17.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/46

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 543/2008

(2008. gada 16. jūnijs)

par kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz mājputnu gaļas tirdzniecības standartiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO” regula) (1), un jo īpaši tās 121. panta e) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 no 2008. gada 1. jūlija atceļ Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1906/90 par dažiem standartiem attiecībā uz mājputnu gaļu (2).

(2)	Vairāki Regulā (EEK) Nr. 1906/90 paredzēti noteikumi un prasības Regulā (EK) Nr. 1234/2007 nav iestrādātas.

(3)	Tāpēc vairāki noteikumi un attiecīgā gadījumā prasības ir jāpieņem ar regulu, kura paredz kārtību, kādā piemērojama Regula (EK) Nr. 1234/2007, lai tādējādi nodrošinātu tirgus kopīgās organizācijas nepārtrauktību un pareizu darbību, un jo īpaši tirdzniecības standartus.

(4)

Regula (EK) Nr. 1234/2007 ieviesa noteiktus mājputnu tirdzniecības standartus, kuru piemērošana prasa noteikumu pieņemšanu it īpaši attiecībā uz to mājputnu liemeņu, to daļu un subproduktu sarakstu, uz kuriem attiecas minētā regula, attiecībā uz klasifikāciju pēc uzbūves, izskata un svara, attiecībā uz noformējumu, tā nosaukuma norādīšanu, ar kādu minētie produkti ir jāpārdod, neobligātajiem norādījumiem par saldēšanas paņēmieniem un turēšanas veidu, noteikta veida putnu gaļas uzglabāšanas un transportēšanas nosacījumiem un šo noteikumu uzraudzību, lai nodrošinātu vienādu to piemērošanu visā Kopienā. Ir jāatceļ un ar jaunu regulu jāaizstāj Komisijas Regula (EEK) Nr. 1538/91 (3), ar ko nosaka kārtību, kādā piemērojama Padomes Regula (EEK) Nr. 1906/90.

(5)

Lai atbilstoši uzbūvei un izskatam paredzētu mājputnu tirdzniecību dažādās kategorijās, attiecībā uz mājputnu liemeņiem jāformulē definīcijas, kas attiecas uz sugām, vecumu un pasniegšanas veidu, un attiecībā uz izcirtņiem – definīcijas par anatomisko uzbūvi un saturu. Attiecībā uz produktu, kas ir pazīstams kā foie gras, tā augstās vērtības un no tās izrietošo viltošanas draudu dēļ jānosaka īpaši precīzs tirdzniecības standartu minimums.

(6)

Nav nepieciešams šo standartu piemērot noteiktiem produktiem un noformējumiem, kam ir vietēja vai citādi ierobežota nozīme. Tomēr nosaukumi, ar kādiem pārdod šos produktus, nedrīkstētu būtiski maldināt patērētāju tiktāl, ka viņš sajauc šos produktus ar produktiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi. Līdzīgā veidā šie noteikumi būtu jāattiecina arī uz šādu produktu nosaukumu apzīmēšanai lietotiem aprakstošiem apzīmējumiem.

(7)	Šīs regulas vienādai piemērošanai mājputnu gaļas nozarē būtu jādefinē termini “tirdzniecība” un “partija”.

(8)	Augstas kvalitātes saglabāšanā izšķiroša nozīme ir uzglabāšanas un apstrādes temperatūrai. Tāpēc ir pareizi noteikt minimālo saldētu putnu gaļas produktu uzglabāšanas temperatūru.

(9)

Šīs regulas noteikumi, un it īpaši tie noteikumi, kas attiecas uz uzraudzību un ieviešanu, vienādi būtu jāpiemēro visā Kopienā. Šā iemesla dēļ pieņemtajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem arī būtu jābūt vienādiem. Tādēļ jāparedz kopīgi pasākumi attiecībā uz pārbaudes procedūrām un pieļaujamām atkāpēm.

(10)

Lai sagādātu patērētājam pietiekamu, nepārprotamu un objektīvu informāciju par šādiem tirdzniecībai piedāvātiem produktiem un lai visā Kopienā garantētu brīvu preču apriti, ir jānodrošina, ka putnu gaļas tirgus standartos, cik tas ir iespējams, tiek ņemti vērā noteikumi, kas paredzēti Padomes 1976. gada 20. janvāra Direktīvā 76/211/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma (4).

(11)

Etiķetēs neobligāti lietojamu norāžu skaitā ir norādes par dzesēšanas paņēmienu un īpašiem saimniecības veidiem. Šāda lietošana patērētāju aizsardzības interesēs būtu jānosaka ar precīzi definētiem kritērijiem gan attiecībā uz saimniecības apstākļiem, gan kvantitatīvajiem rādītājiem, nosakot tādus kritērijus kā kaušanas vecums vai nobarošanas laika ilgums, un noteiktu barības produktu sastāvdaļu saturu.

(12)	Ja uz tādu pīļu un zosu gaļas etiķetes, kas turētas foie gras ražošanai, ir norādīts “audzēts brīvās turēšanas apstākļos”, tad uz etiķetes jāsniedz patērētājam norāde arī par pirmo apstākli, lai nodrošinātu pilnīgu informāciju par produkta īpašībām.

(13)

Komisijai ir jāveic pastāvīga uzraudzība par atbilstību Kopienas tiesībām, ieskaitot tirdzniecības standartus, it īpaši attiecībā uz visiem valsts pasākumiem, kas paredzēti, pildot šos noteikumus. Vajadzētu izstrādāt arī īpašus noteikumus to uzņēmumu reģistrācijai un regulārai pārbaudei, kuriem ir atļauts lietot nosaukumus, norādot uz īpašu saimniecības veidu. Šādiem uzņēmumiem tādēļ būtu jāveic regulāra un rūpīga uzskaite.

(14)	Ņemot vērā šādu pārbaužu īpatnības, attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jābūt iespējai deleģēt atbildību par tām atbilstoši kvalificētai neatkarīgai iestādei, kurai ir attiecīga licence, līdztekus kontrolei un pienācīgiem piesardzības pasākumiem.

(15)	Trešo valstu uzņēmumi var vēlēties izmantot neobligātās norādes par dzesēšanas paņēmieniem un turēšanas veidu. Jāizstrādā noteikumi, lai viņi varētu tā rīkoties, ja vien Komisijas sastādītā sarakstā esoša attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde veic atbilstošu sertifikāciju.

(16)

Ņemot vērā ekonomiskos un tehnoloģijas sasniegumus gan mājputnu gaļas sagatavošanā, gan pārbaudēs un ņemot vērā, ka ūdens saturs ir īpaši nozīmīgs, pārdodot saldēto vai ātrsaldēto mājputnu gaļu, jānosaka maksimālais saldētās vai ātrsaldētās mājputnu gaļas ūdens saturs un jādefinē uzraudzības sistēma gan kautuvēs, gan visos tirdzniecības posmos, nepārkāpjot produktu brīvas apgrozības principu vienotajā tirgū.

