This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62008CN0526
Case C-526/08: Action brought on 2 December 2008 — Commission of the European Communities v Grand Duchy of Luxembourg
Lieta C-526/08: Prasība, kas celta 2008. gada 2. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste
Lieta C-526/08: Prasība, kas celta 2008. gada 2. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste
OV C 44, 21.2.2009, p. 31–31
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
21.2.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 44/31 |
Prasība, kas celta 2008. gada 2. decembrī — Eiropas Kopienu Komisija/Luksemburgas Lielhercogiste
(Lieta C-526/08)
(2009/C 44/51)
Tiesvedības valoda — franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji — S. Pardo Quintillán un N. von Lingen)
Atbildētāja: Luksemburgas Lielhercogiste
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atzīt, ka, nepieņemot visus normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai pilnībā un pareizi izpildītu Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvas 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1) 4. un 5. pantu, saistībā ar II pielikuma A. punkta 1) apakšpunktu un III pielikuma 1. punkta 1) apakšpunktu, II pielikuma A. punkta 5) apakšpunktu un III pielikuma 1. punkta 2) apakšpunktu, II pielikuma A. punkta 2) apakšpunktu un II pielikuma A. punkta 6) apakšpunktu, Luksemburgas Lielhercogiste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus; |
|
— |
piespriest Luksemburgas Lielhercogistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija savas prasības pamatojumam izvirza četrus iebildumus.
Ar pirmo iebildumu Komisija pārmet atbildētājai, ka tā nav ievērojusi direktīvā paredzētos iestrādāšanas zemē noteikumus un periodus. Lai gan aizliegumam iestrādāt zemē mēslojumu noteiktos periodos, jāattiecas gan uz organisku, gan ķīmisku mēslojumu, Luksemburgas tiesiskajā regulējumā ir minēts tikai organiskais mēslojums. Turklāt aizliegumam iestrādāt zemē mēslojumu noteiktos periodos ir jāattiecas uz visām lauksaimniecības augsnēm, to skaitā uz pļavām, uz kurām nav attiecināti valsts transpozīcijas pasākumi. Prasītāja arī atgādina, ka valsts tiesiskajā regulējumā ir vēl precīzāk jādefinē gadījumi, kuros var atkāpties no aizlieguma iestrādāt zemē mēslojumu, jo šāda iespēja nav paredzēta direktīvā.
Otrajā iebildumā prasītāja apgalvo, ka valsts tiesiskajā regulējumā nav paredzēta minimālās mēslojuma glabātuvju ietilpības prasība visām iekārtām, bet ir norādītas tikai jaunas vai modernizējamas iekārtas. Šāda transpozīcija neesot atbilstoša direktīvai, jo arī pastāvošās iekārtas rada piesārņojuma riskus. Tātad valsts tiesiskajā regulējumā ir jāparedz minimālā glabātuvju ietilpība visām iekārtām.
Ar trešo iebildumu Komisija apgalvo, ka valsts tiesiskajā regulējumā, aizliedzot mēslojuma iestrādāšanu zemē stāvās nogāzēs, ir jāietver ne tikai organiskais mēslojums, bet jebkurš mēslojums.
Ar ceturto un pēdējo iebildumu tā pārmet atbildētājai, ka tā nav veikusi pietiekamus pasākumus attiecībā uz mēslojuma iestrādāšanas zemē tehniku, it īpaši lai nodrošinātu vienmērīgu un efektīvu mēslojuma iestrādāšanu zemē.
(1) OV L 375, 1. lpp.