiem kurināmajiem, kas tieši vai netieši ir saistīti ar urīnvielas ražošanu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai.

Ja CO2 tiek saņemts no citas iekārtas kā procesa ielaides materiāls, saņemtais un urīnvielā nepiesaistītais CO2 ir uzskatāms par emisiju, ja nav jau ieskaitīts kā emisija no iekārtas, kurā CO2 tika saražots, saskaņā ar atbilstīgo monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu.

Attiecīgie prekursori: amonjaks (kā 100 % amonjaks).

3.10.   Kombinētie mēslošanas līdzekļi

3.10.1.   Īpaši noteikumi

Šī iedaļa ir piemērojama visu veidu slāpekli saturošu mēslošanas līdzekļu ražošanai, tostarp amonija nitrāta, kalcija-amonija nitrāta, amonija sulfāta, amonija fosfātu, urīnvielas un amonija nitrāta šķīdumu, kā arī slāpekļa-fosfora (NP), slāpekļa-kālija (NK) un slāpekļa-fosfora-kālija (NPK) mēslošanas līdzekļu ražošanai. Ir iekļautas visu veidu darbības, piemēram, sajaukšana, neitralizācija, granulēšana, cietināšana, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta fiziska sajaukšana vai ķīmiska reakcija.

Dažādu galaproduktā ietilpstošo slāpekļa savienojumu daudzumu reģistrē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1009 (2)):

N saturu kā amoniju (NH4 +),

N saturu kā nitrātu (NO3 ),

N saturu kā urīnvielu,

N saturu citās (organiskās) formās.

Šajā apkopoto preču kategorijā ietilpstošo ražošanas procesu tiešās un netiešās emisijas var noteikt visam pārskata periodam un attiecināt proporcionāli uz visiem kombinētajiem mēslošanas līdzekļiem uz tonnu galaprodukta. Katrai mēslošanas līdzekļu kategorijai iegultās emisijas aprēķina atsevišķi, ņemot vērā attiecīgo izmantoto prekursoru masu un piemērojot vidējās iegultās emisijas pārskata periodā katram no prekursoriem.

3.10.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 no visiem kurināmajiem, kas tieši vai netieši saistīti ar mēslošanas līdzekļu ražošanu, piemēram, kurināmajiem, kas izmantoti žāvētājos un ielaides materiālu sildīšanai, un materiālus, kas izmantoti dūmgāzu attīrīšanai.

Attiecīgie prekursori:

amonjaks (kā 100 % amonjaks), ja to izmanto procesā,

slāpekļskābe (kā 100 % slāpekļskābe), ja to izmanto procesā,

urīnviela, ja to izmanto procesā,

kombinētie mēslošanas līdzekļi (jo īpaši amoniju vai nitrātu saturoši sāļi), ja tos izmanto procesā.

3.11.   Aglomerēta rūda

3.11.1.   Īpaši noteikumi

Šajā apkopoto preču kategorijā ietilpst visu veidu dzelzsrūdas granulu ražošana (granulu pārdošanai, kā arī tiešai izmantošanai pašā iekārtā) un aglomerāta ražošana. Ciktāl ir piemērojams KN kods 2601 12 00, var ietilpt arī dzelzsrūdas, kas izmantotas kā prekursori ferohromam (FeCr), feromangānam (FeMn) vai feroniķelim (FeNi).

3.11.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz aglomerētu rūdu tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām,

CO2 no visiem kurināmajiem, tostarp koksa, atlikumgāzēm, piemēram, koksēšanas krāšņu gāzes, domnas gāzes vai konvertera gāzes; kas tieši vai netieši ir saistītas ar ražošanas procesu, un materiālus, ko izmanto dūmgāzu attīrīšanai;

Attiecīgie prekursori: nav.

3.12   FeMn (feromangāns), FeCr (ferohroms) un FeNi (feroniķelis)

3.12.1.   Īpaši noteikumi

Šajā procesā ietilpst tikai KN koda 7202 1, 7202 4 un 7202 6 sakausējumu ražošana. Neietilpst citi dzelzs materiāli, kuros ir būtisks sakausējuma saturs, piemēram, spoguļčuguns. NPI (niķeli saturošs pārstrādes čuguns) ietilpst, ja niķeļa saturs ir lielāks par 10 %.

Ja atlikumgāzes vai citas dūmgāzes tiek emitētas bez attīrīšanas, uzskatāms, ka atlikumgāzēs esošais CO ir CO2 emisiju molārais ekvivalents.

3.12.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz FeMn, FeCr un FeNi tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 emisijas, kas radušās kurināmā ielaides rezultātā, neatkarīgi no tā vai kurināmais izmantots enerģētiskai vai neenerģētiskai lietošanai,

CO2 emisijas no procesa ielaides materiāliem, piemēram, kaļķakmens, un no dūmgāzu attīrīšanas,

CO2 emisijas no elektrodu vai elektroda pastu patēriņa,

oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

Attiecīgie prekursori: aglomerēta rūda, ja to izmanto procesā.

3.13.   Pārstrādes čuguns

3.13.1.   Īpaši noteikumi

Šajā apkopoto preču kategorijā ietilpst neleģēts čuguns no domnām, kā arī sakausējumu saturošs pārstrādes čuguns (piemēram, spoguļčuguns) neatkarīgi no fizikālās formas (piemēram, lietņi, granulas). NPI (niķeli saturošs pārstrādes čuguns) ietilpst, ja niķeļa saturs ir mazāks par 10 %. Integrētajās tērauda ražotnēs šķidrais pārstrādes čuguns (“karstais metāls”), ko tieši padod uz skābekļa konverteru, ir produkts, kas nošķir pārstrādes čuguna ražošanas procesu no neapstrādāta tērauda ražošanas procesa. Ja no iekārtas pārstrādes čugunu nepārdod vai nenodod uz citām iekārtām, nav vajadzības atsevišķi veikt pārstrādes čuguna ražošanas emisiju monitoringu. Var definēt kopīgu ražošanas procesu, kurā ietilpst neapstrādāta tērauda izgatavošana un, ņemot vērā III pielikuma A.4. iedaļas noteikumus, turpmāko pakārtoto ražošanu.

3.13.2.   Ražošanas veidi

3.13.2.1.   Domna

Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 no kurināmajiem un reducējošajiem aģentiem, piemēram, koksa, koksa pelniem, oglēm, degeļļām, plastmasas atkritumiem, dabasgāzes, koksnes atkritumiem, kokoglēm, kā arī no atlikumgāzēm, piemēram, koksēšanas krāšņu gāzes, domnas gāzes vai konvertera gāzes,

ja izmanto biomasu, ir jāņem vērā III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi,

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai,

oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

Attiecīgie prekursori:

aglomerēta rūda,

pārstrādes čuguns vai tieši reducēta dzelzs (TRD) no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā,

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā,

ūdeņradis, ja to izmanto procesā.

3.13.2.2.   Reducēšana kausējot

Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 no kurināmajiem un reducējošajiem aģentiem, piemēram, koksa, koksa pelniem, oglēm, degeļļām, plastmasas atkritumiem, dabasgāzes, koksnes atkritumiem, kokoglēm, procesa atlikumgāzēm vai konvertera gāzes,

ja izmanto biomasu, ir jāņem vērā III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi,

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai,

oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

Attiecīgie prekursori:

aglomerēta rūda,

pārstrādes čuguns vai tieši reducēta dzelzs (TRD) no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā,

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā,

ūdeņradis, ja to izmanto procesā.

3.14.   TRD (tieši reducēta dzelzs)

3.14.1.   Īpaši noteikumi

Ir definēts tikai viens ražošanas veids, lai arī var izmantot dažādas tehnoloģijas, kurās izmanto atšķirīgas kvalitātes rūdas, kurām var būt nepieciešama granulēšana vai aglomerēšana, un dažādus reducējošos aģentus (dabasgāzi, dažādus fosilos kurināmos vai biomasu, ūdeņradi). Tāpēc būtiski var būt prekursori aglomerēta rūda vai ūdeņradis. Būtiski var būt tādi produkti kā poraina dzelzs, karsti briketēta dzelzs (KBD) vai citu veidu tieši reducēta dzelzs, tostarp TRD, ko nekavējoties padod elektriskā loka krāsnīs vai citos pakārtotajos procesos.

Ja no iekārtas TRD nepārdod vai nenodod uz citām iekārtām, nav vajadzības atsevišķi veikt TRD ražošanas emisiju monitoringu. Var izmantot kopīgu ražošanas procesu, kurā ietilpst tērauda izgatavošana un, ņemot vērā III pielikuma A.4. iedaļas noteikumus, turpmāko pakārtoto ražošanu.

3.14.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 no kurināmajiem un reducējošajiem aģentiem, piemēram, dabasgāzes, degeļļām, procesa atlikumgāzēm vai konvertera gāzes,

ja izmanto biogāzi vai citu veidu biomasu, ir jāņem vērā III pielikuma B.3.3. iedaļas noteikumi,

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai,

oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

Attiecīgie prekursori:

aglomerēta rūda, ja to izmanto procesā,

ūdeņradis, ja to izmanto procesā,

pārstrādes čuguns vai tieši reducēta dzelzs (TRD) no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā,

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā.

3.15.   Neapstrādāts tērauds

3.15.1.   Īpaši noteikumi

Sistēmas robežas aptver visas darbības un vienības, kas nepieciešamas neapstrādāta tērauda ieguvei:

ja process sākas no sakarsēta metāla (šķidra pārstrādes čuguna), sistēmas robežas aptver pamata skābekļa konverteru, degazēšanu vakuumā, sekundāro metalurģiju, dekarbonizāciju ar argona–skābekļa maisījumu/dekarbonizāciju vakuumā ar skābekli, nepārtraukto liešanu vai liešanu lietņos, attiecīgos gadījumos karsto velmēšanu un kalšanu, un visas nepieciešamās palīgdarbības, piemēram, nodošanu, atkārtotu karsēšanu un dūmgāzu attīrīšanu,

ja procesā izmanto elektriskā loka krāsni, sistēmas robežas aptver visas attiecīgās darbības un vienības, piemēram, pašu elektriskā loka krāsni, sekundāro metalurģiju, degazāciju vakuumā, dekarbonizāciju ar argona–skābekļa maisījumu/dekarbonizāciju vakuumā ar skābekli, vienlaidu liešanu vai liešanu lietņos, attiecīgos gadījumos karsto velmēšanu un kalšanu, un visas nepieciešamās palīgdarbības, piemēram, pārvietošanu, izejmateriālu un aprīkojuma karsēšanu, atkārtotu karsēšanu un dūmgāzu attīrīšanu.

Šajā apkopoto preču kategorijā ir iekļauta tikai primārā kastā velmēšana un rupjā šķelšana ar kalšanu, lai iegūtu pusfabrikātus ar KN kodiem 7207, 7218 un 7224. Visi pārējie velmēšanas un kalšanas procesi ir iekļauti apkopoto preču kategorijā “dzelzs un tērauda izstrādājumi”.

3.15.2.   Ražošanas veidi

3.15.2.1   Tērauda ražošana un liešana ar skābekļa konvertoru

Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 no kurināmajiem, piemēram, oglēm, dabasgāzes, degeļļām, atlikumgāzēm (koksēšanas krāšņu gāze, koksēšanas krāšņu gāze vai konvertera gāze) utt.,

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai,

oglekli, ko ievada procesā lūžņu, sakausējumu, grafīta utt. veidā, kā arī oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

Attiecīgie prekursori:

pārstrādes čuguns, TRD, ja to izmanto procesā,

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā,

neapstrādāts tērauds no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā.

3.15.2.2.   Elektriskā loka krāsns

Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 no kurināmajiem, piemēram, oglēm, dabasgāzes, degeļļām, kā arī no atlikumgāzēm (koksēšanas krāšņu gāze, koksēšanas krāšņu gāze vai konvertera gāze),

CO2 no elektrodu un elektroda pastu patēriņa,

CO2 no procesa materiāliem, piemēram, kaļķakmens, magnezīta un citiem karbonātiem vai karbonāta rūdām; materiālus dūmgāzu attīrīšanai,

oglekli, ko ievada procesā, piemēram, lūžņu, sakausējumu un grafīta veidā, kā arī oglekli, kas paliek produktā, kā arī izdedžos vai atkritumos, ņem vērā, izmantojot masas bilances metodi saskaņā ar III pielikuma B.3.2. iedaļu.

Attiecīgie prekursori:

pārstrādes čuguns, TRD, ja to izmanto procesā,

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā,

neapstrādāts tērauds no citām iekārtām vai ražošanas procesiem, ja to izmanto procesā.

3.16.   Dzelzs un tērauda izstrādājumi

3.16.1.   Īpaši noteikumi

Ņemot vērā III pielikuma A.4. iedaļas un šā pielikuma 3.11.–3.15. iedaļas noteikumus, ražošanas procesu attiecībā uz dzelzs un tērauda izstrādājumiem var piemērot šādos gadījumos:

sistēmas robežas aptver visus integrētās tērauda ražotnes posmus, kuri ietilpst pārstrādes čuguna vai TRD, neapstrādāta tērauda, pusfabrikātu, kā arī galīgo tērauda izstrādājumu ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem ražošanā, kā vienu procesu,

sistēmas robežas aptver neapstrādāta tērauda, pusfabrikātu un galīgo tērauda izstrādājumu ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem ražošanu,

sistēmas robežas aptver to galīgo tērauda izstrādājumu ražošanu, kam ir šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītie KN kodi, sākot no neapstrādāta tērauda, pusfabrikātiem vai citiem galīgajiem tērauda izstrādājumiem ar KN kodiem, kas uzskaitīti 2. iedaļā, kuri vai nu saņemti no citām iekārtām, vai arī ražoti tajā pašā iekārtā, bet atsevišķā ražošanas procesā.

Iekārtas ražošanas procesu monitoringā izvairās no dubultas vai nepilnīgas uzskaites. Dzelzs un tērauda izstrādājumu ražošanas procesā ietver šādus ražošanas posmus:

visus ražošanas posmus, kas attiecas uz precēm ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem, kuras ietilpst apkopoto preču kategorijā “dzelzs un tērauda izstrādājumi”, un kas nav jau ietverti atsevišķos pārstrādes čuguna, TRD vai neapstrādāta tērauda ražošanas procesos, kā prasīts šā pielikuma 3.11.–3.15. iedaļā, un kas piemērojami iekārtā,

visus ražošanas posmus, kas piemērojami iekārtā, sākot no neapstrādāta tērauda, tostarp, bet ne tikai: atkārtotu karsēšanu, atkārtotu kausēšanu, liešanu, karsto velmēšanu, auksto velmēšanu, kalšanu, kodināšanu, atkvēlināšanu, satinēšanu, pārklāšanu, galvanizēšanu, stiepļu izstiepšanu, griešanu, metināšanu, apdari.

Attiecībā uz izstrādājumiem, kuros citu materiālu masa ir lielāka par 5 %, piemēram, izolācijas materiāli ar KN kodu 7309 00 30, kā saražoto preču masu norāda tikai dzelzs vai tērauda masu.

3.16.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz dzelzs un tērauda izstrādājumiem tiešo emisiju monitorings ietver:

visas CO2 emisijas no kurināmo sadedzināšanas un procesa emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, kas attiecas uz iekārtā piemērotajiem ražošanas posmiem, tostarp, bet ne tikai: atkārtotu karsēšanu, atkārtotu kausēšanu, liešanu, karsto velmēšanu, auksto velmēšanu, kalšanu, kodināšanu, atkvēlināšanu, satinēšanu, pārklāšanu, galvanizēšanu, stiepļu izstiepšanu, griešanu, metināšanu un dzelzs un tērauda izstrādājumu apdari.

Attiecīgie prekursori:

neapstrādāts tērauds, ja to izmanto procesā,

pārstrādes čuguns, TRD, ja to izmanto procesā,

FeMn, FeCr, FeNi, ja to izmanto procesā,

dzelzs un tērauda izstrādājumi, ja tos izmanto procesā.

3.17.   Neapstrādāts alumīnijs

3.17.1.   Īpaši noteikumi

Šajā apkopoto preču kategorijā ietilpst nesakausēts alumīnijs, kā arī alumīnija sakausējums fizikālā formā, kas ir tipiska neapstrādātiem metāliem, piemēram, lietņi, plāksnes, kluči vai granulas. Integrētajās alumīnija ražotnēs ietilpst arī šķidrs alumīnijs, ko tieši nosūta uz alumīnija izstrādājumu ražošanu. Ja no iekārtas neapstrādātu alumīniju nepārdod vai nenodod uz citām iekārtām, nav vajadzības atsevišķi veikt neapstrādāta alumīnija ražošanas emisiju monitoringu. Var definēt kopīgu ražošanas procesu, kurā ietilpst neapstrādāts alumīnijs un, ņemot vērā III pielikuma A.4. iedaļas noteikumus, turpmākos alumīnija izstrādājumu ražošanas procesus.

3.17.2.   Ražošanas veidi

3.17.2.1.   Primārā (elektrolītiskā) kausēšana

Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 emisijas no elektrodu vai elektroda pastu patēriņa,

CO2 emisijas no izmantotā kurināmā (piemēram, izejmateriālu kaltēšanai un sākotnējai karsēšanai, elektrolīzes šūnu karsēšanai, liešanai nepieciešamajai karsēšanai),

CO2 emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, attiecīgā gadījumā no nātrija karbonāta vai kaļķakmens,

anoda ietekmē radītās perfluorogļūdeņraža emisijas, ko monitorē saskaņā ar III pielikuma B.7. iedaļu.

Attiecīgie prekursori: nav.

3.17.2.2.   Sekundārā liešana (otrreizējā pārstrāde)

Sekundārajā alumīnija liešanā (otrreizējā pārstrādē) kā galveno ielaides materiālu izmanto alumīnija lūžņus. Savukārt, ja pievieno neapstrādātu alumīniju no citiem avotiem, to uzskata par prekursoru. Turklāt, ja šā procesa produktā leģētājelementi ir vairāk par 5 %, produktā iegultās emisijas aprēķina tā, it kā leģētājelementu masa būtu neapstrādāts alumīnijs no primārās kausēšanas.

Attiecībā uz šo ražošanas veidu tiešo emisiju monitorings ietver:

CO2 emisijas no kurināmā, kas izmantots izejmateriālu žāvēšanai un sākotnējai karsēšanai, kas izmantots kausēšanas krāsnīs, lūžņu pirmapstrādē, piemēram, pārklājuma noņemšanā un ateļļošanā, un saistīto atlieku sadedzināšanā, un no kurināmā, kas nepieciešams lietņu, kluču vai plākšņu liešanai,

CO2 emisijas no kurināmajiem, kas izmantoti saistītajās darbībās, piemēram, apdedžu apstrādē un sārņu reģenerācijā,

CO2 emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, attiecīgā gadījumā no nātrija karbonāta vai kaļķakmens.

Attiecīgie prekursori:

neapstrādāts alumīnijs no citiem avotiem, ja izmantots procesā.

3.18.   Alumīnija izstrādājumi

3.18.1.   Īpaši noteikumi

Ņemot vērā III pielikuma A.4. iedaļas un šā pielikuma 3.17. iedaļas noteikumus, ražošanas procesu attiecībā uz alumīnija izstrādājumiem var piemērot šādos gadījumos:

sistēmas robežas aptver visus integrētās alumīnija ražotnes posmus, kas ietilpst neapstrādāta alumīnija līdz pusfabrikātu, kā arī alumīnija izstrādājumu ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem ražošanā, kā vienu procesu,

sistēmas robežas aptver to alumīnija izstrādājumu ražošanu, kam ir šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītie KN kodi, sākot no pusfabrikātiem vai citiem galīgajiem alumīnija izstrādājumiem ar KN kodiem, kas uzskaitīti 2. iedaļā, kuri vai nu saņemti no citām iekārtām, vai arī ražoti tajā pašā iekārtā, bet atsevišķā ražošanas procesā.

Iekārtas ražošanas procesu monitoringā izvairās no dubultas vai nepilnīgas uzskaites. “Alumīnija izstrādājumu” ražošanas procesā ietver šādus ražošanas posmus:

visus ražošanas posmus, kas attiecas uz precēm ar šā pielikuma 2. iedaļā uzskaitītajiem KN kodiem, kuras ietilpst apkopoto preču kategorijā “alumīnija izstrādājumi”, un kas nav jau ietverti atsevišķos neapstrādāta alumīnija ražošanas procesos, kā prasīts šā pielikuma 3.17. iedaļā, un kas piemērojami iekārtā,

visus ražošanas posmus, kas piemērojami iekārtā, sākot no neapstrādāta alumīnija, tostarp, bet ne tikai: atkārtotu karsēšanu, atkārtotu kausēšanu, liešanu, velmēšanu, ekstrudēšanu, kalšanu, pārklāšanu, galvanizēšanu, stiepļu izstiepšanu, griešanu, metināšanu, apdari.

Ja izstrādājumā leģētājelementu masa ir lielāka par 5 %, izstrādājumā iegultās emisijas aprēķina tā, it kā leģētājelementu masa būtu neapstrādāts alumīnijs no primārās kausēšanas.

Attiecībā uz izstrādājumiem, kuros citu materiālu masa ir lielāka par 5 %, piemēram, izolācijas materiāli ar KN kodu 7611 00 00, kā saražoto preču masu norāda tikai alumīnija masu.

3.18.2.   Ražošanas veids

Attiecībā uz alumīnija izstrādājumiem tiešo emisiju monitorings ietver:

visas CO2 emisijas no kurināmā, kas patērēts alumīnija izstrādājumu veidošanas procesos, un dūmgāzu attīrīšanu.

