16.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 451/69

Ziņotājs:

Juan Mendoza Castro

1.1.

EESK Komisijas paziņojumu vērtē atzinīgi un uzsver kolektīvās finansēšanas kā alternatīva finansēšanas avota izaugsmes potenciālu ES.

1.2.

EESK uzsver kolektīvās finansēšanas (crowdfunding) pozitīvo ieguldījumu ekonomikā investīciju, inovācijas un nodarbinātības jomā, vienlaikus paplašinot patēriņa kredītu iespējas.

1.3.

Kolektīvās finansēšanas vispārējā pieejamība ļaus novērst gadījumus, kad minētajam finansējuma avotam nevar piekļūt personas ar invaliditāti.

1.4.

ES uzņēmumi ir vairāk atkarīgi no banku kredītiem nekā ASV uzņēmumi, un tāpēc finanšu krīzes apstākļos lejupslīde tos ietekmē vairāk. Turklāt daudzās ES valstīs bieži vien ir nepamatoti ierobežojumi MVU kreditēšanas jomā.

1.5.

EESK uzsver MVU atkarību no banku kredītiem, un situācija nemainīsies, jo alternatīvi finansēšanas avoti ne vienmēr ir viegli pieejami.

1.6.

Kolektīvā finansēšana dod labumu finanšu ekosistēmai, bet ar to vien būs par maz, lai atrisinātu uzņēmumu finansēšanas problēmas.

1.7.

Start-up uzņēmumiem, jaunajiem novatoriem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir būtiska nozīme stratēģijā “Eiropa 2020” un Digitalizācijas programmā.

1.8.

ES ir plaši izvērsta kolektīvā finansēšanas bezpeļņas nolūka. Ir jāizvērtē nodokļu atvieglojumu ietekme, kas dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi.

1.9.

Eiropas regulējumā jāparedz tikai noteikti peļņas nolūkā veikti kolektīvie ieguldījumi, bet ne dotācijas un cita veida sponsorēšana bez mērķa iegūt peļņu.

1.10.

Regulējumam jābūt līdzsvarotam, ar to aizsargājot investoru un izvairoties no pārmērīgas reglamentēšanas. Tomēr regulatora rīcība var būtiski sekmēt investoru uzticēšanos.

1.11.

Noteikumu mērķis: vienkāršas administratīvās procedūras, īsi izskatīšanas termiņi un iespējami mazākas izmaksas. Jāņem vērā arī tādi aspekti kā neitralitāte, pārredzamība, negodīgas prakses neesamība un iespēja uzsākt prasību procedūras. Viss iepriekš minētais ir gan pakalpojumu sniedzēju, gan patērētāju interesēs.

1.12.

Potenciālajiem investoriem ir jāsaņem pieejama, skaidra, atbilstoša, objektīva un nemaldinoša informācija.

1.13.

EESK ierosina ES papildināt dalībvalstu pasākumus bezpeļņas iniciatīvu atbalsta jomā, lai sekmētu tādas vērtības kā nodarbinātība, solidaritāte, plurālisms, demokrātija un brīvība.

1.14.

Kolektīvā finansēšana kā jauns atbalsta veids būtu īpaši jāatzīst dalībvalstu tiesību aktos.

2.1.

Pēdējos gados vērojama tendence, ka iedzīvotāji no uzņēmumiem sāk pārņemt atsevišķus ražošanas veidus, un rodas “ražojoši patērētāji” (1).

2.2.

Šo procesu veicina interneta ieviešana, dodot iespēju attīstīt “sadarbības ekonomiku”, proti, jebkurš indivīds var nolemt savā īpašumā esošus aktīvus izmantot kopā ar citiem, reizēm apmaiņā pret naudu. Skatīt EESK atzinumu “Patēriņš uz sadarbības vai līdzdalības pamata – ilgtspējīgs attīstības modelis XXI gadsimtam” (2) un Eiropas Parlamenta rezolūciju (3).

2.3.

