27.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 353/74

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu,

—

ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 19. un 20. decembra secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku,

—

ņemot vērā Padomes 2014. gada 18. novembra secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku,

—

ņemot vērā Komisijas 2013. gada 24. jūlija paziņojumu “Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari” (COM(2013)0542) un ar to saistīto 2014. gada 24. jūnijā pieņemto īstenošanas ceļvedi (COM(2014)0387,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvu 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (2),

—

ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un aprīkojuma eksporta kontroli,

—

ņemot vērā politikas satvaru sistemātiskai ilgtermiņa sadarbībai aizsardzības jomā, ko Padome pieņēma 2014. gada 18. novembrī,

—

ņemot vērā aktualizēto Parakstītāju dalībvalstu pamatnolīgumu par piegādes drošību, ko Eiropas Aizsardzības aģentūras valde parakstīja 2013. gada novembrī, un ar to saistīto prioritāšu noteikšanas rīcības kodeksu, ko EAA valde pieņēma 2014. gada maijā,

—

ņemot vērā 2013. gada 21. novembra rezolūciju par Eiropas aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko bāzi (3) un 2011. gada 14. decembra rezolūciju par finanšu krīzes ietekmi uz aizsardzības nozari ES dalībvalstīs (4),

—

ņemot vērā Reglamenta 52. un 54. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0159/2015),

A.

tā kā jaunais Eiropas aizsardzības tirgus tiesiskais regulējums tika izveidots 2009. gadā ar aizsardzības tiesību aktu paketi un visas 28 dalībvalstis ir transponējušas jaunos noteikumus savos tiesību aktos; tā kā šo jauno tiesību aktu būtība ir ieviest tādu regulējumu, kas balstītos uz pārredzamību, nediskrimināciju un konkurenci un kas būtu piemērots aizsardzības nozares īpatnībām;

B.

tā kā dalībvalstis ir vienojušās par nepieciešamību izveidot Eiropas aizsardzības aprīkojuma un pakalpojumu tirgu; tā kā Eiropadome ir pat aicinājusi izveidot ES mēroga piegādes drošības režīmu; tā kā atbilstošām spējām, aprīkojuma piegādei un ES stratēģiskajai autonomijai ir izšķiroša nozīme attiecībā uz Eiropas Savienības un tās kaimiņvalstu drošību;

C.

tā kā KDAP ietvaros īstenoto miera uzturēšanas un drošības misiju panākumi daudzējādi ir atkarīgi no spējas reaģēt ātri un bez kavēšanās un tā kā līdz ar to galvenais aspekts ir nepieciešamība izveidot patiesu Eiropas aizsardzības tirgu nolūkā novērst pārklāšanos un samazināt birokrātiju;

D.

tā kā konsolidācijas, rentabilitātes un pārredzamības trūkums Eiropas aizsardzības tirgos nozīmē, ka var turpināt pieaugt Eiropas aizsardzības nozares atkarība no ārējiem faktoriem, turklāt tas notiek laikā, kad tieša un daudzveidīga apdraudējuma līmenis Eiropas drošībai ir tik augsts, kāds kopš aukstā kara laika nav pieredzēts,

E.

tā kā pēdējos gados visās dalībvalstīs satraucošā līmenī ir samazinājušās investīcijas ar aizsardzības nozari saistītā pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē un kopējās investīcijas, ko Eiropas sadarbības satvarā iegulda ar aizsardzības nozari saistītā pētniecībā un tehnoloģiju izstrādē;

1.

joprojām pauž nopietnas bažas par izplatītajiem un lielākoties nekoordinētajiem aizsardzības budžeta samazinājumiem lielākajā daļā dalībvalstu; uzsver, ka aizsardzības budžeta samazināšana vājina dalībvalstu aizsardzības potenciālu un raisa šaubas par to gatavību nodrošināt savu un Eiropas drošību; uzskata, ka šie nekoordinētie samazinājumi līdz ar strukturālām problēmām un negodīgu un nepārredzamu praksi rada draudus Savienībai, jo tā zaudē kontroli pār stratēģiskajiem aktīviem un spējām un netiek izmantotas iespējas, ko attiecībā uz Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā minētās ES labklājības un miera sasniegšanu, tās piegāžu drošību un tās iedzīvotāju un interešu aizsardzību varētu sniegt dalībvalstu aizsardzības politikas virzienu koordinācija un aizsardzības aktīvu apvienošana un koplietošana;

2.

pauž dziļas bažas par to, ka ES tiešajās kaimiņvalstīs uzliesmo bruņoti konflikti, izceļas zemas intensitātes krīzes, norisinās hibrīdkarš un ārēju spēku vadīta karadarbība, rodas valsts disfunkcija, pastiprinās nestabilitāte un bieži tiek pārkāptas cilvēktiesības, kā arī to, ka ES iekšienē un ārpus tās pastāv terorisma apdraudējums; uzskata, ka pašreizējie draudi drošībai ir kopīgi visai ES un ka tie ir jānovērš vienoti un saskaņoti, apvienojot civilos un militāros resursus un izmantojot tos kopīgi; šajā sakarībā stingri uzskata, ka ir svarīgi neizšķērdēt resursus un ka ir īpaši būtiski lietderīgāk izmantot nodokļu maksātāju naudu un panākt progresu Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus izveidē, kā arī izveidot konkurētspējīgu Eiropas Aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecības bāzi (EDTIB), kas spētu radīt sinerģijas ar plašākas pārrobežu koordinācijas starpniecību un nodrošinātu KDAP nepieciešamās spējas; arī uzskata — lai garantētu drošību un stabilitāti Eiropas Savienībā un tās kaimiņvalstīs, būs ārkārtīgi svarīgi palielināt to ES darbību efektivitāti un izmaksu lietderīgumu, kuras ir daļa no NATO operācijām;

3.

tādēļ pauž bažas par to, ka dalībvalstis lēni un nekonsekventi īsteno 2009. gada aizsardzības tiesību aktu paketes direktīvas, un aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas tiek precīzi īstenotas, uzraugot, kā dalībvalstis tās transponējušas, lai nepieļautu tirgus izkropļošanu; atzīst, ka jaunu tiesību aktu ieviešana ir ilgstošs process, bet brīdina, ka nepareiza un atšķirīga tiesību aktu piemērošana var radīt sliktas prakses standartus, tādējādi apdraudot direktīvās noteikto mērķu sasniegšanu un līdz ar to arī Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus izveidi un vājinot EDTIB izstrādi; uzsver, ka aizsardzības tiesību aktu paketei vajadzētu arī palīdzēt Eiropā radīt stimulus sadarbībai aizsardzības jomā, un mudina Komisiju un EAA šajā nolūkā cieši sadarboties; ar nožēlu atgādina, ka kopīgie iepirkumi aizsardzības nozarē ir tajā pašā līmenī un ka pēdējos gados šādu iepirkumu īpatsvars ir pat samazinājies;

4.

brīdina par risku, ka Eiropas aizsardzības tirgus kļūst atkarīgāks no ārējiem faktoriem laikā, kad drošības vide kļūst arvien sarežģītāka un problemātiskāka; jo īpaši brīdina par to, ka tādu faktoru kopums kā nesaskaņoti dalībvalstu aizsardzības budžeti, tirgus sadrumstalotība, kas aizvien vēl pastāv, neraugoties uz jaunajiem iekšējā tirgus noteikumiem, arvien pieaugošā aizsardzības nozares atkarība no eksporta ārpus ES un tas, ka dažās dalībvalstīs palielinās ārvalstu investīcijas Eiropas aizsardzības nozarē, kas varētu novest pie pārredzamības trūkuma un kontroles mazināšanās pār dalībvalstu un Eiropas stratēģiskā aizsardzības aprīkojuma ražošanu un stratēģiskajiem aktīviem un tehnoloģijām;

5.

uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, kā ES autonomiju un neatkarību ietekmē noteikti projekti, piemēram, sadarbība ar Krieviju sensitīvās jomās kā satelītu palaišana ar raķetēm Soyuz un stratēģiski aviopārvadājumi; uzsver, ka dalībvalstīm vajadzētu pārskatīt savu militāro/aizsardzības ražošanas nozaru prioritātes un sniegt stimulus to attīstībai, ciktāl to pieļauj ES tiesību akti;

6.

uzsver, ka augsti konkurētspējīga, mūsdienīga un integrēta Eiropas industriālās aizsardzības stratēģija ir būtiski svarīga, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzības spējas un panāktu pozitīvu netiešo ietekmi uz citām saistītām ekonomikas nozarēm; norāda, ka lielāka sadarbība ekonomikas resursu un cilvēkkapitāla izmantošanā ir būtiski svarīga, lai panāktu progresu civilmilitārajā pētniecībā, kas ļautu samazināt mūsu atkarību no ārējiem faktoriem, panākt piegāžu drošību un nodrošināt ražošanai izejmateriālus, īpaši kritiski svarīgos izejmateriālus;

7.

norāda — lai arī 2013. gada decembra Eiropadome tā arī nespēja pienācīgi reaģēt uz pastāvošo situāciju, tā tomēr noteica virkni darbības virzienu, lai uzlabotu kopējo drošības un aizsardzības politiku, un vienojās 2015. gada jūnijā pārskatīt progresu; pauž nožēlu, ka, neraugoties uz turpmāku drošības vides pasliktināšanos gan ES, gan uz austrumiem un dienvidiem no ES, kas apdraud ES drošību, nekāds reāls progress pašreizējo drošības problēmu risināšanā un apdraudējuma novēršanā nav panākts;

8.

prasa Eiropadomei izdarīt secinājumus un veikt konkrētus pasākumus, lai pārvarētu sadrumstalotību Eiropas aizsardzības tirgū; aicina Eiropadomi nodrošināt īpašas pamatnostādnes aizsardzības politikai un Eiropas aizsardzības tirgum, ņemot vērā aizsardzības nozares īpatnības, lai palielinātu pārredzamību un konkurētspēju, un nodrošināt aizsardzības spēju pieejamību, kuras vajadzīgas, lai garantētu drošību Eiropā un īstenotu KĀDP mērķus;

9.

uzskata, ka gadiem ilgusī aizsardzības budžetu nesaskaņošana dalībvalstīs ir jākompensē ar ciešāku dalībvalstu sadarbību un koordināciju, tostarp formulējot aizsardzības budžeta piešķiršanas politiku un saskaņojot stratēģiskās izvēles, kas attiecas uz militārā un civilmilitārā aprīkojuma iegādi, atbilstīgi pārredzamiem publiskā iepirkuma standartiem; uzsver, ka ir būtiski starp dalībvalstīm veikt iepriekšēju plānošanu stratēģiskiem ieguldījumiem aprīkojuma iegādei un atjaunošanai; atkārtoti aicina īstenot konsolidāciju visā ES, lai veicinātu konkurētspējīgu un neatkarīgu EDTIB; uzsver, ka efektīvas un pārredzamas EDTIB izveide ir būtiski svarīga, lai Eiropa spētu aizsargāt savus iedzīvotājus, intereses un vērtības saskaņā ar Līgumā nospraustajiem mērķiem un izpildīt savu kā drošības garantētājas pienākumu; aicina Komisiju izveidot rūpniecības stratēģiju, kurā būtu noteiktas galvenās spējas, uz ko varētu balstīt EDTIB;

10.

atgādina, ka 28 ES dalībvalstis kopā ir otrajā vietā pasaulē aizsardzības izdevumu un ieroču eksporta ziņā; uzskata, ka tas apliecina to, ka ES dalībvalstīm un Savienībai vēl aizvien ir svarīga loma starptautiskajā ieroču tirdzniecībā un aizsardzības jomas iepirkumos; uzskata, ka 190 miljardi EUR, ko veido visu dalībvalstu aizsardzības izdevumi, ir milzīgs nodokļu maksātāju līdzekļu apjoms; arī atgādina — daudzi nesen veikti pētījumi liecina par to, ka galvenā problēma ir tā, ka 28 ES dalībvalstu aizsardzības budžeti tiek tērēti ārkārtīgi nelietderīgi, kā dēļ rodas ilgi kavējumi un augstas izmaksas un daudzos gadījumos helikopteri, kaujas lidmašīnas un citas tehnoloģijas nav izmantojamas, lai arī ir pilnīgi jaunas; uzsver nepieciešamību padziļināti restrukturizēt attiecības starp valstu aizsardzības administrācijām un aizsardzības nozares ražotājiem un ieviest stingrus kvalitātes kritērijus iepirkuma projektu iznākumiem;

11.

uzskata, ka pašreizējiem budžeta ierobežojumiem ES dalībvalstīs vajadzētu kļūt par iespēju ciešākai un labākai sadarbībai aizsardzības aprīkojuma iepirkumu jomā, lai nodrošinātu labāku nodokļu maksātāju naudas izlietojumu un pienācīgas militārās spējas visā ES, kā arī panāktu ilgtspējīgu piegādes drošības sistēmu; uzskata, ka dalībvalstīm ir jāizvēlas starp efektīvāku sadarbību, saskaroties ar kopējām problēmām, vai stratēģisku spēju zaudēšanu un nespēju aizsargāt valstu un Eiropas iedzīvotājus un intereses;

12.

atgādina, ka ir jāpanāk lielāka dalībvalstu aizsardzības plānošanas procesu saskaņotība, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Padomē ir pieņemts politikas satvars sistemātiskai ilgtermiņa sadarbībai aizsardzības jomā; tomēr pauž nožēlu par to, ka tas ir nesaistošs un ka ar to nav ieviests skaidrs un strukturēts process; uzsver, ka Eiropadomei vajadzētu šo dokumentu vērtēt atzinīgi, lai tas kļūtu par svarīgāko virzītājspēku; mudina dalībvalstis savos nacionālajos aizsardzības pārskatos prasīt atbalstu no Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) un ES Militārajā komitejā sniegt informāciju par valsts ieguldījumu plāniem un prioritātēm; aicina dalībvalstis uzsākt pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), jo tā palīdzēs labāk koordinēt un izmantot ES finansējumu, kas piešķirts miera laika sadarbībai; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) sniegt reālistiskus plānus par PESCO uzsākšanu;

13.

prasa piešķirt prioritāti sadarbībai un resursu apvienošanai un koplietošanai un šajā sakarībā izveidot iniciatīvas; aicina Eiropas Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu, kurā būtu izskaidrots, kā šim mērķim varētu izmantot nodokļu iniciatīvas, kas nekropļo tirgu; norāda uz Beļģijas lēmumu piešķirt atbrīvojumus no PVN maksāšanas EAA ad hoc projektiem un uzskata, ka šim piemēram vajadzētu kļūt par normu attiecībā uz jebkādu sadarbību, kas notiek EAA ietvaros; atzinīgi vērtē EAA darbu pie kopīgā iepirkumu mehānisma izveides un sagaida, ka šajā mehānismā būs iekļauti pasākumi, kas stimulēs sadarbību aizsardzības aprīkojuma iegādes un atbalsta jomā;

14.

atgādina, ka “Apvārsnis 2020”, COSME un Eiropas strukturālie un investīciju fondi paredz iespēju aizsardzības aprīkojuma ražotājiem, īpaši MVU, pieteikties ES finansējuma saņemšanai civilmilitāriem un citiem projektiem; aicina Komisiju un dalībvalstis palīdzēt uzņēmumiem, īpaši MVU, pienācīgi izmantot iespējas iegūt Eiropas finansējumu projektiem, kuri saistīti ar aizsardzības nozari;

15.

norāda, ka pēdējā laikā ES aizvien biežāk nācies saskarties ar draudiem un problēmām kibertelpā, kas ir nopietns drauds kā dalībvalstīm, tā ES kopumā; uzskata, ka šādi draudi ir pienācīgi jānovērtē un jāveic pasākumi ES līmenī, lai nodrošinātu dalībvalstīm tehniskus un cita veida drošības pasākumus;

16.

aicina Eiropadomes 2015. gada jūnija sanāksmē izskatīt jautājumu par nepieciešamību padarīt integrētākus publiskā iepirkuma un līgumu piešķiršanas procesus kiberdrošības jomā un palielināt koordināciju dalībvalstu starpā, lai Savienība varētu ātri reaģēt uz liela mēroga starptautiskiem draudiem, piemēram, kiberterorismu un kiberuzbrukumiem;

17.

atkārtoti aicina AP/PV un Padomi izstrādāt vienotu ES nostāju attiecībā uz bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, vislielāko nozīmi piešķirot cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanai un risinot tādus jautājumus kā tiesiskais satvars, samērīgums, atbildība, civiliedzīvotāju aizsardzība un pārredzamība;

18.

brīdina par to, ka, lai kompensētu zaudējumus, ko rada apgrozījuma samazināšanās Eiropā, Eiropas aizsardzības aprīkojuma ražošanas uzņēmumi aizvien vairāk eksportē ārpus ES; pauž bažas par iespējamiem šādas pieejas trūkumiem, piemēram, sensitīvu tehnoloģiju un intelektuālā īpašuma tiesību nodošanu saviem turpmākajiem konkurentiem un ražošanas pārvietošanu ārpus ES, pakļaujot riskam Eiropas piegāžu drošību; uzskata, ka ir nopietna stratēģiska kļūda pakļaut ES riskam, ļaujot EDTIB kļūt atkarīgai no klientiem ārpus ES esošās lielvarām, kurām ir atšķirīgas stratēģiskās intereses;

19.

atgādina, ka ES kopējā nostājā par ieroču eksportu ir noteikts militāro tehnoloģiju un aprīkojuma kontroles eksporta kontroles vispārējais jēdziens, pamatojoties uz kuru tiek koordinētas valstu eksporta kontroles sistēmas; uzskata, ka ir saskaņotāk jāpiemēro tās astoņi kritēriji, lai nodrošinātu ne tikai to, ka ārpolitikas un drošības politikas pamatmērķiem ir prioritāte pār īstermiņa ekonomiskajām interesēm, bet arī vienlīdzīgu konkurences apstākļu pastāvēšanu Eiropas nozarēm;

20.

mudina dalībvalstis ievērot Kopējās nostājas principus, kā arī saistībā ar ikgadējiem ziņojumiem sniegt pilnīgu informāciju par sava aizsardzības aprīkojuma eksportu uz trešām valstīm; aicina Padomi un PV/AP izskatīt iespējas, kā uzlabot ziņošanas prasību ievērošanu un palielināt eksporta kontroles pārredzamību un publisko pārbaudi; atgādina, ka Kopējās nostājas piemērošana ir būtiski svarīga ES principu un vērtību ievērošanai, īpaši starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību jomā, kā arī saistībā ar ES pienākumiem vietējās, reģionālās un globālās drošības jomā;

21.

norāda uz Komisijas paziņojumu par civilmilitāro preču eksporta politikas pārskatīšanu un šajā sakarībā uzsver nepieciešamību nodrošināt tādu kontroles kārtību, kas nerada šķēršļus brīvai preču un tehnoloģiju apritei iekšējā tirgū un nenoved pie atšķirīgas ES noteikumu interpretācijas; mudina Komisiju nekavējoties nākt klajā ar jaunu tiesību akta priekšlikumu, lai atjauninātu civilmilitāro ražojumu eksporta kontroles režīmu, uzlabotu tā konsekvenci, efektivitāti, pārredzamību un ietekmi uz cilvēktiesībām, vienlaikus nodrošinot godīgus konkurences apstākļus; uzsver, ka šajā priekšlikumā ir jāņem vērā tas, ka mainās drošības apdraudējums, kā arī ātrums, ar kādu attīstās tehnoloģijas, īpaši izlūkošanas un ielaušanās programmatūra un aprīkojums, un jāpievērš uzmanība informācijas par programmatūru vājajām vietām pārdošanai;

22.

norāda, ka pieaugošais civilmilitāro tehnoloģiju izmantojums ne tikai rada priekšrocības, jo palielinās sinerģija starp aizsardzības nozari un komerciālo ražošanu, bet arī padara aizsardzības nozari atkarīgu no civilajām piegāžu ķēdēm, kuras savu ražošanu bieži izvieto ārpus Eiropas; prasa Komisijai un EAA sniegt informāciju par iespējamu pieaugošas internacionalizācijas risku un par to, kāda ietekme pārmaiņām aizsardzības nozares ražotāju īpašumtiesībās var būt uz piegāžu drošību, kā arī norāda uz paaugstinātajiem draudiem Eiropas un dalībvalstu drošībai, tostarp ES digitālajai infrastruktūrai; aicina Komisiju savlaicīgi informēt Parlamentu par to, kādā stadijā ir Zaļā grāmata par aizsardzības un sensitīvu drošības preču rūpniecības spēju kontroli, par ko tika paziņots 2014. gada beigās, un prasa sniegt informāciju par izziņotās ieinteresēto personu sanāksmes rezultātiem;;

23.

atzinīgi vērtē EEA un Komisijas darbu pie ES mēroga piegāžu drošības (SoS) režīma izveides, ko izstrādāt uzdeva Eiropadome, un sagaida, ka 2015. gada jūnijā apstiprināšanai valstu un to valdību vadītājiem tiks piedāvāts rīcības plāns ar konkrētiem veicamajiem pasākumiem; aicina Eiropas Komisiju un EAA sniegt sīku informāciju par to, kādā apjomā ir sagatavošanās darbā ir iekļauts Parlamenta priekšlikums par “visaptverošu ES mēroga piegādes drošības režīmu (…), kas balstās uz savstarpējo garantiju sistēmu un risku un vajadzību analīzi, iespējams, izmantojot pastāvīgās strukturētās sadarbības juridisko pamatu” (5); uzskata, ka Komisijas izmantotās metodes, piemēram, kartēšana un monitorings, ir bijušas nepietiekamas; uzsver nepieciešamību orientēties uz jaunu pieeju tam, kā nodrošināt brīvu militārā aprīkojuma apriti visu 28 dalībvalstu bruņotajiem spēkiem;

24.

uzskata, ka dalībvalstu savstarpēja SoS nodrošināšana ir būtiski svarīgs elements integrēta Eiropas aizsardzības tirgus izveidē; atzinīgi vērtē EEA atjaunināto SoS pamatsatvaru, kas ir līdzeklis savstarpējas uzticēšanās un solidaritātes nostiprināšanai, taču pauž nožēlu, ka tas nerada nekādus juridiski saistošus pienākumus; uzskata, ka ES mēroga SoS režīmam ir jābalstās uz esošo tiesību aktu, īpaši uz direktīvas par sūtījumiem Eiropas Savienībā, pilnīgu piemērošanu, lai novērstu šķēršļus aizsardzības jomas ražojumu apritei ES;

25.

uzsver, ka Komisijas pieņemtā aizsardzības tiesību aktu kopuma mērķis ir atbalstīt Eiropas aizsardzības jomas konkurētspēju un viens no tā uzdevumiem ir ierobežot problēmas, kuras rada Eiropas aizsardzības tirgus fragmentācija, noteikta protekcionistiska attieksme, piešķirot līgumtiesības aizsardzības iepirkumos, un koordinācijas trūkums starp dažādu dalībvalstu kontroles režīmiem, kas attiecas uz aizsardzības jomas ražojumu sūtījumiem;

26.

uzsver, ka vienotā aizsardzības tirgus izveide nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un novērstu centienu dublēšanos, kas rada tirgus traucējumus; norāda, ka KDAP miera un drošības misiju panākumi lielākoties ir atkarīgi no to ātrās reaģēšanas spējām un ka turpmāka integrācija ir būtisks faktors procesu optimizēšanai un izmaksu samazināšanai;

27.

norāda — lai pabeigtu vienotā Eiropas aizsardzības tirgus izveidi, nepieciešams ļoti konkurētspējīgs, uz inovācijām un tehnoloģijām orientēts rūpnieciskais pamats, kurā ciešāka pārrobežu sadarbība var radīt sinerģiju, un ka civilmilitārās pētniecības attīstībai ir būtiska nozīme, lai garantētu mūsu neatkarību un piegādes drošību, jo īpaši attiecībā uz īpaši svarīgām precēm;

28.

norāda — lai stiprinātu Eiropas aizsardzības jomu un tehnoloģisko inovāciju un gūtu ievērojamus ietaupījumus, Eiropā jāpanāk apjomradīti ietaupījumi un jāizveido kopējs ES tirgus iepirkumiem aizsardzības jomā, arī tāpēc, lai veicinātu modernu, integrētu un konkurētspējīgu Eiropas aizsardzības nozari; uzsver, ka ir pilnībā jāizmanto iekšējā tirgus noteikumi, lai novērstu pašreizējo Eiropas aizsardzības un drošības nozares fragmentāciju, kas izraisa aizsardzības aprīkojuma programmu dublēšanos un pārredzamības trūkumu attiecībās starp valstu aizsardzības pārvaldības iestādēm un aizsardzības nozari, izmantojot ciešāku pārrobežu sadarbību; mudina dalībvalstis atcelt valstu noteikumus, kas neatbilst Direktīvai 2009/43/EC un Direktīvai 2009/81/EC un neļauj izveidot iekšējo tirgu iepirkumiem aizsardzības jomā un pareizi īstenot un ieviest Direktīvu 2009/81/EK par sensitīviem iepirkumiem aizsardzības un drošības jomā un Direktīvu 2009/43/EK par aizsardzības jomas ražojumu sūtījumiem; aicina Komisiju veikt konkrētus pasākumus, kas nodrošinātu direktīvu pareizu īstenošanu, un pārbaudīt un uzraudzīt nacionālās procedūras šo direktīvu transponēšanai valstu tiesību aktos, lai pārliecinātos, ka tās nerada tirgus traucējumus;

29.

lai iespējami labāk izmantotu resursus, aicina Komisiju mudināt dalībvalstis veikt kopīgus iepirkumus, izmantojot tādas centralizētas iepirkuma struktūras kā EAA, kā paredzēts Direktīvā Nr. 2009/81/EK;

30.

mudina Komisiju palielināt centienus vienlīdzīgu spēles noteikumu panākšanai Eiropas aizsardzības tirgos, lai apkarotu dalībvalstu protekcionisma praksi, veicinot pārrobežu sadarbību un labāku piekļuvi piegādes ķēdēm aizsardzības jomā un veicot pasākumus tādas situācijas izbeigšanai, kad vienas dalībvalstis ir tikai aizsardzības tehnoloģiju piegādātājas, bet citas — tikai to pircējas; šajā sakarībā uzskata, ka izņēmumu izmantošana, kā to paredz Direktīva 2009/81/EK, ir pienācīgi jāpamato; aicina Komisiju informēt Parlamentu par to, kādu ietekmi rada jau publicētie septiņi norādījumu kopumi (attiecīgi piemērošanas joma, izslēgšana, pētniecība un izstrāde, piegādes drošība, informācijas drošība, apakšuzņēmuma līgumu slēgšana, kompensāciju piešķiršana), un norāda, ka 2015. gadā Komisija plāno izdot vēl divus citus norādījumu kopumus; uzskata, ka šie norādījumi Komisijai paver lielisku iespēju izveidot dialogu ar dalībvalstīm par tematiem, kas nav iepriekš apspriesti strukturētā un atklātā veidā, un pieprasa sniegt informāciju par rezultātiem, kas panākti šādā dialogā ar dalībvalstīm;

31.

atzīmē, ka LESD 346. panta pašreizējais formulējums un tā īstenošana praksē joprojām dalībvalstīm dod lielu rīcības brīvību attiecībā uz tā piemērošanu un tādējādi ļauj aizsardzības jomas līgumiem nepiemērot ES tiesību aktus, kas attiecas uz iepirkumiem aizsardzības jomā; tādēļ prasa dalībvalstīm pareizi un efektīvi piemērot LESD 346. pantu saskaņā ar prasībām, kas paredzētas ES noteikumos, direktīvās par iekšējo tirgu un noteikumos par iepirkumiem aizsardzības jomā; atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru 346. pantā noteiktie pasākumi būtu jāveic tikai skaidri paredzētos izņēmuma gadījumos, un tos nevajadzētu veikt ārpus šādiem gadījumiem; brīdina, ka nepareiza atkāpšanās no noteikumiem par vienoto tirgu būtiski kaitē ES konkurencei, mazina pārredzamību, veicina korupciju un tādā veidā kavē ES aizsardzības tirgus izveidi, kā arī apdraud EDTIB darbību un pārliecinošu militāro iespēju attīstību;

32.

ņem vērā, ka ilgtermiņā Eiropas aizsardzības nozares iekšējā tirgus labāku darbību veicinās pilnīga kompensāciju piešķiršanas pārtraukšana; tādēļ aicina Komisiju turpināt pārbaudīt, vai dalībvalstis pakāpeniski pārtrauc tādu kompensāciju piešķiršanu, kam nav pienācīga pamatojuma saskaņā ar Līguma 346. pantu; uzskata, ka tas ir ļoti svarīgi Eiropas aizsardzības nozares iekšējā tirgus netraucētai darbībai un pārredzamībai, kā arī vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem visiem piegādātājiem, jo īpaši MVU;

33.

atgādina, ka pamatlīgumu un apakšlīgumu slēgšanai un līgumu sadalīšanai daļās jābūt veidiem, kā jau izveidotas piegādes ķēdes padarīt pieejamas maziem un vidējiem uzņēmumiem; tomēr atgādina, ka jāievēro pārredzamības principi, kas attiecas uz apakšlīgumu slēgšanu un kopīgu atbildību; aicina dalībvalstis, EAA un Komisiju kopīgi strādāt, tostarp ar galvenajiem līgumslēdzējiem, lai nodrošinātu pilnīgu MVU informētību par dažādiem vērtību ķēdes posmiem, jo tas palīdzētu šiem uzņēmumiem nostiprināt un atvieglot savu piekļuvi iepirkumiem aizsardzības jomā un stāties pretī ģeogrāfiski nevienmērīgajai Eiropas tehnoloģiju un aizsardzības bāzes attīstībai;

34.

atzīmē, ka nozare joprojām ļoti ierobežotā veidā ir pieņēmusi Direktīvas par aizsardzības jomas ražojumu sūtījumiem galvenos instrumentus, jo īpaši vispārīgās licences un aizsardzības uzņēmumu sertifikāciju, un ka dalībvalstu administratīvajā sadarbībā ir nepilnības, kas neļauj nodrošināt atbilstošus kontroles pasākumus, kuri novērstu sūtījumu licenču noteikumu pārkāpumus; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt efektīvu šo instrumentu lietošanu praksē un tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu kopā ar dalībvalstīm izveidot darba grupu jautājumos, kas attiecas uz direktīvas par sūtījumiem Eiropas Savienībā saskaņošanu;