Attiecīgie prekursori:

neapstrādāts alumīnijs, ja to izmanto ražošanas procesā (primāro un sekundāro alumīniju apstrādā atsevišķi, ja dati ir zināmi),

alumīnija izstrādājumi, ja tos izmanto ražošanas procesā.

3.19.   Elektroenerģija

3.19.1.   Īpaši noteikumi

Attiecībā uz elektroenerģiju monitorē un ziņo tikai tiešās emisijas. Elektroenerģijai emisijas faktoru nosaka saskaņā ar III pielikuma D.2. iedaļu.

3.19.2.   Ražošanas veidi

Attiecībā uz elektroenerģiju tiešo emisiju monitorings ietver:

visas emisijas, kas rodas sadedzināšanas procesā, un dūmgāzu attīrīšanas procesa emisijas.

Attiecīgie prekursori: nav.


(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/1184 (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu (OV L 157, 20.6.2023., 11. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp.).


III PIELIKUMS

Noteikumi, kas jāņem vērā, lai noskaidrotu datus tostarp par emisijām iekārtas līmenī, emisijām, kas attiecinātas uz ražošanas procesiem, un precēs iegultajām emisijām

A.   PRINCIPI

A.1.   Vispārējā pieeja

1.

Lai noteiktu Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajās precēs iegultās emisijas, veic šādas darbības:

a)

ražošanas procesus, kas attiecas uz iekārtā ražotajām precēm, nosaka, izmantojot II pielikuma 2. iedaļā definētās apkopoto preču kategorijas, kā arī attiecīgos II pielikuma 3. iedaļā definētos ražošanas veidus un ņemot vērā ražošanas procesu sistēmas robežu nospraušanas noteikumus saskaņā ar šā pielikuma A.4. iedaļu.

b)

Preču ražošanas iekārtas līmenī šīm precēm II pielikumā noteikto siltumnīcefekta gāzu tiešo emisiju monitoringu veic saskaņā ar šā pielikuma B iedaļā sniegtajām metodēm.

c)

Ja izmērāms siltums tiek importēts uz iekārtu, ražots vai patērēts iekārtā vai no tās eksportēts, neto siltuma plūsmu un ar šā siltuma ražošanu saistīto emisiju monitoringu veic saskaņā ar šā pielikuma C iedaļā sniegtajām metodēm.

d)

Ražotajās precēs iegulto netiešo emisiju monitoringa nolūkos attiecīgajos ražošanas procesos veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu saskaņā ar šā pielikuma D.1. iedaļā sniegtajām metodēm. Ja elektroenerģija tiek ražota pašā iekārtā vai, izmantojot avotu ar tiešu tehnisko saiti, veic ar elektroenerģijas ražošanu saistīto emisiju monitoringu, lai noteiktu šīs elektroenerģijas emisijas faktoru. Ja iekārta saņem elektroenerģiju no tīkla, elektroenerģijas emisijas faktoru nosaka saskaņā ar šā pielikuma D.2.3. iedaļu. Monitoringā iekļauj arī elektroenerģiju, kas tiek pārvadīta starp ražošanas procesiem vai eksportēta no iekārtas.

e)

Iekārtās, kurās ir siltuma ražošana un patēriņš, elektroenerģijas ražošana un patēriņš un attiecīgās atlikumgāzu plūsmas, tiešās emisijas ir jāattiecina uz ražošanas procesiem, kas saistīti ar saražotajām precēm, piemērojot šā pielikuma F iedaļā sniegtos noteikumus. Šīs attiecinātās emisijas izmanto, lai aprēķinātu saražotajās precēs iegultās īpatnējās tiešās un netiešās emisijas, piemērojot šā pielikuma F. iedaļu.

f)

Ja II pielikuma 3. iedaļā ir noteikti attiecīgi iekārtās ražoto preču prekursori, kuru rezultātā šīs preces kļūst par “kompleksām precēm”, attiecīgajā prekursorā iegultās emisijas jānosaka saskaņā ar šā pielikuma E. iedaļu un tās pievieno saražotajās kompleksajās precēs iegultajām emisijām, piemērojot šā pielikuma G. iedaļā sniegtos noteikumus. Ja paši prekursori ir kompleksas preces, šo procesu rekursīvi atkārto, līdz prekursoru vairs nav.

2.

Ja operators nevar pienācīgi noteikt faktiskos datus vienai vai vairākām datu kopām, piemērojot šā pielikuma A.3. iedaļā sniegtās metodes, un ja nav citas metodes, kā noslēgt datu iztrūkumus, tas saziņai ar ziņojošajiem deklarētājiem var izmantot Komisijas paziņotās un publiskotās noklusējuma vērtības pārejas periodam saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādā gadījumā pievieno īsu skaidrojumu, kādu iemeslu dēļ netiek izmantoti faktiskie dati.

3.

Monitoringā ietver pārskata periodu tā, lai nodrošinātu, ka maksimāli iespējami netiek pieļauti nereprezentatīvi dati ražošanas procesa īslaicīgu svārstību un datu iztrūkuma dēļ. Parastais pārskata periods ir kalendārais gads. Tomēr operators var izvēlēties šādas alternatīvas:

a)

ja ir pienākums attiecībā uz iekārtu nodrošināt atbilstību atbilstīgajai monitoringa, ziņošanas un verifikācijas sistēmai, var izmantot pārskata periodu, kas noteikts saskaņā ar šo sistēmu, ja tas nav mazāks par trim mēnešiem;

b)

operators izmanto finanšu gadu, ja šis periods nodrošina augstāku datu kvalitāti nekā kalendārais gads.

Precēs iegultās emisijas aprēķina kā izvēlētā pārskata perioda vidējo rādītāju.

4.

Attiecībā uz emisijām, kas rodas ārpus iekārtas robežām un kas ir svarīgas iegulto emisiju aprēķināšanai, izmanto pēdējā pieejamā ziņošanas perioda datus, kas iegūti no ielaides piegādātāja (piemēram, elektroenerģijas, siltuma, prekursora). Emisijas, kuras rodas ārpus iekārtas robežām, ietver:

a)

netiešās emisijas, ja elektroenerģija tiek saņemta no tīkla;

b)

no citām iekārtām importētās elektroenerģijas un siltuma emisijas;

c)

no citām iekārtām saņemtajos prekursoros iegultās tiešās un netiešās emisijas.

5.

Emisiju datus par pilnu pārskata periodu izsaka tonnās CO2e, noapaļojot līdz veselām tonnām.

Visus lielumus, ko izmanto emisiju aprēķināšanai, noapaļo tā, lai ietvertu visus ciparus, kas nozīmīgi emisiju aprēķināšanas un ziņošanas vajadzībām.

Īpatnējās tiešās un netiešās iegultās emisijas izsaka tonnās Co2e uz tonnu preču, noapaļojot līdz zīmīgam ciparam aiz komata, bet ne vairāk kā 5 ciparus aiz komata.

A.2.   Monitoringa principi

Faktisko datu monitoringam iekārtas līmenī un datu kopām, kas nepieciešamas, lai attiecinātu emisijas uz precēm, piemērojami šādi principi.

1.

Pilnīgums. Monitoringa metodika aptver visus parametrus, kas nepieciešami, lai noteiktu iegultās emisijas precēm, kas uzskaitītajām Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā, saskaņā ar šajā pielikumā sniegtajām metodēm un formulām.

a)

Iekārtas līmenī tiešās emisijas ietver sadedzināšanas un procesa emisijas.

b)

Tiešās iegultās emisijas ietver emisijas, kas attiecinātas uz attiecīgo ražošanas procesu saskaņā ar šā pielikuma F. iedaļu, pamatojoties uz tiešajām emisijām iekārtā, emisijām, kas attiecas uz attiecīgajām siltuma plūsmām un uz materiālu plūsmām procesa sistēmas robežās, tostarp attiecīgajā gadījumā uz atlikumgāzēm. Tiešās iegultās emisijas turklāt ietver attiecīgajos prekursoros iegultās tiešās emisijas.

c)

Netiešās emisijas iekārtas līmenī ietver ar elektroenerģijas patēriņu iekārtā saistītās emisijas.

d)

Netiešās iegultās emisijas ietver iekārtā saražoto preču netiešās emisijas un attiecīgajos prekursoros iegultās netiešās emisijas.

e)

Katram parametram izvēlas piemērotu metodi saskaņā ar šā pielikuma A.3. iedaļu, nodrošinot, ka netiek pieļauta ne dubultā uzskaite, ne datu iztrūkumi.

2.

Saskanība un salīdzināmība. Monitorings un ziņošana ir konsekventi un laika gaitā salīdzināmi. Tālab izvēlētās metodes rakstiski norāda monitoringa metodikas dokumentācijā, lai metodes tiktu izmantotas saskanīgi. Metodoloģiju maina tikai tad, ja tam ir objektīvs pamatojums. Attiecīgie iemesli tostarp ir šādi:

a)

mainījusies iekārtas konfigurācija, izmantotā tehnoloģija, ielaides materiāli un kurināmais vai ražotās preces;

b)

jāievieš jauni datu avoti vai monitoringa metodes, jo mainījušies tirdzniecības partneri, kas atbild par monitoringa tehnoloģijā izmantotajiem datiem;

c)

var uzlabot datu pareizību, var vienkāršot datu plūsmas vai var uzlabot kontroles sistēmu.

3.

Pārredzamība. Monitoringa datus, tostarp pieņēmumus, atsauces, darbības datus, emisiju faktorus, aprēķina koeficientus, datus par iegādātajos prekursoros iegultajām emisijām, izmērāma siltuma un elektroenerģijas datus, iegulto emisiju noklusējuma vērtības, informāciju par oglekļa cenu, kas jāmaksā, un visus citus datus, kas ir būtiski saskaņā ar šo pielikumu, iegūst, pieraksta, ievāc, analizē un dokumentē pārredzamā veidā, kas ļauj, tostarp trešām personām, piemēram, akreditētiem verificētājiem reproducēt emisiju datu noteikšanu. Dokumentācijā iekļauj visu metodikas izmaiņu pierakstus.

Pie iekārtas vismaz četrus gadus pēc pārskata perioda beigām tur visu to datu pilnīgus un pārredzamus pierakstus, kas attiecas uz ražotajās precēs iegulto emisiju noteikšanu, tostarp nepieciešamos apliecinošs dokumentus. Šos pierakstus var izpaust ziņojošajam deklarētājam.

4.

Pareizība. Izvēlas tādu monitoringa metodiku, kas nodrošina, ka emisiju noteikšana nav ne sistemātiski, ne apzināti nepareiza. Neprecizitātes avotu identificē un iespēju robežās mazina. Ir jāveic viss iespējamais, lai emisiju aprēķini un mērījumi būtu maksimāli pareizi.

Ja ir radušies vai ja neizbēgami varētu rasties datu iztrūkumi, tos aizstāj ar konservatīvu aplēšu datiem. Emisiju datus sagatavo, pamatojoties uz konservatīvām aplēsēm, tostarp šādos gadījumos:

a)

atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu (CO) aprēķina kā CO2 molāri ekvivalentu daudzumu;

b)

attiecībā uz visām biomasas emisijām masas bilancēs un attiecībā uz pārnesto CO2, ja nav iespējams noteikt biomasas saturu materiālos vai kurināmajā, uzskata, ka emisijas ir no fosilā oglekļa.

5.

Metodoloģijas integritāte. Nodrošina, ka monitoringa metodika ļauj gūt pienācīgu pārliecību par paziņojamo emisiju datu integritāti. Emisijas nosaka, izmantojot šajā pielikumā noteiktas atbilstīgas monitoringa metodikas. Paziņotajos emisijas datos nedrīkst būt būtiski nepatiesi apgalvojumi, jāizvairās no nereprezentatīvu datu izmantošanas informācijas atlasē un sniegšanā un jāsniedz ticams un līdzsvarots pārskats par emisijām, kas iegultas ar iekārtu ražotajās precēs.

6.

Var piemērot papildu pasākumus, kas veicami, lai uzlabotu ziņojamo datu kvalitāti, jo īpaši datu plūsmu un kontroles darbības saskaņā ar šā pielikuma H iedaļu.

7.

Izmaksu lietderība: Izvēloties monitoringa metodiku, lielākas pareizības sniegtos uzlabojumus samēro ar papildu izmaksām. Emisiju monitoringā un ziņošanā cenšas panākt lielāko sasniedzamo pareizību, ja vien tas nav tehniski neiespējami vai nerada pārmērīgas izmaksas.

8.

Pastāvīgi uzlabojumi. Regulāri pārbauda, vai var uzlabot monitoringa metodiku. Ja ir veikta emisijas datu verificēšana, izvērtē verifikācijas pārskatā sniegtos ieteikumus uzlabojumu veikšanai, lai tos ieviestu saprātīgā termiņā, ja vien uzlabojumi nerada nesamērīgas izmaksas un nav tehniski neiespējami.

A.3.   Metodes, kuras atspoguļo labāko pieejamo datu avotu

1.

Lai noteiktu precēs iegultās emisijas un to pamatā esošās datu kopas, piemēram, ar atsevišķa avota plūsmu saistītās emisijas, emisijas avotus vai izmērāmā siltuma apjomu, jāievēro galvenais princips, ka vienmēr izvēlas pieejamāko datu avotu. Tālab piemēro šādus pamatprincipus:

a)

Vēlams izmantot šajā pielikumā aprakstītās monitoringa metodes. Ja kādai konkrētai datu kopai šajā pielikumā nav monitoringa metodes apraksta vai ja monitoringa metode radītu nesamērīgas izmaksas vai būtu tehniski neiespējama, saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu var izmantot monitoringa metodes no kādas citas atbilstīgas monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmas, ja tās aptver prasīto datu kopu. Ja šādas metodes nav pieejamas, ir tehniski neiespējamas vai varētu radīt nesamērīgas izmaksas, datu kopas noteikšanai var izmantot netiešās metodes saskaņā ar 2. punktu. Ja šādas metodes nav pieejamas, tehniski nav iespējamas vai radītu nepamatotas izmaksas, Komisijas sniegtās un publiskotās noklusējuma vērtības pārejas periodam, var izmantot saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

b)

Attiecībā uz tiešajām un netiešajām noteikšanas metodēm uzskatāms, ka metode ir piemērota, ja tā nodrošina, ka mērījumi, analīzes, paraugu ņemšana, kalibrēšana un validēšana saistībā ar konkrētas datu kopas noteikšanu tiek veikta, piemērojot attiecīgajos EN vai ISO standartos noteiktās metodes. Ja šādi standarti nav pieejami, var izmantot valsts standartus. Ja piemērojamu publicētu standartu nav, izmanto atbilstošus standartu projektus, nozaru paraugprakses vadlīnijas vai citas zinātniski pamatotas metodikas, kas ierobežo paraugu ņemšanas un mērījumu novirzes.

c)

Izmantojot a) punktā minētu vienu metodi, lielāka priekšroka ir mērinstrumentiem vai laboratorijas analīzei, ko kontrolē operators, nevis instrumentiem vai analīzēm, ko kontrolē kāda cita juridiska persona, piemēram, kurināmā vai materiālu piegādātājs vai tirdzniecības partneri attiecībā uz ražotajām precēm.

d)

Mērinstrumentus izvēlas tādus, kas parāda zemāko nenoteiktību lietošanā, neradot nesamērīgas izmaksas. Priekšroka ir instrumentiem, kuriem veic reglamentēto metroloģisko kontroli, izņemot, ja ir pieejami citi instrumenti, kuriem ir būtiski zemāka nenoteiktība. Instrumentus izmanto tikai tādās vidēs, kas ir atbilstošas saskaņā ar to lietošanas specifikāciju.

e)

Ja izmanto laboratorijas analīzi vai ja laboratorijas veic paraugu apstrādi, kalibrēšanu, metodes validācijas vai darbības, kas attiecas uz nepārtrauktiem emisiju mērījumiem, piemēro šā pielikuma B.5.4.3. iedaļas prasības

2.

Netiešās noteikšanas metodes. Ja kādai vajadzīgai datu kopai tieša noteikšanas metode nav pieejama, it sevišķi gadījumos, kad ir nepieciešams noteikt neto izmērāmo siltumu, ko izmanto dažādos ražošanas procesos, var izmantot netiešo noteikšanas metodi, piemēram:

a)

aprēķinu, kura pamatā ir zināms ķīmisks vai fizikāls process un kurā izmanto literatūrā atzītas attiecīgo vielu ķīmisko un fizikālo īpašību vērtības, piemērotus stehiometriskos koeficientus un termodinamiskās īpašības, piemēram, reakcijas entalpijas (atkarībā no gadījuma);

b)

aprēķins, kura pamatā ir iekārtas projekta dati, piem., tehnisko bloku energoefektivitāte vai aprēķinātais energopatēriņš uz produkta vienību;

c)

korelācijas, kuru pamatā ir empīriski testi vajadzīgās datu kopas aplēses vērtību noteikšanai, izmantojot nekalibrētu aprīkojumu vai datus no ražošanas protokoliem. Tālab nodrošina, ka šī korelācija atbilst labas inženierprakses prasībām un to lieto tikai tādu vērtību noteikšanai, kas ir diapazonā, kuram korelācija noteikta. Šādas korelācijas derīgumu novērtē vismaz reizi gadā.

3.

Lai noteiktu labākos pieejamos datu avotus, izvēlas tos datu avotus, kas 1. punktā ierindojas visaugstāk un jau ir pieejami iekārtas līmenī. Savukārt, ja ir tehniski iespējams piemērot datu avotu, kas ierindojas augstāk, neradot nesamērīgas izmaksas, bez liekas kavēšanās piemēro šādu labāku datu avotu. Ja vienai datu kopai ir pieejami dažādi datu avoti, kas ierindojas vienādā līmenī saskaņā ar 1. punktu, izvēlas to datu avotu, kas nodrošina skaidrāko datu plūsmu un zemāko raksturīgo risku un kontroles risku attiecībā uz nepatiesiem apgalvojumiem.

4.

Saskaņā ar 3. punktu izvēlētos datu avotus izmanto, lai noteiktu un ziņotu iegultās emisijas.

5.

Identificē papildu datu avotus vai metodes datu kopu noteikšanai, ciktāl tas ir iespējams, neradot nesamērīgas izmaksas, kontroles sistēmas vajadzībām saskaņā ar šā pielikuma H iedaļu, kas ļauj apstiprināt 3. punktā noteiktos datu avotus. Monitoringa metodikas dokumentācijā norāda izraudzītos datu avotus, ja ir.

6.

Ieteicamie uzlabojumi. Regulāri, vismaz vienu reizi gadā, pārbauda, vai ir kļuvuši pieejami jauni datu avoti, lai uzlabotu monitoringa metodes. Ja uzskatāms, ka šādi jauni datu avoti ir precīzāki saskaņā ar 1. punktā sniegto prioritāro secību, tos norāda monitoringa metodikas dokumentācijā un piemēro pēc iespējas drīzāk.

7.

Tehniskā iespējamība. Ja ir sniegts apgalvojums, ka konkrētas noteikšanas metodikas piemērošana nav tehniski iespējama, monitoringa metodikas dokumentācijā pamato šo faktu. To regulāri pārvērtē saskaņā ar 6. punktu. Pamatojumā norāda, vai iekārtai ir tehniski resursi, lai spētu apmierināt ierosinātā datu avota vajadzības vai lai varētu īstenot monitoringa metodi prasītajā termiņā šā pielikuma mērķiem. Šie tehniskie resursi ietver vajadzīgo līdzekļu un tehnoloģiju pieejamību.

8.

Nesamērīgas izmaksas. Ja ir sniegts apgalvojums, ka konkrētas noteikšanas metodikas piemērošana kādai datu kopai rada nesamērīgas izmaksas, monitoringa metodikas dokumentācijā pamato šo faktu. To regulāri pārvērtē saskaņā ar 6. punktu. Izmaksu nesamērīgumu nosaka šādi.

Uzskatāms, ka izmaksas ir nesamērīgas, ja aplēstās operatora izmaksas ir lielākas nekā ieguvumi no konkrētas noteikšanas metodikas izmantošanas. Šim nolūkam ieguvumus aprēķina, uzlabojuma koeficientu reizinot ar references cenu 20 EUR par vienu tonnu CO2e, un izmaksās iekļauj atbilstošu nolietojuma periodu, kura pamatā ir aprīkojuma ekonomiskais darbmūžs (attiecīgā gadījumā).

Uzlabojuma koeficients ir:

a)

mērījuma aplēstās nenoteiktības uzlabojums procentos, reizināts ar aplēstajām saistītajām emisijām pārskata periodā. Saistītās emisijas ir:

1)

tiešās emisijas, ko rada attiecīgā avota plūsma vai emisijas avots;

2)

emisijas, kas attiecinātas uz izmērāmā siltuma daudzumu;

3)

netiešās emisijas, kas attiecas uz attiecīgās elektroenerģijas daudzumu;

4)

saražotajā materiālā vai izlietotajā prekursorā iegultās emisijas;

b)

1 % no saistītajām emisijām, ja netiek uzlabota mērījumu nenoteiktība.

Uzskata, ka ar iekārtas monitoringa metodikas uzlabošanu saistītie pasākumi nerada nesamērīgas izmaksas, ja to kopsumma nepārsniedz 2 000 EUR gadā.