Tādēļ interneta vidē aktīvi darbojas daži jaunizveidotie uzņēmumi, jo tīkls bieži vien dod iespēju darboties tiešsaistē, un indivīdi var apmainīties ar digitālajām un arī tradicionālajām precēm. Diemžēl, lai nezaudētu uzticību, ir svarīgi brīdināt par iespējamiem krāpnieku mēģinājumiem izmantot šo interneta darbības jomu.

2.4.

Arī finanšu jomā rodas jauni veidi, piemēram, tiek emitētas obligācijas ar augstu ienesīgumu Eiropas primārajā tirgū vai arī vietējā līmenī izmanto nesen izveidoto fiksēta ienākuma alternatīvo tirgu (MARF).

2.5.

Tiešie aizdevumi ļauj uzņēmumiem piesaistīt finansējumu, divpusējās sarunās vienojoties ar īpašiem tirgus aģentiem un neizmantojot banku starpniecības pakalpojumus, kā arī izvēloties alternatīvo iespēju, proti, kolektīvo finansēšanu, kad mazie investori ar interneta starpniecību vienojas par kredītu piešķiršanu prasītājiem.

3.1.

Pēc Zaļās grāmatas par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansējumu (4) tika uzsāktas plašas debates par dažādiem faktoriem, kas ļauj Eiropas ekonomikai novirzīt finansējumu uz ilgtermiņa ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi (5).

3.2.

Komisija uzskata, ka ar jēdzienu “kolektīvā finansēšana” apzīmē atklātu uzaicinājumu sabiedrībai (parasti izmanto tīmekļa vietni), lai piesaistītu līdzekļus konkrētam projektam. Tādējādi ar finansēšanas platformu vai kampaņu starpniecību tiek veidoti dažādu neprofesionālu investoru un projektu virzītāju kontakti. Tomēr ir jānovērš kampaņu neatbilstīga izmantošana.

3.3.

Plašāk izplatītie kolektīvās finansēšanas veidi ir

3.4.

Priekšrocības: tas ir alternatīvs finansēšanas veids, kuru raksturo elastīgums un sabiedrības iesaistīšanās, kā arī daudzveidīgas finansēšanas formas. Turklāt kolektīvā finansēšana tieši sasniedz patērētāju, sekmē tirgus pētījumus, un tiem, kuriem ir grūtības piekļūt finansējumam, rodas iespēja saņemt kredītu.

3.5.

Tomēr ir arī riski un problēmas, piemēram, krāpšana vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, sekundārā tirgus neesamība u. c.

3.6.

Eiropas regulējums minētajā jomā cita starpā attiecas uz akciju publisko piedāvājumu (6), Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (MiFID) (7), Eiropas maksājumu pakalpojumiem (8), patēriņa kredītiem (9) un hipotekārajiem aizdevumiem (10).

3.7.

Zaļajā grāmatā izvirzītās prioritātes: izveidot ekspertu grupu, lai novērtētu dažādus aspektus; paplašināt zināšanas un informāciju, kā arī novērtēt spēkā esošos noteikumus dalībvalstīs un noteikt, vai ir vajadzīgi pasākumi Eiropas līmenī.

3.8.

Komisija atzīst, ka kolektīvās finansēšanas apjoms ES nav liels, salīdzinot ar banku aizdevumiem, bet tai ir ievērojams potenciāls salīdzinājumā ar citiem avotiem, piemēram, “komerceņģeļiem” (business angels) vai riska kapitāla ieguldītājiem.

3.9.

Attīstot kolektīvo finansēšanu, jārisina daudzas problēmas, piemēram, pārredzamības trūkums spēkā esošajos noteikumos, minētā finansēšanas veida loma iekšējā tirgū un integrācija finanšu ekosistēmā.

4.1.

EESK ņem vērā paziņojumu un atbalsta nepieciešamību uzlabot zināšanas par šo finansēšanas avotu, kuram Eiropā ir izaugsmes potenciāls. EESK arī uzskata, ka alternatīvi finansēšanas modeļi var palīdzēt jaunizveidotiem uzņēmumiem virzīties uz augšu pa “finansējuma kāpnēm”.