(17)

Ūdens absorbcija ražošanas uzņēmumā jāpārbauda un jāizveido ticamas metodes, lai noteiktu saldētu vai ātrsaldētu mājputnu liemeņu gatavošanas laikā pievienotā ūdens saturu, nenošķirot fizioloģisko šķidrumu un cita veida ūdeni, kas radies mājputnu gatavošanas laikā, ņemot vērā, ka šāda nošķiršana radītu praktiskas grūtības.

(18)

Neatbilstošas saldētas vai ātrsaldētas mājputnu gaļas tirdzniecība bez piemērotas norādes uz iepakojuma ir jāaizliedz. Tādēļ ir jāparedz noteikumi, kā praktiski izdarāmas norādes, ar kurām jāmarķē atsevišķie un lielapjoma iepakojumi atkarībā no to galamērķa, lai vienkāršotu pārbaudes un nodrošinātu, ka tie netiek izmantoti citādi kā vien paredzētajam mērķim.

(19)	Ir jāparedz darbība, kas jāveic, ja pārbaudē atklāj pārkāpumu sūtījumā, kura produkti neatbilst šīs regulas prasībām. Jāizveido procedūra, kā risināt strīdus, kas varētu rasties saistībā ar sūtījumiem Kopienas iekšienē.

(20)	Strīda gadījumā Komisijai jāspēj veikt darbības uz vietas un veikt situācijai atbilstošus pasākumus.

(21)	Priekšnosacījums prasību saskaņošanai attiecībā uz ūdens saturu ir Kopienas un valstu references laboratoriju statusa piešķiršana.

(22)	Ir jāparedz Kopienas finansiālā atbildība.

(23)	Starp Kopienu un Kopienas references laboratoriju ir jānoslēdz līgums par nosacījumiem, kas regulē finansiālā atbalsta izmaksu.

(24)	Ir jāparedz, ka dalībvalstis apstiprina kārtību, kā praktiski izdarāma saldētās un ātrsaldētās mājputnu gaļas ūdens satura noteikšana. Lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, ir jāparedz prasība, ka dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par minētajām metodēm.

(25)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta e) punkta ii) apakšpunktā minētos produktus definē šādi:

1)

Mājputnu liemeņi a) MĀJAS VISTAS (Gallus domesticus) — cālis, broilers: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls, — gailis, vista, cepšanai vai vārīšanai: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies), — kapauns: vīriešu kārtas mājputns, kas pirms dzimumgatavības sasniegšanas ir ķirurģiski izkastrēts un nokauts, būdams vismaz 140 dienu vecs; pēc kastrācijas kapauni jāuzbaro vismaz 77 dienas, — cālis: cālis, kura liemeņa svars (bez iekšām, galvas un kājām) ir mazāks par 650 gramiem; 650 līdz 750 gramu cāli var saukt par “cāli”, ja tā vecums kaušanas brīdī nepārsniedz 28 dienas. Dalībvalstis var piemērot 12. pantu minētā kaušanas vecuma pārbaudīšanai, — jauns gailis: dējējšķirnes vīriešu kārtas cālis, kura krūšu kaula gals ir stingrs, bet nav pilnībā pārkaulojies un kuram kaušanas vecums ir vismaz 90 dienas; b) TĪTARI (Meleagris gallopavo dom.) — (jauns) tītars: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls, — tītars: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies); c) PĪLES (Anas platyrhynchos dom., Cairina muschata), Mulard pīles (Pekinas pīļu un muskuspīļu krustojums) (Cairina muschata x Anas platyrhyncos) — (jauna) pīle vai pīlēns, (jauna) muskuspīle, (jauna) Mulard pīle: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls, — pīle, muskuspīle, Mulard pīle: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies); d) ZOSIS (Anser anser dom.) — (jauna) zoss vai zoslēns: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls. Liemeņa tauku kārta ir plāna vai mērena; jaunu zosu tauki var būt krāsā, kas norāda uz speciālu uzturu, — zoss: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies); uz visa liemeņa ir mērena vai bieza tauku kārta; e) PĒRĻU VISTIŅAS (Numida meleagris domesticus) — (jauna) pērļu vistiņa: putns, kam ir lokans (nepārkaulojies) krūšu kauls, — pērļu vistiņa: putns, kam krūšu kauls ir nelokans (pārkaulojies). Šajā regulā a) līdz e) apakšpunktā lietotos apzīmējumu variantus, kas attiecas uz dzimumu, skaidro līdzvērtīgi.

2)

Mājputnu izcirtņi a) Puses: liemeņu puses, kuras iegūtas, gareniski sadalot gar krūšu kaulu un mugurkaulu; b) ceturtdaļa: cisku ceturtdaļa vai krūtiņas ceturtdaļa, kas iegūta ar puses šķērsvirziena griezumu; c) nesadalītas gurnu ceturtdaļas: abas gurnu ceturtdaļas kopā ar augšstilbu daļu, ar astes gabalu vai bez tā; d) krūšdaļas: krūtiņa un ribas, sadalītas uz pusēm kopā ar apkārtējo muskulatūru. Krūtiņa var būt vesela vai sadalīta uz pusēm; e) stilbiņš: gurni un augšstilbi kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām; f) cāļa stilbiņš ar muguras daļu: muguras daļas svars nepārsniedz 25 % no visa gabala svara; g) ciska: augšstilbi kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām; h) šķiņķītis: augšstilbu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru. Abi izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām; i) spārns: plecu un elkoņu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru. Attiecībā uz tītaru spārniem plecu vai elkoņu daļas kopā ar apkārtējo muskulatūru var piedāvāt atsevišķi. Spārnu gali, ieskaitot delnas kaulus, var būt un var nebūt nogriezti. Izcirtņi ir veidoti, cērtot pa locītavām; j) neatdalīti spārni: abi spārni savienoti ar muguras gabalu, kura svars nepārsniedz 45 % no izcirtņa svara; k) krūtiņas fileja: vesela krūtiņa vai tās puses, atkaulota, t. i., bez krūšu kaula un ribām. Attiecībā uz tītara krūtiņu filejā var būt tikai dziļie krūšu muskuļi; l) krūtiņas fileja ar ķīli: krūtiņas fileja bez ādas, ar atslēgas kaulu un tikai krūšu kaula skrimšļiem, atslēgas kaula un skrimšļu svars nepārsniedz 3 % no izcirtņa svara; m) Magret, maigret: pīļu un zosu krūtiņas fileja, kas minēta 3. punktā un sastāv no ādas un zemādas taukiem, kuri sedz krūšu muskuli, bez dziļā krūšu muskuļa; n) atkaulota tītara kāju gaļa: tītara ciskas un/vai stilbiņi, atkauloti, t. i., bez stilba kaula, ciskas kaula un ikra kaula, veseli, kubiņos vai sagriezti strēmelēs. Produktiem, kas minēti e), g) un h) apakšpunktā, frāze “griezumu izdara locītavu vietās” nozīmē griezumu, ko veic starp divām līnijām, kuras norobežo locītavas, kā parādīts II pielikuma grafiskajā zīmējumā. No d) līdz k) apakšpunktam uzskaitītos produktus var piedāvāt gan ar ādu, gan bez tās. Ja produkti, kas uzskaitīti no d) līdz j) apakšpunktam, ir bez ādas un k) apakšpunktā uzskaitītie produkti ir ar ādu, to min etiķetē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK (5) 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

3)

Foie gras Tā barotu zosu vai Cairina muschata vai Cairina muschata x Anas platyrachos sugas pīļu aknas, ka ir radusies aknu taukšūnu hipertrofija. Putniem, kuriem izņemtas šādas aknas, ir jābūt pilnībā atasiņotiem. Aknām jābūt vienveidīgā krāsā. Aknām ir šāds svars: — pīļu aknām vismaz 300 g tīrsvars, — zosu aknām vismaz 400 g tīrsvars.