A.4.   Iekārtu sadalīšana ražošanas procesos

Iekārtas sadala ražošanas procesos, nosakot tiem sistēmas robežas, kas nodrošina, ka var veikt attiecīgās ielaides, izlaides un emisiju monitoringu saskaņā ar šā pielikuma B–E iedaļu un tiešās un netiešās emisijas var attiecināt uz II pielikuma 2. iedaļā definētajām preču grupām, piemērojot šā pielikuma F iedaļas noteikumus.

Iekārtas dala ražošanas procesos šādi:

a)

katrai II pielikuma 2. iedaļā definētajai apkopoto preču kategorijai, kas attiecas uz iekārtu, nosaka vienu ražošanas procesu.

b)

Atkāpjoties no a) punkta, nosaka atsevišķus ražošanas procesus katram ražošanas veidam, ja vienā iekārtā vienai apkopoto preču kategorijai piemēro dažādus ražošanas veidus saskaņā ar II pielikuma 3. iedaļu vai ja operators brīvprātīgi izraugās dažādas preces vai preču grupas atsevišķam monitoringam. Ražošanas procesus var definēt arī sīkāk, ja tas ir saskaņā ar iekārtai piemērojamo atbilstīgo monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu.

c)

Atkāpjoties no a) punkta, ja vienā iekārtā kā kompleksas preces tiek ražota vismaz daļa prekursoru, kas attiecas uz kompleksajām precēm, un ja šie attiecīgie prekursori netiek izvesti no iekārtas pārdošanai vai izmantošanai citās iekārtās, prekursoru ražošanu un komplekso preču ražošanu var iekļaut kopīgā ražošanas procesā. Šādā gadījumā prekursoros iegultās emisijas atsevišķi neaprēķina.

d)

Var piemērot šādas nozaru atkāpes no a) punkta:

1.

Ja vienā iekārtā tiek ražotas divas vai vairākas preces no apkopoto preču kategorijām: aglomerēta rūda, pārstrādes čuguns, FeMn, FeCr, FeNi, DRI, neapstrādāts tērauds vai dzelzs vai tērauda izstrādājumi, iegultās emisijas var monitorēt un ziņot, definējot vienu visu šo preču kopīgu ražošanas procesu.

2.

Ja vienā iekārtā tiek ražotas divas vai vairākas grupas preces: neapstrādāts alumīnijs vai alumīnija izstrādājumi, iegultās emisijas var monitorēt un ziņot, definējot vienu visu šo preču kopīgu ražošanas procesu.

3.

Kombinēto mēslošanas līdzekļu ražošanai attiecīgā ražošanas procesa monitoringu un ziņošanu var vienkāršot, nosakot vienu vienotu iegulto emisiju vērtību uz tonnu slāpekļa, kas ir kombinēto mēslošanas līdzekļu sastāvā, neatkarīgi no slāpekļa ķīmiskās formas (amonija, nitrāta vai urīnvielas forma).

e)

Ja iekārta daļēji tiek izmantota, lai ražotu preces, kas nav uzskaitītas Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā, ieteicams uzlabojums ir veikt šīs daļas monitoringu kā vienu papildu ražošanas procesu, lai uzlabotu iekārtas kopējo emisijas datu pilnīgumu.

B.   TIEŠO EMISIJU MONITORINGS IEKĀRTAS LĪMENĪ

B.1.   Avota plūsmu un emisijas avotu pilnīgums

Operatoram ir skaidri jāzina iekārtas un tās ražošanas procesu robežas un tās jādefinē monitoringa metodikas dokumentācijā, ņemot vērā nozares īpašās prasības, kas noteiktas II pielikuma 2. iedaļā, kā arī šā pielikuma B.9. iedaļā. Ievēro turpmāk minētos principus.

1.

Ir jāiekļauj vismaz visi attiecīgie siltumnīcefekta gāzes emisiju avoti un avota plūsmas, kas tieši vai netieši attiecas uz II pielikuma 2. iedaļā uzskaitīto preču ražošanu.

2.

Ieteicamais uzlabojums ir iekļaut visas iekārtas visus emisijas avotus un avota plūsmas, lai veiktu ticamības pārbaudes un kontrolētu visas iekārtas energoefektivitāti un emisiju efektivitāti kopumā.

3.

Iekļauj visas emisijas, kas pārskata periodā rodas normālas ekspluatācijas laikā, kā arī anormālu notikumu rezultātā, tostarp palaišanas, izslēgšanas un ārkārtas situācijās.

4.

Neiekļauj emisijas, ko rada mobilie mehānismi transportēšanas nolūkos.

B.2.   Monitoringa metodikas izvēle

Piemērojamā metodika ir šāda no šīm:

1.

Aprēķinos balstīta metodika, ar kuru nosaka emisijas no avota plūsmām, pamatojoties uz darbības datiem, kas iegūti, izmantojot mērīšanas sistēmas un papildu parametrus no laboratorijas analīzēm vai standartvērtības. Aprēķinos balstītu metodiku var īstenot saskaņā ar standartmetodi vai masas bilances metodi.

2.

Ar mērījumiem pamatota metodika, ar ko nosaka emisijas no emisijas avotiem, nepārtraukti mērot attiecīgās siltumnīcefektu izraisošās gāzes koncentrāciju dūmgāzu plūsmā un dūmgāzu plūsmas koncentrāciju.

Atkāpjoties no šīs regulas 4. panta 2. punktā, 4. panta 3. punktā un 5. pantā norādītajiem nosacījumiem, var izmantot citas metodikas.

Jāizvēlas tā monitoringa metodika, kura nodrošina visprecīzākos un uzticamākos rezultātus, izņemot gadījumus, kad nozares konkrētās prasības saskaņā ar B.9. iedaļu pieprasa izmantot vienu konkrētu metodiku. Piemērotās monitoringa metodikas var būt kombinētas metodikas, tādējādi dažādu iekārtas daļu emisiju monitoringu veic, izmantojot jebkuru no piemērotajām metodikām.

Monitoringa metodikas dokumentācijā skaidri norāda:

a)

kurai avota plūsmai izmanto aprēķinos balstītu standartmetodi vai masas bilances metodi, tostarp sīkāk izklāsta katra attiecīgā šā pielikuma B.3.4. iedaļā sniegtā parametra noteikšanas aprakstu;

b)

kuram emisijas avotam izmanto ar mērījumiem pamatotu metodiku, tostarp visu attiecīgo šā pielikuma B.6. iedaļā sniegto elementu aprakstu;

c)

izmantojot atbilstošu diagrammu un iekārtas procesa aprakstu, sniedz pierādījumu, ka iekārtas emisijas netiek uzskaitītas divkārši un nav datu iztrūkuma.

Iekārtas emisija aprēķina šādi:

Formula
(4. vienādojums)

kur

EmInst

ir iekārtas (tiešās) emisijas, izteiktas tonnās CO2e;

Emcalc,i

ir emisijas no avota plūsmas i, kas noteiktas, izmantojot uz aprēķiniem balstītu metodiku, izteiktas tonnās CO2e;

Emmeas,j

ir emisijas no avota plūsmas j, kas noteiktas, izmantojot ar mērījumiem pamatotu metodiku, izteiktas tonnās CO2e;

Emother,k

emisijas, kas noteiktas ar citu metodi, indekss k izteikts tonnās CO2e.

B.3.   Formulas un parametri CO2 aprēķināšanai ar aprēķinos balstītu metodiku

B.3.1.   Standartmetode

Emisijas aprēķina atsevišķi katrai avota plūsmai šādi.

B.3.1.1.   Sadedzināšanas emisijas.

Sadedzināšanas emisijas aprēķina, izmantojot šādu standartmetodi:

Formula
(5. vienādojums)

kur

Emi

ir emisijas [t CO2], ko rada kurināmais i;

EFi

ir kurināmā i emisijas faktors [t CO2/TJ];

ADi

ir kurināmā i darbības dati [TJ], ko aprēķina kā

Formula
(6. vienādojums)

FQi

ir kurināmā i izlietotā kurināmā daudzums [t vai m3];

NCVi

ir kurināmā i neto siltumietilpība (minimālā siltumspēja) [TJ/t vai TJ/m3];

OFi

ir kurināmā i oksidācijas koeficients (bezdimensiju), ko aprēķina kā

Formula
(7. vienādojums)

Cash

ir ogleklis, kas ir pelnos un dūmgāzu tīrīšanas pelnos, un

Ctotal

ir kopējais ogleklis, kas ir sadedzinātajā kurināmajā.

Lai atvieglotu monitoringu, vienmēr var izmantot konservatīvu pieņēmumu, ka OF = 1.

Ja tādējādi tiek nodrošināta augstāka precizitāte, sadedzināšanas emisiju standarta metodi var mainīt šādi:

a)

darbības datus izsaka kā kurināmā daudzumu (t. i., tonnās vai m3);

b)

EF izsaka attiecīgi t CO2/t kurināmā vai t CO2/m3 kurināmā un

c)

NCV aprēķinos var izlaist. Tomēr ieteicamais uzlabojums ir ziņot NCV, lai varētu pārbaudīt saskanību un veikt visa ražošanas procesa energoefektivitātes monitoringu.

Ja kurināmā i emisijas faktors ir jāaprēķina no oglekļa satura un NCV analīzes, izmanto šādu vienādojumu:

Formula
(8. vienādojums)

Ja materiālam vai kurināmajam emisijas faktors, kas izteikts t Co2/t2/t, ir jāaprēķina no analizētā oglekļa satura, izmanto šādu vienādojumu:

Formula
(9. vienādojums)

kur

f

ir CO2 un C molmasas attiecība: f = 3,664 t CO2/t C.

Tā kā biomasas emisijas faktoram ir jābūt nullei, ar nosacījumu, ka ir izpildīti B.3.3. iedaļā sniegtie kritēriji, šo faktu var ņemt vērā attiecībā uz jaukta sastāva kurināmo (t. i., kurināmo, kura sastāvā ir gan fosilais, gan biomasas komponents) šādi:

Formula
(10. vienādojums)

kur

EFpre,i

ir kurināmā i provizoriskais emisijas faktors (t. i., emisijas faktors, pieņemot, ka kopējais kurināmais ir fosilais) un

BFi

ir kurināmā i biomasas frakcija (bezdimensiju).

Attiecībā uz fosilo kurināmo un ja biomasas frakcija nav zināma, konservatīvi pieņem, ka BFi ir nulle.

B.3.1.2.   Procesa emisijas

Procesa emisijas aprēķina, izmantojot šādu standartmetodiku:

Formula
(11. vienādojums)

kur

ADj

ir materiāla j darbības dati [t materiāla];

EFj

ir materiāla j emisiju faktors [t CO2/t];

CFj

ir materiāla j pārrēķina koeficients (bezdimensiju).

Lai atvieglotu monitoringu, vienmēr var izmantot konservatīvu pieņēmumu, ka CFj  = 1.

Ja jaukta sastāva procesa ielaides materiāli satur oglekli gan neorganiskā, gan organiskā formā, operators var izvēlēties vai nu:

1)

jauktā sastāva materiālam noteikt kopējo provizorisko emisijas faktoru, analizējot kopējo oglekļa saturu (CCj ) un izmantojot pārrēķina koeficientu un attiecīgā gadījumā biomasas frakciju un zemāko siltumspēju, kas saistīta ar šo kopējo oglekļa saturu; vai

2)

organisko un neorganisko saturu noteikt atsevišķi un uzskatīt par divām atsevišķām avota plūsmām.

Ņemot vērā pieejamās mērīšanas sistēmas darbības datiem un metodes emisijas faktora noteikšanai attiecībā uz emisijām no karbonātu sadalīšanās, katrai avota plūsmai no šādām divām metodēm izvēlas metodi, kura dod precīzākus rezultātus:

A metode (pēc ielaides). Emisijas faktors, pārrēķina koeficients un darbības dati ir saistīti ar procesa ielaides materiāla daudzumu. Izmanto VIII pielikuma 3. tabulā dotos tīru karbonātu standarta emisijas faktorus, ņemot vērā materiāla sastāvu, kā noteikts saskaņā ar šā pielikuma B.5. iedaļu,

B metode (pēc izlaides). Emisijas faktors, pārrēķina koeficients un darbības dati ir saistīti ar procesa izlaides daudzumu. Izmanto VIII pielikuma 4. tabulā dotos metāla oksīdu pēc dekarbonizēšanas standarta emisijas faktorus, ņemot attiecīgā materiāla sastāvu, kā noteikts saskaņā ar šā pielikuma B.5. iedaļu.

Attiecībā uz citām CO2 procesa emisijām, kas nav no karbonātiem, var piemērot A metodi.

B.3.2.   Masas bilances metode

CO2 daudzumus, kas attiecas uz katru avota plūsmu, aprēķina, pamatojoties uz oglekļa saturu katrā materiālā, nenošķirot kurināmo un procesa materiālus. Oglekli, kas no iekārtas tiek izlaists izstrādājumos, nevis emitēts, ņem vērā ar izlaides avota plūsmām, kuram tāpēc ir negatīvi darbības dati.

Emisijas, kas atbilst katrai avota plūsmai, aprēķina šādi:

Formula
(12. vienādojums)

kur

ADk

ir materiāla k darbības dati [t]; izlaidei ADk ir negatīvs;

f

ir CO2 un C molmasas attiecība: f = 3,664 t CO2/t C, un

CCk

ir oglekļa saturs materiālam k (bezdimensiju un pozitīvs).

Ja kurināmā k oglekļa saturu aprēķina no emisijas faktora, kas izteikts t CO2/TJ, izmanto šādu vienādojumu:

Formula
(13. vienādojums)

Ja materiāla vai kurināmā k oglekļa saturu aprēķina no emisijas faktora, kas izteikts t CO2/t, izmanto šādu vienādojumu:

Formula
(14. vienādojums)

Attiecībā uz jaukta sastāva kurināmo, proti, kurināmo, kura sastāvā ir fosilais un biomasas komponents, vai uz jaukta sastāva materiāliem, biomasas frakciju var ņemt vērā ar nosacījumu, ka ir izpildīti B.3.3. iedaļā dotie kritēriji:

Formula
(15. vienādojums)

kur

CCpre,k

ir kurināmā k provizoriskais oglekļa saturs (t. i., emisijas faktors, pieņemot, ka kopējais kurināmais ir fosilais) un

BFk

ir kurināmā i biomasas frakcija (bezdimensiju).

Attiecībā uz fosilo kurināmo vai materiāliem un ja biomasas frakcija nav zināma, konservatīvi pieņem, ka BF nulle. Ja kā ielaides materiālu vai kurināmo izmanto biomasu un ja izlaides materiāli satur oglekli, kopējā masas bilancē biomasas frakciju izvērtē konservatīvi, proti, biomasas frakcija kopējā ogleklī nedrīkst pārsniegt biomasas frakciju, kas ir ielaides materiālu un kurināmā sastāvā, izņemot, ja operators sniedz pierādījumu ar “atoma izsekošanas” (stehiometrisko) metodi vai ar 14C analīzi, ka biomasas frakcija izlaides materiālos ir augstāka.

B.3.3.   Kritēriji, lai biomasas emisijai piemērotu nulles likmi

Ja biomasu izmanto kā kurināmo sadedzināšanai, tai ir jāatbilst šīs iedaļas kritērijiem. Ja dedzināšanai paredzētā biomasa šiem kritērijiem neatbilst, tās oglekļa saturu uzskata par fosilo oglekli.

1.

Biomasai ir jāatbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā.

2.

Atkāpjoties no iepriekšējā punkta, biomasai, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kuri nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst tikai Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šo punktu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā par kurināmo.

3.

Uz elektroenerģiju un siltumapgādei un aukstumapgādei izmantojamo enerģiju, kas ražota no cietajiem sadzīves atkritumiem, Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 10. punktā noteiktie kritēriji neattiecas.

4.

Kritērijus, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā, piemēro neatkarīgi no biomasas ģeogrāfiskās izcelsmes.

5.

Atbilstību kritērijiem, kas noteikti Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 2.–7. un 10. punktā, novērtē saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu un 31. panta 1. punktu.

B.3.4.   Attiecīgie parametri

Saskaņā ar šā pielikuma B.3.1.–B.3.3. iedaļā sniegtajām formulām katrai avota plūsmai nosaka šādus parametrus:

1.

Standartmetode, sadedzināšana.

Minimālā prasība – kurināmā daudzums (t vai m3), emisijas faktors (t CO2/t vai t CO2/m3).

Ieteicamie uzlabojumi – kurināmā daudzums (t vai m3), NCV (TJ/t vai TJ/m3), emisijas faktors (t CO2/TJ), oksidācijas koeficients, biomasas frakcija, pierādījumi par B.3.3. iedaļas kritēriju izpildi.

2.

Standartmetode, procesa emisijas.

Minimālā prasība – darbības dati (t vai m3), emisijas faktors (t CO2/t vai t CO2/m3).

Ieteicamie uzlabojumi – darbības dati (t vai m3), emisijas faktors (t CO2/t vai t CO2/m3), pārrēķina koeficients.

3.

Masas bilance.

Minimālā prasība – materiāla daudzums (t), oglekļa saturs (t C/t materiāls).

Ieteicamie uzlabojumi – materiāla daudzums (t), oglekļa saturs (t C/t materiāls), NVC (TJ/t), biomasas frakcija, pierādījumi par B.3.3. iedaļas kritēriju izpildi.

B.4.   Darbības datiem piemērojamās prasības

B.4.1.   Nepārtraukta vai preču partijas uzskaite

Ja ir jānosaka kurināmā vai materiālu daudzumi, tostarp preču vai starpproduktu daudzumi par pārskata periodu, var izvēlēties vienu no turpmāk minētajām metodēm un sniegt to monitoringa metodikas dokumentācijā:

1)

balstoties uz nepārtrauktu uzskaiti procesā, kurā materiāls tiek patērēts vai saražots;

2)

balstoties uz atsevišķi piegādātu vai saražotu daudzumu agregētu uzskaiti (preču partijas uzskaiti), kurā ņem vērā attiecīgās krājumu izmaiņas. Šajā nolūkā piemēro šādus noteikumus:

a)

pārskata periodā pārstrādātā kurināmā vai materiāla daudzumu aprēķina kā pārskata periodā importētā kurināmā vai materiāla daudzumu, no kura atņem no iekārtas eksportētā kurināmā vai materiāla daudzumu, pieskaita pārskata perioda sākumā krājumos esošā kurināmā vai materiāla daudzumu un atņem pārskata perioda beigās krājumos esošā kurināmā vai materiāla daudzumu;

b)

preču vai starpproduktu ražošanas apjomus aprēķina kā pārskata periodā eksportēto daudzumu, no kura atņem importēto daudzumu, atņem pārskata perioda sākumā krājumos esošo preču vai materiāla daudzumu un pieskaita pārskata perioda beigās krājumos esošo preču vai materiāla daudzumu. Lai novērstu dubulto uzskaiti, no ražošanas apjomiem atņem ražošanas procesa produkciju, kas nonāk atpakaļ tajā pašā ražošanas procesā.

Ja tehniski nav iespējams noteikt krājumus noliktavā ar tiešu mērīšanu vai tas radītu nesamērīgas izmaksas, šos daudzumus var aplēst, izmantojot vienu no šādām metodēm:

1)

iepriekšējo gadu datus, kas korelē ar attiecīgajiem pārskata perioda darbības līmeņiem;

2)

izmanto dokumentētas procedūras un attiecīgos datus auditētos finanšu pārskatos par pārskata periodu.

Ja tehniski nav iespējams noteikt preču, materiālu vai kurināmā daudzumus par visu pārskata periodu vai ja tas rada nesamērīgas izmaksas, var izvēlēties nākamo piemērotāko dienu, lai nošķirtu pārskata periodu no nākamā pārskata perioda. To attiecīgi pieskaņo prasītajam pārskata periodam. Ar produktiem, materiāliem vai kurināmajiem saistītas novirzes ir skaidri jāreģistrē, pēc tām izstrādā pārskata periodam reprezentatīvu vērtību, un tām jābūt konsekventām attiecībā uz nākamo gadu.

B.4.2.   Operatora veikta mērījumu sistēmu kontrole

Vēlamā metode produktu, materiālu vai kurināmā noteikšanai ir tāda, ka iekārtas operators izmanto savā kontrolē esošās mērījumu sistēmas. Mērījumu sistēmas, kas nav operatora kontrolē, jo īpaši kas ir materiālu vai kurināmā piegādātāja kontrolē, var izmantot šādos gadījumos:

1)

ja operatoram nav savas mērījumu sistēmas, kas būtu pieejama attiecīgo datu kopu noteikšanai;

2)

ja ar operatora mērījumu sistēmu ir tehniski neiespējami noteikt datu kopas vai tas rada nesamērīgas izmaksas;

3)

ja operatoram ir pierādījumi, ka mērījumu sistēma, kas ir ārpus operatora kontroles, sniedz ticamākus rezultātus un rada mazākus nepatiesu apgalvojumu riskus.

Ja tiek izmantotas mērīšanas sistēmas, kuras operators nevar kontrolēt, piemērojamie datu avoti ir šādi:

1)

daudzumus, kuri atspoguļoti rēķinos, ko izdevis tirdzniecības partneris, ar nosacījumu, ka notiek komercdarījums starp diviem neatkarīgiem tirdzniecības partneriem;

2)

tiešus mērīšanas sistēmu nolasījumus.