4.2.

Statistikas dati apliecina zaļajā grāmatā lietoto apzīmējumu “niecīgs” attiecībā uz kolektīvo finansējumu, kas 2012. gadā sasniedza 735 miljonus euro  (11), salīdzinājumā ar banku aizdevumiem nefinanšu iestādēm (6 triljoni euro) (12).

4.3.

Tomēr ir jāuzsver izaugsme. Kopumā kolektīvā finansējuma apmērs pakāpeniski palielinājās no 530 miljoniem ASV dolāru 2009. gadā līdz kopējam prognozētajam skaitlim – 5,1 miljardam ASV dolāru 2013. gadā —, un tas liecina par izaugsmes pieaugumu gadā 76 % apmērā. Ģeogrāfiski vislielākais tirgus ir Ziemeļamerika (galvenokārt ASV) – 60 % no kolektīvajai finansēšanai piesaistīto līdzekļu apjoma, un seko Eiropa (36 %) (13).

4.4.

Kolektīvā finansēšana labvēlīgi ietekmē ekonomiku, jo rada alternatīvu tradicionālajiem finansēšanas avotiem, kas sekmē ieguldījumus, inovāciju un darba vietu izveidi. Jāuzsver arī minētā finansēšanas veida iespējamā ietekme uz sociālās ekonomikas darbību attīstību, amatniecības un mikrouzņēmumiem (14).

4.5.

Jāatbalsta un jāsekmē vispārēja piekļuve, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti iesaistīšanos kolektīvās finansēšanas platformās un novērstu arī gadījumus, kad šos cilvēkus izslēdz no jaunā finansēšanas veida, kas nozīmē vēl vienu iespēju trešajam sektoram.

4.6.

EESK atzinīgi vērtē lēmumu iekļaut MVU pārstāvjus ekspertu grupā. Šajā grupā jābūt pārstāvētai gan pieprasījuma, gan piedāvājuma pusei.

5.1.

Finanšu struktūra ir cieši saistīta ar ekonomikas izaugsmi un krīzes sekām. ASV uzņēmumi iegūst lielāku finansējumu no kapitāla tirgiem nekā ES uzņēmumi, kas lielākoties ir atkarīgi no banku kredītiem. Banku finansējuma relatīvā nozīme ir mazāk par 20 % ASV līdz vairāk nekā 60 % atsevišķās ES dalībvalstīs.

5.2.

Bankas vairāk izsniedz aizdevumus “tradicionālas” recesijas periodā, tādējādi mazinot ietekmi uz ekonomiku. Tomēr situācija ir atšķirīga, ja ekonomikas krīze saistīta ar finanšu krīzi. Tādējādi recesija valstīs, kas vairāk atkarīgas no banku sistēmām, ir trīs reizes spēcīgāka nekā valstīs, kuru finanšu struktūra orientēta uz tirgu (15).

5.3.

Otra būtiskākā problēma (pirmā problēma ir klientu piesaiste) ES uzņēmumiem ir finansējuma trūkums (16).

5.4.

Ja ECB finanšu sistēmai nodrošinātu likviditāti, lai atvieglotu aizdevumu izsniegšanu uzņēmumiem, tas neapšaubāmi nozīmētu būtisku ieguvumu Eiropas ekonomikai.

6.1.1.

EESK vairākos atzinumos jau ir pievērsusies finansēšanas problēmām, uzsverot MVU nozīmīgumu Eiropas ekonomikā (17).

6.1.2.

Kredītresursu trūkums (credit crunch) negatīvi ietekmē ekonomiku un jo īpaši MVU esamību, jo banku kredīti (kurus bieži vien sarežģīti iegūt) ir galvenais finansēšanas avots. Tas ir viens no iemesliem būtiskajam bezdarba pieaugumam, kas īpaši skāra atsevišķas ES dalībvalstis.

6.1.3.

