4.12.2015

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/2219

(2015. gada 25. novembris)

par Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2005/681/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 87. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) izveidoja ar Padomes Lēmumu 2005/681/TI (2) kā Savienības struktūru ar mērķi izglītot dalībvalstu augstākās pakāpes policijas darbiniekus un veicināt sadarbību starp valstu policijas spēkiem, organizējot un koordinējot apmācības pasākumus ar policijas darbības Eiropas dimensiju.

(2)

Dokumenta “Stokholmas programma – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” mērķis ir veidot patiesu Eiropas tiesībaizsardzības kultūru, paredzot Eiropas apmācības shēmas un apmaiņas programmas visiem attiecīgo tiesībaizsardzības profesiju pārstāvjiem dalībvalstu un Savienības līmenī.

(3)

Atsaucoties gan uz Stokholmas programmā ietverto Eiropadomes aicinājumu pastiprināt apmācību par jautājumiem attiecībā uz Savienību un padarīt šādu apmācību sistemātiski pieejamu visu pakāpju tiesībaizsardzības ierēdņiem, gan uz Eiropas Parlamenta aicinājumu izveidot spēcīgāku Savienības sistēmu tiesu iestāžu un policijas darbinieku apmācībai, CEPOL mērķi – īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai tiesībaizsardzības kontekstā – būtu jāstrukturē atbilstīgi šādam vispārīgo principu kopumam: pirmkārt, atbalstīt dalībvalstis apmācības sniegšanā, lai uzlabotu pamatzināšanas par Savienības aspektu tiesībaizsardzībā; otrkārt, atbalstīt dalībvalstis – pēc to pieprasījuma – divpusējas un reģionālas sadarbības attīstībā, izmantojot tiesībaizsardzības apmācību; treškārt, izstrādāt, īstenot un koordinēt apmācību īpašās tematiskās jomās; un, ceturtkārt, izstrādāt, īstenot un koordinēt apmācību saistībā ar Savienības misijām un tiesībaizsardzības darbības sekmēšanas pasākumus trešās valstīs. Minētajam vispārīgo principu kopumam būtu jāreprezentē Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēma (LETS), kuras mērķis ir nodrošināt, lai tiesībaizsardzības ierēdņu Savienības līmeņa apmācība būtu ar augstu kvalitāti, saskanīga un konsekventa. Minētie vispārīgie principi atspoguļo četrus darbības virzienus, ko noteikusi Komisija, pamatojoties uz apmācības vajadzību apzināšanu un CEPOL paveikto sadarbībā ar dalībvalstīm.

(4)

Ar apmācības pasākumiem CEPOL būtu jāveicina pamattiesību vispārēja ievērošana un izpratne par tām tiesībaizsardzības jomā, piemēram, attiecībā uz privātumu, datu aizsardzību un cietušo, liecinieku un noziedzīgos nodarījumos aizdomās turēto tiesībām, atbalstu un aizsardzību, tostarp cietušo ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ tiesību aizsardzību.

(5)

CEPOL darbības vienkāršošana un uzlabošana, ņemot vērā LETS, paplašina CEPOL iespējas atbalstīt, izstrādāt, īstenot un koordinēt dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu apmācības pasākumus, neskarot dalībvalstu iniciatīvas, ko tās īsteno tiesībaizsardzības ierēdņu apmācības jomā, ja šādi apmācības pasākumi var nodrošināt pievienoto vērtību dalībvalstīm un Savienībai.

(6)	Lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu CEPOL resursus, tās darbībām būtu jāpievēršas prioritātēm un jomām, kurās apmācība var nodrošināt pievienoto vērtību dalībvalstīm un Savienībai saskaņā ar pašreizējām un turpmākajām vajadzībām un darbības prasībām.

(7)

CEPOL būtu jānodrošina, ka apmācība tiek izvērtēta un ka apmācības vajadzību novērtējumu secinājumus iekļauj tās plānošanā, lai veicinātu turpmāko darbību efektivitāti. CEPOL būtu jāspēj veicināt tiesībaizsardzības apmācības savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs un Savienības līmenī sniegtās apmācības atzīšanu dalībvalstīs.

(8)

Lai novērstu pārklāšanos vai dublēšanos un nodrošinātu kompetento tiesībaizsardzības ierēdņu to apmācības pasākumu labāku koordināciju, kurus īsteno Savienības aģentūras un citas attiecīgās struktūras, CEPOL būtu jānovērtē stratēģiskās apmācības vajadzības un jāpievēršas Savienības prioritātēm iekšējās drošības un tās ārējo aspektu jomā saskaņā ar attiecīgajiem politikas cikliem.

(9)	CEPOL būtu jāapvieno tīklā dalībvalsts tiesībaizsardzības ierēdņu mācību iestādes un katrā dalībvalstī būtu jāsadarbojas ar vienu valsts vienību, kura darbojas tīkla ietvaros.

(10)

Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām CEPOL valdē (“valde”), lai efektīvi pārraudzītu CEPOL uzdevumu izpildi. Valdes locekļi un viņu aizstājēji būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām par valsts politiku tiesībaizsardzības ierēdņu apmācības jomā un viņu attiecīgām vadības, administratīvajām un budžeta prasmēm.

