This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012XP0018
Consistent policy towards regimes against which the EU applies restrictive measures European Parliament recommendation to the Council of 2 February 2012 on a consistent policy towards regimes against which the EU applies restrictive measures, when their leaders exercise their personal and commercial interests within EU borders (2011/2187(INI))
Konsekventa politika attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus Eiropas Parlamenta 2012. gada 2. februāra ieteikums Padomei par konsekventu politiku attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus, kad to vadītāji īsteno personīgās un komerciālās intereses ES teritorijā (2011/2187(INI))
Konsekventa politika attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus Eiropas Parlamenta 2012. gada 2. februāra ieteikums Padomei par konsekventu politiku attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus, kad to vadītāji īsteno personīgās un komerciālās intereses ES teritorijā (2011/2187(INI))
OV C 239E, 20.8.2013, p. 11–18
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
20.8.2013 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 239/11 |
Ceturtdiena, 2012. gada 2. februāris
Konsekventa politika attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus
P7_TA(2012)0018
Eiropas Parlamenta 2012. gada 2. februāra ieteikums Padomei par konsekventu politiku attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus, kad to vadītāji īsteno personīgās un komerciālās intereses ES teritorijā (2011/2187(INI))
2013/C 239 E/02
Eiropas Parlaments,
— |
ņemot vērā priekšlikumu ieteikumam Padomei par konsekventu politiku attiecībā uz autoritāriem režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus, kad to vadītāji īsteno personīgās un komerciālās intereses ES teritorijā (B7-0235/2011), kuru ALDE grupas vārdā iesniedzis Graham Watson, |
— |
ņemot vērā ANO Statūtus un jo īpaši to 1. un 25. pantu un VII nodaļas 39. un 41. pantu, |
— |
ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus, |
— |
ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un tā divus fakultatīvos protokolus, |
— |
ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (Eiropas Cilvēktiesību konvencija), |
— |
ņemot vērā ANO Drošības padomes 2006. gada 28.aprīļa rezolūciju Nr. 1674, kurā atkārtoti apstiprināti 2005. gada pasaules augstāko amatpersonu sanāksmes gala dokumenta noteikumi attiecībā uz iedzīvotāju aizsardzību pret genocīdu, kara noziegumiem, etnisko tīrīšanu un noziegumiem pret cilvēci; |
— |
ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, |
— |
ņemot vērā Eiropas drošības stratēģiju „Drošāka Eiropa labākā pasaulē”, ko 2003. gada 12. decembrī pieņēma Eiropadome, |
— |
ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Rezolūciju Nr. 1267 (1999) par situāciju Afganistānā un Rezolūciju Nr. 1371 (2001) par situāciju Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, |
— |
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 2. punktu, 22. un 36. pantu, |
— |
ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu, |
— |
ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmumu 2003/577/TI par to, kā Eiropas Savienībā izpilda īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanas rīkojumus (1), |
— |
ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. janvāra dokumentu „Ārlietu padomnieku darba grupas „Sankciju” struktūras izveide (RELEX/Sankcijas)” (5603/2004), |
— |
ņemot vērā Padomes 2004. gada 7. jūnija dokumentu „Pamatprincipi par ierobežojošu pasākumu (sankciju) izmantošanu” (10198/1/2004), |
— |
ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu lietā „Yusuf un Al Barakaat International Foundation pret Padomi un Komisiju”, 2005., ECR 11-3533, |
— |
ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra Pamatlēmumu 2006/783/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu konfiskācijas rīkojumiem (2), |
— |
ņemot vērā Padomes 2007. gada 9. jūlija dokumentu „ES paraugprakse ierobežojošu pasākumu efektīvai īstenošanai” (11679/2007), |
— |
ņemot vērā Padomes 2007. gada 21. jūlija dokumentu „Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP īstenošana” (10826/1/2007), |
— |
ņemot vērā Padomes 2008. gada 24. aprīļa dokumentu „ES paraugprakses ierobežojošu pasākumu efektīvai īstenošanai atjaunināšana” (08666/1/2008), |
— |
ņemot vērā Padomes 2009. gada 26. janvāra Kopējo nostāju 2009/67/KĀDP, ar ko atjaunina Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu un atceļ Kopējo nostāju 2008/586/KĀDP (3), |
— |
ņemot vērā Padomes dokumentu „Pamatnostādnes par ierobežojošu pasākumu (sankciju) īstenošanu un novērtēšanu saistībā ar ES Kopējo ārpolitiku un drošības politiku”, kas pēdējo reizi pārskatīts 2009. gada 15. decembrī (17464/2009), |
— |
ņemot vērā 2008. gada 4. septembra rezolūciju par ES sankciju izvērtēšanu, kas ir daļa no ES pasākumiem un stratēģijām cilvēktiesību jomā (4), |
— |
ņemot vērā Direktīvu 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (5), |
— |
ņemot vērā dalībvalstu ārpolitikas resursus, |
— |
ņemot vērā Reglamenta 121. panta 3. punktu, |
— |
ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A7-0007/2012), |
Vispārīgi novērojumi par ES pieeju attiecībā uz autoritāro režīmu vadītājiem
A. |
tā kā jaunajā LES 21. pantā, ko ieviesa ar Lisabonas līguma 1. panta 24. punktu, atzīts, ka Savienības sankciju piemērošanas pamatā ir „demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana”, |
B. |
tā kā sankcijas tiek piemērotas, īstenojot KĀDP mērķus, kas noteikti LES 21. pantā un kas ietver starptautiskā miera un drošības, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, tiesiskuma, demokrātijas un labas pārvaldības veicināšanu; |
C. |
tā kā, īstenojot KĀDP, sankcijas vai ierobežojoši pasākumi tiek uzskatīti par piespiedu līdzekļiem, kas nav pietiekami efektīvi, piemēram, ieroču embargo, tirdzniecības sankcijas, finansiālās un ekonomiskās sankcijas, aktīvu iesaldēšana, lidojumu aizliegumi, uzņemšanas ierobežojumi, diplomātiskās sankcijas, sporta un kultūras pasākumu boikots un sadarbības pārtraukšana ar kādu trešo valsti; |
D. |
tā kā sankciju vai ierobežojošu pasākumu piemērošana ir efektīva, ja to iekļauj Eiropas Savienības un tās dalībvalstu saskaņotā un vispārējā stratēģijā cilvēktiesību jomā; |
E. |
tā kā „mērķtiecīgas sankcijas” ir personiski sodi, selektīvi ekonomiski un diplomātiski pasākumi, piemēram, vīzu aizliegumi, aktīvu iesaldēšana, konkrētu preču ievešanas vai izvešanas embargo, lidojumu aizliegumi, ieguldījumu aizliegumi vai oficiālo kontaktu ierobežojumi; |
F. |
tā kā nesaskaņas dalībvalstu starpā nereti noved pie ierobežojošo pasākumu nekonsekventas piemērošanas, kaitējot ES uzticamībai un negatīvi ietekmējot šādu pasākumu efektivitāti; |
G. |
tā kā Eiropas Savienība savu sankciju politiku bieži ir piemērojusi nekonsekventi, pret trešām valstīm, kuru situācija cilvēktiesību un demokrātijas jomā ir līdzīga, izturoties atšķirīgi, tādējādi izraisot kritiku par dubultstandartu piemērošanu; |
H. |
tā kā informācijas tehnoloģiju attīstības rezultātā valstu robežu nozīme aizvien vairāk samazinās, tādējādi zūdot iespējai globalizētā pasaulē izolēt valsti vai tās eliti; |
I. |