B.4.3.   Mērīšanas sistēmām piemērojamās prasības

Ir jāsaprot ar kurināmā un materiālu daudzumu mērījumiem saistītā nenoteiktība, tostarp kāda ir darba vides ietekme un attiecīgā gadījumā kāda ir krājumu noteikšanas nenoteiktība. Jāizvēlas tādi mērinstrumenti, kuriem ir zemākā pieejamā nenoteiktība, kuri nerada nesamērīgas izmaksas un kas ir piemēroti videi, kurā tiek lietoti, saskaņā ar piemērojamajiem tehniskajiem standartiem un prasībām. Ja pieejami, priekšroku dod instrumentiem, kuriem veic reglamentēto metroloģisko kontroli. Šādā gadījumā par nenoteiktības vērtību var izmantot maksimālo pieļaujamo kļūdu ekspluatācijā, ko atļauj atbilstošie valsts tiesību akti par reglamentēto metroloģisko kontroli attiecīgajam mērīšanas uzdevumam.

Ja mērinstruments ir jānomaina darbības traucējumu dēļ vai tāpēc, ka kalibrēšana parāda, ka vairs netiek izpildītas prasības, to aizstāj ar instrumentu, kas nodrošina, ka tam ir vismaz tāds pats vai labāks nenoteiktības līmenis kā esošajam instrumentam.

B.4.4.   Ieteicamais uzlabojums

Ieteicamais uzlabojums ir sasniegt mērījumu nenoteiktību, kas būtu samērīga ar avota plūsmas vai emisiju avota kopējām emisijām, lai zemākā nenoteiktība būtu emisiju lielākajai daļai. Orientējoši, ja emisijas ir lielākas par 500 000 t CO2 gadā, nenoteiktībai visā pārskata periodā, ņemot vērā krājumu izmaiņas, ja piemērojamas, ir jābūt 1,5 % vai labākai. Ja emisijas ir mazākas par 10 000 t CO2 gadā, nenoteiktība 7,5 % ir pieļaujama.

B.5.   CO2 aprēķina koeficientiem piemērojamās prasības

B.5.1.   Aprēķina koeficientu noteikšanas metodes

Lai noteiktu aprēķina koeficientus, kas nepieciešami, lai izmantotu aprēķinos balstīto metodiku, var izvēlēties vienu no šādām metodēm:

1)

izmantot standartvērtības;

2)

izmantot aizstājdatus, kas iegūti, pamatojoties uz attiecīgo aprēķina koeficientu un novērtēšanai labāk pieejamu citu parametru empīriskām korelācijām;

3)

izmantot vērtības, kas iegūtas, pamatojoties uz laboratorijas analīzēm.

Aprēķina koeficientus nosaka atbilstoši stāvoklim, ko izmanto attiecībā uz saistītajiem darbības datiem, tas ir, kurināmā vai materiāla stāvoklim, kurā šis kurināmais vai materiāls ir iegādāts vai izmantots emisijas izraisošā procesā, pirms tas tiek izžāvēts vai kā citādi apstrādāts laboratorijas analīzēm. Ja tas rada pārmērīgas izmaksas vai ja ir iespējams sasniegt augstāku pareizību, darbības datus un aprēķina koeficientus var konsekventi ziņot, atsaucoties uz stāvokli, kurā veic laboratorijas analīzes.

B.5.2.   Piemērojamās standartvērtības

I tipa standartvērtības, kas piemērojamas tikai tad, ja nav pieejamas II tipa standartvērtības tam pašam parametram un materiālam vai kurināmajam.

I tipa standartvērtības ir šādas:

a)

VIII pielikumā sniegti standartkoeficienti;

b)

standartkoeficienti, kas ietverti jaunākajos IPCC norādījumos par SEG krājumiem (1);

c)

vērtības, kas iegūtas, pamatojoties uz agrāk veiktajām laboratorijas analīzēm, kas nav vecākas par 5 gadiem, un kuras ir tiek uzskatītas par reprezentatīvām attiecībā uz kurināmo vai materiālu.

II tipa standartvērtības ir šādas:

a)

standartkoeficienti, ko valsts, kurā atrodas iekārta, izmanto savā jaunākajā valsts emisiju uzskaitē, kuru iesniedz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam;

b)

vērtības, ko ir publicējuši valsts pētniecības institūti, valsts iestādes, standartizācijas struktūras, statistikas biroji utt., lai emisiju ziņojumi tiktu vairāk dezagregēti nekā saskaņā ar iepriekšējo punktu;

c)

vērtības, ko norāda un garantē kurināmā vai materiāla piegādātājs, ja ir pierādījumi, ka oglekļa saturs atšķiras ne vairāk kā par 1 % ar 95 % ticamības intervālu;

d)

stehiometriskas vērtības par oglekļa saturu un saistītās literatūrā atzītās vērtības par tīras vielas zemāko siltumspēju (NCV);

e)

vērtības, kas iegūtas, pamatojoties uz agrāk veiktajām laboratorijas analīzēm, kas nav vecākas par diviem gadiem, un kuras ir tiek uzskatītas par reprezentatīvām attiecībā uz kurināmo vai materiālu.

Lai nodrošinātu saskanību laikā, visas izmantotās standartvērtības norāda monitoringa metodikas dokumentācijā un maina tikai tad, ja ir pierādījumi, ka jaunā vērtība ir atbilstošāka un reprezentatīvāka par iepriekšējo attiecībā uz izmantoto kurināmo vai materiālu. Ja standartvērtības katru gadu mainās, monitoringa metodikas dokumentācijā norāda nevis pašu vērtību, bet tās autoritatīvi piemērojamo avotu.

B.5.3.   Aizstājdatu iegūšanai nepieciešamās korelācijas noteikšana

Oglekļa satura vai emisijas faktora aizstājrādītāju var atvasināt no šādiem parametriem apvienojumā ar empīrisko korelāciju, ko nosaka vismaz reizi gadā saskaņā ar šā pielikuma B.5.4. iedaļā sniegtajām laboratorisko analīžu prasībām:

a)

blīvuma mērījumiem konkrētām eļļām vai gāzēm, tostarp tām, ko plaši lieto rafinētavās vai tērauda rūpniecībā;

b)

zemākās siltumspējas konkrētiem akmeņogļu veidiem.

Nodrošina, ka šī korelācija atbilst labas ražošanas prakses prasībām, un to piemēro tikai aizstājdatu vērtībām, kas iekļaujas tām noteiktajā intervālā.

B.5.4.   Laboratorijas analīzēm piemērojamās prasības

Ja ir nepieciešamas laboratorijas analīzes, lai noteiktu preču, materiālu, kurināmā vai atlikumgāzu īpašības (tostarp mitrumu, tīrību, koncentrāciju, oglekļa saturu, biomasas frakciju, zemāko siltumspēju, blīvumu) vai lai noteiktu parametru korelāciju nolūkā netieši noteikt prasītos datus, analīzi veic saskaņā ar šīs iedaļas prasībām.

Jebkādu analīžu rezultātus izmanto tikai attiecībā uz kurināmā vai materiāla piegādes periodu vai partiju, attiecībā uz kuru ņemti paraugi un kurai šie paraugi uzskatāmi par reprezentatīviem. Nosakot konkrētu parametru, attiecībā uz šo parametru izmanto visu veikto analīžu rezultātus.

B.5.4.1.   Standartu izmantošana

Visas analīzes, paraugu vākšana, kalibrēšana un validēšana, kas vajadzīga aprēķina koeficientu noteikšanai, tiek veikta ar metodēm, kuru pamatā ir atbilstošie ISO standarti. Ja šādi standarti nav pieejami, izmanto metodes, kas izstrādātas, pamatojoties uz atbilstošiem EN vai valsts standartiem vai saskaņā ar prasībām, kas noteiktas atbilstīgajā monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmā. Ja piemērojamu publicētu standartu nav, var izmantot atbilstošus standartu projektus, nozaru paraugprakses vadlīnijas vai citas zinātniski pamatotas metodikas, kas paraugošanā un mērīšanā ierobežo sistēmisko kļūdu rašanos.

B.5.4.2.   Ieteikumi par paraugu ņemšanas plānu un analīžu veikšanas minimālo biežumu

Izmanto šā pielikuma 1. tabulā uzskaitīto attiecīgo kurināmo un materiālu analīžu minimālo biežumu. Var izmantot citu analīžu veikšanas biežumu šādos gadījumos:

a)

ja tabulā nav norādīts piemērojamais minimālais biežums;

b)

ja atbilstīga monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēma paredz citu analīžu minimālo biežumu tāda paša veida materiālam vai kurināmajam;

c)

ja šā pielikuma 1. tabulā uzskaitītais minimālais biežums varētu radīt pārmērīgas izmaksas;

d)

ja var pierādīt, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, tostarp uz analītiskajām vērtībām attiecīgajiem kurināmajiem vai materiāliem pārskata periodā tieši pirms pašreizējā pārskata perioda, ka jebkādas analītisko vērtību svārstības attiecīgajam kurināmajam vai materiālam nepārsniedz 1/3 nenoteiktības vērtības, nosakot attiecīgā kurināmā vai materiāla darbības datus.

Ja iekārta darbojas tikai kādus mēnešus gadā vai ja kurināmo vai materiālus piegādā partijās, kas tiek patērētas vairāk nekā vienā pārskata periodā, var izvēlēties piemērotāku analīžu grafiku ar nosacījumu, ka iegūtā nenoteiktība ir līdzīga iepriekšējā apakšpunkta pēdējā daļā minētajai.

1. tabula

Minimālais analīžu biežums

Kurināmais/materiāls

Minimālais analīžu biežums

Dabasgāze

Vismaz vienu reizi nedēļā

Citas gāzes, jo īpaši sintēzes gāze un procesu gāzes, piemēram, jauktā rafinētavu gāze, koksa krāsns gāze, domnas gāze, konvertora gāze, naftas lauka gāze un gāzes lauka gāze

Vismaz vienu reizi dienā, izmantojot attiecīgas procedūras dažādās dienas daļās

Degvieleļļas (piemēram, vieglā, vidēji smagā un smagā degvieleļļa, bitumens)

Uz katrām 20 000  tonnām kurināmā un vismaz sešas reizes gadā

Akmeņogles, koksa ogles, kokss, naftas kokss, kūdra

Uz katrām 20 000  tonnām kurināmā/materiāla un vismaz sešas reizes gadā

Citi kurināmie

Uz katrām 10 000  tonnām kurināmā un vismaz četras reizes gadā

Neapstrādāti cietie atkritumi (tīri fosilie vai fosilo maisījums ar biomasu)

Uz katrām 5 000  tonnām atkritumu un vismaz četras reizes gadā

Šķidrie atkritumi, iepriekš apstrādāti cietie atkritumi

Uz katrām 10 000  tonnām atkritumu un vismaz četras reizes gadā

Karbonātu minerāli (tostarp kaļķakmens un dolomīts)

Uz katrām 50 000  tonnām materiāla un vismaz četras reizes gadā

Māli un slānekļi

Uz tādu materiāla daudzumu, kas atbilst 50 000  tonnām CO2 emisiju, un vismaz četras reizes gadā

Citi materiāli (primārais produkts, starpprodukts un galaprodukts)

Atkarībā no materiāla tipa un paveida – uz materiālu daudzumu, kas atbilst 50 000  tonnām CO2 emisiju, un vismaz četras reizes gadā

Paraugiem ir jābūt reprezentatīviem attiecībā uz visu partiju vai piegāžu laika posmu, par kuru tie ņemti. Lai nodrošinātu reprezentativitāti, ir jāņem vērā materiālu viendabīgums, kā arī visi citi attiecīgie aspekti, piemēram, pieejamais paraugu ņemšanas aprīkojums, iespējamā fāzu nošķiršana vai daļiņu izmēra lokāls sadalījums, paraugu stabilitāte utt. Paraugu ņemšanas metodi izklāsta monitoringa metodikas dokumentācijā.

Kā ieteicamais uzlabojums ir uzskatāma prakse lietot īpaši izstrādātu paraugu ņemšanas plānu katram attiecīgajam materiālam vai kurināmajam saskaņā ar piemērojamajiem standartiem, kurā ietver attiecīgo informāciju par paraugu sagatavošanas metodiku, tostarp informāciju par pienākumiem, atrašanās vietām, biežumu un daudzumiem, kā arī par paraugu uzglabāšanas un transportēšanas metodēm.

B.5.4.3.   Ieteikumi laboratorijām

Laboratorijām, kurās veic analīzes aprēķina koeficientu noteikšanai, ir jābūt akreditētām saskaņā ar ISO/IEC 17025 attiecīgo analītisko metožu veikšanai. Neakreditētas laboratorijas aprēķina koeficientu noteikšanai var izmantot tikai tad, ja ir pierādījums, ka piekļuve akreditētām laboratorijām tehniski nav īstenojama vai varētu radīt pārmērīgas izmaksas un ka neakreditētai laboratorijai ir pietiekama kompetence. Uzskatāms, ka laboratorijai ir pietiekama kompetence, ja tā atbilst šādām prasībām:

1)

tā ir ekonomiski neatkarīga no operatora vai vismaz organizatoriski norobežota no iekārtas vadības ietekmes;

2)

tā piemēro prasītajām analīzēm piemērojamos standartus;

3)

konkrēto uzticēto uzdevumu veikšana tā izmanto kompetentu personālu;

4)

tā pienācīgi vada paraugu ņemšanu un sagatavošanu, tostarp kontrolē paraugu integritāti;

5)

tā regulāri veic kalibrēšanas un testēšanas rezultātu kvalitātes nodrošināšanu ar piemērotām metodēm, tostarp regulāri piedalās lietpratības testēšanas shēmās, piemērojot analītiskās metodes sertificētiem references materiāliem, vai veic savstarpējus salīdzinājumus ar akreditētu laboratoriju;

6)

tā pienācīgi pārvalda aprīkojumu, tostarp uztur un īsteno iekārtu kalibrēšanas, regulēšanas, uzturēšanas un remonta procedūras, kā arī veic to pierakstus.

B.5.5.   Ieteicamās aprēķina koeficientu noteikšanas metodes

Kā ieteicamais uzlabojums ir piemērot standartvērtības tikai tām avota plūsmām, kuras atbilst nelieliem emisiju daudzumiem, un visām būtiskām avota plūsmām piemērot laboratorijas analīzes. Turpmāk ir uzskaitītas piemērojamās metodes datu kvalitātes pieauguma secībā:

1)

I tipa standartvērtības;

2)

II tipa standartvērtības;

3)

korelācijas aizstājdatu iegūšanai;

4)

analīze, kuras veikšanu operators nekontrolē, piemēram, ko veic kurināmā vai materiāla piegādātājs un kas iekļauta pirkšanas dokumentos, nesniedzot sīkāku informāciju par piemērotajām metodēm;

5)

analīze neakreditētās laboratorijās vai akreditētās laboratorijās, bet izmantojot vienkāršotas paraugu ņemšanas metodes;

6)

analīze akreditētās laboratorijās, paraugu ņemšanu veicot saskaņā ar labāko praksi.

B.6.   Prasības ar mērījumiem pamatotas metodikas izmantošanai CO2 un N2O noteikšanai

B.6.1.   Vispārīgie noteikumi

Lai izmantotu ar mērījumiem pamatotu metodiku, ir nepieciešams izmantot piemērotā mērpunktā uzstādītu nepārtrauktas emisiju mērīšanas sistēmu (CEMS).

N2O emisiju monitoringam ir obligāti jāizmanto ar mērījumiem pamatota metodika. CO2 monitoringam to izmanto tikai tad, ja ir pierādījums, ka ar to var iegūt precīzākus datus nekā ar aprēķinos balstītu metodiku. Piemēro šā pielikuma B.4.3. iedaļā noteiktās sistēmu mērījumu nenoteiktības prasības.

Atmosfērā emitēto oglekļa monoksīdu CO uzskata par molāri ekvivalentu daudzumu CO2.

Ja vienā iekārtā ir vairāki emisijas avoti un tos nevar mērīt kā vienu emisijas avotu, operators mēra šo avotu radītās emisijas atsevišķi un saskaita kopā rezultātus, iegūstot konkrētās gāzes kopējās emisijas pārskata periodā.

B.6.2.   Metode un aprēķināšana

B.6.2.1.   Pārskata perioda emisijas (gada emisijas)

Kopējās emisijas no emisiju avota pārskata periodā nosaka, saskaitot kopā visas pārskata periodā izmērītās siltumnīcefekta gāzu koncentrācijas stundas vērtības, kas reizinātas ar dūmgāzes plūsmas stundas vērtībām, kur stundas vērtības ir visu atsevišķo mērījumu rezultātu vidējās vērtības attiecīgajā darbības, pēc formulas:

Formula
(16. vienādojums)

kur

GHG Emtotal

ir kopējās gada SEG emisijas tonnās;

GHG conchourly,i

ir SEG emisiju koncentrācija stundā g/Nm3 dūmgāzes plūsmā, kas izmērīta ekspluatācijas laikā vienai stundai vai īsākam pārskata periodam i;

Vhourly,i

ir dūmgāzes plūsmas apjoms Nm3 stundā vai īsākā pārskata periodā i, ko nosaka plūsmas integrēšana pārskata periodā, un

HoursOp

ir kopējais skaits stundu (vai īsāks pārskata periods), kurās piemēro mērījumos balstīto metodiku, ieskaitot tās stundas, par kurām dati ir aizstāti saskaņā ar šā pielikuma B.6.2.6. iedaļu.

Indekss i attiecas uz individuālo ekspluatācijas stundu (vai atskaites periodiem).

Pirms tālākas apstrādes katram izmērītajam parametram aprēķina vidējos rādītājus, izmantojot visus konkrētajai stundai pieejamos datu punktus. Ja bez papildu izmaksām var ģenerēt datus īsākiem pārskata periodiem, šos periodus izmanto gada emisiju noteikšanai.

B.6.2.2.   SEG koncentrācijas noteikšana

Izvērtējamo SEG koncentrāciju dūmgāzē nosaka ar nepārtrauktiem mērījumiem reprezentatīvā punktā, ko veic kā:

SEG koncentrācijas tiešos mērījumus,

netiešus mērījumus: ja SEG koncentrācija dūmgāzē ir augsta, to var aprēķināt, izmantojot netiešus koncentrācijas mērījumus, ņemot vērā visu citu gāzes plūsmas komponentu i izmērītās koncentrācijas vērtības, pēc šādas formulas:

Formula
(17. vienādojums)

kur

conci

ir gāzes komponenta i koncentrācija.

B.6.2.3.   CO2 emisijas no biomasas

Attiecīgā gadījumā no biomasas iegūto CO2 apjomu, kas atbilst šā pielikuma B.3.3. iedaļas kritērijiem, var atņemt no kopējām izmērītajām CO2 emisijām, ja biomasas CO2 emisiju apjoma noteikšanai izmanto kādu no šīm metodēm;

1)

aprēķinos balstītu metodiku, tostarp metodikas, kurās izmanto analīzes un paraugošanu, kas balstītas ISO 13833 (Stacionāro avotu emisijas. Biomasas (biogēnas) un fosilas izcelsmes oglekļa dioksīda attiecības noteikšana. Radiooglekļa paraugošana un noteikšana);

2)

citu metodi, kuras pamatā ir relevants standarts, tostarp ISO 18466 (Stacionāro avotu emisijas. CO2 biogēnās frakcijas noteikšana dūmeņu gāzē pēc bilances metodes);

3)

citu metodi, kas pieļaujama saskaņā ar atbilstīgu monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu.

B.6.2.4.   CO2e emisiju noteikšana no N2O

Ja veic N2O mērījumus, kopējās N2O gada emisijas no visiem emisijas avotiem (izmērītas tonnās ar precizitāti līdz trīs cipariem aiz komata) pārrēķina CO2e gada emisijās (noapaļotās tonnās), izmantojot šādu formulu un VIII pielikumā sniegtās GWP vērtības:

CO2e [t] = N2Oannual[t] × GWPN2O (18. vienādojums)

kur

N2Oannual

ir kopējās gada N2O emisijas, kas aprēķinātas saskaņā ar šā pielikuma B.6.2.1. iedaļu.

B.6.2.5.   Dūmgāzes plūsmas noteikšana

Dūmgāzu plūsmu var noteikt, izmantojot vienu no šādām metodēm:

dūmgāzes plūsmu aprēķina, pamatojoties uz piemērotu masas bilanci, kurā ņemti vērā visi būtiskie parametri ielaides pusē (tai skaitā attiecībā uz CO2 emisijām – vismaz ielaides materiālu apjomi, gaisa plūsmas ielaide un procesa efektivitāte) un izlaides pusē (tai skaitā vismaz produktu izlaide un skābekļa (O2), sēra dioksīda (SO2) un slāpekļa oksīdu (NOx) koncentrācija),

dūmgāzes plūsmu nosaka, reprezentatīvā punktā veicot plūsmas nepārtrauktu mērīšanu.

B.6.2.6.   Rīcība mērījumu iztrūkumu gadījumā

Ja kāda parametra nepārtrauktas mērīšanas aprīkojums kādu laiku no stundas vai references perioda ir nevadāms, ir ārpus mērdiapazona vai nedarbojas, attiecīgos stundas vidējos lielumus aprēķina proporcionāli pārējiem šīs konkrētās stundas vai īsāka references perioda datu punktiem, ar nosacījumu, ka šim parametram ir pieejami vismaz 80 % maksimālā datu punktu skaita.

Ja parametram ir pieejams mazāk par 80 % no maksimālā datu punktu skaita, izmanto šādas metodes.

