29.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 346/6

---

PADOMES DIREKTĪVA 2007/74/EK

(2007. gada 20. decembris)

par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 93. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Direktīvu 69/169/EEK (1969. gada 28. maijs) par normatīvu un administratīvu aktu saskaņošanu attiecībā uz atbrīvojumiem no apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa par preču ievešanu starptautiskos ceļojumos (1) izveidoja Kopienas sistēmu nodokļu atbrīvojumiem. Lai gan šo sistēmu vajadzēs saglabāt arī turpmāk, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu, kā arī gadījumos, kad, ņemot vērā preču ievešanas apstākļus, nav jāpiemēro parastie ekonomikas aizsardzības līdzekļi, tā arī turpmāk būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz precēm, kas atrodas to ceļotāju bagāžā, kuri ierodas no trešām valstīm, ar nosacījumu, ka šāda preču ievešana nav komerciāla.

(2)

Tomēr, ņemot vērā nepieciešamo grozījumu skaitu, kā arī vajadzību pielāgot Direktīvu 69/169/EEK atbilstīgi situācijai pēc paplašināšanās un Kopienas jaunajām ārējām robežām, pārstrukturēt un vienkāršot dažus noteikumus, padarot tos skaidrākus, Direktīvas 69/169/EEK pilnīga pārskatīšana un aizstāšana ir pamatota.

(3)	Kvantitatīvajiem ierobežojumiem un monetārajiem robežlielumiem, uz kuriem attiecas atbrīvojumi, būtu jāatbilst dalībvalstu pašreizējām vajadzībām.

(4)

Nosakot monetāros robežlielumus, būtu jāņem vērā naudas reālās vērtības izmaiņas kopš pēdējās paaugstināšanas 1994. gadā un būtu jāatspoguļo tādu preču kvantitatīvo ierobežojumu atcelšana, uz kurām dažās dalībvalstīs attiecas akcīzes nodokļi un uz kurām tagad attiecas vispārēji robežlielumi saistībā ar PVN.

(5)

Nosakot monetāros robežlielumus, jāņem vērā grūtības, ar ko saskaras dalībvalstis, kurām ir kopīga sauszemes robeža ar trešām valstīm, kur ir ievērojami zemākas cenas, un kurās tātad varētu rasties problēmas saistībā ar vieglo un pievilcīgo iepirkšanos ārzemēs. Tāpēc ir pamatoti noteikt zemāku monetāro robežlielumu ceļošanas veidiem, kas nav ceļošana ar gaisa transportu.

(6)	Komisijas pieredze liecina, ka tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem noteiktie daudzumi kopumā ir piemēroti un tādēļ tie būtu jāsaglabā.

(7)	Kvantitatīvajiem ierobežojumiem, uz kuriem attiecas akcīzes preču atbrīvojumi, būtu jāatbilst dalībvalstu pašreizējai nodokļu sistēmai attiecībā uz šādām precēm. Tātad ir lietderīgi paredzēt ierobežojumu alus ievešanai, turpretī ierobežojumi smaržu, kafijas un tējas ievešanai būtu jāatceļ.

(8)	Lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, ir lietderīgi dalībvalstīm ļaut noteikt zemākus ierobežojumus attiecībā uz monetārajiem robežlielumiem bērniem un neattiecināt tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem noteiktos atbrīvojumus uz nepilngadīgām personām.

(9)	Ņemot vērā vajadzību nodrošināt Kopienas pilsoņu augstu veselības aizsardzības līmeni, ir lietderīgi ļaut dalībvalstīm piemērot samazinātus kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz atbrīvojumu tabakas izstrādājumiem.

(10)

Lai ņemtu vērā dažu cilvēku īpašo situāciju, kas saistīta ar viņu atrašanās vietu vai darba vidi, dalībvalstīm arī būtu jābūt iespējai piemērot mazāk apjomīgus atbrīvojumus attiecībā uz pierobežas teritoriju strādniekiem, personām, kuras dzīvo Kopienas robežu tuvumā, un starptautisku ceļojumu transporta līdzekļu apkalpes locekļiem.

(11)

Atgādinām, ka Austrijai ir kopīga sauszemes robeža ar Šveices anklāvu Samnauntāli, kurā pastāv īpaša nodokļu sistēma, saskaņā ar kuru nodokļi ir daudz mazāki nekā pārējā Šveices teritorijā un pat Graubünden kantonā, kura sastāvā Samnauntāles anklāvs ietilpst. Ņemot vērā šos īpašos apstākļus, kuru dēļ Austrija saskaņā ar Direktīvas 69/169/EEK 5. panta 8. punktu piemēro samazinātus kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, kuri ievesti no minētā anklāva, būtu jāatļauj šai dalībvalstij vienīgi attiecībā uz Samnauntāli piemērot samazinātus kvantitatīvos ierobežojumu, kā noteikts šajā direktīvā.