(11)	Lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību, visām tajā pārstāvētajām pusēm būtu jācenšas ierobežot savu pārstāvju mainību. Visas puses tiecas panākt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

(12)

Valdei būtu jāpiešķir vajadzīgās pilnvaras, jo īpaši pilnvaras izveidot budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstīgus finanšu noteikumus un CEPOL daudzgadu plānu un gada darba programmas, izveidot pārredzamas darba procedūras CEPOL lēmumu pieņemšanai, iecelt izpilddirektoru, izstrādāt uzdevumu izpildes rādītājus un īstenot iecēlējinstitūcijas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (“Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība”), kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOKS) Nr. 259/68 (3).

(13)

Lai nodrošinātu CEPOL efektīvu ikdienas darbību, izpilddirektoram vajadzētu būt tā juridiskajam pārstāvim un vadītājam, kurš, veicot visus savus uzdevumus, darbojas neatkarīgi un nodrošina, ka CEPOL veic uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā. Īpaši izpilddirektoram vajadzētu būt atbildīgam par budžeta un plānošanas dokumentu sagatavošanu, kurus iesniedz valdei lēmuma pieņemšanai un ar kuriem īsteno CEPOL daudzgadu plānu un gada darba programmas.

(14)

Vajadzības gadījumā un ņemot vērā darbības prasības un finanšu resursus, valdei, lai nodrošinātu CEPOL darba zinātnisko kvalitāti, būtu jālemj izveidot Apmācības zinātnisko komiteju kā neatkarīgu padomdevēju struktūru. Minētās komitejas sastāvā vajadzētu būt neatkarīgām personām no augsta līmeņa akadēmiskajām aprindām un tādu tiesībaizsardzības jomu praktiķiem, uz kurām attiecas šī regula. Zinātniskās komitejas locekļi būtu jāieceļ valdei pēc pārredzama uzaicinājuma iesniegt pieteikumus un atlases procedūras, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(15)

CEPOL būtu jānodrošina, ka tās apmācībā tiek integrēti attiecīgie jaunākie pētniecības sasniegumi. Tai būtu jāveicina un jāveido partnerība ar Savienības struktūrām, kuras ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, kā arī publiskām un privātām akadēmiskām iestādēm, un tai būtu jāspēj rosināt spēcīgāku partnerību izveidi starp augstskolām un tiesībaizsardzības mācību iestādēm dalībvalstīs, lai radītu sinerģijas starp tām, izmantojot ciešāku sadarbību.

(16)

Lai nodrošinātu CEPOL pilnīgu autonomiju un neatkarību, kā arī ļautu pienācīgi īstenot mērķus un uzdevumus, kuri tai uzticēti ar šo regulu, tai būtu jāpiešķir atbilstošs un autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veidotu iemaksa no Savienības vispārējā budžeta. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta. Pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(17)

Lai CEPOL varētu veikt savus uzdevumus, tai vajadzētu būt arī iespējai piešķirt dotācijas dalībvalstu mācību un pētniecības iestādēm CEPOL kursu, semināru un konferenču rīkošanai. Ar šādām dotācijām būtu jādod vēl lielāks ieguldījums dalībvalstu mācību iestāžu sadarbības tīkla veicināšanā un tiesībaizsardzības savstarpējās atzīšanas sekmēšanā.

(18)

Lai izpildītu savu pamatuzdevumu tādā apmērā, kāds nepieciešams uzdevumu veikšanai, CEPOL vajadzētu būt iespējai sadarboties ar Savienības struktūrām, trešo valstu iestādēm un mācību iestādēm, kā arī starptautiskajām organizācijām, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, darbības vienošanos ietvaros, kuras noslēdz ar trešo valstu mācību iestādēm, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 8. pantu, kā arī ar privāto sektoru.

(19)

Lēmumā 2005/681/TI paredzēts, ka CEPOL mītnei jāatrodas Bramshilā Apvienotajā Karalistē. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 543/2014 (4) CEPOL mītne tika pārcelta uz Budapeštu Ungārijā, un Komisija tika aicināta pēc rūpīgas izmaksu un ieguvumu analīzes un ietekmes novērtējuma iesniegt ziņojumu par Lēmuma2005/681/TI efektivitāti.

(20)	CEPOL uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina vajadzīgie apstākļi CEPOL pienācīgai darbībai, tostarp daudzvalodu un Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemēroti transporta savienojumi, lai varētu piesaistīt augsta līmeņa cilvēkresursus no iespējami plašākās ģeogrāfiskās teritorijas.

(21)

Šīs regulas mērķis ir grozīt un paplašināt Lēmuma 2005/681/TI, kā tas grozīts ar Regulu (ES) Nr. 543/2014, noteikumus. Tā kā ar šo regulu izdarītie grozījumi ir būtiski gan skaita, gan satura ziņā, Lēmums 2005/681/TI, kā tas grozīts ar Regulu (ES) Nr. 543/2014, skaidrības labad būtu pilnībā jāaizstāj attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša. Ar šo regulu izveidotajai CEPOL būtu jāaizstāj un jāuzņemas tās CEPOL funkcijas, kas tika izveidota ar Lēmumu 2005/681/TI, kurš tāpēc būtu jāatceļ.

(22)	CEPOL būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (5).

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot aģentūru, kas ir atbildīga par tiesībaizsardzības apmācību Savienības līmenī, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(24)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, ko aizsargā Hartas 7. un 8. pants, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pants.

(25)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu, kā arī 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, minētās dalībvalstis nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tām nav saistoša un nav jāpiemēro.

(26)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI, AĢENTŪRAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants

Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras izveide

1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL).

2.   Ar šo regulu izveidotā CEPOL aizstāj CEPOL, kas izveidota ar Lēmumu 2005/681/TI, un ir tās pārmantotāja.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“tiesībaizsardzības ierēdņi” ir, kā noteikušas atsevišķas dalībvalstis, policijas, muitas un citu attiecīgo dienestu darbinieki, kas atbild par, un Savienības struktūru darbinieki, kuru uzdevumi saistīti ar: a) smagu noziegumu, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorisma un tādu noziedzīgu nodarījumu veidu, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika, novēršanu un cīņu pret tiem; vai b) krīžu pārvarēšanu un sabiedrisko kārtību, jo īpaši starptautiskiem policijas pasākumiem saistībā ar lieliem notikumiem;

2)	“Savienības struktūras” ir iestādes, struktūras, misijas, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar LES un LESD vai uz to pamata;

3)	“starptautiskas organizācijas” ir starptautiskas organizācijas un tām pakārtotas struktūras, kas ir starptautisko publisko tiesību subjekti, vai citas struktūras, kas ir izveidotas ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tāda nolīguma pamata, kā arī Interpols.

3. pants

CEPOL mērķi

1.   CEPOL saskaņā ar Tiesībaizsardzības apmācības shēmu atbalsta, izstrādā, īsteno un koordinē tiesībaizsardzības ierēdņu apmācību, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībai tiesībaizsardzības kontekstā, jo īpaši tādās jomās kā tādu smagu noziegumu, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, novēršana un cīņa pret tiem un terorisms, sabiedriskās kārtības uzturēšana, jo īpaši starptautiskos policijas pasākumos saistībā ar lieliem notikumiem, un Savienības misiju plānošana un vadīšana, kas var ietvert arī apmācību tiesībaizsardzības vadībā un valodu prasmēs. Izklāstot konkrētāk, CEPOL:

a)

atbalsta dalībvalstis apmācību nodrošināšanā, lai vairotu informētību un zināšanas par: i) starptautisku un Savienības instrumentu īstenošanu un izmantošanu tiesībaizsardzības sadarbībā; ii) Savienības struktūru, jo īpaši Eiropolu, Eurojust un Frontex, to darbību un lomu; iii) policijas un tiesībaizsardzības sadarbības tiesiskajiem aspektiem un praktiskajām zināšanām par piekļuvi informācijas apmaiņas kanāliem;

b)	atbalsta dalībvalstis – pēc to pieprasījuma – reģionālās un divpusējās sadarbības attīstībā starp dalībvalstīm, Savienības struktūrām un trešām valstīm, izmantojot tiesībaizsardzības apmācību;

c)	izstrādā, īsteno un koordinē apmācību, pievēršoties konkrētām krimināltiesību vai policijas darbības tematiskajām jomām;

d)	izstrādā, īsteno un koordinē apmācību, kuras mērķis ir atbalstīt dalībvalstis un Savienības struktūras tiesībaizsardzības ierēdņu apmācībā dalībai Savienības misijās un tiesībaizsardzības darbības sekmēšanas pasākumos trešās valstīs;

e)	apmāca mācībspēkus un palīdz uzlabot mācību paraugpraksi un veikt tās apmaiņu.

2.   CEPOL izstrādā un modernizē mācību līdzekļus un metodoloģiju un pielieto tos mūžizglītības perspektīvā, lai stiprinātu tiesībaizsardzības ierēdņu prasmes. CEPOL izvērtē šādu darbību rezultātus, lai uzlabotu turpmāko Savienības līmeņa darbību kvalitāti, saskanīgumu un efektivitāti.

3.   CEPOL apvieno tīklā dalībvalsts tiesībaizsardzības ierēdņu mācību iestādes un sadarbojas ar vienu valsts vienību katrā dalībvalstī, kura darbojas tīkla ietvaros.

4.   Šā panta 1. punktā minētos mācību pasākumus veic CEPOL sadarbībā ar dalībvalsts mācību iestāžu tīklu saskaņā ar CEPOL piemērojamiem finanšu noteikumiem.

4. pants

Uzdevumi

1.   CEPOL sagatavo daudzgadu stratēģisko apmācības vajadzību analīzi un daudzgadu mācību programmas.

2.   CEPOL atbalsta, izstrādā, īsteno un koordinē apmācības pasākumus un mācību produktus, kas ietver:

a)	kursus, seminārus, konferences, kā arī tīmekļa, e-mācību un citus inovatīvus un modernus apmācību pasākumus;

b)	kopīgas mācību programmas tiesībaizsardzības apmācībai par konkrētām tēmām ar Savienības dimensiju;

c)	apmācības moduļus, kuri izstrādāti atbilstīgi pieaugošiem attiecīgai mērķgrupai nepieciešamo prasmju sarežģītības līmeņiem vai posmiem un kuri ir koncentrēti vai nu uz konkrētu ģeogrāfisku reģionu, konkrētu noziedzīgu darbību tematisku jomu, vai konkrētu profesionālo iemaņu kopumu;

d)	apmaiņas un norīkojuma programmas, kā arī izpētes vizītes saistībā ar tiesībaizsardzības apmācību.

3.   CEPOL apmācības pasākumus un mācību produktus var atbalstīt, uzlabot un pilnveidot, izmantojot elektroniskā tīkla darbību.

4.   CEPOL atbalsta Savienības misijas un darbības sekmēšanu trešās valstīs, veicot vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a)	sadarbībā ar citām attiecīgām Savienības struktūrām novērtējot pašreizējo ar Savienību saistīto tiesībaizsardzības apmācības politikas jomu un iniciatīvu ietekmi;

b)	izstrādājot un nodrošinot apmācību, lai sagatavotu tiesībaizsardzības ierēdņus dalībai Savienības misijās, tostarp, lai sniegtu viņiem iespēju apgūt vajadzīgās valodu prasmes, saskaņojot ar Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu un dalībvalstīs pastāvošajām iniciatīvām;

c)	izstrādājot un nodrošinot apmācību tiesībaizsardzības ierēdņiem no trešām valstīm, īpaši valstīm, kas kandidē uz pievienošanos Savienībai, un valstīm, uz kurām attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika,

d)	pārvaldot īpaši paredzētus Savienības ārējās palīdzības fondus, lai palīdzētu trešām valstīm sekmēt to darbību būtiskās tiesībaizsardzības politikas jomās saskaņā ar Savienības noteiktajām prioritātēm.

5.   CEPOL veicina tiesībaizsardzības apmācības dalībvalstīs savstarpēju atzīšanu un Savienības līmenī sniegtās apmācības atzīšanu dalībvalstīs, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritātes principu.

6.   Savu pilnvaru ietvaros CEPOL pēc savas ierosmes var iesaistīties komunikācijas pasākumos. Šādi komunikācijas pasākumi negatīvi neskar 1. punktā minētos uzdevumus, un tos īsteno saskaņā ar attiecīgiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus pieņem valde.

5. pants

Apmācībai būtiska pētniecība

1.   CEPOL sekmē un veicina tādas pētniecības attīstību, kas ir būtiska apmācības pasākumiem saistībā ar tās 3. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem, un izplata pētījumu rezultātus. Minētajā nolūkā CEPOL var veikt attiecīgus pētījumus un var izveidot pieejamo pētījumu un tiesībaizsardzības apmācības vajadzību repozitoriju.

2.   CEPOL veicina un veido partnerattiecības ar Savienības struktūrām, kā arī ar valsts un privātām akadēmiskām iestādēm un var veicināt spēcīgāku partnerattiecību veidošanu starp augstskolām un tiesībaizsardzības mācību iestādēm dalībvalstīs.

II NODAĻA

SADARBĪBA STARP DALĪBVALSTĪM UN CEPOL

6. pants

CEPOL valstu vienības

1.   Katra dalībvalsts izveido vai norīko valsts vienību, kura ir sadarbības struktūra ar CEPOL tās dalībvalstu tiesībaizsardzības ierēdņu mācību iestāžu tīklā.

2.   Valsts vienības atbild par šajā pantā noteikto uzdevumu veikšanu. Tās jo īpaši:

a)	sniedz CEPOL informāciju, kas tai nepieciešama uzdevumu veikšanai;

b)	dod ieguldījumu CEPOL efektīvā komunikācijā un sadarbībā ar visām attiecīgām mācību iestādēm, tostarp attiecīgiem pētniecības institūtiem dalībvalstīs;

c)	dod ieguldījumu CEPOL darba programmās, gada kalendāros un tīmekļa vietnēs un tās popularizē;

d)	atbild uz CEPOL informācijas un konsultāciju pieprasījumiem;

e)	pārredzami un savlaicīgi organizē un koordinē piemērotu dalībnieku un ekspertu izraudzīšanu pasākumiem valsts līmenī;

f)	koordinē pasākumu un sanāksmju īstenošanu savā dalībvalstī;

g)	sniedz atbalstu tiesībaizsardzības ierēdņiem paredzētu apmaiņas programmu izveidē un īstenošanā;

h)	veicina CEPOL elektroniskā tīkla izmantošanu tiesībaizsardzības ierēdņu apmācībā.

3.   Valsts vienību pārstāvji regulāri tiekas pēc valdes vai izpilddirektora lūguma vai pēc savas iniciatīvas saistībā ar CEPOL darbības un izglītības jautājumiem. Jo īpaši viņi apsver un izstrādā priekšlikumus, kas uzlabotu CEPOL darbības efektivitāti, un sekmē dalībvalstu saistību izpildi.

4.   Katra dalībvalsts nosaka savas valsts vienības organizāciju un personālu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un resursiem.

III NODAĻA

CEPOL ORGANIZĀCIJA

7. pants

CEPOL administratīvā un pārvaldības struktūra

CEPOL administratīvo un pārvaldības struktūru veido:

a)

valde;

b)	izpilddirektors;

c)	vajadzības gadījumā Apmācības zinātniskā komiteja, ko izveido valde saskaņā ar 15. pantu;

d)	vajadzības gadījumā citas padomdevējas struktūras, ko izveido valde saskaņā ar 9. panta 1. punkta q) apakšpunktu.

1. IEDAĻA

Valde

8. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un Komisijas. Katram pārstāvim ir tiesības balsot.

2.   Katram valdes loceklim ir aizstājējs, kas locekli pārstāv viņa prombūtnes gadījumā.

3.   Valdes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas tiesībaizsardzības ierēdņu apmācības jomā un attiecīgas vadības, administratīvās un budžeta prasmes. Tiek ņemts vērā arī princips par dzimumu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

4.   Neskarot dalībvalstu un Komisijas tiesības izbeigt sava attiecīgā locekļa un locekļa aizstājēja pilnvaras, dalība valdē ir uz četru gadu laikposmu. Minēto termiņu var pagarināt.