Parametram, ko mēra tieši kā koncentrāciju, kā aizstājējvērtību izmanto vidējās koncentrācijas un divkāršas ar šo vidējo lielumu saistītās standartnovirzes summu, izmantojot šādu vienādojumu:

Formula
(19. vienādojums)

kur

Formula

ir koncentrācijas aritmētiskais vidējais konkrētajam parametram visā pārskata periodā vai, ja datu zuduma brīdī bijuši īpaši apstākļi, atbilstošā periodā, kas atspoguļo šos īpašos apstākļus; un

σ c

ir labākā aplēse par koncentrācijas standartnovirzi konkrētajam parametram visā pārskata periodā vai, ja datu zuduma brīdī bija īpaši apstākļi, atbilstošā periodā, kas atspoguļo šos īpašos apstākļus.

Ja pārskata periods nav piemērojams šādu aizstājējvērtību noteikšanai tāpēc, ka iekārtā ir notikušas būtiskas tehniskas izmaiņas, izvēlas citu pietiekami reprezentatīvu laika grafiku vidējā lieluma un standarta atkāpes noteikšanai, kas ilgst vismaz 6 mēnešus, ja iespējams.

Parametram, kas nav koncentrācija, aizstājējvērtību nosaka, izmantojot piemērotu masas bilances modeli vai procesa enerģijas bilanci. Šo modeli validē, izmantojot mērījumos balstītās metodes atlikušos izmērītos parametrus un datus par parastajiem darba apstākļiem laika periodā ar tikpat lielu ilgumu kā datu iztrūkumam.

B.6.3.   Kvalitātes prasības

Visus mērījumus veic, izmantojot metodes, kuru pamatā ir:

1)

ISO 20181:2023 Stacionāro avotu emisijas. Automatizētu mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšana;

2)

ISO 14164:1999 Stacionāro avotu izmeši. Gāzu tilpuma plūsmas ātruma noteikšana cauruļvados. Automātiskā metode;

3)

ISO 14385-1:2014 Stacionāro avotu izmeši. Siltumnīcefekta gāzes. 1. daļa: Automatizēto mērīšanas sistēmu kalibrēšana;

4)

ISO 14385-2:2014 Stacionāro avotu izmeši. Siltumnīcefekta gāzes. 2. daļa: Automatizēto mērīšanas sistēmu pastāvīga kvalitātes kontrole;

5)

citi attiecīgie ISO standarti, jo īpaši EN ISO 16911-2 (Stacionāro avotu emisijas. Emisijas ātruma un tilpumiskā caurplūduma manuālā un automātiskā noteikšana dūmvados).

Ja piemērojamu publicētu standartu nav, izmanto atbilstošus standartu projektus, nozaru paraugprakses vadlīnijas vai citas zinātniski pamatotas metodikas, kas ierobežo paraugu ņemšanas un mērījumu novirzes.

Izvērtē visus nepārtrauktas mērīšanas sistēmas attiecīgos aspektus, tostarp iekārtas atrašanās vietu, kalibrēšanu, mērīšanu, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli.

Laboratorijām, kas veic mērīšanu, kalibrēšanu un attiecīgus aprīkojuma novērtējumus attiecībā uz emisiju nepārtrauktas mērīšanas sistēmām (CEMS), ir jābūt akreditētām saskaņā ar ISO/IEC 17025 attiecīgo analītisko metožu vai kalibrēšanas veikšanai. Ja laboratorijai nav šādas akreditācijas, jābūt nodrošinātai pietiekamai kompetencei saskaņā ar šā pielikuma B.5.4.3. iedaļu.

B.6.4.   Apstiprinošie aprēķini

CO2 emisijas, kas noteiktas ar mērījumiem pamatotu metodiku, apstiprina, aprēķinot katras attiecīgās siltumnīcefekta gāzes gada emisijas vieniem un tiem pašiem emisijas avotiem un avotu plūsmām. Tālab šā pielikuma B.4.–B.6. iedaļā sniegtās prasības var attiecīgi vienkāršot.

B.6.5.   Emisiju nepārtrauktiem mērījumiem piemērojamās minimālās prasības

Minimālā prasība ir, ka ir jāsasniedz 7,5 % nenoteiktība no emisijas avota SEG emisijām pārskata periodā. Nelieliem emisijas avotiem vai izņēmuma apstākļos ir pieļaujama 10 % nenoteiktība. Ieteicamais uzlabojums ir sasniegt 2,5 % nenoteiktību vismaz tiem emisijas avotiem, kuri emitē vairāk par 100 000 tonnu fosilā CO2e pārskata periodā.

B.7.   Prasības perfluorogļūdeņraža emisiju noteikšanai

Monitoringā iekļauj perfluorogļūdeņražu (PFC) emisijas, ko izraisa anoda efekts, tostarp perfluorogļūdeņražu fugitīvās emisijas. Ar anoda efektu nesaistītās emisijas nosaka, pamatojoties uz aplēšu metodēm saskaņā ar nozares labāko praksi, jo īpaši saskaņā ar Starptautiskā alumīnija institūta norādījumiem.

PFC emisijas aprēķina pēc emisijām, kas ir izmērāmas dūmvadā vai dūmenī (“punktveida avota emisijas”), kā arī fugitīvajām emisijām, izmantojot dūmvada emisiju savākšanas efektivitāti:

PFC emisijas (kopējās) = PFC emisijas (dūmvados)/uztveršanas efektivitāte (20. vienādojums)

Uztveršanas efektivitāti mēra, kad ir noteikti iekārtai raksturīgie emisijas faktori.

CF4 un C2F6 emisijas caur dūmvadu vai dūmeni aprēķina, izmantojot vienu no šādām metodēm:

1)

A metodi, saskaņā ar kuru reģistrē anoda efekta minūtes elementdienā;

2)

B metodi, saskaņā ar kuru reģistrē anoda efekta pārspriegumu.

B.7.1.   Aprēķina A metode – lineārās sakarības metode

PFC emisiju noteikšanai izmanto šādus vienādojumus:

CF4 emisijas [t] = AEM × (SEFCF4/1 000) × PrAl (21. vienādojums)

C2F6 emisijas [t] = CF4 emisijas × FC2F6 (22. vienādojums)

kur

AEM

ir anoda efekta minūtes elementdienā;

SEFCF4

ir lineārās sakarības emisijas faktors [(kg CF4/t Al produkcijas)/(anoda efekta minūtes elementdienā)]. Ja izmanto dažādus elementa tipus, pēc vajadzības var piemērot dažādus SEF;

PrAl

ir primārā alumīnija ražošana [t] pārskata periodā un

FC2F6

ir C2F6 [t C2F6/t CF4] masas frakcija.

Anoda efekta minūtes elementdienā izsaka anoda efektu biežumu (anoda efektu skaits/elementdiena), kas reizināts ar anoda efektu vidējo ilgumu (anoda efekta minūtes/sastopamība):

AEM = biežums × vidējais ilgums. (23. vienādojums)

Emisijas faktors: emisijas faktors attiecībā uz CF4 (lineārās sakarības emisijas faktorsCF4) izsaka CF4 daudzumu [kg], kas emitēts uz tonnu alumīnija vienā anoda efekta minūtē vienā elementdienā. C2F6 emisijas faktors (masas frakcija C2F6) izsaka C2F6 daudzumu [kg], kas emitēts proporcionāli emitētā CF4 daudzumam [kg].

Minimālā prasība – Izmanto tehnoloģijām specifiskus emisijas koeficientus no. šā pielikuma 2. tabulas.

Ieteicamie uzlabojumi – iekārtai specifiskus CF4 un C2F6 emisijas faktorus nosaka, veicot nepārtrauktus vai periodiskus mērījumus uz vietas. Lai noteiktu šos emisijas faktorus, piemēro nozares labāko praksi, jo īpaši jaunākos Starptautiskā alumīnija institūta norādījumus. Emisijas faktorā ņem vērā arī emisijas, kas saistītas ar efektiem, kas nav anoda efekts. Emisijas faktorus nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 15 % katram. Emisijas faktorus nosaka vismaz reizi trijos gados vai biežāk, ja nepieciešams iekārtās veikto attiecīgo izmaiņu dēļ. Attiecīgas izmaiņas ir izmaiņas anoda efekta ilguma sadalījumā vai izmaiņas kontroles algoritmā, kas ietekmē anoda efekta veidu kombināciju vai anoda efekta pārtraukšanas paņēmienu būtību.

2. tabula

Tehnoloģijām specifiskie emisijas faktori, kas saistīti ar darbības datiem, ja izmanto lineārās sakarības metodi

Tehnoloģija

CF4 (SEFCF4) emisijas faktors

[(kg CF4/t Al)/(anoda efekta minūtes elementdienā)]

C2F6 (FC2F6) emisijas faktors

[t C2F6/t CF4]

PFPB L tehnoloģija (Legacy Point Feed Pre Bake)

0,122

0,097

PFPB M tehnoloģija (Modern Point Feed Pre Bake)

0,104

0,057

Modern Point-Fed Prebake bez pilnībā automatizētām anoda efekta intervences stratēģijām PFC emisijām (PFPB MW)

 (*1)

 (*1)

CWPB tehnoloģija

0,143

0,121

SWPB tehnoloģija (Side Worked Prebake)

0,233

0,280

VSS tehnoloģija

0,058

0,086

HSS tehnoloģija (Horizontal Stud Søderberg)

0,165

0,077

B.7.2.   Aprēķina B metode – pārsprieguma metode

Pārsprieguma metodei izmanto šādus vienādojumus:

CF4 emisijas [t] = OVC × (AEO/CE) × PrAl × 0,001 (24. vienādojums)

C2F6 emisijas [t] = CF4 emisijas × FC2F6 (25. vienādojums)

kur

OVC

ir pārsprieguma koeficients (“emisijas faktors”), kas izteikts kā kg CF4 uz tonnu alumīnija, kura saražota uz katru mV pārsprieguma;

AEO

ir anoda efekta pārspriegums uz elementu [mV], kas noteikts kā integrālis (laiks × spriegums virs mērķsprieguma), dalīts ar datu vākšanas laiku (ilgumu);

CE

ir vidējais alumīnija ražošanas strāvas lietderības koeficients [%];

Pr Al

ir primārā alumīnija gada produkcija [t], kā arī

FC2F6

ir C2F6 [t C2F6/t CF4] masas frakcija.

Termins AEO/CE (anoda efekta pārspriegums/strāvas lietderības koeficients) izsaka laikā integrētu vidējo anoda efekta pārspriegumu [mV pārspriegumu] pret vidējo strāvas lietderības koeficientu [%].

Minimālā prasība – izmanto tehnoloģijām specifiskus emisijas faktorus no šā pielikuma 3. tabulas.

Ieteicamie uzlabojumi – izmanto iekārtai specifiskus CF4 [(kg CF4/t Al)/(mV)] un C2F6 [t C2F6/t CF4] emisijas faktorus, kas noteikti, veicot nepārtrauktus vai periodiskus mērījumus uz vietas. Lai noteiktu šos emisijas faktorus, piemēro nozares labāko praksi, jo īpaši jaunākos Starptautiskā alumīnija institūta norādījumus. Emisijas faktorus nosaka ar maksimālo nenoteiktību ± 15 % katram. Emisijas faktorus nosaka vismaz reizi trijos gados vai biežāk, ja nepieciešams iekārtās veikto attiecīgo izmaiņu dēļ. Attiecīgas izmaiņas ir izmaiņas anoda efekta ilguma sadalījumā vai izmaiņas kontroles algoritmā, kas ietekmē anoda efekta veidu kombināciju vai anoda efekta pārtraukšanas paņēmienu būtību.

3. tabula

Tehnoloģijām specifiski emisijas faktori, kas saistīti ar pārsprieguma darbības datiem

Tehnoloģija

CF4 emisijas faktors

[(kg CF4/t Al)/mV]

C2F6 emisijas faktors

[t C2F6/t CF4]

CWPB tehnoloģija

1,16

0,121

SWPB tehnoloģija (Side Worked Prebake)

3,65

0,252

B.7.3.   CO2e emisiju noteikšana

CO2e emisijas aprēķina no CF4 un C2F6 emisijām šādi, izmantojot VIII pielikumā uzskaitītos globālās sasilšanas potenciālus.

PFC emisijas [t CO2e] = CF4 emisijas [t] × GWPCF4 + C2F6 emisijas [t] × GWPC2F6 (26. vienādojums)

B.8.   Prasības CO2 pārvietošanai starp iekārtām

B.8.1.   CO2, ko satur gāzes (“iedabiskais CO2 ”)

Iedabisko CO2, ko pārvieto iekšup iekārtā, tai skaitā to, ko satur dabasgāze, atlikumgāze (ieskaitot domnas vai koksēšanas krāsns gāzi) vai procesa ielaides (ieskaitot sintēzes gāzi), iekļauj šīs avota plūsmas emisijas faktorā.

Ja iedabisko CO2 pārvieto no iekārtas uz citu iekārtu kopā ar avota plūsmu, iekārtai, kas ģenerējusi šo iedabisko CO2, to neuzskaita kā emisijas. Savukārt, ja iedabisko CO2 emitē (piemēram, izlaiž ar gaisa plūsmu vai liesmu) vai pārvieto uz struktūrvienībām, kuras pašas nemonitorē emisijas saskaņā ar šo regulu vai atbilstīgu monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu, to uzskaita kā emisijas iekārtai, kas to ģenerējusi.

B.8.2.   Tiesības atskaitīt uzglabāto vai izlietoto CO2

CO2, kas radies no fosilā oglekļa un no sadedzināšanas vai procesiem, kuros rodas procesa emisijas, vai kas ir importēts no citām iekārtām, tostarp iedabiskā CO2 veidā, var uzskaitīt kā neemitētu šādos gadījumos:

1)

ja CO2 ir izlietots iekārtā vai pārvietots no iekārtas uz:

a)

citu iekārtu CO2 uztveršanas nolūkā, kura monitorē emisijas saskaņā ar šo regulu vai atbilstīgu monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu;

b)

citu iekārtu vai transporta tīklu CO2 ilglaicīgas ģeoloģiskās uzglabāšanas nolūkā, kura monitorē emisijas saskaņā ar šo regulu vai atbilstīgu monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu;

c)

uzglabāšanas vietu CO2 ilglaicīgas ģeoloģiskās uzglabāšanas nolūkā, kura monitorē emisijas saskaņā ar šo regulu vai atbilstīgu monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu;

2)

ja CO2 izlieto iekārtā vai pārvieto no iekārtas uz struktūrvienību, kas monitorē emisijas saskaņā ar šo regulu vai atbilstīgu monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu, lai ražotu izstrādājumus, kuros ogleklis, kas veidojas no CO2, ir pastāvīgi ķīmiski saistīts tā, ka nenonāk atmosfērā normālos ekspluatācijas apstākļos, tostarp īstenojot parastas darbības pēc izstrādājuma ekspluatācijas laika beigām, kā definēts deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 3b. punktu.

CO2, kas pārvietots uz citu iekārtu 1) un 2) apakšpunktā minētajos nolūkos, drīkst uzskaitīt kā neemitētu tikai tad, ja tiek sniegti pierādījumi visā pārraudzības ķēdē līdz uzglabāšanas vietai vai līdz iekārtai, kurā CO2 tiek izlietots, un ieskaitot visus operatorus, kas pārvadā faktiski uzglabāto vai ķīmiski stabilu izstrādājumu ražošanai izlietoto CO2 frakciju, salīdzinājumā ar kopējo CO2 apjomu, kas pārvietots no to ģenerējošās iekārtas.

Ja CO2 izlieto tajā pašā iekārtā 1) un 2) apakšpunktā minētajos nolūkos, piemēro Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 IV pielikuma 21.–23. iedaļā sniegtās monitoringa metodes.

B.8.3.   Monitoringa noteikumi attiecībā uz CO2 pārvietošanu

Monitoringa metodikas dokumentācijā skaidri norāda par uzņemošajām iekārtām vai struktūrvienībām atbildīgās personas identitāti un kontaktdatus. Par neemitēto uzskatīto CO2 apjomu paziņojumā norāda atbilstoši IV pielikumam.

Monitoringa metodikas dokumentācijā skaidri norāda tās personas identitāti un kontaktdatus, kas atbild par iekārtām vai struktūrvienībām, no kurām saņemts CO2. Saņemto CO2 apjomu pārskatā norāda paziņojumā atbilstoši IV pielikumam.

Lai noteiktu no vienas iekārtas uz citu pārvietotā CO2 apjomu, izmanto ar mērījumiem pamatotu metodiku. Izstrādājumos pastāvīgi ķīmiski saistītā CO2 apjoma noteikšanai izmanto aprēķinu metodiku, vēlams, masas bilances metodi. Monitoringa metodikas dokumentācijā norāda izmantotās ķīmiskās reakcijas un visus attiecīgos stehiometriskos faktorus.

B.9.   Nozares īpašās prasības

B.9.1.   Sadedzināšanas iekārtām piemērojamie papildu noteikumi

Sadedzināšanas emisijas ir visas CO2 emisijas, kas rodas, sadedzinot oglekli saturošu kurināmo, tostarp atkritumus, neatkarīgi no citas šādu emisiju vai kurināmā klasifikācijas. Ja nav skaidrs, vai materiāls darbojas kā kurināmais vai kā procesa ielaides materiāls, piemēram, metāla rūdu reducēšanai, šā materiāla emisijas monitorē tāpat kā sadedzināšanas emisijas. Izvērtējamas ir visas stacionārās sadedzināšanas iekārtas, tostarp katli, degkameras, turbīnas, sildītāji, kurtuves, incineratori, apdedzināšanas krāsnis, citu veidu krāsnis, cepļi, žāvētāji, dzinēji, kurināmā elementi, ķīmiskie sadedzināšanas un CO2 uztveršanas bloki, lāpas un termiskās vai katalītiskās pēcsadedzināšanas iekārtas.

Monitoringā iekļauj arī CO2 procesa emisijas no dūmgāzu attīrīšanas skruberī, jo īpaši CO2 no kaļķakmens vai citiem karbonātiem atsērošanai un līdzīgai skrubēšanai un no urīnvielas, ko izmanto NOx atdalīšanas iekārtās.

B.9.1.1.   Atsērošana un citu skābo gāzu skrubēšana

Procesa CO2 emisijas no karbonāta izmantošanas skābās gāzes skrubēšanai no dūmgāzes plūsmas aprēķina pēc patērētā karbonāta daudzuma (A metode). Atsērošanas gadījumā aprēķinus var veikt, pamatojoties arī uz saražotā ģipša daudzumu (B metode). Pēdējā minētajā gadījumā emisijas faktors ir sausa ģipša (CaSO4 × 2H2O) un emitētā CO2 stehiometriskā attiecība: 0,2558 t CO2/t ģipša.

B.9.1.2   NOx atdalīšana

Ja kā reducētāju NOx atdalīšanas iekārtās izmanto urīnvielu, procesa CO2 emisijas, kas rodas tās izmantošanas rezultātā, aprēķina saskaņā ar A metodi, piemērojot emisijas faktoru, kas ir stehiometriskā attiecība 0,7328 t CO2/t urīnvielas.

B.9.1.3.   Lāpu monitorings

Aprēķinot emisijas no lāpām, iekļauj parasto sadedzināšanu lāpā un ar ekspluatāciju saistīto sadedzināšanu lāpā (pārtrauces, palaišana un apstādināšana, kā arī ārkārtas palaides). Jāiekļauj arī iedabiskais CO2, ko satur lāpas gāzes.

Ja precīzāks monitorings tehniski nav īstenojams vai tas varētu radīt pārmērīgas izmaksas, izmanto references emisijas faktoru 0,00393 t CO2/Nm3, ko iegūst, sadedzinot tīru etānu un kas tiek izmantots kā piesardzīgs aizstājrādītājs attiecībā uz lāpas gāzēm.

Ieteicamais uzlabojums ir noteikt emisijas faktorus konkrētai iekārtai, kas atvasināti no lāpas plūsmas molekulmasas aplēses, izmantojot procesa modelēšanu ar nozares standartmodeļiem. Izvērtējot katras iesaistītās plūsmas relatīvās proporcijas un molekulmasu, iegūst lāpas gāzes molekulmasas svērto vidējo gada lielumu.

Darbības datiem ir pieļaujama augstāka mērījumu nenoteiktība nekā tā, ko piemēro citiem sadedzinātajiem kurināmajiem.

B.9.2.   Papildu noteikumi, kas piemērojami emisijām no cementa klinkera

B.9.2.1.   Papildu noteikumi attiecībā uz A metodi (pēc ielaides)

Ja izmanto A metodi (pamatojoties uz apdedzināšanas krāsnī ievadītajiem materiāliem) procesa emisiju noteikšanai, piemēro šādus īpašus noteikumus:

ja cementa apdedzināšanas krāsns pelni vai blakusproduktu pelni tiek izvadīti no krāsns sistēmas, attiecīgos izejmateriālu daudzumus neuzskata par procesa ielaidi. Emisijas no cementa apdedzināšanas krāsns aprēķina atsevišķi saskaņā ar šā pielikuma B.9.2.3. iedaļu,

var raksturot vai nu izejmateriālus kopumā vai atsevišķus ielaides materiālus, nepieļaujot dubultu uzskaiti vai datu izlaidumus atpakaļ atgrieztu vai neuzskaitītu materiālu dēļ. Ja darbības datus nosaka, pamatojoties uz saražoto klinkera daudzumu, malto izejmateriālu neto daudzumu var noteikt, izmantojot empīrisku malto izejmateriālu un klinkera attiecību, kas ir specifiska konkrētajai ražotnei. Šī attiecība jāatjaunina vismaz vienu reizi gadā, ievērojot nozares paraugprakses vadlīnijas.

