1)

Vai Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu ( 1 ) 90. panta 1. punkts ļauj finanšu līzinga līguma izbeigšanas gadījumā samazināt nodokļa bāzi un atmaksāt PVN, kas ar galīgu nodokļu audita lēmumu noteikts nodokļa bāzei, kuru veido ikmēneša maksājumu summa par visu līguma darbības termiņu?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, uz kādiem direktīvas 90. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem līzinga devējs, izbeidzot līzinga līgumu veicamo maksājumu daļējas nemaksāšanas dēļ, var atsaukties attiecībā pret dalībvalsti, lai panāktu PVN nodokļa bāzes samazinājumu to maksājumu apmērā, kas ir jāveic, bet kas nav veikti no maksājumu pārtraukšanas brīža līdz līguma izbeigšanas brīdim, ja līguma izbeigšanai nav atpakaļejoša spēka un tas ir apstiprināts ar noteikumu pašā līgumā?

3)

Vai PVN direktīvas 90. panta 2. punkta interpretācija ļauj izdarīt secinājumu, ka tādā gadījumā kā izskatāmajā lietā eksistē PVN direktīvas 90. panta 1. punktā paredzētā atkāpe?

4)

Vai PVN direktīvas 90. panta 1. punkta interpretācija ļauj izdarīt pieņēmumu, ka tiesību normā lietotais atteikuma jēdziens attiecas uz gadījumu, kad saistībā ar finanšu līzinga līgumu ar noteiktu īpašuma pāreju līzinga devējs vairs nevar prasīt līzinga ņēmējam veikt maksājumus, jo līzinga devējs ir izbeidzis attiecīgo līzinga līgumu tāpēc, ka līzinga ņēmējs šo līgumu nepildīja, tomēr saskaņā ar līgumu līzinga dēvējam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību visu neveikto līzinga maksājumu apmērā, kas būtu jāmaksā līdz līzinga perioda beigām?