35.

atzinīgi vērtē Komisijas 2014. gada ceļvedi “Ceļā uz konkurētspējīgāku un efektīvāku aizsardzības un drošības nozari” un tajā minēto Komisijas apņemšanos izpētīt, kā mazināt trešo valstu pieprasīto kompensāciju iespējamās negatīvās sekas un kā tās ietekmē iekšējo tirgu un Eiropas rūpniecību; uzsver, ka ir svarīga šī ceļveža laicīga īstenošana un nepieciešamības gadījumā – papildu pasākumu veikšana; pauž stingru atbalstu Komisijas centieniem sniegt praktiskus norādījumus MVU par Eiropas fondu izmantošanu civilmilitāros projektos;

36.

atgādina, ka dalībvalstīm ir steidzami jāuzlabo pārredzamība Komisijai un ES aģentūrām attiecībā uz iepirkuma procedūrām aizsardzības nozarē; uzsver, ka, īpašas iepirkuma procedūras, piemēram, sarunu procedūra bez iepriekš publicēta paziņojuma par līgumu, būtu jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos un atbilstoši Direktīvai 2009/81/EK jāpamato tikai ar prevalējošiem vispārējas nozīmes iemesliem, kas ir saistīti ar aizsardzību un drošību; mudina Komisiju nodrošināt pienācīgu uzraudzību, lai 2016. gadā saskaņā ar grafiku būtu iespējams iesniegt Parlamentam un Padomei visaptverošus ziņojumus par abām direktīvām;

37.

atgādina, ka ir svarīgi, lai atbildīgās pārraudzības iestādes regulāri pārbaudītu aizsardzības un drošības aprīkojumu, tostarp grāmatvedības pareizību;

38.

uzsver, ka stratēģisko partneru sadarbība ir svarīga piegādes drošībai Eiropā un tādējādi palīdz Komisijai un dalībvalstīm ņemt vērā iepirkumus aizsardzības jomā, slēdzot starptautiskus tirdzniecības nolīgumus;

39.

aicina, lai Komisija īstenošanas ziņojumos par Direktīvu 2009/81/EK un Direktīvu 2009/43/EK, kurus tā 2016. gadā iesniegs Parlamentam un Padomei, rūpīgi izvērtētu, vai un kādā apmērā to noteikumi ir pareizi īstenoti un vai to mērķi ir sasniegti, kā arī attiecīgi sagatavotu tiesību aktu priekšlikumus, ja ziņojumu secinājumos konstatēta šāda nepieciešamība;

40.

uzsver, ka dalībvalstīm ir jānosaka pienākums arī turpmāk sniegt īpašus ziņojumus kopā arī noteikumiem par atbilstošiem konfidencialitātes aizsargpasākumiem;

41.

atgādina, ka ES publiskā iepirkuma noteikumu modernizācija saskaņā ar 2014. gadā pieņemto Direktīvu 2014/24/ES un Direktīvu 2014/25/ES ir paredzēta tam, lai nodrošinātu pārredzamību apakšuzņēmumu līgumu ķēdē un vides, sociālo un darba tiesību aktu īstenošanā; uzsver, ka jaunās direktīvas rada iespēju vienkāršot procedūras, piemēram, izmantot elektronisko iepirkumu, pieprasījuma apvienošanu un ekonomiski izdevīgākā piedāvājuma izmantošanu, ko var pielāgot aizsardzības un drošības sektora specifikai;

42.

nolūkā veidot inovatīvu un konkurētspējīgu Eiropas rūpniecību un iespējami labāk izmantot drošības un aizsardzības budžetu aicina iepirkumā aizsardzības jomā ieviest jauno “inovācijas partnerības” procedūru, ļaujot līgumslēdzējām iestādēm ieviest šo procedūru, lai attīstītu un pēc tam iegādātos jaunus un inovatīvus ražojumus, pakalpojumus vai darbus un vienlaikus nodrošinātu nepieciešamos tirgus stimulus, kā arī atbalstītu inovatīvu risinājumu attīstību, neierobežojot piekļuvi tirgum;

43.

uzsver, ka aizsardzības un drošības aprīkojuma iepirkuma procedūrās jāņem vērā, ka ir jānodrošina maksimālā aizsardzība un drošība civiliedzīvotājiem.

44.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, NATO Parlamentārajai asamblejai un NATO ģenerālsekretāram.