B.9.2.2.   Papildu noteikumi attiecībā uz B metodi (pēc izlaides)

Ja izmanto B metodi (pamatojoties uz klinkera izlaidi) procesa emisiju noteikšanai, piemēro šādus īpašus noteikumus:

nosaka darbības datus kā klinkera produkcijas apjomu [t] pārskata periodā, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem:

klinkeru tieši nosverot,

pamatojoties uz cementa piegāžu datiem, pēc materiālu bilances (ņemot vērā klinkera nosūtīšanu, klinkera sagādes, kā arī klinkera krājumu izmaiņas), un tam izmanto šādu formulu:

Formula
(27. vienādojums)

kur

Cliprod

ir saražotā klinkera daudzums tonnās;

Cemdeliv

ir piegādātā cementa daudzums tonnās;

CemSV

ir cementa krājumu izmaiņas tonnās;

CCR

ir klinkera/cementa attiecība (tonnās klinkera uz tonnu cementa);

Clis

ir piegādātā klinkera daudzums tonnās;

Clid

ir nosūtītā klinkera daudzums tonnās, kā arī

CliSV

ir klinkera krājuma izmaiņu daudzums tonnās.

Cementa un klinkera attiecību nosaka atsevišķi katram no dažādajiem cementa produktiem, pamatojoties uz laboratorijas analīzēm saskaņā ar B.5.4. iedaļas noteikumiem, vai arī aprēķina kā attiecību no starpības starp cementa piegādēm un krājumu izmaiņām, kā arī visiem materiāliem, kas izmantoti kā cementa piedevas, iekļaujot arī apvedkanālu putekļus un cementa apdedzināšanas krāsns putekļiem.

Minimālā prasība, ko piemēro, lai noteiktu emisijas faktoru, ir standartvērtība 0,525 t CO2/t klinkera.

B.9.2.3.   Emisijas, kas saistītas ar izmestajiem putekļiem

Emisijām pieskaita CO2 procesa emisijas no apvedkanālu putekļiem un cementa apdedzināšanas krāsns putekļiem (CKD), ko izvada no apdedzināšanas krāsns sistēmas, veicot korekcijas attiecībā uz CKD daļējas kalcinācijas attiecību.

Minimālā prasība – piemēro emisijas faktoru 0,525 t CO2/t putekļu.

Ieteicamie uzlabojumi – emisijas faktoru (EF) nosaka vismaz reizi gadā saskaņā ar šā pielikuma B.5.4. iedaļas noteikumiem un izmantojot šādu formulu:

Formula
(28. vienādojums)

kur

EFCKD

ir daļēji kalcinēto cementa krāsns putekļu emisijas faktors [t CO2/t CKD];

EFCli

ir iekārtai specifiskais klinkera emisijas faktors [t CO2/t klinkera]; un

d

ir CKD kalcinēšanas pakāpe (emitētais CO2 kā % no kopējā karbonātu CO2 izejmateriālu maisījumā).

B.9.3.   Papildu noteikumi, kas piemērojami emisijām no slāpekļskābes ražošanas

B.9.3.1.   N2O noteikšanas vispārējie noteikumi

N2O emisijas nosaka, izmantojot ar mērījumiem pamatotu metodiku. N2O koncentrāciju dūmgāzē no katra emisijas avota mēra reprezentatīvā punktā aiz NOx/N2O attīrīšanas iekārtas, ja izmanto attīrīšanu. Izmanto paņēmienus, ar kuriem var izmērīt N2O koncentrācijas visiem emisijas avotiem, gan darbojoties emisiju attīrīšanas aprīkojumam, gan tad, ja emisiju attīrīšana nenotiek. Visi mērījumu rezultāti jāpārrēķina sausai gāzei, ja prasīts, un saskanīgi jāziņo.

B.9.3.2.   Dūmgāzes plūsmas noteikšana

Dūmgāzes plūsmas monitoringam izmanto šā pielikuma B.6.2.5. iedaļā sniegto masas bilances metodi, ja vien tā ir tehniski īstenojama. Pretējā gadījumā var izmantot citu metodi, tostarp citu masas bilances metodi, kuras pamatā ir būtiski parametri, piemēram, amonjaka ielaides slodze, vai plūsmu noteikt, veicot nepārtrauktu emisiju plūsmas mērīšanu.

Dūmgāzes plūsmu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Vflue gas flow [Nm3/h] = Vair × (1 – O2,air)/(1 – O2,flue gas) (29. vienādojums)

kur

Vair

kopējā gaisa plūsmas ielaide, izteikta Nm3/h, standartapstākļos;

O2,air

O2 tilpuma frakcija sausā gaisā (= 0,2095) un

O2,flue gas

O2 tilpuma frakcija dūmgāzē.

Vair

aprēķina kā visu slāpekļskābes ražošanas iekārtā ievadīto gaisa plūsmu summu, jo īpaši primāro un sekundāro ielaides gaisu, un attiecīgā gadījumā slēgam ievadīto gaisu.

Visu mērījumu rezultātus pārrēķina sausai gāzei un attiecīgi reģistrē.

B.9.3.3.   Skābekļa (O2) koncentrācijas

Ja nepieciešams aprēķināt dūmgāzes plūsmu saskaņā ar šā pielikuma B.9.3.2. iedaļu, mēra skābekļa koncentrāciju dūmgāzē, piemērojot šā pielikuma B.6.2.2. iedaļas prasības. Visu mērījumu rezultātus pārrēķina sausai gāzei un attiecīgi reģistrē.

C.   SILTUMA PLŪSMAS

C.1.   Neto izmērāmā siltuma noteikšanas noteikumi

C.1.1.   Principi

Visi specificētie izmērāmā siltuma daudzumi vienmēr ir izmērāmā siltuma neto daudzumi, ko nosaka kā uz siltumu patērējošo procesu vai ārējam lietotājam aizvadītās siltuma plūsmas siltumsaturu (entalpija), no kura atskaita atgriezes plūsmas siltumsaturu.

Siltumu patērējošus procesus, kas vajadzīgi siltuma ražošanā un sadalē, piemēram, deaeratoru procesus, piebarošanas ūdens sagatavošanu un regulāras ārpūtes, ņem vērā siltumsistēmu lietderības aprēķinā, tāpēc tie ir jāuzskaita attiecībā uz precēs iegultajām emisijām.

Ja vienu un to pašu siltumnesēju izmanto vairākos secīgos procesos un tā siltums tiek patērēts, temperatūras līmeņiem procesu sākumpunktos esot atšķirīgiem, katrā siltumu patērējošajā procesā patērēto siltuma daudzumu nosaka atsevišķi, ja vien procesi nav to pašu preču kopējā ražošanas procesa sastāvdaļa. Siltumnesēja atkaluzkarsēšanu starp secīgiem siltumu patērējošiem procesiem uzskata par papildu siltuma ražošanu.

Ja siltumu izmanto dzesēšanai absorbtīvās dzesēšanas procesā, par siltumu patērējošo procesu uzskata šo dzesēšanas procesu.

C.1.2.   Neto izmērāmā siltuma daudzumu noteikšanas metodika

Izvēloties datu avotus enerģijas plūsmu kvantificēšanai saskaņā ar šā pielikuma A.4. iedaļu, apsver šādas neto izmērāmā siltuma daudzumu noteikšanas metodes.

C.1.2.1.   Pirmā metode – Mērījumu izmantošana

Pēc šīs metodes mēra visus attiecīgos parametrus, it sevišķi temperatūru, spiedienu, aizvadītā un atgrieztā siltumnesēja stāvokli. Tvaika gadījumā siltumnesēja stāvoklis ir tā piesātinājums vai pārkarsētības pakāpe. Mēra siltuma pārvades nesēja (tilpuma) plūsmas ātrumu. Pamatojoties uz izmērītajām vērtībām, nosaka entalpiju un siltuma pārvades nesēja īpatnējo tilpumu, izmantojot piemērotas plūsmas tabulas vai inženierprogrammatūru.

Siltumnesēja masas caurplūdumu aprēķina šādi:

Formula
(30. vienādojums)

kur

Formula

ir masas caurplūdums kg/s;

Formula

ir tilpuma plūsmas ātrums m3/s, un

v

ir īpatnējais tilpums m3/kg.

Tā kā uzskata, ka aizvadītā un atgrieztā siltumnesēja masas caurplūdums ir vienāds, siltuma caurplūdumu aprēķina pēc aizvadītās plūsmas un atgriezes plūsmas entalpijas starpības šādi:

Formula
(31. vienādojums)

kur

Formula

ir siltuma plūsmas ātrums kJ/s;

hflow

ir aizvadītās plūsmas entalpija kJ/kg;

hreturn

ir atgriezes plūsmas entalpija kJ/kg, un

Formula

ir masas caurplūdums kg/s.

Ja par siltumnesēju izmanto tvaiku vai karsto ūdeni un kondensāts netiek atgriezts vai nav iespējams aplēst atgriezes kondensāta entalpiju, hreturn nosaka, par pamatu ņemot 90 °C temperatūru.

Ja ir zināms, ka masas caurplūduma rādītāji nav vienādi, rīkojas šādi:

a)

ja ir pierādījumi, ka kondensāts paliek produktā (piemēram, tiešās tvaika inžekcijas procesos), attiecīgo kondensāta entalpiju neatskaita;

b)

ja ir zināms, ka siltumnesējs ir zudis (piemēram, noplūdis vai aizlaists kanalizācijā), attiecīgo aplēsto masas plūsmu atskaita no aizvadītā siltumnesēja masas plūsmas.

Lai pēc šiem datiem noteiktu ikgadējo neto siltuma plūsmu, atkarībā no tā, kāds mēraprīkojums un datu apstrāde pieejama, izmanto vienu no šīm metodēm:

a)

nosaka to parametru gada vidējās vērtības, kas nosaka aizvadītā un atgrieztā siltumnesēja gada vidējo entalpiju, reizinot ar gada kopējo masas plūsmu, izmantojot 31. vienādojumu;

b)

nosaka siltuma plūsmas stundas vērtības un tās saskaita, ņemot vērā siltumsistēmas kopējo gada ekspluatācijas laiku. Atkarībā no datu apstrādes sistēmas stundas vērtības var attiecīgi aizstāt ar citiem laika intervāliem.

C.1.2.2.   Otrā metode – Aizstājrādītāja aprēķins pēc izmērītās lietderības

Neto izmērāmā siltuma daudzumus nosaka, balstoties uz kurināmā ielaidi un izmērīto lietderību, kas saistīta ar siltuma ražošanu:

Formula
(32. vienādojums)

Formula
(33. vienādojums)

kur

Q

ir siltuma daudzums TJ;

ηΗ

ir siltuma ražošanas izmērītā lietderība;

EIn

ir enerģijas ielaide ar kurināmajiem;

ADi

ikgadējie kurināmo i darbības dati (t. i., patērētie daudzumi) un

NCVi

kurināmo i zemākās siltumspējas vērtības.

ηΗ vērtību vai nu saprātīgi garā periodā mēra, pienācīgi ņemot vērā dažādus iekārtas slodzes stāvokļus, vai ņem no ražotāja dokumentācijas. Šajā saistībā ņem vērā specifisko daļējas slodzes līkni, izmantojot ikgadēju slodzes koeficientu:

Formula
(34. vienādojums)

kur

LF

ir slodzes koeficients;

EIn

ir enerģijas ielaide pārskata periodā, ko nosaka ar 33. vienādojumu, un

EMax

ir maksimālā kurināmā ielaide, ja siltumu ražojošais bloks visu kalendāro gadu būtu darbojies ar 100 % nominālo slodzi.

Lietderību nosaka, par pamatu ņemot situāciju, kurā viss kondensāts tiek atgriezts. Pieņem, ka atgriezes kondensāta temperatūra ir 90 °C.

C.1.2.3.   Trešā metode – aizstājrādītāja aprēķins pēc references lietderības

Šī metode ir identiska 3. metodei, tikai 32. vienādojumā izmanto references lietderību 70 % (ηRef,H = 0,7).

C.1.3.   Īpaši noteikumi

Ja iekārta patērē izmērāmu siltumu, kas saražots eksotermiskos ķīmiskos procesos, kas nav sadedzināšana, piemēram, amonjaka vai slāpekļskābes ražošanas procesā, šo saražotā siltuma daudzumu nosaka atsevišķi no cita izmērāmā siltuma un šim siltuma patēriņam norāda, ka CO2e emisijas ir nulle.

Ja izmērāmu siltumu reģenerē no neizmērāma siltuma, kas iegūts no kurināmā un kas izmantots ražošanas procesos pēc izlietošanas, piemēram, no izplūdes gāzēm, lai izvairītos no dubultas uzskaites, attiecīgo izmērāmā neto siltuma summu, kas dalīta ar references lietderību 90 %, atņem no kurināmā ielaides.

C.2.   Izmērāma siltuma iegūšanai izmantota jaukta sastāva kurināmā emisijas faktora noteikšana

Ja ražošanas procesā izmanto izmērāmu iekārtā saražotu siltumu, ar siltumu saistītās emisijas nosaka, izmantojot kādu no šīm metodēm.

C.2.1.   Iekārtā saražotā izmērāmā siltuma emisijas faktors, izņemot siltumu, kas iegūts koģenerācijas procesā

Attiecībā uz izmērāmu siltumu, kas iegūts, sadedzinot kurināmo iekārtā, izņemot attiecībā uz siltumu, kas iegūts koģenerācijas procesā, nosaka attiecīgās jaukta sastāva kurināmā emisijas faktoru un aprēķina emisijas, kas attiecināmas uz ražošanas procesu:

EmHeat = EFmix · Qconsumed (35. vienādojums)

kur

EmHeat

ir ar siltumu saistītās ražošanas procesa emisijas t CO2;

EFmix

ir attiecīgā jaukta sastāva kurināmā emisijas faktors t CO2/TJ, tostarp attiecīgā gadījumā emisijas no dūmgāzu tīrīšanas;

Qconsumed

ir izmērāmā siltuma daudzums, kas patērēts ražošanas procesā, TJ, un

η

ir siltuma ražošanas procesa lietderība.

EFmix

aprēķina šādi:

EFmix = (Σ ADi · NCVi · EFi + EmFGC)/(Σ ADi · NCVi) (36. vienādojums)

kur

ADi

ir ikgadējie darbības dati (t. i., patērēto daudzumu dati) par izmērāma siltuma ražošanai izlietotajiem kurināmajiem i tonnās vai Nm3;

NCVi

kurināmo i zemākās siltumspējas vērtības, izteiktas TJ/t vai TJ/Nm3;

EFi

kurināmo i emisijas faktori, izteikti t CO2/TJ, un

EmFGC

ir procesu emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, izteiktas t CO2.

Ja izmantotā jaukta sastāva kurināmā sastāvā ir atlikumgāze un ja atlikumgāzes emisijas faktors ir augstāks nekā VIII pielikuma 1. tabulā sniegtais dabasgāzes standarta emisijas faktors, EFmix aprēķināšanai izmanto šo standarta emisijas faktoru, nevis atlikumgāzes emisijas faktoru.

C.2.2.   Iekārtā koģenerācijas procesā saražotā izmērāmā siltuma emisijas faktors

Ja koģenerācijas procesā (proti, kombinēta siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana) saražo izmērāmu siltumu un elektrību, attiecīgās emisijas, kas attiecināmas uz izmērāmo siltumu un elektrību nosaka saskaņā ar šīs iedaļas prasībām. Attiecīgā gadījumā piemēro arī elektroenerģijai piemērojamos noteikumus attiecībā uz mehāniskās enerģijas ražošanu.

Koģenerācijas iekārtas emisijas nosaka šādi:

Formula
(37. vienādojums)

kur

EmCHP

ir koģenerācijas iekārtas emisijas pārskata periodā, izteiktas t CO2;

ADi

ir ikgadējie darbības dati (t. i., patērēto daudzumu dati) par koģenerācijas iekārtā izlietotajiem kurināmajiem i tonnās vai Nm3;

NCVi

kurināmo i zemākās siltumspējas vērtības, izteiktas TJ/t vai TJ/Nm3;

EFi

ir kurināmo i emisijas faktori, izteikti t CO2/TJ, un

EmFGC

ir procesu emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, izteiktas t CO2.

Enerģijas ielaidi koģenerācijas iekārtā aprēķina saskaņā ar 33. vienādojumu. Attiecīgo siltuma ražošanas un elektrības (vai attiecīgā gadījumā mehāniskās enerģijas) ražošanas vidējo lietderību pārskata periodā aprēķina šādi:

Formula
(38. vienādojums)

Formula
(39. vienādojums)

kur

ηheat

ir siltuma ražošanas vidējā lietderība pārskata periodā (bezdimensiju);

Qnet

ir ar koģenerācijas iekārtu saražotā siltuma neto daudzums, izteikts TJ, kā noteikts saskaņā ar C.1.2. iedaļu;

EIn

ir enerģijas ielaide, ko nosaka ar 33. vienādojumu, izteikta TJ;

ηel

ir elektroenerģijas ražošanas vidējā lietderība pārskata periodā (bezdimensiju) un

Eel

ir koģenerācijas iekārtas saražotā neto elektroenerģija pārskata periodā, izteikta TJ.

Ja noteikt lietderību ηheat un ηel ir tehniski neiespējami vai pārmērīgi dārgi, izmanto iekārtas tehniskajā dokumentācijā noteiktās vērtības (projektētās vērtības). Ja šādas vērtības nav pieejamas, izmanto konservatīvas standartvērtības – ηheat = 0,55 un ηel = 0,25.

Koģenerācijas siltuma un elektroenerģijas attiecināšanas koeficientus aprēķina šādi:

Formula
(40. vienādojums)

Formula
(41. vienādojums)

kur

FCHP,Heat

ir attiecināšanas koeficients siltumam (bezdimensiju);

FCHP,El

ir attiecināšanas koeficients elektroenerģijai (vai attiecīgā gadījumā mehāniskajai enerģijai) (bezdimensiju);

ηref, heat

ir atsevišķā katlā notiekošas siltuma ražošanas references lietderība (bezdimensiju) un

ηref,el

ir bezkoģenerācijas elektroenerģijas ražošanas references lietderība (bezdimensiju).

Attiecīgās kurināmo atsauces lietderības vērtības ir sniegtas IX pielikumā.

Ar koģenerāciju saistītā izmērāmā siltuma īpatnējo emisijas faktoru, kas jāizmanto, lai ar siltumu saistītās emisijas attiecinātu uz ražošanas procesiem, aprēķina šādi:

EFCHP,Heat = EmCHP · FCHP,Heat/Qnet (42. vienādojums)

kur

kur EFCHP, heat

ir koģenerācijas iekārtā saražotā izmērāmā siltuma emisijas faktors, kas izteikts kā t CO2/TJ, un

Qnet

ir neto siltums, kas saražots ar koģenerācijas iekārtu, izteikts TJ.

Ar koģenerāciju saistītās elektroenerģijas īpatnējo emisijas faktoru, kas jāizmanto, lai attiecinātu netiešās emisijas uz ražošanas procesiem, aprēķina šādi:

EFCHP,El = EmCHP · FCHP,El/EEl,prod (43. vienādojums)

kur

EEl,prod

ir koģenerācijas iekārtā saražotā elektroenerģija.

Ja izmantotā jaukta sastāva kurināmā sastāvā ir atlikumgāze un ja atlikumgāzes emisijas faktors ir augstāks nekā VIII pielikuma 1. sniegtais dabasgāzes standarta emisijas faktors, EFmix aprēķināšanai izmanto šo standarta emisijas faktoru, nevis atlikumgāzes emisijas faktoru.

C.2.3.   Ārpus iekārtas saražotā izmērāmā siltuma emisijas faktors

Ja ražošanas procesā izmanto izmērāmu ārpus iekārtas saražotu siltumu, ar siltumu saistītās emisijas nosaka, izmantojot kādu no šīm metodēm:

1.

Ja iekārtai, kas ražo izmērāmu siltumu, piemēro atbilstīgu monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmu vai ja iekārtas operators, patērējot izmērāmu siltumu, ar attiecīgiem siltuma piegādes līguma nosacījumiem nodrošina, ka iekārtai, kas ražo siltumu, veic emisiju monitoringu saskaņā ar šo pielikumu, izmērāmā siltuma emisijas faktoru nosaka ar attiecīgajiem C.2.1. vai C.2.2. iedaļas vienādojumiem, pamatojoties uz emisiju datiem, ko sniedzis izmērāmu siltumu ražojošās iekārtas operators.

2.

Ja 1. punktā norādītā metode nav pieejama, izmanto standartvērtību, pamatojoties uz valsts rūpniecības nozarē visplašāk izmantotā kurināmā standarta emisijas faktoru, pieņemot, ka katla lietderība ir 90 %.

D.   ELEKTROENERĢIJA

D.1.   Ar elektroenerģiju saistīto emisiju aprēķināšana

Emisijas saistībā ar elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu nolūkā aprēķināt iegultās emisijas saskaņā ar F.1. iedaļu aprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

Formula
(44. vienādojums)

kur

Em el

ir emisijas saistībā ar saražoto vai patērēto elektroenerģiju t CO2;

E el

ir saražotā vai patērētā elektroenerģija MWh vai TJ, un

EF el

ir elektroenerģijai piemērotais emisijas faktors t CO2/MWh vai t CO2/TJ.

D.2.   Noteikumi emisijas faktora noteikšanai elektroenerģijai kā importētai precei

Lai elektroenerģijai kā importētai precei noteiktu īpatnējās faktiskās iegultās emisijas, ir piemērojamas tikai tiešās emisijas saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 2. iedaļu.

Emisijas faktoru īpatnējo elektroenerģijā faktisko iegulto emisiju aprēķināšanai nosaka šādi.

a)

izmanto specifisku noklusējuma vērtību attiecībā uz trešo valsti, trešo valstu grupu vai trešās valsts reģionu kā attiecīgo CO2 emisijas faktoru, kā noteikts šā pielikuma D.2.1. punktā;

b)

ja nav pieejama a) punktā minētā specifiskā noklusējuma vērtība, izmanto Eiropas Savienībā lietoto CO2 emisijas faktoru, kā noteikts šā pielikuma D.2.2. punktā;

c)

ja ziņojošais deklarētājs iesniedz pietiekamus pierādījumus, pamatojoties uz oficiālu un publisku pieejamu informāciju, lai apliecinātu, ka CO2 emisijas faktors, kas tiek lietots trešā valstī, trešo valstu grupā vai trešās valsts reģionā, no kurienes ir importēta elektroenerģija, ir zemāks nekā a) un b) apakšpunktā minētās vērtības, un ja ir izpildīti šā pielikuma D.2.3. punktā sniegtie nosacījumi, nosaka prasītās zemākās vērtības, pamatojoties uz pieejamiem un sniegtiem ticamiem datiem.

d)

Ziņojošais deklarētājs var piemērot faktiskās iegultās emisijas, nevis noklusējuma vērtības, aprēķinot importētajā elektroenerģijā iegultās emisijas, ar nosacījumu, ka ir izpildīti kumulatīvie kritēriji, kas sniegti Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 5. iedaļas a)–d) punktā, un aprēķins tiek veikts, pamatojoties uz elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem noteiktiem datiem, kas aprēķināti, izmantojot šā pielikuma D.2.3. iedaļu.

D.2.1.   CO2 emisijas faktors, kas noteikts, pamatojoties uz specifiskām noklusējuma vērtībām

Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 4.2.1. iedaļu CO2 emisijas faktorus trešajā valstī, trešo valstu grupā vai trešās valsts reģionā izmanto, pamatojoties uz labākajiem Komisijai pieejamajiem datiem. Šīs regulas nolūkiem šie CO2 emisijas faktori ir pamatoti Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (VEA) datos, un Komisija tos nodrošina OIM pārejas reģistrā.

D.2.2.   ES izmantotais CO2 emisijas faktors

Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 4.2.2. iedaļu piemēro Savienības CO2 emisijas faktoru. Šīs regulas nolūkiem Savienības CO2 emisijas faktors ir pamatots Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (VEA) datos, un Komisija tos nodrošina OIM pārejas reģistrā.

D.2.3.   CO2 emisijas faktors, kas noteikts, pamatojoties uz ziņojošā deklarētāja parādītiem ticamiem datiem

Lai izpildītu šā pielikuma D.2. iedaļas c) punktu, ziņojošais deklarētājs iesniedz datu kopas no alternatīviem oficiāliem avotiem, tostarp valsts statistikas datus, par pieciem gadu periodu, kas beidzās divus gadus pirms ziņošanas.

Lai atainotu, kā dekarbonizācijas politika, piemēram, atjaunīgās enerģijas ražošanas pieaugums, kā arī klimatiskie apstākļi, piemēram, jo īpaši auksti gadi, ietekmē elektroenerģijas piegādi gadā attiecīgajās valstīs, ziņojošais deklarētājs aprēķina CO2 emisijas faktoru, pamatojoties uz CO2 emisijas faktora piecu gadu periodam, kas beidzas divus gadus pirms ziņošanas.

Tālab ziņojošais deklarētājs aprēķina gada CO2 emisijas faktorus katrai fosilā kurināmā tehnoloģijai un tās attiecīgo bruto elektroenerģijas ražošanu trešajā valstī, kas spēj eksportēt elektroenerģiju uz ES, pamatojoties uz šādu vienādojumu:

Formula
(45. vienādojums)

kur

Em el,y

ir gada CO2 emisijas faktors visām fosilā kurināmā tehnoloģijām konkrētajā gadā trešajā valstī, kas spēj eksportēt elektroenerģiju uz ES;

E el,y

ir bruto elektroenerģijas ražošanas kopējais apjoms no visām fosilā kurināmā tehnoloģijām minētajā gadā; EF i ir CO2 emisijas faktors katrai fosilā kurināmā tehnoloģijai “i” un

E el,i,y

ir bruto saražotā elektroenerģija gadā katrai fosilā kurināmā tehnoloģijai “i”.

Ziņojošais deklarētājs aprēķina CO2 emisijas faktoru kā mainīgo vidējo lielumu šajos gados, kas sākas ar kārtējo gadu, no kura atskaitīti divi gadi, pamatojoties uz šādu vienādojumu:

Formula
(46. vienādojums)

kur

Em el

ir CO2 emisijas faktors, kas iegūts no CO2 emisijas faktoru mainīgā vidējā lieluma par iepriekšējiem 5 gadiem, kas sākas kārtējā gadā, no kura atskaitīti divi gadi, līdz kārtējam gadam, no kura atskaitīti 6 gadi;

Em el,y

ir CO2 emisijas faktors katram gadam “i”;

i

ir mainīgais indekss aplūkotajiem gadiem un

y

ir kārtējais gads.

D.2.4.   CO2 emisijas faktors, kas noteikts, pamatojoties uz iekārtas faktiskajām CO2 emisijām

Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 5. iedaļu ziņojošais deklarētājs var piemērot faktiskās iegultās emisijas, nevis noklusējuma vērtības, aprēķinot importētajā elektroenerģijā iegultās emisijas, ja ir izpildīti šīs iedaļas a) līdz d) punktā norādītie kumulatīvie kritēriji.

D.3.   Noteikumi, lai noteiktu izlietotās elektroenerģijas daudzumu tādu preču ražošanā, kas nav elektroenerģija

Iegulto emisiju noteikšanas nolūkiem elektroenerģijas daudzumu uzskaite attiecas uz faktisko, nevis šķietamo jaudu (komplekso jaudu). Mēra tikai aktīvās jaudas komponenti, neņemot vērā reaktīvo jaudu.

Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu darbības līmenis attiecas uz tīro elektroenerģiju, kas iziet ārpus spēkstacijas vai koģenerācijas iekārtas sistēmas robežām, kad ir atskaitīta iekšēji patērētā elektroenerģija.

D.4.   Noteikumi, lai noteiktu netiešās iegultās emisijas elektroenerģijai, kas ir ielaide tādu preču ražošanai, kas nav elektroenerģija

Pārejas laikā emisijas faktorus elektroenerģijai nosaka, pamatojoties uz:

a)

izcelsmes valsts elektrotīkla vidējo emisijas faktoru, pamatojoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem, ko Komisija ir sniegusi OIM pārejas reģistrā; vai

b)

izcelsmes valsts elektrotīkla citu emisijas faktoru, pamatojoties publiski pieejamiem datiem, kas ir vai nu vidējais emisijas faktors, vai CO2 emisijas faktors, kā noteikts Regulas (ES) 2023/956 IV pielikuma 4.3. iedaļā.

Atkāpjoties no a) un b) punkta, faktiskos elektroenerģijas emisijas faktorus var izmantot D.4.1. līdz D.4.3. iedaļā norādītajos gadījumos.

D.4.1.   Iekārtā saražotās elektroenerģijas emisijas faktors, izņemot elektroenerģiju, kas iegūta koģenerācijas procesā

Attiecībā uz elektroenerģiju, kas ražota, sadedzinot kurināmo iekārtā, izņemot attiecībā uz elektroenerģiju, kas ražota koģenerācijas procesā, elektroenerģijas emisijas faktoru EFEl nosaka, pamatojoties uz attiecīgo jaukta sastāva kurināmo un emisijām, kas attiecināmas uz elektroenerģijas ražošanu:

EFEl = (Σ ADi · NCVi · EFi + EmFGC)/Elprod (47. vienādojums)

kur

ADi

ir ikgadējie darbības dati (t. i., patērēto daudzumu dati) par elektroenerģijas ražošanai izlietotajiem kurināmajiem i tonnās vai Nm3;

NCVi

ir kurināmo i zemākās siltumspējas vērtības, izteiktas TJ/t vai TJ/Nm3;

EFi

ir kurināmo i emisijas faktori, izteikti t CO2/TJ;

EmFGC

ir procesu emisijas no dūmgāzu attīrīšanas, izteiktas t CO2, un

Elprod

ir saražotās elektroenerģijas neto daudzums MWh. Var iekļaut no citiem avotiem, kas nav kurināmā sadedzināšana, saražotās elektroenerģijas daudzumus.

Ja izmantotā jaukta sastāva kurināmā sastāvā ir atlikumgāze un ja atlikumgāzes emisijas faktors ir augstāks nekā VIII pielikuma 1. tabulā sniegtais dabasgāzes standarta emisijas faktors, EFEl aprēķināšanai izmanto šo standarta emisijas faktoru, nevis atlikumgāzes emisijas faktoru.

D.4.2.   Iekārtā koģenerācijas procesāsaražotās elektroenerģijas emisijas faktors

Emisijas faktoru elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas procesā nosaka saskaņā ar šā pielikuma C.2.2. iedaļu.

D.4.3.   Ārpus iekārtas saražotās elektroenerģijas emisijas faktors

1.

Ja elektroenerģija tiek saņemta no avota, kam ir tieša tehniska saikne, un ja ir pieejami visi attiecīgie dati, šādas elektroenerģijas emisijas faktoru nosaka, piemērojot attiecīgi D.4.1. vai D.4.2. iedaļu.

2.

Ja elektroenerģija tiek saņemta no elektroenerģijas ražotāja saskaņā ar jaudas pirkuma līgumu, var attiecīgos gadījumos izmantot emisijas faktoru elektroenerģijai, kas noteikta saskaņā ar attiecīgi D.4.1. vai D.4.2. iedaļu, ja elektroenerģijas ražotājs par to informējis operatoru un sniedzis saskaņā ar IV pielikumu.

E.   PREKURSORU MONITORINGS

Ja aprakstā par ražošanas veidiem, kas attiecas uz iekārtai noteiktiem ražošanas procesiem, ir norādīti attiecīgie prekursori, nosaka katra iekārtas ražošanas procesos izlietotā prekursora daudzumu, lai aprēķinātu kopējās emisijas, kas iegultas saskaņā ar šā pielikuma G. iedaļu saražotajās kompleksajās precēs.

Atkāpjoties no iepriekšējā punkta, ja prekursors tiek saražots un izlietots vienā ražošanas procesā, nosaka daudzumu tikai papildu prekursoram, kas izmantots un iegūts no citām iekārtām vai no citiem ražošanas procesiem.

Izmantoto daudzumu un emisijas īpašības nosaka atsevišķi katrai iekārtai, no kuras prekursors ir nācis. Iekārtas monitoringa metodikas dokumentācijā norāda, kādas metodes ir izmantotas prasīto datu noteikšanai, piemērojot šādus noteikumus:

1.

Ja prekursors ir ražots iekārtā, bet citā ražošanas procesā kā uzdots, piemērojot šā pielikuma A.4. iedaļas noteikumus, ir jānosaka tostarp šādas datu kopas:

a)

prekursorā iegultās īpatnējās tiešās un netiešās emisijas kā vidējo rādītāju pārskata periodā, izteiktas kā tonnas CO2e uz tonnu prekursora;

b)

cik daudz prekursora ir izlietots katrā iekārtas ražošanas procesā, uz kuru šis prekursors attiecas.

2.

Ja prekursors ir iegūts no citas iekārtas, nosaka tostarp šādas datu kopas:

a)

importēto preču izcelsmes valsti;

b)

iekārtu, ar kuru tas tika ražots, norādot:

unikālo iekārtas identifikācijas numuru, ja pieejams,

piemērojamo atrašanās vietas tirdzniecības un transporta vietu ANO kodu (UN/LOCODE),

precīza adrese un tās transkripcija angļu valodā un

iekārtas ģeogrāfiskās koordinātas;

c)

izmantoto ražošanas veidu, kā noteikts II pielikuma 3. iedaļā;

d)

piemērojamo konkrēto parametru vērtības, kas nepieciešamas iegulto emisiju noteikšanai, kā uzskaitīts IV pielikuma 2. iedaļā;

e)

prekursorā iegultās īpatnējās tiešās un netiešās emisijas kā vidējo rādītāju jaunākajā pieejamajā pārskata periodā, izteiktas kā tonnas CO2(e) Co2e2e uz tonnu prekursora;

f)

iekārtai, no kuras tika iegūts prekursors, izmantotā pārskata perioda sākuma un beigu datumu;

g)

informāciju par oglekļa cenu, kas jāmaksā par prekursoru, ja attiecas.

Par iekārtu, kas ražo prekursoru, sniedz attiecīgo informāciju, vēlams, izmantojot 3. panta 5. punktā un IV pielikumā minēto elektronisko veidni.

3.

Ja par prekursora daudzumu ir saņemti nepilnīgi vai nepārliecinoši 2. punktā norādītie dati, izmanto piemērojamās noklusējuma vērtības, ko Komisija ir darījusi pieejamas un publiskojusi pārejas periodam saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

F.   NOTEIKUMI IEKĀRTAS EMISIJU ATTIECINĀŠANAI UZ PRECĒM

F.1.   Aprēķināšanas metode

Lai iekārtas emisijas iedalītu precēm, emisijas, ielaidi un izlaidi attiecina uz ražošanas procesiem, kas definēti saskaņā ar šā pielikuma A.4. iedaļu, izmantojot 48. vienādojumu attiecībā uz tiešajām emisijām un izmantojot 49. vienādojumu attiecībā uz netiešajām emisijām, vienādojumā sniegtajiem parametriem izmantojot visa pārskata perioda kopapjoma rādītājus. Attiecinātās tiešās un netiešās emisijas tad pārveido par īpatnējām tiešajām un netiešajām emisijām, kas iegultas ražošanas procesā iegūtajās precēs, izmantojot 50. un 51. vienādojumu.

Formula
(48. vienādojums)

Ja aprēķinātais AttrEm Dir ir ar negatīvu vērtību, to norāda kā nulli.

Formula
(49. vienādojums)

Formula
(50. vienādojums)

Formula
(51. vienādojums)

kur

AttrEm Dir

ir ražošanas procesa attiecinātās tiešās emisijas visā pārskata periodā, izteiktas tonnās CO2e;

AttrEm indir

ir ražošanas procesa attiecinātās netiešās emisijas visā pārskata periodā, izteiktas tonnās CO2e;

DirEm *

ir tieši attiecināmas emisijas no ražošanas procesa, kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma B. iedaļas noteikumus un šādus noteikumus.

Izmērāms siltums – ja kurināmais tiek izlietots izmērāma siltuma ražošanai, kas tiek patērēts ārpus aplūkojamā ražošanas procesa vai ko izmanto vairākos ražošanas procesos (ieskaitot situācijas ar importu no citām iekārtām un eksportu uz citām iekārtām), kurināmo emisijas neiekļauj tieši attiecināmās ražošanas procesa emisijās, bet pievieno kā parametru EmH,import , lai izvairītos no dubultas uzskaites.

Atlikumgāzes –

emisijas, ko rada atlikumgāzes, kas ražotas un pilnībā izlietotas tajā pašā ražošanas procesā, iekļauj kā DirEm*.

Emisijas, kas rodas, sadedzinot no ražošanas procesa eksportētās atlikumgāzes, tiek pilnībā iekļautas DirEm*, neatkarīgi no tā, vai tās tiek izlietotas. Tomēr atlikumgāzu eksportam aprēķina vienādojuma locekli WGcorr,export .

Emisijas, kas rodas, sadedzinot no citiem ražošanas procesiem importētās atlikumgāzes, neiekļauj DirEm*. Tā vietā aprēķina locekli WGcorr,export ;

Em H,imp

ir emisijas, kas līdzvērtīgas uz ražošanas procesu importētā izmērāmā siltuma daudzumam un kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma C iedaļas noteikumus un šādus noteikumus.

Emisijās saistībā ar izmērāmu siltumu, kas importēts uz ražošanas procesu, iekļauj importu no citām iekārtām, citiem ražošanas procesiem tajā pašā iekārtā, kā arī siltumu, kas saņemts no tehniskās vienības (piemēram, no iekārtas galvenās katla mājas vai sarežģītāka tvaika ražošanas tīkla, kurā ir vairākas siltumu ražojošas vienības), kas piegādā siltumu uz vairākiem ražošanas procesiem.

Emisijas, ko rada izmērāms siltums, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Formula
(52. vienādojums)

kur

EFheat

ir emisijas faktors saskaņā ar šā pielikuma C.2. iedaļu noteiktajai izmērāmā siltuma ražošanai, kas izteikts kā t CO2/TJ, un

Qimp

ir neto siltums, kas importēts uz ražošanas procesu un patērēts ražošanas procesā, TJ;

Em H,exp

ir emisijas, kas līdzvērtīgas no ražošanas procesa eksportētajam izmērāmā siltuma daudzumam un kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma C iedaļas noteikumus. Attiecībā uz eksportēto siltumu izmanto vai nu emisijas no faktiski zināma jaukta sastāva kurināmā saskaņā ar C.2. iedaļu, vai arī, ja faktiskais jaukta sastāva kurināmais nav zināms, izmanto valstī un rūpniecības nozarē visplašāk izmantotā kurināmā standarta emisijas faktoru, pieņemot, ka katla lietderība ir 90 %.

Neuzskaita siltumu, kas reģenerēts no procesiem, kas darbināti ar elektroenerģiju, un no slāpekļskābes ražošanas;

WG corr,imp

ir tiešās emisijas, kas attiecinātas uz ražošanas procesu, kurā patērē no citiem ražošanas procesiem importētās atlikumgāzes, kas koriģētas attiecībā uz pārskata periodu, izmantojot šādu formulu:

Formula
(53. vienādojums)

kur

VWG

ir importētās atlikumgāzes tilpums;

NCVWG

ir importētās atlikumgāzes zemākā siltumspēja un

EFNG

ir dabasgāzes standarta emisijas faktors, kā noteikts VIII pielikumā;

WG corr,exp

ir emisijas, kas līdzvērtīgas no ražošanas procesa eksportētās atlikumgāzes daudzumam un kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma B. iedaļas noteikumus un šādu formulu:

Formula
(54. vienādojums)

kur

VWG,exp

ir no ražošanas procesa eksportētās atlikumgāzes tilpums;

NCVWG

ir atlikumgāzes zemākā siltumspēja;

EFNG

ir dabasgāzes standarta emisijas faktors, kā noteikts VIII pielikumā;

Corrη

ir koeficients, kas ņem vērā lietderības starpību, kas rodas, ja lieto atlikumgāzi un references kurināmo – dabasgāzi. Standartvērtība ir Corrη = 0,667;

Em el,prod

ir emisijas, kas līdzvērtīgas ražošanas procesa robežās saražotās elektroenerģijas daudzumam un kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma D iedaļas noteikumus;

Em el,cons

ir emisijas, kas līdzvērtīgas ražošanas procesa robežās patērētās elektroenerģijas daudzumam un kas noteiktas pārskata periodam, izmantojot šā pielikuma D iedaļas noteikumus;

SEE g,Dir

ir īpatnējās emisijas, kas tieši iegultas precēs g, izteiktas tonnās CO2e uz tonnu, kas ir spēkā pārskata periodā;

SEE g,Indir

ir īpatnējās emisijas, kas netieši iegultas precēs g, izteiktas tonnās CO2e uz tonnu, kas ir spēkā pārskata periodā;

AL g

ir preču g darbības līmenis, t. i., attiecīgajā iekārtā pārskata periodā saražoto preču g daudzums, kas noteikts saskaņā ar šā pielikuma F.2. iedaļu, izteikts tonnās.

F.2.   Monitoringa metodika attiecībā uz darbības līmeņiem

Ražošanas procesa darbības līmeni aprēķina kā pārskata periodā visu ražošanas procesā izlaisto preču kopējo masu Regulas (ES) 2023/956 I pielikumā uzskaitītajām precēm, uz kurām attiecas ražošanas process, dalījumā pa II pielikuma 2. iedaļā noteiktajām apkopoto preču kategorijām. Ja ražošanas procesi ir noteikti tā, ka ir iekļauta arī prekursoru ražošana, dubulto uzskaiti novērš tādējādi, ka skaita tikai galaproduktus, kas atstāj ražošanas procesa sistēmas robežas. Ņem vērā visus īpašos noteikumus, kas attiecas uz II pielikuma 3. iedaļā sniegto ražošanas procesu vai ražošanas veidu. Ja vienā iekārtā izmanto vairākus ražošanas veidus, lai ražotu preces, kas ietilpst vienā KN kodā, un ja šiem ražošanas veidiem piešķir atsevišķus ražošanas procesus, precēs iegultās emisijas aprēķina atsevišķi katram ražošanas veidam.

Ņem vērā tikai tās preces, kuras var pārdot vai tieši izlietot kā prekursoru citā ražošanas procesā. Nosakot darbības līmeni, tehniskām prasībām neatbilstošas preces, blakusprodukti, atkritumi un lūžņi, kas saražoti ražošanas procesā, netiek iekļauti, neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodoti atpakaļ ražošanas procesos, piegādāti uz citām iekārtām vai utilizēti. Tāpēc, kad tos ievada citā ražošanas procesā, tiem piešķirtās iegultās emisijas ir nulle.

Lai noteiktu darbības līmeni, piemēro šā pielikuma B.4. iedaļā noteiktās uzskaites prasības.