Tā kā kolektīvā finansēšana saistīta ar mazākiem ieguldījumiem, tā galvenokārt paredzēta MVU (tostarp mikrouzņēmumiem), kas veido Eiropas uzņēmējdarbības struktūras būtiskāko daļu (99,8 % ar finanšu jomu nesaistītu uzņēmumu ES-28). To ieguldījums nodarbinātībā ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo uzņēmumos nodarbināti 67,2 % darbaspēka) (18).

6.1.4.

EESK norāda, ka reizēm alternatīvo finansēšanas avotu efektivitāte tiek vērtēta skeptiski. Komisijas paziņojums par Eiropas ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu (19) ir solis uz priekšu, bet Eiropas MVU apvienība to neuzskata par pietiekamu, norādot, ka kolektīvo finansēšanu izmantos neliels skaits uzņēmumu, un jaunizveidoti uzņēmumi ir tikai 1 % no MVU (20).

6.2.1.

EESK uzsver, ka ES un dalībvalstīm ir jāsekmē un jāatbalsta kolektīvā finansēšana, jo īpaši jaunizveidoti inovatīvi uzņēmumi. Šie uzņēmumi paredzēti pētniecības un progresīvo tehnoloģiju attīstības projektu īstenošanai, kas ir viens no Digitalizācijas programmas mērķiem, un tie ir īpaši nozīmīgi, ņemot vērā iespēju sekmēt izaugsmi un nodarbinātību. Tomēr jāiekļauj arī t. s. tradicionālās vai amatniecības nozares, kas arī var būt ļoti inovatīvas.

6.2.2.

EESK arī aicina ES un dalībvalstis sekmēt un atbalstīt kolektīvo finansēšanu sociālās inovācijas, jauno novatoru un sociālās ekonomikas atbalstam. Sociālās ekonomikas struktūrām stratēģijā “Eiropa 2020” paredzēta ļoti nozīmīga loma saistībā ar sociālo integrāciju un neaizsargātu iedzīvotāju grupu iekļaušanu, veidojot darba vietas un tādējādi saskaņojot sociālo un ekonomisko vērtību.

6.2.3.

Lai gan uzņēmuma ikdienas darbībai ar kolektīvo finansēšanu nepietiek, tā ir īpaši piemērota šāda veida iniciatīvām, kuras bieži vien īsteno jaunie uzņēmēji konkrēta projekta attīstīšanai.

7.1.

EESK norāda, ka kolektīvajai finansēšanai var būt visai būtiska loma, izmantojot to kopā ar citiem netradicionāliem finansēšanas veidiem, piemēram, “komerceņģeļu” (business angels) iesaistīšanu vai riska kapitālu (venture capital), izdevīgiem aizdevumiem (21) u. c. Tomēr šobrīd galvenā problēma papildus ierobežotai kredītu pieejamībai, ar kuru saskaras saimnieciskās un fiskālās struktūras, ir augstās prasības attiecībā uz nodrošinājumu.

7.2.

Ar bankām nesaistītu finansēšanas avotu sekmēšana ES var palīdzēt nostiprināt pirms divdesmit gadiem aizsākto tendenci, proti, uzņēmumu pievēršanos kapitāla tirgiem. Būtu jāapsver maksātspējas prasības, kas izstrādātas, lai nodrošinātu ieguldītā kapitāla atmaksu un sniegtu lielāku juridisko noteiktību saistībā ar šo finansēšanas avotu.

8.1.

Ziedojumus, bezprocentu aizdevumus un tiesību bezmaksas nodošanu var izmantot komerciāla satura projektiem, bet parasti minētie kolektīvās finansēšanas veidi nozīmē uz solidaritāti balstītus ieguldījumus, lai atbalstītu bezpeļņas organizāciju īstenotas sociālās iniciatīvas. Var izmantot mecenātismu, lai atbalstītu kultūras vai sporta pasākumu izstrādi vai turpināšanu.

8.2.

Kolektīvā finansēšana ir izplatīta sociālajos uzņēmumos. Plašākā aspektā un ņemot vērā Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu, ir jānovērtē minētās pieejas potenciāls, īpaši saistībā ar iekļaujošu uzņēmējdarbību.