(12)	Dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, būtu jāizveido mehānisms, kas ļautu konvertēt valsts valūtas summas euro, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi dalībvalstīs.

(13)	Lai atspoguļotu pašreizējās monetārās vērtības, būtu jāpalielina preču ievešanas daudzums, par ko dalībvalstis var neiekasēt nodokļus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Šajā direktīvā paredzēti noteikumi attiecībā uz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa par ievestām precēm, kas ir ceļotāju personīgajā bagāžā un ko ieved ceļotāji no trešās valsts vai teritorijas, kur nepiemēro Kopienas noteikumus par PVN vai akcīzes nodokli vai nevienu no tiem, kā noteikts 3. pantā.

2. pants

Ja ceļojums saistīts ar tranzītu caur trešās valsts teritoriju vai tas sākas 1. pantā minētajā teritorijā, šo direktīvu piemēro, ja ceļotājs nevar noteikt, vai preces, ko viņš pārvadā personīgajā bagāžā, ir iegūtas atbilstoši vispārējiem nosacījumiem, kuri reglamentē nodokļu uzlikšanu kādas dalībvalsts iekšzemes tirgū, un par tām nevar saņemt PVN vai akcīzes nodokļa atmaksu.

Pārlidošanu nenosēžoties neuzskata par tranzītu.

3. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“trešā valsts” ir jebkura valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Ņemot vērā Fiskālo nolīgumu (1963. gada 18. maijs) starp Franciju un Monako Firstisti un Nolīgumu (1939. gada 31. marts) par draudzību un kaimiņattiecībām starp Itāliju un Sanmarīno Republiku, Monako neuzskata par trešo valsti saistībā ar akcīzes nodokļiem;

2)

“teritorija, kur attiecīgi nepiemēro Kopienas noteikumus par PVN vai akcīzes nodokli vai nevienu no tiem” ir jebkura teritorija, kas nav trešās valsts teritorija, kur nepiemēro Direktīvu 2006/112/EK (2) vai 92/12/EEK vai nevienu no tām. Ņemot vērā Nolīgumu (1979. gada 15. oktobris) starp Apvienotās Karalistes un Menas salas valdībām par muitas un akcīzes, un saistītiem jautājumiem, Menas salu neuzskata par teritoriju, kur nepiemēro Kopienas noteikumus par PVN vai akcīzes nodokli vai nevienu no tiem;

3)	“ceļotāji, kas ceļo ar aviotransportu” un “ceļotāji, kas ceļo ar jūras transportu” ir pasažieri, kas ceļo ar aviotransportu vai jūras transportu, izņemot privātu, nekomerciālu aviotransportu vai privātu, nekomerciālu jūras transportu;

4)

“privāta, nekomerciāla aviotransporta izmantošana” un “privāta, nekomerciāla jūras transporta izmantošana” ir gaisa kuģu vai jūras kuģu izmantošana, ko veic tā īpašnieks vai fiziska vai juridiska persona, kura – nomājot vai citādi – to izmanto nekomerciālos nolūkos, jo īpaši nolūkos, kas nav pasažieru vai preču pārvadājumi vai pakalpojumu sniegšana par atlīdzību vai valsts iestāžu vajadzībām;

5)	“pierobežas zona” ir zona, kas taisnā līnijā no dalībvalsts robežas nepārsniedz 15 kilometrus un kurā iekļautas vietējās administratīvā iedalījuma vienības, kuru teritorijas daļa atrodas šajā zonā; dalībvalstis šajā sakarā var piešķirt atbrīvojumus;

6)	“pierobežas zonas strādnieki” ir personas, kas profesionālās darbības dēļ savās darba dienās dodas pāri robežai.

II   NODAĻA

ATBRĪVOJUMI

1.   IEDAĻA

Kopīgie noteikumi

4. pants

Dalībvalstis, pamatojoties uz monetāriem robežlielumiem vai kvantitatīvajiem ierobežojumiem, atbrīvo no PVN un akcīzes nodokļa par precēm, ko ceļotāji ieved personīgajā bagāžā, ar nosacījumu, ka šāda preču ievešana nav komerciāla.

5. pants

Piemērojot šos atbrīvojumus, par personīgo bagāžu uzskata visu bagāžu, ko ceļotājs, ierodoties valstī, var uzrādīt muitas iestādēm, kā arī bagāžu, ko viņš uzrāda vēlāk tām pašām muitas iestādēm, pierādot, ka šī bagāža izbraukšanas brīdī kā līdzvedama bagāža ir reģistrēta sabiedrībā, kas nodrošina ceļojumu. Citu degvielu, kas nav degviela, kas minēta 11. pantā, neuzskata par personīgo bagāžu.

6. pants

Piemērojot šos atbrīvojumus, uzskata, ka preču ievešana nav komerciāla, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tā nenotiek regulāri;

b)	tiek ievestas vienīgi preces, kas paredzētas ceļotāju personīgai vai ģimenes lietošanai vai dāvināšanai.

Šo preču veidam un daudzumam jābūt tādam, kas neliecina, ka tās būtu ievestas komerciālā nolūkā.

2.   IEDAĻA

Monetārie robežlielumi

7. pants

1.   Dalībvalstis atbrīvo no PVN un akcīzes nodokļa par tādu preču ievešanu, izņemot 3. iedaļā minētās preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 300 vienai personai.

Attiecībā uz ceļotājiem, kas ceļo ar gaisa transportu un jūras transportu, pirmajā daļā norādītais monetārais robežlielums ir EUR 430.

2.   Dalībvalstis var samazināt monetāro robežlielumu ceļotājiem, kas jaunāki par piecpadsmit gadiem, neatkarīgi no transporta līdzekļa. Šis robežlielums tomēr nevar būt mazāks par EUR 150.

3.   Piemērojot monetāros robežlielumus, vienas preces vērtību nedrīkst dalīt.

4.   Piemērojot 1. un 2. punktā minētos atbrīvojumus, neņem vērā to ceļotāja personīgās bagāžas vērtību, ko ieved uz laiku vai ieved atpakaļ pēc pagaidu izvešanas, un to zāļu vērtību, kas vajadzīgas ceļotāja personiskajām vajadzībām.

3.   IEDAĻA

Kvantitatīvie ierobežojumi

8. pants

1.   Dalībvalstis atbrīvo no PVN un akcīzes nodokļa par šādu tabakas izstrādājumu ievešanu, uz ko attiecas turpmāk norādītie lielākie vai mazākie kvantitatīvie ierobežojumi:

a)	200 cigaretes vai 40 cigaretes;

b)	100 cigarellas vai 20 cigarellas;

c)	50 cigāri vai 10 cigāri;

d)	250 g smēķējamās tabakas vai 50 g smēķējamās tabakas.

Katrs a) līdz d) apakšpunktā noteiktais daudzums 4. punkta nozīmē atspoguļo 100 % no kopējā tabakas izstrādājumiem noteiktā daudzuma.

Cigarellas ir cigāri, kas katrs sver lielākais trīs gramus.

2.   Dalībvalstis var izvēlēties ieviest atšķirības starp ceļotājiem, kas ceļo ar aviotransportu, un citiem ceļotājiem, piemērojot 1. punktā minētos mazākos kvantitatīvos ierobežojumus vienīgi attiecībā uz ceļotājiem, kas neceļo ar aviotransportu.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, Austrija var, kamēr Šveices Samnauntāles anklāvā pastāv atšķirīga nodokļu sistēma nekā pārējā Graubünden kantona daļā, ierobežot mazākos kvantitatīvos ierobežojumus attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, ko šajā dalībvalstī ieved ceļotāji, kas ierodas tieši no Šveices Samnauntāles anklāva.

4.   Katram ceļotājam atbrīvojumu var attiecināt uz tabakas izstrādājumiem jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, ko izmanto no individuāli noteiktajiem daudzumiem, kopsummā nepārsniedz 100 %.

9. pants

1.   Dalībvalstis atbrīvo no PVN un akcīzes nodokļa par alkohola un alkoholisko dzērienu, kas nav negāzēts vīns un alus, ievešanu, uz ko attiecas šādi kvantitatīvie ierobežojumi:

a)	kopā viens litrs alkohola un alkoholisko dzērienu, kuru alkohola tilpumkoncentrācija pārsniedz 22 %, vai nedenaturēta etilspirta ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % vai vairāk;

b)	kopā divi litri alkohola un alkoholisko dzērienu, kuru alkohola tilpumkoncentrācija nepārsniedz 22 %.

