1)

LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem tiek pieļauts tāds nodoklis, ar kuru tiek aplikti lieli mazumtirdzniecības objekti, kāds tiek aplūkots pamatlietā.

2)

Par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē nav uzskatāms tāds nodoklis kā pamatlietā aplūkotais, ar ko tiek aplikti lieli mazumtirdzniecības objekti pamatā atkarībā no to tirdzniecības platības, ciktāl no tā ir atbrīvoti objekti, kuru tirdzniecības platība ir mazāka par 2500 m2. Šāds nodoklis tāpat nav uzskatāms par valsts atbalstu šīs tiesību normas izpratnē, ciktāl no tā ir atbrīvoti objekti, kuri nodarbojas ar dārzkopības preču, transportlīdzekļu, būvmateriālu, tehnikas un ražošanas vajadzībām paredzēto preču tirdzniecību, un ciktāl ar to tiek piešķirts nodokļa bāzes samazinājums 60 % apmērā objektiem, kas nodarbojas ar mēbeļu, sanitāro preču un durvju un logu, kā arī mājamatniecības preču tirdzniecību, ja šie objekti nerada tik lielu kaitējumu videi un teritorijas plānošanai kā pārējie objekti, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Turpretim, šāds nodoklis ir uzskatāms par tādu, kas veido valsts atbalstu šīs pašas tiesību normas izpratnē, ciktāl no tā ir atbrīvoti lieli kolektīvi mazumtirdzniecības objekti, kuru tirdzniecības platība ir vienāda vai lielāka par 2500 m2 robežvērtību.

3)

Tādos apstākļos kā tie, kurus ir raksturojusi iesniedzējtiesa, valsts atbalsts, kas izriet no tāda nodokļa režīma kā pamatlietā aplūkotais, nevar tikt uzskatīts par pastāvošu atbalstu Padomes Regulas Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, 1. panta b) punkta, kura formulējums ir pārņemts Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 1. panta b) punktā, izpratnē.