Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62008CN0496

    Lieta C-496/08 P: Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 18. septembra spriedumu lietā T-47/05 Angé Serrano u.c./Parlaments 2008. gada 18. novembrī iesnieguši Pilar Angé Serrano , Jean-Marie Bras , Adolfo Orcajo Teresa , Dominiek Decoutere , Armin Hau un Francisco Javier Solana Ramos

    OV C 44, 21.2.2009, p. 27–28 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    21.2.2009   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 44/27


    Apelācijas sūdzība, ko par Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2008. gada 18. septembra spriedumu lietā T-47/05 Angé Serrano u.c./Parlaments 2008. gada 18. novembrī iesnieguši Pilar Angé Serrano, Jean-Marie Bras, Adolfo Orcajo Teresa, Dominiek Decoutere, Armin Hau un Francisco Javier Solana Ramos

    (Lieta C-496/08 P)

    (2009/C 44/46)

    Tiesvedības valoda — franču

    Lietas dalībnieki

    Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Pilar Angé Serrano, Jean-Marie Bras, Adolfo Orcajo Teresa, Dominiek Decoutere, Armin Hau, Francisco Javier Solana Ramos (pārstāvis — E. Boigelot, advokāts)

    Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

    Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

    atzīt apelācijas sūdzību par pieņemamu un pamatotu, un līdz ar to:

    attiecībā uz Pilar Angé Serrano, Jean-Marie Bras, Adolfo Orcajo Teresa atcelt pārsūdzēto spriedumu, pirmkārt, tiktāl, ciktāl tajā ir atzīts, ka nav jāizskata to izvirzītais pirmais pamats, un, otrkārt, tiktāl, ciktāl ar to ir noraidīts to lūgums atlīdzināt zaudējumus;

    attiecībā uz Dominiek Decoutere, Armin Hau, Francisco Javier Solana Ramos atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2. un 4. punktu un ar tiem saistīto pamatojumu;

    izspriest lietu pašai un, apmierinot prasītāju lietā T-47/05 sākotnēji celto prasību:

    atcelt lēmumus par prasītāju klasificēšanu pakāpē pēc jauno Civildienesta noteikumu stāšanas spēkā;

    piespriest Eiropas Parlamentam samaksāt zaudējumu atlīdzību, kas ex aequo et bono noteikta EUR 60 000 apmērā katram prasītājam;

    jebkurā gadījumā piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

    Pamati un galvenie argumenti

    Pirmās instances tiesa pārsūdzētajā spriedumā izskatīja prasības, ko bija cēluši seši prasītāji, kuri visi ir Eiropas Parlamenta ierēdņi un iekšējo konkursu, kas tika organizēti saskaņā ar iepriekš spēkā esošajiem Civildienesta noteikumiem, veiksmīgie kandidāti, bet kuru klasificēšana pakāpē tika izmainīta pēc jauno Civildienesta noteikumu spēkā stāšanās.

    Pirmie no trīs iepriekš minētajiem apelācijas sūdzības iesniedzējiem ir izvirzījuši divus pamatus savas apelācijas sūdzības atbalstam.

    Ar savu pirmo izvirzīto pamatu tie norāda, ka, izlemdama izbeigt tiesvedību par attiecīgo daļu, Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu. Prasītājiem pirmajā instancē esot bijusi interese celt prasību atcelt apstrīdētos lēmumus par to klasificēšanu pakāpē, neraugoties uz šo lēmumu aizstāšanu ar vēlāk, 2006. gada 20. martā, pieņemtiem individuāliem lēmumiem, tiktāl, ciktāl Pirmās instances tiesa arī pati esot secinājusi, ka šie jaunie lēmumi nav pilnībā novērsuši prasītājiem nodarīto kaitējumu, jo ar tiem prasītāji netika klasificēti augstākā pakāpē. Turklāt apstrīdētie lēmumi esot pamatoti ar jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 8. pantu, kuru likumība pēc apelācijas sūdzības iesniedzēju domām ir apstrīdama.

    Ar otro izvirzīto pamatu šie paši apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Pirmās instances tiesa, noraidot to lūgumu atlīdzināt zaudējumus sakarā ar to, ka klasificēšana pakāpē saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem nostāda tos tādā pašā līmenī kā viņu kolēģus, kuri nav izturējuši konkursu par pāriešanu citā pakāpē un līdz ar to rada tiem smagu kaitējumu, nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

    Pēdējie trīs no iepriekš minētajiem apelācijas sūdzības iesniedzējiem ir izvirzījuši tikai vienu pamatu savas apelācijas sūdzības atbalstam, kas attiecas uz jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. un 8. panta nelikumīgumu.

    Šajā sakarā apelācijas sūdzības iesniedzēji, pirmkārt, norāda, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi viņu jau iegūtās tiesības un tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principus tiktāl, ciktāl tā atzina, ka klasificēšana augstākā pakāpē pēc tam, kad viņi bija veiksmīgi izturējuši konkursu, kas tika organizēts saskaņā ar iepriekš spēkā esošajiem Civildienesta noteikumiem, nav uzskatāma par iegūtām tiesībām un līdz ar to nevarēja radīt nekādu tiesisko paļāvību.

    Šī pamata atbalstam apelācijas sūdzības iesniedzēji, otrkārt, norāda uz to, ka Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu tiktāl, ciktāl pēc jaunās klasificēšanas pakāpē, kas tika veikta saskaņā ar jaunajiem Civildienesta noteikumiem, viņiem tika piemērots tāds pats režīms kā to kolēģiem, kas nebija izturējuši attiecīgo konkursu. Turklāt Pirmās instances tiesa esot atšķirīgi izskatījusi vienādas situācijas, tiktāl, ciktāl tā ir secinājusi, ka viena un tā paša konkursa uzvarētāji nav uzskatāmi par vienu kategoriju, jo tā ir nospriedusi, ka klasificēšanas pakāpē noteikumi atšķiras atkarībā no brīža, kad notika klasificēšana. Dažādu noteikumu, proti, jauno Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta piemērošana viena un tā paša konkursa uzvarētājiem līdz ar to esot pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.


    Top