tā kā vairumā gadījumu valstis, kurām piemēro sankcijas, ir visvairāk izolētas no starptautiskās sistēmas un to iedzīvotāji visvairāk iegūtu no uzlabotiem starptautiskajiem sakariem pārmaiņu īstenošanas labā, tā kā zināmos gadījumos ierobežojošajiem pasākumiem, jo īpaši tad, ja tos vērš pret konkrētiem indivīdiem, var būt atturoša un psiholoģiska ietekme; |
J. |
tā kā lēmumi par sankcijām ES būtu jāpieņem tikai pēc vispusīga novērtējuma saistībā ar efektīvāko veidu, kā panākt demokrātiskas pārmaiņas valstī; tā kā katrs lēmums būtu jāpapildina ar atbilstošu pamatojumu; |
K. |
tā kā daudziem autoritāro režīmu vadītājiem un ar viņiem saistītām personām Eiropas Savienība šķiet pievilcīgs avots, kas ļauj piesaistīt ieguldījumus, iegūt īpašumu un izmantot banku pakalpojumus, nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus un ir teritorija, kur viņi izmanto ceļošanas brīvību un neierobežotas iespējas tērēt savu bieži vien apšaubāmā ceļā iegūto bagātību; |
L. |
tā kā autoritāro režīmu vadītāju iespēja izmantot varu, lai vairotu personīgo labklājību, tostarp nelikumīgi piesavinoties vai personīgi kontrolējot valsts aktīvus, ir stimuls rīkoties, lai arī turpmāk uzurpētu varu un to saglabātu; tā kā turpmākie pētījumi ir jāvērš uz to, lai vājinātu jebkādu saikni starp ārvalstu palīdzību attīstībai vai citiem mērķiem un autoritāro režīmu vadītāju un viņiem pietuvināto cilvēku loka bagātību vairošanu; |
M. |
tā kā, neveicot konkrētas darbības, ir grūti iegūt precīzu informāciju par autoritāro režīmu vadītāju aktīviem, kas tiek turēti Eiropas Savienībā un tā kā ES informācijas meklējumos jābūt neatlaidīgai; |
N. |
tā kā režīmu vadītājus, kuriem piemēro sankcijas, var ietekmēt uz viņiem personīgi izdarīts spiediens, ierobežojot viņu spēju pārvietot naudas līdzekļus, veikt ieguldījumus un piekļūt viņu kapitāla aktīviem, ierobežojot ceļošanas iespējas un liedzot piekļūt konkrētām precēm un pakalpojumiem vai diplomātiskajai pārstāvniecībai; |
O. |
tā kā starptautisko un reģionālo dalībnieku daudzums nosaka nepieciešamību pēc dialoga un oficiāliem un neoficiāliem apspriežu mehānismiem starp šiem dalībniekiem; |
P. |
tā kā pret autoritāriem režīmiem vērstas efektīvas politikas būtisks aspekts ir līdzsvara nodrošināšana starp piespiedu diplomātiju, tostarp piespiedu pasākumiem ar skaidru komunikāciju un nevardarbīgiem konstruktīviem risinājumiem, ko piedāvā ES ārpolitikas resursi, dodot priekšroku kritiskam un progresīvam dialogam, nevis izolācijai; |
Q. |
tā kā pārskatīšanas procedūra, kuras ietvaros var paplašināt, atvieglot vai atcelt sankcijas, reaģējot uz režīmu vadītāju rīcību, pret kuriem tās ir vērstas, ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu ierobežojošo pasākumu efektivitāti, un tā ir jāīsteno stingrā un stratēģiskā veidā; |
R. |
kā visu ierobežojošo pasākumu īstenošanai jābūt saskaņā ar cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, taisnīgu procesu, samērīgumu un tiesībām un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, un nekādā ziņā nedrīkst nostādīt neizdevīgā stāvoklī visneaizsargātāko sabiedrības daļu valstī, uz kuru attiecas šie pasākumi, |
1. |
iesniedz Padomei šādus ieteikumus: Skaidrāku definīciju izstrāde
Efektīvas sankciju politikas izstrāde
Saskanīgas politikas īstenošana Eiropas Savienības teritorijā
Atbalsta pasākumi
* * * |
2. |
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informatīvos nolūkos Komisijai un EĀDD. |
(1) OV L 196, 2.8.2003., 45. lpp.
(2) OV L 328, 24.11.2006., 59. lpp.
(3) OV L 23, 27.1.2009., 37. lpp.
(4) OV C 295 E, 4.12.2009., 49. lpp.
(5) OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.