9. pants

Valdes funkcijas

1.   Valde:

a)	katru gadu ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu un saskaņā ar 10. pantu pieņem dokumentu, kurā izklāstīts CEPOL daudzgadu plāns un tās gada darba programma nākamajam gadam;

b)	ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem CEPOL gada budžetu un pilda citas funkcijas saistībā CEPOL budžetu saskaņā ar IV nodaļu;

c)	pieņem konsolidēto gada pārskatu par CEPOL darbībām un līdz nākamā gada 1. jūlijam to nosūta Eiropas Parlamentam, dalībvalstu parlamentiem, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai. Konsolidēto gada darbības pārskatu publisko;

d)	pieņem CEPOL piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 21. pantu;

e)	pieņem iekšējo krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

f)	pieņem iekšējus noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz valdes locekļiem un atlases komitejas locekļiem, kā arī Apmācības zinātniskās komitejas locekļiem;

g)	pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina 4. pantā minētos komunikācijas un izplatīšanas plānus;

h)	pieņem savu reglamentu;

i)	saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz CEPOL personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un kas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt pārējo darbinieku darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

j)	pieņem atbilstīgus īstenošanas noteikumus, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

k)	vajadzības gadījumā izveido iekšējās revīzijas struktūrvienību;

l)	pieņem iekšējus noteikumus attiecībā uz izpilddirektora atlases procedūru, tostarp noteikumus par atlases komitejas sastāvu, kas nodrošina tās neatkarību un objektivitāti;

m)	ieceļ izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā pagarina viņa pilnvaru termiņu vai atceļ viņu no amata saskaņā ar 23. pantu;

n)	saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir funkcionāli neatkarīgs;

o)	vajadzības gadījumā un ņemot vērā darbības prasības un finanšu resursus, saskaņā ar 15. pantu pieņem lēmumu izveidot Apmācības zinātnisko komiteju un saskaņā ar 16. panta 2. punktu ieceļ tās locekļus;

p)	nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējos vai ārējos revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanām;

q)	ņemot vērā gan darbības, gan finansiālās prasības, pieņem visus lēmumus par CEPOL iekšējo struktūru izveidi un, vajadzības gadījumā, to izmaiņām;

r)	saskaņā ar 34. pantu atļauj noslēgt darbības vienošanās;

s)	pieņem kopīgas mācību programmas, mācību moduļus, mācīšanās metodes un citus mācību līdzekļus;

t)	attiecīgā gadījumā pieņem citus iekšējus noteikumus.

2.   Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu valde pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un paredzot nosacījumus, saskaņā ar kuriem var apturēt šādu pilnvaru deleģējumu. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

3.   Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un jebkuru šādu pilnvaru pārdeleģējumu citai personai un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

10. pants

Daudzgadu plāns un gada darba programmas

1.   Valde katru gadu līdz 30. novembrim pieņem dokumentu, kurā ietverts CEPOL daudzgadu plāns un gada darba programma, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu, un attiecībā uz daudzgadu plānu – pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Valde minēto dokumentu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

Pirmajā daļā minētais dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģē.

2.   Daudzgadu plānā ietver vispārējo stratēģisko plānu, tostarp mērķus, paredzamos rezultātus un snieguma rādītājus, kā arī resursu plānošanu, tostarp daudzgadu budžetu un darbiniekus. Tajā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Daudzgadu plānu īsteno ar gada darba programmām un vajadzības gadījumā atjaunina, ņemot vērā 32. pantā minētās ārējās un iekšējās novērtēšanas rezultātus. Attiecīgā gadījumā minēto novērtējumu secinājumus atspoguļo arī nākamā gada darba programmā.

3.   Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus. Tā arī ietver finansējamo darbību aprakstu un norādi par finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas paredzēti katrai darbībai, saskaņā ar principiem attiecībā uz budžeta plānošanu un pārvaldību, pamatojoties uz darbībām. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu plānu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu. Gada darba programmā ietver 3. pantā minēto stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un ar minēto stratēģiju saistītas darbības.

4.   Ja pēc gada darba programmas pieņemšanas CEPOL tiek uzticēts jauns uzdevums, valde groza gada darba programmu.

5.   Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, kāda piemērojama sākotnējās gada darba programmas pieņemšanai. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

11. pants

Valdes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

1.   Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās locekļu vidus, kuri pārstāv to triju dalībvalstu grupu, kura ir kopīgi sagatavojusi Padomes 18 mēnešu programmu. Viņi strādā minētās Padomes programmas 18 mēnešu laikposmu. Tomēr, ja priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas jebkurā brīdī viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu amata pilnvaru termiņš.

2.   Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

3.   Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, viņu automātiski aizstāj priekšsēdētāja vietnieks.

12. pants

Valdes sanāksmes

1.   Priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes.

2.   Izpilddirektors piedalās valdes jautājumu apspriešanā.

3.   Valde katru gadu sasauc divas kārtējās sanāksmes. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja ierosmes vai Komisijas vai vismaz trešās daļas locekļu pieprasījuma.

