This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62017CN0318
Case C-318/17: Request for a preliminary ruling from the Bundesverwaltungsgericht (Germany) lodged on 30 May 2017 — Mahmud Ibrahim and Others v Federal Republic of Germany
Lieta C-318/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 30. maijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Mahmud Ibrahim u.c./Vācijas Federatīvā Republika
Lieta C-318/17: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 30. maijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Mahmud Ibrahim u.c./Vācijas Federatīvā Republika
OV C 309, 18.9.2017, p. 23–24
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
18.9.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 309/23 |
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2017. gada 30. maijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Mahmud Ibrahim u.c./Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-318/17)
(2017/C 309/29)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Bundesverwaltungsgericht
Pamatlietas puses
Prasītāji: Mahmud Ibrahim, Fadwa Ibrahim, Bushra Ibrahim, Mohammad Ibrahim, kura likumiskie pārstāvji ir Fadwa und Mahmud Ibrahim, Ahmad Ibrahim, kura likumiskie pārstāvji ir Fadwa und Mahmud Ibrahim
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Prejudiciālie jautājumi
1) |
Vai ar Direktīvas 2013/32/ES (1) 52. panta 1. punktā paredzētajiem pārejas noteikumiem netiek pieļauta tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošana, saskaņā ar kuru, īstenojot Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās un, salīdzinot ar iepriekšējo tiesisko regulējumu, paplašinātās pilnvaras, starptautiskās aizsardzības pieteikums ir nepieļaujams, ja cita dalībvalsts ir piešķīrusi pieteicējam alternatīvo aizsardzību, ciktāl valsts tiesību regulējums, tā kā nav paredzēti valsts līmeņa pārejas noteikumi, ir piemērojams arī pieteikumiem, kas ir tikuši iesniegti pirms 2015. gada 20. jūlija? Vai ar Direktīvas 2013/32/ES 52. panta 1. punktā paredzētajiem pārejas noteikumiem dalībvalstīm ir atļauts piemērot it īpaši Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās paplašinātās pilnvaras ar atpakaļejošo spēku, no kā izriet, ka nepieņemami ir arī patvēruma pieteikumi, kas ir tikuši iesniegti pirms šo paplašināto pilnvaru transponēšanas valsts līmenī, bet par kuriem uz transponēšanas brīdī vēl nav ticis pieņemts galīgs lēmums? |
2) |
Vai ar Direktīvas 2013/32/ES 33. pantu dalībvalstīm ir piešķirtas izvēles tiesības noraidīt patvēruma pieteikumu kā nepieņemamu citas dalībvalsts starptautiskās atbildības (Dublinas regula) dēļ, vai arī atbilstoši Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktam? |
3) |
Ja atbilde uz 2. jautājumu ir apstiprinoša: var ar Savienības tiesībām dalībvalstij tiek liegts, īstenojot Direktīvas 2013/32/ES 33. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētās pilnvaras, noraidīt kā nepieņemamu starptautiskās aizsardzības pieteikumu alternatīvās aizsardzības citā dalībvalstī piešķiršanas dēļ, ja
|
4) |
Ja atbilde uz 3. jautājuma b) punktu ir apstiprinoša: vai tas ir piemērojams arī tad, ja personām, kurām ir tiesības uz alternatīvo aizsardzību, netiek piešķirti eksistences nodrošināšanas pabalsti, vai to apmērs, salīdzinot ar citām dalībvalstīm, ir būtiski ierobežots, tomēr attieksme pret tām šajā ziņā ir tāda pati kā pret šīs dalībvalsts pilsoņiem? |
5) |
Ja atbilde uz 2. jautājumu ir noraidoša:
|
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai, OV L 180, 60. lpp.