—

ir kļūdaini interpretējusi ECDC Īstenošanas noteikumu Nr. 20 3. panta 1. punktu, skatītu kopā ar 3. panta 3. punktu, nosakot, ka novērtētājam apelācijas instancē nav jābūt valdes priekšsēdētājam tādos gadījumos kā aplūkotais,

—

ir pieļāvusi kļūdu faktu juridiskajā kvalifikācijā, secinādama, ka katrā ziņā ir mazticams, ka valdes priekšsēdētājs būtu pieņēmis apelācijas sūdzības iesniedzējai labvēlīgu lēmumu,

—

ir kļūdaini interpretējusi argumentu, saskaņā ar kuru novērtētāja padotais nevar būt novērtētājs apelācijas instancē, jo viņš nav neatkarīgs attiecībā pret novērtētāju.

—

ir kļūdaini interpretējusi ECDC Īstenošanas noteikumu Nr. 20 7. panta 1. punktu un 8. panta 3. un 4. punktu, nosakot, ka ierēdnim iepriekšējā novērtējuma periodā izvirzītos mērķus un snieguma rādītājus novērtētājs var neņemt vērā,

—

pakārtoti, ir pieļāvusi kļūdu faktu juridiskajā kvalifikācijā, secinot, ka mērķus un snieguma rādītājus novērtētājs ir rūpīgi ņēmis vērā.

—

ir kļūdaini interpretējusi jēdzienu “dialogs”ECDC Īstenošanas noteikumu 8. panta 9. punkta izpratnē,

—

pakārtoti, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā pie novērtējuma “dialoga” juridiskas klasifikācijas, nospriežot, ka par šādu dialogu no ECDC skatupunkta var uzskatīt situāciju, kad apstiprinātājs tikai ierēdnim pieprasa dokumentu, kas jau ir pirmā minētā rīcībā; ar mobilā telefona starpniecību ierēdnim uzdodot jautājumu “kurus no snieguma vērtējuma aspektiem Jūs vērtējat kā nepareizus?”; un neuzdodot tālākus jautājumus pēc tam, kad ierēdnis ir atbildējis pēc būtības un ir piedāvājis sniegt papildu specifisku informāciju, kuru pirmais minētais varētu pieprasīt.

—

ir kļūdaini interpretējusi Civildienesta noteikumu 22.a pantu, būtībā secinot, ka pat, ja ierēdnis izsaka apgalvojumu in tempore non suspecto par nepareizu finanšu pārvaldību, vismaz palīdz atrast tam pierādījumus un šie apgalvojumi ir patiesi, aģentūrai ir tiesības ļaut minētā ierēdņa gada sniegumu novērtēt tām personām, uz kurām šie apgalvojumi attiecas,

—

pakārtoti, ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojumus juridiski klasificējot tādējādi, ka tie neesot nedz in tempore non suspecto, nedz arī ir patiesi vai pamatoti ar pierādījumiem un ka tajos minētās personas tik un tā ir spējīgas neitrāli novērtēt apelācijas sūdzības iesniedzējas sniegumu.