2. pants

Šajā regulā:

a)

“liemenis” nozīmē 1. panta 1. punktā minēto sugu mājputnu nesadalītu ķermeni pēc atasiņošanas, spalvu noplūkšanas un iekšu izņemšanas; tomēr nieru izņemšana nav obligāta; liemenis, kuram izņemtas iekšas, var tikt piedāvāts pārdošanai ar vai bez ķidām, ar to saprotot sirdi, aknas, plaušas, guzu un kaklu, kas ievietoti vēdera dobumā;

b)	“izgriezumi” nozīmē mājputnu gaļu, kas, pateicoties muskuļu saistaudu izmēram un īpašībām, identificējama kā iegūta no attiecīgajām liemeņa daļām;

c)	“fasēta mājputnu gaļa” nozīmē mājputnu gaļu, ko piedāvā saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem;

d)	“nefasēta mājputnu gaļa” nozīmē mājputnu gaļu, ko piedāvā pārdošanā galīgajam patērētājam bez fasējuma vai ko citādi iesaiņo pārdošanas vietā pēc galapatērētāja lūguma;

e)	“tirdzniecība” ir turēšana vai izstādīšana ar mērķi pārdot, piedāvāšana pārdošanai, pārdošana, piegāde vai cits tirdzniecības veids;

f)

“partija” ir vienas un tās pašas sugas, veida, klases, izlaiduma mājputnu gaļa no vienas un tās pašas kautuves vai izciršanas uzņēmuma, kas atrodas vienā un tajā pašā vietā un ir jāpārbauda. Regulas 9. panta un V un VI pielikuma nozīmē partija ietver tikai vienas un tās pašas nominālmasas kategorijas fasējumus.

3. pants

1.   Lai mājputnu liemeņus pārdotu saskaņā ar šo regulu, tos piedāvā vienā no šiem veidiem:

—	daļēji izķidāti (effilé, roped),

—

ar ķidām,

—	bez ķidām.

Var pievienot frāzi “ar izņemtām iekšām”.

2.   Daļēji izķidāti liemeņi ir liemeņi, no kuriem vēl nav izņemta sirds, aknas, plaušas, guza, muskuļkuņģis un nieres.

3.   Visiem liemeņu noformējumiem, ja galva nav noņemta, traheja, barības vads un guza var palikt liemenī.

4.   Ķidas ir tikai:

sirds, kakls, guzas un aknas un visas pārējas daļas, kuras uzskata par ēdamām galapatērētāju tirgus. Aknas ir bez žultspūšļa. Guza ir bez ragainās plēves, un guzas saturs ir jāiztukšo. Sirds var būt ar perikarda somiņu vai bez tās. Ja kakls paliek pie liemeņa, to neuzskata par ķidām piederošu.

Ja kādu no šiem četriem orgāniem parasti neiekļauj pārdodamajā liemenī, to norāda uz etiķetes.

5.   Turklāt, lai panāktu atbilstību valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK, uz pievienotajiem tirdzniecības dokumentiem norāda šādu informāciju, kā izklāstīts minētās direktīvas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā:

a)	kategoriju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 1) apakšpunktā;

b)	stāvokli, kādā mājputnu gaļa tiek pārdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 2) apakšpunktu, un ieteicamo glabāšanas temperatūru.

4. pants

1.   To produktu pārdošanai lietotie nosaukumi, uz kuriem attiecas šī regula Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punkta 1) apakšpunkta nozīmē, ir 1. pantā uzskaitītie nosaukumi un atbilstošie nosaukumi pārējās šīs regulas I pielikumā uzskaitītajās Kopienas valodās attiecībā uz:

—	veselu liemeni, norādot uz vienu no piedāvājuma veidiem, kā tas precizēts šīs regulas 3. panta 1. punktā,

—	mājputnu izcirtņiem, norādot uz attiecīgajām sugām.

2.   Šīs regulas 1. panta 1. un 2. punktā definētos nosaukumus var papildināt ar citiem nosaukumiem, ja šie citi nosaukumi būtiski nemaldina patērētāju, it īpaši – ja tādēļ tos nevar sajaukt ar pārējiem 1. panta 1. un 2. punktā uzskaitītajiem produktiem vai 11. pantā paredzētajiem norādījumiem.

5. pants

1.   Produktus, kas nav nosaukti 1. pantā, var pārdot Kopienā tikai ar nosaukumu, kas būtiski nemaldina patērētāju un neļauj tos sajaukt ar 1. pantā minētajiem produktiem vai 11. pantā paredzētajiem norādījumiem.

2.   Turklāt, lai panāktu atbilstību valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK, galīgajam patērētājam paredzētās mājputnu gaļas marķēšanu, piedāvāšanu un reklamēšanu saskaņo ar papildu prasībām, kas noteiktas šā panta 3. un 4. punktā.

3.   Attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu minimālo derīguma termiņu aizstāj ar datuma norādi “izlietot līdz” saskaņā ar Direktīvas 2000/13/EK 10. pantu.

4.   Attiecībā uz fasētu mājputnu gaļu uz fasējuma vai uz tai pievienotās etiķetes norāda šādu informāciju:

a)	kategoriju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 1) apakšpunktā;

b)	attiecībā uz svaigu mājputnu gaļu – kopējo cenu un mazumtirdzniecības cenu svara vienībai;

c)	stāvokli, kādā mājputnu gaļa tiek pārdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 2) apakšpunktu, un ieteicamo glabāšanas temperatūru;

d)	kautuves vai gaļas izciršanas uzņēmuma apstiprinājuma numuru, kas sniegts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (6) 4. pantam, izņemot gadījumus, kad izciršana un atkaulošana notiek tirdzniecības vietā atbilstīgi minētās regulas 4. panta 2. punkta d) apakšpunktam;

e)	attiecībā uz mājputnu gaļu, kas importēta no trešām valstīm, – atzīmi par izcelsmes valsti.

5.   Ja mājputnu gaļa tiek piedāvāta pārdošanai nefasēta, izņemot gadījumu, kad izciršana un kaulu izņemšana notiek tirdzniecības vietā, kā to paredz Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. panta 2. punkta d) apakšpunkts, ar nosacījumu, ka šāda izciršana un kaulu izņemšana notiek pēc patērētāja pieprasījuma un viņa klātbūtnē, Direktīvas 2000/13/EK 14. pantu piemēro 4. punktā paredzētajām norādēm.

6.   Atkāpjoties no 3. panta 5. punkta un no šā panta 2. līdz 5. punkta, gadījumos, kad piegāde notiek uz izciršanas vai pārstrādes uzņēmumiem, mājputnu gaļas klasificēšana un minētajos pantos paredzēto papildu norāžu pievienošana nav obligāta.

6. pants

Turpmākos papildnoteikumus piemēro saldētai mājputnu gaļai, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas II punkta 3) apakšpunktā norādītajai definīcijai.

Šajā regulā minētās saldētās putnu gaļas temperatūrai stabili un pastāvīgi visās produkta daļās ir jābūt mīnus 12 oC vai zemākai, iespējamas īslaicīgas temperatūras svārstības augšup, ne lielākas par 3 oC. Šādas atkāpes produkta temperatūrā pieļauj saskaņā ar pareizu uzglabāšanu un sadali vietējā sadales tīklā un mazumtirdzniecības preču vitrīnās.

7. pants

1.   Lai ietilptu A vai B kategorijā, to putnu liemeņi un izcirtņi, uz kuriem attiecas šī regula, atbilst šādām minimālajām prasībām:

a)	nebojāti, ņemot vērā veidu, kādā tos piedāvā;

b)	tīri, bez redzamiem svešķermeņiem, netīrumiem vai asinīm;

c)	bez neraksturīgas smakas;

d)	bez redzamiem asins traipiem, izņemot nelielus un neuzkrītošus;

e)	bez lauztiem kauliem, kas izspiedušies;

f)	bez lieliem sasitumiem.

Svaigai putnu gaļai nevar būt iepriekšējas saldēšanas pazīmju.

2.   A kategorijas putnu liemeņiem un izcirtņiem papildus jāatbilst šādiem kritērijiem:

a)

tie ir labi veidoti. Ķermenis ir labi barots, labi attīstītas platas, garas un gaļīgas krūtis, gaļīgi stilbiņi. Cāļiem, jaunām pīlēm vai pīlēniem un tītariem uz krūtīm, muguras un gurniem ir vienmērīga plāna tauku kārtiņa. Gaiļiem, vistām, pīlēm un jaunām zosīm ir pieļaujama biezāka tauku kārtiņa. Zosīm uz visa liemeņa ir mērena vai bieza tauku kārtiņa;

b)	uz krūtīm, stilbiņiem, astes daļas, kāju locītavām un spārnu galiem var būt dažas mazas spalvas, spalvu gali un matiņi (filoplumes). Vārītām vistām, pīlēm, tītariem un zosīm nedaudz spalvu var būt arī citās vietās;

c)	ir pieļaujami daži nelieli un neuzkrītoši bojājumi, sasitumi un krāsas pārmaiņas, ja tie nav uz krūtīm vai stilbiem. Spārnu galu var nebūt. Neliels sarkanums ir pieļaujams uz spārnu galiem un folikuliem;

d)	saldētiem vai paātrināti sasaldētiem putniem nedrīkst būt saldēšanas aparāta radīti bojājumi (7), izņemot nelielus un neuzkrītošus, ja tie nav uz krūtīm vai stilbiem.

8. pants

1.   Lēmumus, kas radušies no neatbilstības 1., 3. un 7. pantam, var pieņemt tikai attiecībā uz visu partiju, kas ir pārbaudīta saskaņā ar šā panta noteikumiem.

2.   Kautuvēs, izciršanas uzņēmumos, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības noliktavās vai jebkurā citā tirdzniecības posmā, tostarp transportēšanas laikā un – attiecībā uz ievedumiem no trešām valstīm – muitošanas laikā, no katras pārbaudāmās partijas izlases veidā ņem paraugu, kurā ir šāds 1. pantā definēto atsevišķo produktu skaits:

Partijas lielums	Parauga lielums	Pieļaujamais bojāto vienību skaits
		Kopā	1. panta 1. (8) un 3. punktam un 7. panta 1. punktam
1	2	3	4
100 līdz 500	30	5	2
501 līdz 3 200	50	7	3
> 3 200	80	10	4

3.   Pārbaudot A klases mājputnu gaļas partiju, ir atļauts pieļaujamais bojāto vienību skaits, kas minēts 2. punkta tabulas 3. ailē. Krūtiņas filejai šīs bojātās vienības var ietvert filejas, kuru skrimšļa (krūšu kaula elastīgā gala) svars nepārsniedz 2 %.

Tomēr to bojāto vienību skaits, kas neatbilst 1. panta 1. un 3. punkta, kā arī 7. panta 1. punkta noteikumiem, nepārsniedz skaitli, kas norādīts 2. punkta tabulas 4. ailē.

Attiecībā uz 1. panta 3. punktu bojāto vienību uzskata ar pieļaujamu tikai tad, ja tās svars ir ne mazāks par 240 gramiem pīļu aknām un ne mazāks par 385 gramiem zosu aknām.

4.   Pārbaudot B klases mājputnu gaļas partiju, pieļaujamo bojāto vienību skaitu dubulto.

5.   Ja pārbaudīto partiju uzskata par neatbilstošu prasībām, uzraudzības aģentūra aizliedz tās pārdošanu vai importu, ja partija ir no trešās valsts, kamēr nav pierādījuma, ka tā ir sagatavota atbilstoši 1. un 7. pantam.

9. pants

1.   Saldētu vai ātrsaldētu mājputnu gaļu, kas fasēta tā, kā noteikts Direktīvas 76/211/EEK 2. pantā, var klasificēt pēc svara kategorijām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma B daļas III punkta 3) apakšpunktu. Šie fasējumi var būt:

—	fasējumi, kas satur viena mājputna liemeni, vai

—	fasējumi, kas satur vienu vai vairākus vienas sugas mājputnu gaļas viena tipa izcirtņus, kā definēts 1. pantā.

2.   Uz visiem fasējumiem saskaņā ar 3. un 4. punkta noteikumiem ir norāde par produkta svaru, sauktu par “nominālmasu”.

3.   Saldētas vai ātrsaldētas mājputnu gaļas fasējumus var klasificēt pa nominālmasas kategorijām šādi:

a)	liemeņi: — < 1 100 g: izmantojot 50 g klasi (1 050 – 1 000 – 950 u. tml.), — 1 100 – < 2 400 g: izmantojot 100 g klasi (1 100 – 1 200 – 1 300 u. tml.), — ≥ 2 400 g: izmantojot 200 g klasi (2 400 – 2 600 – 2 800 u. tml.);

b)	izcirtņi: — < 1 100 g: izmantojot 50 g klasi (1 050 – 1 000 – 950 u. tml.), — ≥ 1 100 g: izmantojot 100 g klasi (1 100 – 1 200 – 1 300 u. tml.).