Katrs a) un b) apakšpunktā noteiktais daudzums 2. punkta nozīmē atspoguļo 100 % no kopējā alkoholam un alkoholiskajiem dzērieniem noteiktā daudzuma.

2.   Katram ceļotājam atbrīvojumu var attiecināt uz 1. punktā minētajiem alkohola veidiem un alkoholiskajiem dzērieniem jebkurā kombinācijā, ja procentu daļa, kas izmantota no individuālajiem daudzumiem, kopsummā nepārsniedz 100 %.

3.   Dalībvalstis atbrīvo no PVN un akcīzes nodokļa kopumā par četriem litriem negāzēto vīnu un 16 litriem alus.

10. pants

Direktīvas 8. un 9. pantā paredzētos atbrīvojumus neattiecina uz ceļotājiem, kas jaunāki par 17 gadiem.

11. pants

Dalībvalstis atbrīvo no PVN un akcīzes nodokļa par standarta tvertnē pildītu degvielu un degvielu pārnēsājamos konteineros, kuras daudzums nepārsniedz 10 litrus, attiecībā uz vienu motorizēto transporta līdzekļi.

12. pants

Direktīvas 8., 9. vai 11. pantā minēto preču vērtību, piemērojot 7. panta 1. punktā paredzēto atbrīvojumu, neņem vērā.

III   NODAĻA

ĪPAŠI GADĪJUMI

13. pants

1.   Dalībvalstis var samazināt monetāros robežlielumus vai kvantitatīvos ierobežojumus, vai abus šādu kategoriju ceļotājiem:

a)	personām, kas dzīvo pierobežas zonā;

b)	pierobežas zonas strādniekiem;

c)	tāda transporta līdzekļa apkalpes locekļiem, kuru izmanto ceļošanai no trešās valsts vai no teritorijas, kur nepiemēro Kopienas noteikumus par PVN vai akcīzes nodokli vai nevienu no tiem.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ceļotājs, kas pieder pie kādas no tajā minētajām kategorijām, uzrāda pierādījumu tam, ka viņš dosies pāri dalībvalsts pierobežas zonai vai ka viņš neatgriežas no pierobežas zonas kaimiņvalstī, kas ir trešā valsts.

To tomēr piemēro, ja pierobežas zonas strādnieki vai starptautiskā satiksmē izmantojamu transporta līdzekļu apkalpes locekļi ieved preces, ceļojot darba uzdevumā.

IV   NODAĻA

VISPĀRĒJI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Dalībvalstis var izvēlēties neiekasēt PVN vai akcīzes nodokli par kāda ceļotāja ievestām precēm gadījumos, ja iekasējamā nodokļa summa ir vienāda ar vai mazāka par EUR 10.

15. pants

1.   Euro ekvivalentu valsts valūtā, ko izmanto, piemērojot šo direktīvu, nosaka reizi gadā. Piemērojamie kursi ir tie, kas pastāv oktobra pirmajā darba dienā. Tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tos piemēro, sākot ar nākamā gada 1. janvāri.

2.   Dalībvalstis var noapaļot tās summas valsts valūtā, kas konvertētas no 7. pantā paredzētajām summām euro, ja šī noapaļošana nepārsniedz EUR 5.

3.   Dalībvalstis var saglabāt monetāros robežlielumus, kuri ir spēkā laikā, kad tiek veikta 1. punktā paredzētā ikgadējā koriģēšana, ja pirms 2. punktā paredzētās noapaļošanas, konvertējot attiecīgo summu euro, atbrīvojuma summa valsts valūtā netiek grozīta vairāk kā par 5 % vai ja šis atbrīvojums tiek samazināts.

16. pants

Ik pēc četriem gadiem, sākot ar 2012. gadu, Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienots priekšlikums par grozījumiem.

17. pants

Direktīvas 69/169/EEK 5. panta 9. punktā datumu “2007. gada 31. decembris” aizstāj ar “2008. gada 30. novembris”.

18. pants

Direktīvu 69/169/EEK atceļ un aizstāj ar šo direktīvu no 2008. gada 1. decembra.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.

19. pants

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai no 2008. gada 1. decembra izpildītu šīs direktīvas 1. līdz 15. panta prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

20. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. decembra.

Tomēr 17. pantu piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

21. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 133, 4.6.1969., 6. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/93/EK (OV L 346, 29.12.2005., 16. lpp.).

(2)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/138/EK (OV L 384, 29.12.2006., 92. lpp.).

---

---