8.3.

Tā kā dalībvalstīs ir atšķirīgas pieejas nodokļiem ziedojumu gadījumos un atsevišķiem ieguldījumu veidiem, EESK uzskata, ka Komisijas priekšlikums noskaidrot nodokļu atlaižu ietekmi ir pamatots.

9.1.1.

Kolektīvo finansēšanu kā dzīvotspējīgu finansēšanas alternatīvu var attīstīt vienīgi tad, ja stiprina ieguldītāju uzticēšanos. Regulatoram jābūt ļoti būtiskai lomai šajā jautājumā.

9.1.2.

Komisija norāda iespējamās turpmākās darbības, kuras tiks pieņemtas pēc ekspertu grupas atzinuma saņemšanas. EESK uzskata, ka pārrobežu kolektīvās finansēšanas veicināšanai neapšaubāmi būs vajadzīga kritēriju saskaņošana spēkā esošajos (vai dalībvalstīs saskaņošanas procesā esošajos) tiesību aktos. Jāveltī īpaša uzmanība patērētāju interesēm un viņu tiesību aizsardzībai šajos jaunajos tirgos.

9.1.3.

Tiesību aktu saskaņošanā būtu jāiekļauj tiesību aktu pieņemšana kolektīvās finansēšanas platformu jomā, pievēršoties vismaz šādiem aspektiem:

9.1.4.

Sponsorēšana un citi bezpeļņas pasākumi būtu jāizslēdz no jebkuriem turpmāk izstrādājamiem Eiropas tiesību aktiem, jo ar tiem nav saistīti riski saistībā ar nolūku gūt peļņu. Iespējamas neatbilstības gadījumi jau ir iekļauti dalībvalstu administratīvo tiesību un krimināltiesību aktos.

9.1.5.

EESK aicina regulēt kolektīvo finansēšanu, īpaši šādos gadījumos:

9.1.6.

Turpmākajiem ES tiesību aktiem vajadzētu būt elastīgiem un līdzsvarotiem, izvairoties gan no pārmērīga regulējuma (kas var būt šķērslis kolektīvās finansēšanas attīstībai), gan ieguldītāju aizsardzības trūkuma. Tātad tiem ir jābūt objektīviem, pārredzamiem, izstrādātiem atbilstoši mērķiem, un tajos jāiekļauj augstas prasības attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību.

9.1.7.

Tomēr ieguldītājiem ir jāapzinās, ka vienmēr pastāvēs zināms riska līmenis.

9.1.8.

Galvenie principi – vienkāršas administratīvās procedūras un minimāli birokrātiskie šķēršļi. Jāņem vērā arī šādi aspekti:

9.1.9.

Piemērojot tiesību aktus, ir jānodrošina kolektīvās finansēšanas platformu darbība saskaņā ar šādiem pamatprincipiem:

9.1.10.

Potenciālajiem ieguldītajiem sniegtajai informācijai jābūt

9.1.11.

Kad stāsies spēkā noteikumi par vienota Eiropas patenta izstrādi, tiks aizsargātas intelektuālā īpašuma tiesības attiecībā uz tīmeklī publicētajiem projektiem.

9.2.1.

EESK uzskata, ka valsts iestādām būtu jāīsteno kampaņas, lai popularizētu kolektīvo finansēšanu un aicinātu uzņēmumus plašāk izmantot kapitāla tirgus. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem attiecīgā informācija būtu jānodrošina sadarbībā ar MVU pārstāvošajām organizācijām.

9.2.2.

Lai iekļautu kolektīvo finansēšanu Eiropas ekonomikā, svarīga nozīme būs uzņēmēju, īpaši grūtībās nonākušu uzņēmēju, un ieguldītāju apmācībai. Tādēļ būs jāparedz pietiekami līdzekļi zināšanu nodošanai gan saistībā ar platformu administrēšanu, gan darbības riska efektīvu novērtējumu.

9.2.3.

Kolektīvā finansēšana bezpeļņas nolūkā

EESK norāda: