EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62021TN0647

Lieta T-647/21: Prasība, kas celta 2021. gada 1. oktobrī – Sberbank Europe/ECB

OV C 481, 29.11.2021, p. 40–41 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

29.11.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 481/40


Prasība, kas celta 2021. gada 1. oktobrī – Sberbank Europe/ECB

(Lieta T-647/21)

(2021/C 481/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sberbank Europe AG (Vīne, Austrija) (pārstāvis: M. Fellner, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt atbildētājas 2021. gada 2. augusta lēmumu (1) un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divpadsmit pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi dubultas sodīšanas aizliegumu saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 50. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk tekstā –“ECPAK”) 4. pantu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, uzliekto sodu, kas pārsniedz Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (2) 18. panta 1. punktā noteikto naudas soda apjoma robežu, esot pārkāpusi Hartas 49. pantu un ECPAK 7. pantu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi Hartas 17. pantu un ECPAK 1. papildu protokola 1. pantu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi labas ticības principu, jo tā esot pārkāpusi administratīvo naudas sodu noteikšanas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1024/2013 18. panta 1. un 7. punktam metodi.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi ECPAK 6. pantu.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi naudas sodu apmēra robežu saskaņā ar Regulas Nr. 1024/2013 18. panta 1. punktu.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Austrijas Banku likuma (turpmāk tekstā –“BWG”) 97. pants neesot piemērojams, ja, pārsniedzot lielu riska darījumu limitus, netiek gūta nekāda priekšrocība vai netiek novērsti jebkādi zaudējumi.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka uz atbildētājas iespēju prasītājai piemērot izņemšanas no apgrozības procentus attiecoties noilgums atbilstoši BWG 97. pantam, skatot to kopsakarā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. pantu.

9.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja neesot pareizi piemērojusi BWG 97. panta 1. punktu, skatot to kopsakarā ar BWG 30. panta a) punktu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta1. punktu.

10.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka prasītājai neesot bijis nodoms pārsniegt liela riska darījumu limitu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 (3) 395. pantu.

11.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja strīdīgajā periodā neesot guvusi nekādu priekšrocību vai izvairījusies no jebkādiem zaudējumiem, kas tai būtu jāsedz, pārsniedzot liela riska darījumu limitus.

12.

Ar divpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot ļaunprātīgi izmantojusi rīcības brīvību, nepiešķirot prasītājai izņēmumu saskaņa ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 396. panta 1. punktu.


(1)  Nr. ECB-SSM-2021-ATSBE-7 – ESA-2020-00000051.

(2)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013 L 287, 63.-89. lpp. ).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2013 L 176, 1-337. lpp. ).


Top