4.   Fasējumus, kas minēti 1. punktā, sagatavo tā, lai tie atbilstu šādām prasībām:

a)	faktiskais saturs caurmērā nevar būt mazāks par nominālmasu;

b)	to fasējumu daļai, kam negatīvā kļūda ir lielāka par 9. punktā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu, ir jābūt pietiekami nelielai, lai fasējumu partijas varētu apmierināt 10. punktā norādīto pārbaužu prasības;

c)	nepārdod nevienu fasējumu, kam negatīvā kļūda ir vairāk nekā divas reizes lielāka par 9. punktā norādīto pieļaujamo negatīvo kļūdu.

Uz šo regulu attiecas nominālmasas, faktiskā satura un negatīvās kļūdas definīcijas, kas paredzētas Direktīvas 76/211/EEK I pielikumā.

5.   Saldētas vai ātri sasaldētas mājputnu gaļas iepakotāju vai importētāju atbildību, kā arī pārbaudes, kas ir jāveic kompetentajām iestādēm, mutatis mutandis regulē Direktīvas 76/211/EEK I pielikuma 4., 5. un 6. punkts.

6.   Fasējumu pārbaudi veic, ņemot paraugus, un tā sastāv no divām daļām:

—	pārbaude, kas aptver katrā paraugā ietilpstošā fasējuma faktisko saturu,

—	pārbaude, kas aptver paraugā ietilpstošo fasējumu vidējo faktisko saturu.

Fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja abu šo pārbaužu rezultāti atbilst 10. un 11. punktā minētajiem pieņemamības kritērijiem.

7.   Partiju veido vienā vietā sagatavoti vienas nominālmasas, viena tipa un vienas produkcijas fasējumi, kas ir jāpārbauda.

Partijas lielums nepārsniedz šeit turpmāk paredzētos daudzumus:

—	ja fasējumi tiek pārbaudīti fasēšanas konveijera beigās, katras partijas lielums ir vienāds ar fasēšanas konveijera maksimālo produkcijas izlaidi stundā, neierobežojot partijas lielumu,

—	pārējos gadījumos partijas lielums nepārsniedz 10 000 fasējumu.

8.   Paraugu, kurā ir šāds fasējumu skaits, izlases veidā ņem no katras pārbaudāmās partijas:

Partijas lielums	Parauga lielums
100–500	30
501–3 200	50
> 3 200	80

Partijām, kas satur mazāk nekā 100 fasējumu, veic 100 % nesagraujošo testu Direktīvas 76/211/EEK II pielikuma nozīmē.

9.   Attiecībā uz fasētu mājputnu gaļu maksimāli pieļaujamās negatīvās kļūdas ir šādas:

(gramos)
Nominālmasa	Maksimāli pieļaujamā negatīvā kļūda
	Liemeņi	Izcirtņi
līdz 1 100	25	25
1 100 – < 2 400	50	50
2 400 un lielāka	100

10.   Lai pārbaudītu katra paraugā ietvertā fasējuma faktisko saturu, aprēķina minimālo pieņemamo saturu, no fasējuma nominālmasas atņemot attiecīgā satura maksimāli pieļaujamo negatīvo kļūdu.

Paraugā ietvertos fasējumus, kuru faktiskais saturs ir mazāks par minimālo pieņemamo saturu, uzskata par nepieņemamiem.

Pārbaudīto fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja bojāto vienību skaits paraugā nesasniedz vai ir vienāds ar pieņemamības kritēriju atbilstīgi tabulā norādītajam; to noraida, ja bojāto vienību skaits ir vienāds vai pārsniedz zemāk norādīto noraidījuma kritēriju.

Parauga lielums	Bojāto vienību skaits
	Pieņemamības kritērijs	Noraidījuma kritērijs
30	2	3
50	3	4
80	5	6

11.   Pārbaudot vidējo faktisko saturu, fasējumu partiju uzskata par pieņemamu, ja paraugu veidojošo fasējumu vidējais faktiskais saturs pārsniedz pieņemamības kritēriju šeit turpmāk:

Parauga lielums	Vidējā faktiskā satura pieņemamības kritērijs
30	x— ≥ Qn – 0,503 s
50	x— ≥ Qn – 0,379 s
80	x— ≥ Qn – 0,295 s

x—	=	vidējais faktiskais fasējumu saturs,
Qn	=	fasējuma nominālmasa,
s	=	partijā ietverto fasējumu vidējā faktiskā satura standarta novirze.

Standarta novirzi aprēķina, kā norādīts Direktīvas 76/211/EEK II pielikuma 2.3.2.2. punktā.

12.   Kamēr Padomes Direktīva 80/181/EEK (9) pieļauj papildu norāžu izmantojumu, norādei uz šajā pantā paredzēto fasējumu nominālmasu var pievienot papildu norādi.

13.   Attiecībā uz mājputnu gaļu, ko Apvienotajā Karalistē ieved no citām dalībvalstīm, pārbaudes veic izlases veidā un tās neveic uz robežas.

10. pants

Norādījums par to, ka izmantota kāda no turpmāk definētajām atdzesēšanas metodēm, un atbilstošie nosaukumi pārējās III pielikumā uzskaitītajās Kopienas valodās var būt uz etiķetes Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē:

—	dzesēšana ar gaisu: mājputnu liemeņu dzesēšana ar aukstu gaisu,

—	dzesēšana ar gaisu un smidzināšanu: mājputnu liemeņu dzesēšana aukstā gaisā pārmaiņus ar ūdens tvaikiem vai smalku ūdens strūkliņu,

—	dzesēšana iegremdējot: mājputnu liemeņu atdzesēšana ūdens tvertnēs vai tvertnēs ar ledu un ūdeni atbilstoši pretplūsmas procesam.

11. pants

1.   Lai noteiktu turēšanas veidus, izņemot bioloģisko lauksaimniecību, uz etiķetēm Direktīvas 2000/13/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē nedrīkst norādīt nekādus citus terminus, izņemot tos, kas ietverti šajā regulā, un atbilstošos terminus citās Kopienas valodās, kas ietverti IV pielikumā, un jebkurā gadījumā tos var norādīt tikai tad, ja ir izpildīti attiecīgie šīs regulas V pielikumā izklāstītie nosacījumi:

a)	“Baroti ar … % …”;

b)	“Turēšana galvenokārt telpās” (“Audzēti kūtī”);

c)	“Brīvā turēšana”;

d)	“Tradicionālā brīvā turēšana”;

e)	“Brīvā turēšana – pilnīgā brīvībā”.

Šos apzīmējumus var papildināt ar norādījumiem par attiecīgā turēšanas veida īpašajām raksturīgajām pazīmēm.

Ja uz tādu pīļu un zosu gaļas etiķetes, kas turētas foie gras ražošanai, ir norādīts “audzēšana brīvās turēšanas apstākļos” (šā punkta c), d) un e) apakšpunkts), jānorāda arī “foie gras ražošanai”.