4.   Valde un izpilddirektors var aicināt jebkuru personu, kuras viedoklis var būt svarīgs diskusijai, piedalīties sanāksmē kā novērotājam bez balsstiesībām.

5.   Ievērojot valdes reglamentu, valdes locekļiem un to aizstājējiem sanāksmēs var palīdzēt konsultanti vai eksperti.

6.   CEPOL nodrošina valdes sekretariātu.

13. pants

Valdes balsošanas noteikumi

1.   Neskarot 9. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 11. panta 2. punktu, 15. pantu, 23. panta 6. punktu un 27. panta 2. punktu, valde pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu.

2.   Katram loceklim ir viena balss. Ja kāds loceklis balsošanā nepiedalās, minētā locekļa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs.

3.   Izpilddirektors nepiedalās balsošanā.

4.   Valdes reglamentā nosaka sīki izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā.

2. IEDAĻA

Izpilddirektors

14. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.   Izpilddirektors vada CEPOL. Izpilddirektors atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas un valdes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un neprasa un nepieņem nevienas valdības vai nevienas citas struktūras norādījumus.

3.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par viņa pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir CEPOL juridiskais pārstāvis.

5.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas CEPOL uzdoti ar šo regulu, jo īpaši par:

a)	CEPOL ikdienas darba vadību;

b)	priekšlikumu iesniegšanu valdei par CEPOL iekšējo struktūru izveidi un, vajadzības gadījumā, to izmaiņām;

c)	valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

d)	daudzgadu plāna un gada darba programmu projektu sagatavošanu un iesniegšanu valdei pēc apspriešanās ar Komisiju;

e)	daudzgadu plāna un gada darba programmu īstenošanu un ziņošanu valdei par to īstenošanu;

f)	atbilstīgu īstenošanas noteikumu projektu sagatavošanu, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

g)	konsolidētā gada ziņojuma par CEPOL darbību projekta sagatavošanu un iesniegšanu valdei pieņemšanai;

h)	rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī OLAF izmeklēšanām, un ziņošanu par panākto progresu Komisijai divreiz gadā un valdei – regulāri;

i)

Savienības finansiālo interešu aizsargāšanu, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību, neskarot OLAF kompetenci izmeklēšanas jomā un veicot efektīvas pārbaudes, kā arī gadījumā, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un vajadzības gadījumā uzliekot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

j)	CEPOL iekšējās krāpšanas apkarošanas stratēģijas sagatavošanu un iesniegšanu valdei pieņemšanai;

k)	CEPOL piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošanu;

l)	CEPOL ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tās budžeta izpildi;

m)	atbalsta sniegšanu valdes priekšsēdētājam, gatavojoties valdes sanāksmēm;

n)	citu no šīs regulas izrietošo uzdevumu izpildi.

3. IEDAĻA

Apmācības zinātniskā komiteja

15. pants

Izveide

Vajadzības gadījumā un ņemot vērā darbības prasības un finanšu resursus, valde ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem lēmumu izveidot Apmācības zinātnisko komiteju. Tādu pašu procedūru piemēro lēmumam, ar ko atceļ šādu izveidošanu.

16. pants

Vispārīgie noteikumi, mērķi un uzdevumi

1.   Ja valde izveido Apmācības zinātnisko komiteju, tā ir neatkarīga padomdevēja struktūra, kas nodrošina zinātnisko kvalitāti CEPOL darbā saistībā ar apmācību.

2.   Apmācības zinātniskajā komitejā ir personas no augsta līmeņa akadēmiskajām aprindām vai tādu jomu tiesībaizsardzības praktiķi, uz kurām attiecas 4. pants. Valde ieceļ Apmācības zinātniskās komitejas locekļus pēc pārredzama uzaicinājuma iesniegt pieteikumus un atlases procedūras, ko publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Valdes locekļi nav Apmācības zinātniskās komitejas locekļi. Apmācības zinātniskās komitejas locekļi ir neatkarīgi, un viņi nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai jebkādas citas struktūras norādījumus.

3.   Valde uztic Apmācības zinātniskajai komitejai inter alia šādus uzdevumus:

a)	sniegt padomus izpilddirektoram par daudzgadu plānu un gada darba programmu un citu stratēģisko dokumentu izstrādi, lai nodrošinātu to zinātnisko kvalitāti un saskanīgumu ar attiecīgo Savienības nozaru politiku un prioritātēm;

b)	sniegt neatkarīgus atzinumus un padomus valdei jautājumos, kas ir tās kompetencē;

c)	sniegt neatkarīgus atzinumus un padomus par mācību programmu kvalitāti, izmantotajām mācību metodēm, iespējamiem mācību variantiem un zinātniskajiem sasniegumiem;

d)	pēc valdes vai izpilddirektora lūguma veikt visus citus konsultēšanas uzdevumus, kas attiecas uz CEPOL darba zinātniskajiem aspektiem saistībā ar apmācību.

4.   Izveidojot Apmācības zinātnisko komiteju, valde lemj par tās sastāvu, tās locekļu pilnvaru termiņu, sanāksmju rīkošanas biežumu un tās reglamentu, tostarp balsošanas noteikumus.

IV NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

17. pants

Budžets

1.   Katram finanšu gadam, kas atbilst kalendārajam gadam, tiek sagatavota CEPOL ieņēmumu un izdevumu tāme, un tā tiek iekļauta CEPOL budžetā.