F.3.   Emisiju attiecināšanai uz ražošanas procesiem nepieciešamās monitoringa metodes

F.3.1.   Uz ražošanas procesu attiecināmo datu attiecināšanas principi

1.

Monitoringa metodikas dokumentācijā norāda, kādas metodes ir izvēlētas datu kopu attiecināšanai uz ražošanas procesiem. Tās regulāri pārskata, lai iespējami uzlabotu datu kvalitāti saskaņā ar šā pielikuma A iedaļu.

2.

Ja katram ražošanas procesam nav pieejami konkrētas datu kopas dati, izvēlas atbilstošu metodi, lai noteiktu prasītos datus katram atsevišķam ražošanas procesam. To darot, piemēro vienu no šiem principiem atkarībā no tā, kurš no tiem dod pareizākus rezultātus:

a)

ja vienā ražošanas līnijā cita pēc citas tiek ražotas dažādas preces, ielaidi, izlaidi un attiecīgās emisijas attiecina secīgi, pamatojoties uz izmantošanas laiku gadā katram ražošanas procesam;

b)

ielaidi, izlaidi un attiecīgās emisijas attiecina, balstoties uz atsevišķu saražoto preču masu vai tilpumdaudzumu vai pamatojoties uz aplēsēm, kuru pamatā ir brīvo ķīmisko reakciju entalpiju attiecība, vai uz citu piemērotu sadales principu, ko apstiprina pamatota zinātniskā metodika.

3.

Ja mērījumu rezultāti nāk no dažādiem atšķirīgas kvalitātes mērinstrumentiem, iekārtas līmeņa materiālu, kurināmo, izmērāmā siltuma vai elektroenerģijas daudzumu datu sadalīšanai pa ražošanas procesiem izmanto vienu no šīm metodēm.

a)

Sadalījuma noteikšana pēc noteikšanas metodes, piemēram, dalītā uzskaite, aplēse, korelācija, ko vienādi izmanto attiecībā uz katru ražošanas procesu. Ja ražošanas procesa datu summa atšķiras no datiem, kas par iekārtu noteikti atsevišķi, tad, lai panāktu atbilstību iekārtas kopējam rādītājam, vienotai korekcijai izmanto šādu “saskaņošanas koeficientu”:

RecF = DInst/Σ DPP (55. vienādojums)

kur

RecF

ir saskaņošanas koeficients;

DInst

ir datu vērtība, kas noteikta visai iekārta, un

DPP

ir datu vērtības dažādiem ražošanas procesiem.

Pēc tam katra ražošanas procesa datus koriģē, kur DPP,corr ir DPP koriģētā vērtība:

DPP,corr = DPP × RecF (56. vienādojums)

b)

Ja nav zināmi tikai viena ražošanas procesa dati vai zemākas kvalitātes dati nekā citu ražošanas procesu dati, no kopējiem iekārtas datiem var atņemt zināmos ražošanas procesa datus. Šo metodi ieteicams izmantot tikai attiecībā uz ražošanas procesiem, kuru ieguldījums iekārtas kvotu iedalījumā nav liels.

F.3.2.   Preču un prekursoru KN kodu izsekošanas procedūra

Lai pareizi attiecinātu datus uz ražošanas procesiem, iekārtas līmenī uztur sarakstu, kurā uzskaita visas preces un prekursorus, kas tiek ražoti ar šo iekārtu, kā arī prekursorus, kas tiek iegūti ārpus iekārtas, un šīm precēm un prekursoriem piemērojamos KN kodus. Pamatojoties uz šo sarakstu:

1)

preces un saistītos ikgadējās ražošanas rādītājus attiecina uz ražošanas procesiem saskaņā ar II pielikuma 2. iedaļā sniegtajām apkopoto preču kategorijām;

2)

šo informāciju ņem vērā, atsevišķi attiecinot ielaidi, izlaidi un emisijas ražošanas procesiem.

Tālab, izstrādājot monitoringa metodikas dokumentāciju, izstrādā, dokumentē, īsteno un uztur procedūru, lai regulāri pārbaudītu, vai iekārtā saražotās preces un prekursori atbilst piemērojamajiem KN kodiem. Šajā procedūrā turklāt iekļauj noteikumus, saskaņā ar kuriem nosaka, vai iekārtā tiek saražotas jaunas preces, un nodrošina, ka jaunajai precei tiek noteikts piemērojamais KN kods un ka šī jaunā prece tiek pievienota preču sarakstam, lai attiecinātu ar to saistīto ielaidi, izlaidi un emisijas uz attiecīgo ražošanas procesu.

F.4.   Sīkāki noteikumi tiešo emisiju attiecināšanai

1.

Tikai vienam ražošanas procesam izmantoto avota plūsmu vai emisijas avotu emisijas pilnībā attiecina tikai uz šo ražošanas procesu. Ja izmanto masas bilanci, izejošās avota plūsmas atņem saskaņā ar šā pielikuma B.3.2. iedaļas prasībām. Lai izvairītos no dubultas uzskaites, avota plūsmas, kas pārveidotas par atlikumgāzēm, izņemot atlikumgāzes, kas saražotas un pilnībā patērētas tajā pašā ražošanas procesā, attiecina, izmantojot 53. un 54. vienādojumu. Nepieciešamo NCV un attiecīgās atlikumgāzes tilpuma monitoringu veic, piemērojot šā pielikuma B.4. un B.5. iedaļā sniegtos noteikumus.

2.

Tikai tad, ja avota plūsmas vai emisijas avotus izmanto vairākos ražošanas procesos, tiešo emisiju attiecināšanai piemēro šādas metodes:

a)

Emisijas no avota plūsmām vai emisijas avotiem, kas tiek izmantoti izmērāma siltuma ražošanai, attiecina uz ražošanas procesiem saskaņā ar šā pielikuma F.5. iedaļu.

b)

Ja atlikumgāzes neizmanto tajā pašā procesā, kurā tās ir saražotas, emisijas, kas rodas no atlikumgāzēm, attiecina saskaņā ar šā pielikuma F.1. iedaļā sniegtajiem noteikumiem un vienādojumiem.

c)

Ja uz ražošanas procesiem attiecināmo avota plūsmu apjomus nosaka ar skaitītājiem pirms to izlietošanas ražošanas procesā, piemēro atbilstošu metodiku saskaņā ar šā pielikuma F.3.1. iedaļu.

d)

Ja emisijas no avota plūsmām vai emisijas avotiem nevar attiecināt saskaņā ar citām metodēm, tās attiecina, izmantojot korelējošus parametrus, kas jau ir attiecināti uz ražošanas procesiem saskaņā ar šā pielikuma F.3.1. iedaļu. Tālab avota plūsmas apjomus un to attiecīgās emisijas attiecina proporcionāli tam, kādā attiecībā šie parametri ir attiecināti uz ražošanas procesiem. Piemēroti parametri ir saražoto preču masa, patērētā kurināmā vai materiālu masa vai tilpumdaudzums, saražotā neizmērāmā siltuma daudzums, ekspluatācijas stundas vai aprīkojuma zināmā lietderība.

F.5.   Sīkāki noteikumi no izmērāma siltuma radīto emisiju attiecināšanai

Piemēro vispārējos aprēķināšanas principus, kas sniegti šā pielikuma F.1. iedaļā. Attiecīgās siltuma plūsmas nosaka saskaņā ar šā pielikuma C.1. iedaļu, un izmērāma siltuma emisijas faktoru nosaka, piemērojot šā pielikuma C.2. iedaļu.

Ja izmērāma siltuma zudumus nosaka atsevišķi no ražošanas procesos izmantotajiem apjomiem, ar šiem siltuma zudumiem saistītās emisijas pieskaita proporcionāli visu to ražošanas procesu emisijām, kuros iekārtā saražotais izmērāmais siltums ir izlietots, lai nodrošinātu, ka 100 % no iekārtā saražotā var ar iekārtu importētā vai eksportētā neto izmērāmā siltuma apjoma, kā arī starp ražošanas procesiem pārvietotā apjoma tiktu attiecināts uz ražošanas procesiem bez iztrūkumiem vai dubultas uzskaites.

G.   ĪPATNĒJO IEGULTO EMISIJU APRĒĶINĀŠANA KOMPLEKSĀM PRECĒM

Saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 IV pielikumu īpatnējās iegultās emisijas SEE g kompleksām precēm g aprēķina šādi:

Formula
(57. vienādojums)

Formula
(58. vienādojums)

kur

SEE g

ir īpatnējās emisijas, kas tieši vai netieši iegultas (kompleksajās) precēs g, izteiktas tonnās CO2e uz tonnu preču g;

AttrEm g

ir uz preču g ražošanas procesu attiecinātās tiešās vai netiešās emisijas, kas noteiktas saskaņā ar šā pielikuma F.1. iedaļu attiecībā uz pārskata periodu, izteiktas t CO2e;

AL g

ir preču g ražošanas procesa darbības līmenis, kas noteikts saskaņā ar šā pielikuma F.2. iedaļu attiecībā uz pārskata periodu, izteikts tonnās;

EE InpMat

ir tiešās vai netiešās emisijas, kas iegultas visos pārskata periodā patērētajos prekursoros, kuri II pielikuma 3. iedaļā ir definēti kā tādi, kas attiecas uz preču g ražošanas procesu, izteiktas t CO2e;

M i

ir pārskata periodā preces g ražošanas procesā izmantotā prekursora i masa, izteikta tonnās prekursora i, un

SEE i

ir īpatnējās emisijas, kas tieši vai netieši iegultas prekursorā i, izteiktas tonnās CO 2 e uz tonnu prekursora i.

Šajā aprēķinā ņem vērā tikai prekursorus, kas nav ietverti vienā ražošanas procesā kopā ar precēm g. Ja vienu prekursoru iegūst no dažādām iekārtām, no katras iekārtas iegūto prekursoru apstrādā atsevišķi.

Ja pašam prekursoram i ir prekursori, šos prekursorus vispirms ņem vērā, izmantojot to pašu aprēķināšanas metodi, lai aprēķinātu prekursorā i iegultās emisijas, pirms tie tiek izmantoti precēs g iegulto emisiju aprēķināšanai. Šo metodi izmanto rekursīvi visiem prekursoriem, kas ir kompleksās preces.

Parametrs Mi attiecas uz daudzuma ALg ražošanai nepieciešamā prekursora kopējo masu. Tas ietver arī prekursoru, kas nebeidzas kompleksajās precēs, bet var tikt izliets, nogriezts, sadedzināts, ķīmiski pārveidots utt. ražošanas procesā un procesa rezultātā kļūt par blakusproduktu, lūžņiem, atliekām, atkritumiem vai emisijām.

Lai sniegtu datus, kurus var izmantot neatkarīgi no darbības līmeņiem, nosaka īpatnējo masas patēriņu mi katram prekursoram i un iekļauj paziņojumā, ko sniedz atbilstīgi IV pielikumam:

Formula
(59. vienādojums)

Tādējādi kompleksajās precēs g iegultās īpatnējās emisijas var izteikt šādi:

Formula
(60. vienādojums)

kur

ae g

ir īpatnējās attiecinātās emisijas, kas tieši vai netieši iegultas precēs g, izteiktas tonnās CO2e uz tonnu preču g, ir līdzvērtīgas īpatnējām iegultajām emisijām bez prekursoros iegultajām emisijām:

Formula
(61. vienādojums)

m i

ir īpatnējais masas patēriņš prekursoram i, kas izmantots ražošanas procesā, lai saražotu vienu tonnu preču g, izteikts tonnās prekursora i uz tonnu preču g (t. i., bezdimensiju), un

SEE i

ir īpatnējās emisijas, kas tieši vai netieši iegultas prekursorā i, izteiktas tonnās CO 2 e uz tonnu prekursora i.

H.   NEOBLIGĀTIE PASĀKUMI DATU KVALITĀTES PAAUGSTINĀŠANAI

1.

Kļūdu riska avoti tiek identificēti datu plūsmā no primārajiem datiem līdz galīgajiem datiem, kas sniegti paziņojumā saskaņā ar IV pielikumu. Ir izveidota, dokumentēta, īstenota un uzturēta efektīva kontroles sistēma, lai nodrošinātu, ka datu plūsmas darbību rezultātā sniegtajos paziņojumos nav nepatiesu apgalvojumu un šie paziņojumi ir atbilstoši monitoringa metodikas dokumentācijai un ir saskaņā ar šo pielikumu.

Komisijai un kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma ir pieejams riska novērtējums atbilstoši pirmajai daļai. Ja operators izvēlas izmantot verificēšanu saskaņā ar ieteicamajiem uzlabojumiem, operators to dara pieejamu arī verificēšanai.

2.

Riska novērtējuma veikšanai ir izstrādātas, dokumentētas, īstenotas un uzturētas rakstiskas procedūras datu plūsmas darbībām, kā arī kontroles darbībām, un atsauces uz šīm procedūrām ir iekļautas monitoringa metodikas dokumentācijā.

3.

2. punktā minētās darbības attiecīgā gadījumā ietver:

a)

relevantā mēraprīkojuma kvalitātes nodrošināšanu;

b)

informācijas tehnoloģiju sistēmu kvalitātes nodrošināšana, proti, nodrošināšana, ka attiecīgās sistēmas ir projektētas, dokumentētas, testētas, ieviestas, kontrolētas un uzturētas tā, ka, ņemot vērā riska novērtējumā apzinātos riskus, apstrādātie dati ir ticami, pareizi un laicīgi;

c)

pienākumu sadali datu plūsmas darbībās un kontroles darbībās, kā arī vajadzīgo kompetenču pārvaldību;

d)

iekšējā pārskatīšana un datu validēšana;

e)

labojumi un korektīvie pasākumi;

f)

ārpakalpojumu sniedzējam uzticēto procesu kontrole;

g)

reģistrēšana un dokumentācija, tostarp dokumentu versiju pārvaldība.

4.

3. punkta a) apakšpunkta vajadzībām nodrošina, ka viss attiecīgais mēraprīkojums tiek regulāri kalibrēts, noregulēts un pārbaudīts, arī pirms lietošanas, un pārbaudīts pēc mērīšanas standartiem, kas izsekojami līdz starptautiskiem mērīšanas standartiem, ja tādi pieejami, samērīgi ar apzinātajiem riskiem.

Ja mērīšanas sistēmu komponentus nevar kalibrēt, šos komponentus norāda monitoringa metodikas dokumentācijā un izstrādā alternatīvas kontroles darbības.

Ja tiek konstatēts, ka iekārta neatbilst prasītajai veiktspējai, nekavējoties veic nepieciešamos korektīvos pasākumus.

5.

Saistībā ar 3. punkta d) apakšpunktu regulāri pārskata un validē datus, kas izriet no 2. punktā minētajām datu plūsmas darbībām. Šāda datu izskatīšana un validēšana ietver vismaz šādus elementus:

a)

datu pilnīguma pārbaude;

b)

salīdzinājums ar datiem, kas noteikti iepriekšējā pārskata periodā, un jo īpaši saskanības pārbaudes, pamatojoties uz attiecīgo ražošanas procesu siltumnīcefekta gāzu efektivitātes laikrindu;

c)

salīdzinājums ar datiem un vērtībām, kas izriet no dažādām ekspluatācijas datu vākšanas sistēmām, jo īpaši attiecībā uz ražošanas protokoliem, attiecīgo preču noieta rādītājiem un krājumu rādītājiem;

d)

datu salīdzinājumi un pilnīguma pārbaudes iekārtas un attiecīgo preču ražošanas procesa līmenī.

6.

Saistībā ar 3. punkta e) apakšpunktu nodrošina, ka tad, ja tiek konstatēts, ka datu plūsmas darbības vai kontroles darbības nefunkcionē efektīvi vai neatbilst šo darbību procedūru dokumentācijā izklāstītajiem noteikumiem, tiek veikti korektīvi pasākumi un skartie dati bez liekas kavēšanās tiek izlaboti.

7.

Saistībā ar 3. punkta f) apakšpunktu, ja vienu vai vairākas 1. punktā minētās datu plūsmas darbības vai kontroles darbības tiek nodotas ārpakalpojumā no iekārtas, veic visas šādas darbības:

a)

pārbauda ārpakalpojumā nodoto datu plūsmas darbību un kontroles darbību kvalitāti saskaņā ar šo pielikumu;

b)

definē atbilstošas prasības ārpakalpojumā nodoto procesu rezultātiem, kā arī šajos procesos lietotajām metodēm;

c)

pārbauda šā punkta b) apakšpunktā minētās izlaides un metožu kvalitāti;

d)

nodrošina, ka ārpakalpojumā nodotās darbības tiek veiktas tādā veidā, ka tās reaģē uz raksturīgajiem riskiem un kontroles riskiem, kas apzināti riska novērtējumā.

8.

Veic kontroles sistēmas efektivitātes monitoringu, tostarp veic iekšējo pārskatīšanu un ņem vērā verificētāja konstatējumus, ja ir veikta verificēšana.

Ja kontroles sistēmu atzīst par neefektīvu vai nesamērīgu ar apzinātajiem riskiem, kontroles sistēmu uzlabo un attiecīgi atjaunina monitoringa metodikas dokumentāciju, tostarp tajā ietvertās rakstiskās procedūras attiecīgi datu plūsmas darbībām, riska novērtējumiem un kontroles darbībām.

9.

Ieteicamie uzlabojumi – operators var brīvprātīgi izvēlēties, lai iekārtas emisijas datus un īpatnējo precēs iegulto emisiju datus, kas savākti saskaņā ar IV pielikumu, verificē neatkarīgs verificētājs, kas akreditēts atbilstoši ISO 14065, vai saskaņā ar attiecīgajai iekārtai atbilstīgas monitoringa, ziņošanas un verificēšanas sistēmas noteikumiem.

(1)  ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC): IPCC vadlīnijas par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem.

(*1)  Iekārtai nosaka koeficientu ar saviem mērījumiem. Ja tas tehniski nav īstenojams vai rada pārmērīgas izmaksas, izmanto CWPM metodes vērtības.


IV PIELIKUMS

Ieteicamās ziņas, ko iekārtas operatori sniedz ziņojošajiem deklarētājiem

1.   EMISIJAS DATU PAZIŅOJUMA VEIDNES SATURS

Vispārīga informācija

1.

Informācija par iekārtu:

a)

operatora vārds vai nosaukums, adrese un kontaktinformācija;

b)

iekārtas nosaukums:

c)

kontaktinformācija par ierīci;

d)

unikālais iekārtas identifikācijas numurs, ja pieejams;

e)

piemērojamais atrašanās vietas tirdzniecības un transporta vietu ANO kods (UN/LOCODE);

f)

precīza adrese un tās transkripcija angļu valodā;

g)

iekārtas galvenā emisijas avota ģeogrāfiskās koordinātas.

2.

Katrai apkopoto preču kategorijai norāda izmantotos ražošanas procesus un veidus, kā uzskaitīts II pielikuma 1. tabulā.

3.

Precēm, kas uzskaitītas katra atsevišķi pēc KN koda vai apkopotas pa preču kategorijām saskaņā ar II pielikuma 2. iedaļu:

a)

īpatnējās iegultās tiešās emisijas katrai no precēm;

b)

informācija par datu kvalitāti un izmantoto metodi, jo īpaši, ja iegultās emisijas ir pilnībā noteiktas, pamatojoties uz monitoringu, vai arī ir izmantotas Komisijas sniegtās un publiskotās noklusējuma vērtības pārejas periodam;

c)

īpatnējās netiešās iegultās emisijas katrai no precēm, emisijas faktora noteikšanas metode un izmantotais informācijas avots;

d)

emisijas faktors, kas izmantots elektroenerģijai kā importētai precei, izteikts tonnās CO2e par MWh, un datu avots vai metode, kas izmantota elektroenerģijas emisijas faktora noteikšanai, ja tas atšķiras no emisijas faktoriem, ko Komisija ir sniegusi OIM pārejas reģistrā;

e)

ja ir ziņotas Komisijas pārejas periodam sniegtās un publiskotās noklusējuma vērtības, nevis īpatnējo iegulto emisiju faktiskie dati, pievieno īsu aprakstu, kādi ir bijuši iemesli;

f)

attiecīgā gadījumā nozarei specifiska informācija saskaņā ar šā pielikuma 2. iedaļu;

g)

attiecīgā gadījumā informācija par oglekļa cenu, kas jāmaksā. Ja maksājamā oglekļa cena par prekursoriem ir iegūta no citām iekārtām, par šiem prekursoriem maksājamo oglekļa cenu uzskaita atsevišķi pa izcelsmes valstīm.

Vispārējās informācijas ieteicamie uzlabojumi

1.

Iekārtas kopējās emisijas, tostarp:

a)

darbības dati un aprēķina koeficienti katrai izmantotajai avota plūsmai;

b)

katra monitorētā emisijas avota emisijas, kas noteiktas, izmantojot ar mērījumiem pamatotu metodi;

c)

emisijas, kas noteiktas, izmantojot citas metodes;

d)

cik daudz CO2 ir saņemts no citām iekārtām vai eksportēts uz citām iekārtām ģeoloģiskai uzglabāšanai vai lietošanai kā ielaidi izstrādājumos, kuros CO2 ir pastāvīgi ķīmiski saistīts.

2.

Importētā, saražotā, patērētā un eksportētā izmērāmā siltuma, atlikumgāzu un elektroenerģijas bilance.

3.

Visu no citām iekārtām saņemto prekursoru daudzums un to īpatnējās tiešās un netiešās iegultās emisijas.

4.

Katrā ražošanas procesā izmantotā prekursora daudzums, izņemot tajā pašā iekārtā saražotos prekursorus.