2.   Kaušanas vecuma un nobarošanas laika ilgumu atļauts minēt tikai tajā gadījumā, ja izmanto 1. punktā minētos apzīmējumus, mājputniem, kuri nav jaunāki par V pielikuma b), c) vai d) punktā norādīto vecumu. Tomēr šo nosacījumu nepiemēro dzīvniekiem, uz kuriem attiecas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta ceturtais ievilkums.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neierobežojot valstu tehniskos pasākumus, kas ir stingrāki nekā V pielikumā minētās minimālās prasības un ko piemēro tikai attiecīgās dalībvalsts ražotājiem, ar noteikumu, ka tie ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un atbilst kopējiem putnu gaļas tirgus standartiem.

4.   Komisijai dara zināmus 3. punktā minētos valsts pasākumus.

5.   Jebkurā brīdī un pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvērtētu, vai šajā pantā minētie pasākumi ir saderīgi ar Kopienas tiesībām un vai tie atbilst kopējiem putnu gaļas tirdzniecības standartiem.

12. pants

1.   Kautuves, kurām atļauts lietot 11. pantā minētos apzīmējumus, ir īpaši jāapstiprina. Ņemot vērā turēšanas veidu, tās veic atsevišķu uzskaiti:

a)	par šādu putnu ražotāju vārdiem un adresēm, kurus reģistrē pēc tam, kad dalībvalsts kompetentā iestāde ir veikusi pārbaudi;

b)	pēc šīs kompetentās iestādes lūguma – par katra audzētāja vienā ražošanas ciklā turēto putnu skaitu;

c)	par šādu piegādāto un pārstrādāto putnu skaitu un kopējo dzīvsvaru vai liemeņu svaru;

d)	ziņas par pārdošanu, to skaitā pircēju nosaukumi un adreses, vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas.

2.   Šā panta 1. punktā minētos ražotājus pēc tam regulāri pārbauda. Tie vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic pastāvīgu uzskaiti par putnu skaitu pēc mājputnu sistēmas veidiem, norādot arī pārdoto putnu skaitu un pircēju nosaukumus un adreses, un barības piegādes daudzumus un avotu.

Turklāt ražotāji, kas izmanto brīvās turēšanas sistēmas, veic to datumu uzskaiti, kad putniem pirmo reizi ir dota pieeja brīvajiem apstākļiem.

3.   Barības ražotāji un piegādātāji vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic uzskaiti, parādot, ka tās barības sastāvs, kas ir piegādāta ražotājiem tāda veida turēšanai, kāda paredzēta 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atbilst norādēm, kas ir dotas attiecībā uz barošanu.

4.   Inkubatori vismaz sešus mēnešus pēc nosūtīšanas veic to šķirņu putnu uzskaiti, ko uzskata par lēnaudzīgiem un kas ir piegādāti ražotājiem tāda veida turēšanai, kas paredzēta 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā.

5.   Lai pārbaudītu atbilstību 11. pantam un šā panta 1. līdz 4. punktam, regulāras pārbaudes veic:

a)	saimniecībā: vismaz reizi viena ražošanas cikla laikā;

b)	barības ražotājs un piegādātājs: vismaz reizi gadā;

c)	kautuvē: vismaz četras reizes gadā;

d)	inkubatorā: 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem turēšanas veidiem vismaz reizi gadā.

6.   Visas dalībvalstis iesniedz cita citai un Komisijai apstiprināto un saskaņā ar 1. punktu reģistrēto kautuvju sarakstu, kurā norādīts nosaukums un adrese un katrai piešķirtais numurs. Jebkuras izmaiņas šajā sarakstā dara zināmas pārējām dalībvalstīm un Komisijai katra kalendārā gada ceturkšņa sākumā.

13. pants

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta e) punkta v) apakšpunktā paredzētā izmantotā turēšanas veida uzraudzību dalībvalstu izraudzītās iestādes atbilst Eiropas 1989. gada 26. jūnija Normai Nr. EN/45011 (European Norm No EN/45011), un tās licencē un uzrauga attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.

14. pants

No trešām valstīm ievestajai putnu gaļai var būt viens vai vairāki neobligātie 10. un 11. pantā paredzētie norādījumi, ja tiem pievienots izcelsmes valsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka minētie produkti atbilst attiecīgiem šīs regulas noteikumiem.

Komisija pēc trešās valsts lūguma izveido šādu iestāžu sarakstu.

15. pants

1.   Neskarot 16. panta 5. punktu un 17. panta 3. punktu, saldēto un ātrsaldēto cāļa gaļu var tirgot Kopienā, izmantojot tirdzniecību vai uzņēmējdarbību tikai tad, ja ūdens saturs nepārsniedz tehniski nenovēršamo daudzumu, kas noteikts, izmantojot analīzes metodi, kura aprakstīta VI pielikumā (notecināšanas metodi) vai VII pielikumā (ķīmisko metodi).

2.   Katras dalībvalsts izraudzītas kompetentās iestādes nodrošina, ka kautuves pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 1. punkta noteikumiem, un jo īpaši:

—	ka tiek ņemti paraugi ūdens absorbcijas atdzesēšanas laikā un saldētas un ātrsaldētas cāļu gaļas ūdens satura uzraudzībai,

—	lai pārbaužu rezultāti tiktu reģistrēti un glabāti vienu gadu;

—	lai katra partija tiktu marķētā tā, ka var noteikt tās ražošanas datumu; šim partijas marķējumam jāparādās ražošanas reģistrā.

16. pants

1.   Regulārās pārbaudes saskaņā ar IX pielikumu attiecībā uz absorbēto ūdeni vai pārbaudes saskaņā ar VI pielikumu kautuvēs veic vismaz reizi astoņu stundu darba perioda laikā.

Ja šajās pārbaudēs konstatē, ka absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā ūdens saturs, kas ir pieļaujams saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ņemot vērā ūdeni, kuru liemeņi absorbē pārstrādes posmos, uz ko pārbaude neattiecas, un ja jebkurā gadījumā absorbētā ūdens daudzums ir lielāks nekā daudzumi, kas minēti IX pielikuma 10. punktā vai VI pielikuma 7. punktā, tad, lai kautuve varētu turpināt darbu, nekavējoties veic vajadzīgās tehniskās korekcijas.

2.   Visos gadījumos, kas minēti 1. punkta otrajā daļā, un jebkurā gadījumā vismaz reizi divos mēnešos veic ūdens satura pārbaudes, kas minētas 15. panta 1. punktā, saskaņā ar VI vai VII pielikumu, ņemot paraugus no saldētas un ātrsaldētas cāļu gaļas no katras kautuves, kuru izvēlas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šīs pārbaudes neveic liemeņiem, attiecībā uz kuriem ir iesniegts pierādījums atbilstoši kompetentās iestādes prasībām, ka tie ir paredzēti vienīgi izvešanai.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētās pārbaudes veic kompetentās iestādes vai arī to uzraudzībā. Kompetentās iestādes īpašos gadījumos var stingrāk piemērot 1. punkta noteikumus un jo īpaši IX pielikuma 1. un 10. punktu un 2. punktu attiecībā uz konkrētu kautuvi, ja to uzskata par vajadzīgu, lai nodrošinātu atbilstību kopējam ūdens saturam, kas ir atļauts saskaņā ar šo regulu.

Visos gadījumos, kad saldētu vai ātri sasaldētu cāļu partija atzīta par tādu, kas neatbilst šai regulai, kompetentās iestādes atsāk pārbaudes, ko veic ne retāk kā 2. punktā minētās pārbaudes, tikai pēc tam, kad trīs secīgās pārbaudēs saskaņā ar VI vai VII pielikumu, kas jāveic, izmantojot paraugus, kuri ņemti no produkcijas trīs dažādās dienās, kuras izvēlētas ilgākais četru nedēļu laikā, iegūti negatīvi rezultāti. Šo pārbaužu izmaksas sedz attiecīgā kautuve.

4.   Ja dzesēšanai ar gaisu to pārbaužu rezultāti, kas minētas 1. un 2. punktā, liecina par atbilstību kritērijiem, kuri ietverti VI līdz IX pielikumā, sešu mēnešu garumā, tad 1. punktā minēto pārbaužu biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī. Ja ir kāda neatbilstība kritērijiem, kas noteikti šajos pielikumos, tad pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts 1. punktā.

5.   Ja 2. punktā minēto pārbaužu rezultāts pārsniedz pieļaujamos limitus, tad uzskata, ka attiecīgā partija neatbilst šai regulai. Tomēr tādā gadījumā attiecīgā kautuve var pieprasīt, lai dalībvalsts references laboratorijā tiktu veikta kontrolanalīze, izmantojot metodi, ko izvēlas dalībvalsts kompetentā iestāde. Šīs kontrolanalīzes izdevumus sedz partijas īpašnieks.

6.   Ja pēc šādas kontrolanalīzes attiecīgo partiju atzīst par šai regulai neatbilstošu, kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus, kas atļauj šādu partiju pārdot Kopienā tikai ar nosacījumu, ka attiecīgo liemeņu atsevišķos un lielapjoma iepakojumus kautuve kompetentās iestādes uzraudzībā marķē ar papīra lenti vai etiķeti, uz kuras ir vismaz viena no X pielikumā minētajām frāzēm, rakstīta ar lielajiem burtiem sarkanā krāsā.

Pirmajā daļā minētā partija paliek kompetentās iestādes uzraudzībā, līdz ir pabeigtas darbības ar to saskaņā ar šo punktu vai arī tā ir citādi likvidēta. Ja kompetentajai iestādei ir pierādīts, ka pirmajā daļā minētā partija ir paredzēta izvešanai, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu attiecīgās partijas pārdošanu Kopienā.

Pirmajā daļā minētās norādes marķē labi redzamā vietā tā, lai tās būtu viegli saskatāmas, skaidri salasāmas un neizdzēšamas. Tās nekādā gadījumā nedrīkst būt paslēptas, neskaidras vai aizsegtas ar kādu citu tekstu vai attēlu. Uz atsevišķajiem iepakojumiem burtiem ir jābūt vismaz 1 cm augstiem un uz lielapjoma iepakojumiem – 2 cm augstiem.

17. pants

1.   Ja ir pamatotas aizdomas par neatbilstību, galamērķa dalībvalsts var veikt saldētās vai ātrsaldētās cāļa gaļas nediskriminējošas pārbaudes izlases veidā, lai pārliecinātos, ka sūtījums atbilst 15. un 16. panta prasībām.

2.   Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, veic preču galapunktā vai citā piemērotā vietā ar nosacījumu, ka pēdējā gadījumā vietu izvēlas uz robežas un ka tā cik vien iespējams maz traucē preču pārvadājumiem, un ka preces var virzīties uz priekšu uz galapunktu, tikko ir paņemts attiecīgais paraugs. Tomēr attiecīgos produktus nevar pārdot galapatērētājiem, kamēr nav pieejams pārbaudes rezultāts.

Šādas pārbaudes veic, cik vien iespējams drīz, lai nevajadzīgi neaizkavētu produktu laišanu tirgū vai neradītu kavēšanos, kas varētu pasliktināt to kvalitāti.

Šo pārbaužu rezultātus un jebkādus turpmākus lēmumus saistībā ar tiem, kā arī to pieņemšanas pamatojumu, vēlākais, divās darbdienās pēc paraugu ņemšanas paziņo nosūtītājam, saņēmējam vai viņu pārstāvim. Galamērķa dalībvalsts kompetentās iestādes pieņemtos lēmumus un šo lēmumu pamatojumus paziņo nosūtītājas dalībvalsts kompetentajai iestādei.

Pēc attiecīgā nosūtītāja vai viņa pārstāvja lūguma minētos lēmumus un pamatojumus viņam nosūta rakstveidā kopā ar precīzām ziņām par pārsūdzības tiesībām, kas viņam pieejamas saskaņā ar nosūtītājā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī par spēkā esošo procedūru un termiņiem.

3.   Ja 1. punktā minēto pārbaužu rezultāts pārsniedz pieļaujamās robežas, attiecīgās partijas īpašnieks var pieprasīt, lai tiktu veikta kontrolanalīze kādā no references laboratorijām, kas minētas XI pielikumā, izmantojot to pašu metodi kā pirmajai analīzei. Šīs kontrolanalīzes izdevumus sedz partijas īpašnieks. References laboratoriju uzdevumi un kompetence ir precizēta XII pielikumā.

4.   Ja pēc tam, kad ir veikta pārbaude saskaņā ar 1. un 2. punktu, un – ja izteikts attiecīgs lūgums – pēc tam, kad ir veikta kontrolanalīze, konstatē, ka saldētā vai ātrsaldētā cāļa gaļa neatbilst 15. un 16. pantam, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde piemēro procedūras, kas paredzētas 16. panta 6. punktā.

5.   Gadījumos, kas paredzēti 3. un 4. punktā, galamērķa dalībvalsts kompetentā iestāde nekavējoties sazinās ar nosūtītājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Minētās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus un informē galamērķa dalībvalsts kompetento iestādi par veikto pārbaužu veidiem, pieņemtajiem lēmumiem un šo lēmumu pamatojumu.

Ja pārbaudēs, kas minētas 1. un 3. punktā, konstatē atkārtotu neatbilstību vai ja šādas pārbaudes pēc nosūtītājas dalībvalsts ieskatiem veic bez pietiekama pamatojuma, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes informē Komisiju.

Komisija, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu, vai arī pēc galamērķa dalībvalsts lūguma un ņemot vērā pārkāpumu raksturu, var:

—	nosūtīt uz attiecīgo uzņēmumu ekspertu misiju un sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm veikt pārbaudes uz vietas vai

—	pieprasīt, lai nosūtītājas dalībvalsts kompetentā iestāde pastiprina tās paraugu ņemšanu attiecīgajā uzņēmumā un, ja vajadzīgs, piemēro sankcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 194. pantu.

Komisija par saviem secinājumiem informē dalībvalstis. Dalībvalstis, kuru teritorijā veic pārbaudi, sniedz ekspertiem visu palīdzību, kas vajadzīga viņu uzdevuma veikšanai.

Līdz Komisijas atzinuma saņemšanai nosūtītājai dalībvalstij pēc galamērķa dalībvalsts pieprasījuma ir jāpastiprina attiecīgā uzņēmuma produktu pārbaudes.

Ja veic pasākumus, lai novērstu atkārtotas neatbilstības no uzņēmuma puses, Komisija no iesaistītā uzņēmuma iekasē visus izdevumus, kas radušies saistībā ar trešās daļas ievilkumu noteikumu piemērošanu.

18. pants

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes tūlīt dara zināmus valsts references laboratorijai to 15., 16. un 17. pantā minēto pārbaužu rezultātus, kuras tās veikušas pašas vai kas veiktas uz to atbildību.

Valstu references laboratorijas līdz katra gada 1. jūlijam nosūta šos datus 19. pantā minētajai ekspertu padomei, kas veic datu turpmāku izvērtēšanu un apspriežas ar valstu references laboratorijām. Rezultātus iesniedz izskatīšanai pārvaldības komitejā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. pantā paredzētajai procedūrai.

2.   Dalībvalstis pieņem praktiskus pasākumus pārbaudēm, kas paredzētas 15., 16. un 17. pantā, visām tirdzniecības fāzēm, ieskaitot pārbaudes attiecībā uz ievedumiem no trešām valstīm muitošanas laikā, saskaņā ar VI un VII pielikumu. Tās informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par šiem pasākumiem. Par visām izmaiņām, kas veiktas šajos pasākumos, tūlīt informē citas dalībvalstis un Komisiju.

19. pants

Ekspertu padome ūdens satura uzraudzībai mājputnu gaļā darbojas kā iestāde, kas koordinē valstu references laboratoriju pārbaudes pasākumus. Tā sastāv no Komisijas un valstu references laboratoriju pārstāvjiem. Padomes un valstu references laboratoriju uzdevumi, kā arī padomes organizatoriskā struktūra izklāstīta XII pielikumā.

Finansiāls atbalsts tiek izmaksāts references laboratorijai saskaņā ar nosacījumiem līgumā, kurš noslēgts starp Komisiju, kas darbojas Kopienas vārdā, un šo attiecīgo laboratoriju.

Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ir pilnvarots parakstīt līgumu Komisijas vārdā.

20. pants

1.   Šādus svaigus, saldētus un ātrsaldētus mājputnu izcirtņus var realizēt tirdzniecībā vai uzņēmējdarbībā Kopienā, ja ūdens saturs nepārsniedz pieņemamās tehniskās vērtības, kas noteiktas, izmantojot analīzes metodi, kura aprakstīta VIII pielikumā (ķīmiskā metode):

a)	vistas krūtiņas fileja, ar atslēgas kaulu vai bez tā, bez ādas;

b)	vistas krūtiņa, ar ādu;

c)	vistas ciskas, stilbi, kājas, kājas ar muguras gabalu, kāju ceturtdaļas, bez ādas;

d)	tītara krūtiņas fileja, bez ādas;

e)	tītara krūtiņa, ar ādu;

f)	tītara ciskas, stilbi, kājas, ar ādu;

g)	atkaulota tītara kāju gaļa, bez ādas.

2.   Kompetentās iestādes, ko izraudzījusi katra dalībvalsts, gādā par to, lai kautuves un izciršanas uzņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie ir pievienoti kautuvēm vai ne, pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu atbilstību 1. punkta nosacījumiem, un jo īpaši:

a)

kautuvēs veic regulāras absorbētā ūdens pārbaudes saskaņā ar 16. panta 1. punktu arī vistu un tītaru liemeņiem, kas paredzēti šā panta 1. punktā uzskaitīto svaigo, saldēto un ātrsaldēto izcirtņu ražošanai. Šīs pārbaudes veic vismaz reizi astoņu stundu darba perioda laikā. Tomēr, ja tītaru liemeņus dzesē ar gaisu, regulāras absorbētā ūdens pārbaudes nav jāveic. Robežvērtības, kas noteiktas IX pielikuma 10. punktā, attiecas arī uz tītaru liemeņiem;

b)	lai pārbaužu rezultāti tiktu reģistrēti un glabāti vienu gadu;

c)	lai katra partija tiktu marķēta tā, ka var noteikt tās ražošanas datumu; šim partijas marķējumam jāparādās ražošanas reģistrā.

Ja cāļu dzesēšanai ar gaisu to pārbaužu rezultāti, kuras minētas a) apakšpunktā un 3. punktā, liecina par atbilstību kritērijiem, kuri noteikti VI līdz IX pielikumā, sešu mēnešu garumā, tad a) apakšpunktā minēto pārbaužu biežumu var samazināt līdz vienai reizei mēnesī. Ja ir kāda neatbilstība kritērijiem, kas noteikti VI līdz IX pielikumā, tad a) apakšpunktā minētās pārbaudes ievieš atkārtoti.

3.   Vismaz reizi trijos mēnešos 1. punktā minētās ūdens satura pārbaudes saldētiem un ātrsaldētiem mājputnu izcirtņiem veic izlases kārtā katram izciršanas uzņēmumam, kas ražo šādus izcirtņus, saskaņā ar VIII pielikumu. Šīs pārbaudes neveic mājputnu izcirtņiem, attiecībā uz ko ir iesniegts pierādījums atbilstoši kompetentās iestādes prasībām, ka tie ir paredzēti vienīgi izvešanai.

Pēc viena gada atbilstības kritērijiem, kas noteikti VIII pielikumā, konkrētajā gaļas sadalīšanas uzņēmumā pārbaužu biežumu samazina līdz vienai reizei sešos mēnešos. Ja ir kāda neatbilstība šiem kritērijiem, pārbaudes ievieš atkārtoti, kā norādīts pirmajā daļā.

4.   Mājputnu gaļas izcirtņiem, kas minēti šā panta 1. punktā, mutatis mutandis piemēro 16. panta 3. līdz 6. punktu, kā arī 17. un 18. pantu.

21. pants

No 2008. gada 1. jūlija Regulu (EEK) Nr. 1538/91 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu un Regulu (EEK) Nr. 1906/90 jāuzskata par atsaucēm uz šo regulu un jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu, kas ietverta XIII pielikumā.

22. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. jūlija.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 470/2008 (OV L 140, 30.5.2008., 1. lpp.).

(2)  OV L 173, 6.7.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1029/2006 (OV L 186, 7.7.2006., 6. lpp.).

(3)  OV L 143, 7.6.1991., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1474/2007 (OV L 329, 14.12.2007., 14. lpp.).

(4)  OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/45/EK (OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.).

(5)  OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(6)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(7)  Saldējamā aparāta sabojāti: (kvalitātes samazināšanās nozīmē) ādas un/vai gaļas neatgriezeniska vietēja vai virsmas pārkalšana, kas parādās kā izmaiņas:

—	sākotnējā krāsā (lielākoties tā kļūst bālāka) vai

—	smaržā (bez smaržas vai sasmakusi), vai

—	konsistencē (sausa, poraina).

(8)  Pielaide katrai sugai, nevis visām sugām kopumā.

(9)  OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---