2.   CEPOL budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, CEPOL ieņēmumus veido Savienības iemaksa, kas ir ietverta Savienības vispārējā budžetā.

4.   CEPOL var izmantot Savienības finansējumu deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar tās finanšu noteikumiem, kas minēti 21. pantā, un noteikumiem attiecīgajos instrumentos, ar kuriem atbalsta Savienības politikas jomas. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) (“Finanšu regulā”) noteikto principu, kas aizliedz dubultu finansēšanu, CEPOL var pārvaldīt tam paredzētos Savienības līdzekļus, lai veiktu konkrētas darbības saskaņā ar tās mērķiem un uzdevumiem.

5.   CEPOL izdevumi ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas.

6.   Budžeta saistības pasākumiem, kas attiecas uz lielapjoma projektiem, kuri ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt vairākos ikgadējos maksājumos.

18. pants

Budžeta izveide

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo CEPOL ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un projektu nosūta valdei.

2.   Valde, pamatojoties uz ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, pieņem provizorisku CEPOL ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un katru gadu to nosūta Komisijai līdz 31. janvārim.

3.   Valde galīgo CEPOL ieņēmumu un izdevumu aplēšu projektu katru gadu nosūta Komisijai līdz 31. martam.

4.   Komisija tāmi kopā ar provizorisko Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Ņemot vērā tāmi, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un tās subsīdijas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un iesniedz tās Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

6.   Eiropas Parlaments un Padome apstiprina apropriācijas attiecībā uz CEPOL Savienības iemaksu.

7.   Eiropas Parlaments un Padome pieņem CEPOL štatu sarakstu.

8.   CEPOL budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.   Visiem būvniecības projektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz CEPOL budžetu, piemēro Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 (7).

19. pants

Budžeta izpilde

1.   CEPOL budžetu izpilda izpilddirektors.

2.   Izpilddirektors ik gadu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei visu informāciju, kas attiecas uz visu novērtēšanas procedūru konstatējumiem, un arī informē Revīzijas palātu par jebkādiem šādiem konstatējumiem.

20. pants

Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.   CEPOL grāmatvedis nosūta provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gadu) Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai līdz nākamā finanšu gada (N + 1 gads) 1. martam.

2.   CEPOL nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai līdz N + 1 gada 31. martam.

3.   Komisijas grāmatvedis nosūta Revīzijas palātai CEPOL provizorisko pārskatu par N gadu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu, līdz N + 1 gada 31. martam.

4.   Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par CEPOL provizorisko pārskatu par N gadu saskaņā ar Finanšu regulas 148. pantu, CEPOL grāmatvedis sastāda CEPOL galīgo pārskatu par minēto gadu. Izpilddirektors to iesniedz valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Valde sniedz atzinumu par CEPOL galīgo pārskatu par N gadu.

6.   CEPOL grāmatvedis līdz N + 1 gada 1. jūlijam galīgo pārskatu par N gadu un 5. punktā minēto valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.   Galīgo pārskatu par N gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz N + 1 gada 15. novembrim.

8.   Izpilddirektors līdz N + 1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai iesniedz atbildi uz tās apsvērumiem. Šo atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

9.   Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc tā pieprasījuma sniedz visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai saskaņā ar vispārējās Finanšu regulas 165. panta 3. punktu.

10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

21. pants

Finanšu noteikumi

1.   CEPOL piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie saskan ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams CEPOL darbībai un kad Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

2.   Pienācīgi pamatotos gadījumos un ar valdes apstiprinājumu CEPOL, neizsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, var dalībvalstīm piešķirt dotācijas apmācības rīkošanai saistībā ar uzdevumiem, kas minēti 4. panta 2. un 4. punktā.

V NODAĻA

PERSONĀLS

22. pants

Vispārīgs noteikums

CEPOL personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro minētos Civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību.

23. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā CEPOL pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru ieceļ valde, atklātā un pārredzamā atlases procedūrā izvēloties no īsā saraksta, kurā ir vismaz trīs kandidāti, kurus ierosinājusi valdes izveidota atlases komiteja, kurā ir dalībvalstu un Komisijas iecelti locekļi.

Atlases komiteja minēto īso sarakstu izveido no visu to kandidātu saraksta, kurus pārredzamā veidā noteikusi Komisija un kuru kvalifikācija atbilst tām amata prasībām, kas noteiktas paziņojumā par vakanci, kurš publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisija nosūta atlases komitejai visu amatam saņemto pieteikumu kopijas.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, CEPOL pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija sadarbībā ar valdi veic izvērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora snieguma novērtējumu un turpmākos CEPOL uzdevumus un risināmos jautājumus.

4.   Valde, ņemot vērā 3. punktā minēto izvērtējumu, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi un uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus. Šādā gadījumā izpilddirektors nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.

5.   Izpilddirektoru var atbrīvot no amata ar valdes lēmumu.

6.   Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu un atbrīvošanu no amata pieņem ar tās locekļu divu trešdaļu vairākumu.

24. pants

Valstu norīkotie eksperti

1.   CEPOL var izmantot valstu norīkotos ekspertus.

2.   Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valstu ekspertu norīkojumu uz CEPOL.

VI NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

25. pants

Juridiskais statuss

1.   CEPOL ir Savienības aģentūra. Tā ir tiesību subjekts.

2.   Katrā dalībvalstī CEPOL ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko valsts tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   CEPOL mītne atrodas Budapeštā Ungārijā.

26. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz CEPOL un tās personālu attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

27. pants

Valodu lietošana

1.   Uz CEPOL attiecas Regulas Nr. 1 (8) noteikumi.

2.   Valde ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu lemj par valodu iekšējo lietošanu CEPOL.

3.   CEPOL darbībai nepieciešamos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

28. pants

Pārredzamība

1.   CEPOL turētiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Sešu mēnešu laikā pēc pirmās sapulces valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

3.   Par lēmumiem, ko CEPOL pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam vai celt prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantu.

4.   Uz CEPOL veiktu personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (9).

29. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai atvieglotu cīņu pret krāpšanu, korupciju un jebkādu citu nelikumīgu darbību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 883/2013 (10), laikā no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrimCEPOL pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (11), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem CEPOL darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto paraugu.

2.   Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības uz dokumentu un pārbaudēm uz vietas pamata veikt revīziju attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no CEPOL ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   OLAF var veikt izmeklēšanas, ieskaitot pārbaudes uz vietas un inspekcijas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, ko piešķīrusi CEPOL. Šādas izmeklēšanas veic saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (12).

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, CEPOL darbības vienošanās ar Savienības struktūrām, trešo valstu iestādēm un mācību iestādēm, starptautiskām organizācijām un privāto sektoru, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt 2. un 3. punktā minētās revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

30. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

CEPOL mutatis mutandis piemēro Komisijas drošības noteikumus, lai aizsargātu Eiropas Savienības klasificēto informāciju (ESKI) un sensitīvu neklasificētu informāciju, inter alia noteikumus par apmaiņu ar šādu informāciju, tās apstrādi un uzglabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (13) un (ES, Euratom) 2015/444 (14).

31. pants

Atbildība

1.   CEPOL atbildību par līgumsaistību izpildi reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.   Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta CEPOL noslēgtā līgumā.

3.   Attiecībā uz atbildību, kas nav līgumiska, CEPOL saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopēji visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina visus zaudējumus, ko radījuši tās departamenti vai darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.   Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir strīdi, kas saistīti ar jebkādu 3. punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanu.

5.   CEPOL darbinieku personisko atbildību pret CEPOL regulē noteikumi, kas izklāstīti tiem piemērojamajos Civildienesta noteikumos vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

32. pants

Novērtēšana un pārskatīšana

1.   Komisija nodrošina, ka līdz 2021. gada 1. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados tiek veikta novērtēšana, izvērtējot jo īpaši CEPOL un tā darba prakses ietekmi, lietderību un efektivitāti.

2.   Komisija iesniedz novērtējuma ziņojumu valdei. Valde viena mēneša laikā pēc saņemšanas datuma sniedz savus apsvērumus par novērtēšanas ziņojumu. Pēc tam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei galanovērtējuma ziņojumu kopā ar Komisijas secinājumiem un valdes apsvērumiem, kas pievienoti tā pielikumā. Minētā novērtējuma ziņojuma konstatējumus publisko.

33. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz CEPOL darbībām saskaņā ar LESD 228. pantu attiecas Eiropas Ombuda izmeklēšana.

34. pants

Sadarbība ar Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām

1.   CEPOL ir atvērta tādu trešo valstu iestāžu un mācību iestāžu dalībai, kuras ir par to noslēgušas nolīgumus ar Savienību.

2.   Ja tas ir nepieciešams CEPOL uzdevumu veikšanai, tā var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības struktūrām atbilstīgi to mērķiem, ar trešo valstu iestādēm un mācību iestādēm, ar starptautiskajām organizācijām un ar privātām personām.

3.   Saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu tiek noslēgtas darbības vienošanās, jo īpaši nosakot to, kādās jomās, kādā apjomā un kādā veidā attiecīgās trešo valstu iestādes un mācību iestādes, starptautiskās organizācijas un privātais sektors var piedalīties CEPOL darbā, tostarp noteikumus attiecībā uz piedalīšanos CEPOL iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētie mehānismi ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

4.   CEPOL sadarbojas ar Savienības iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, un kas ir minētas 2. punktā, darbības vienošanos ietvaros, kuras noslēgtas ar minētajām struktūrām saskaņā ar šo regulu vai ar attiecīgiem noteikumiem Lēmumā 2005/681/TI.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minētās darbības vienošanās var noslēgt vienīgi ar valdes atļauju pēc apspriešanās ar Komisiju. Tās nav saistošas Savienībai vai tās dalībvalstīm.

35. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz CEPOL izvietošanu Ungārijā un aprīkojumu, kas minētajai dalībvalstij ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, CEPOL personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp CEPOL un Ungāriju, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts valdes apstiprinājums.

VII NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

36. pants

Tiesību pārņemšana

1.   Ar šo regulu izveidotā CEPOL ir visu tiesību pārņēmēja attiecībā uz visiem līgumiem, saistībām un īpašumiem, kurus attiecīgi noslēgusi, uzņēmusies vai iegādājusies tā CEPOL, ko izveidoja ar Lēmumu 2005/681/TI.

2.   Šī regula neietekmē to nolīgumu juridisko spēku, kurus CEPOL, kas izveidota ar Lēmumu 2005/681/TI, ir noslēgusi pirms 2015. gada 24. decembra.

37. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz valdi

1.   CEPOL izpildvaldes, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 10. pantu, locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas 2016. gada 1. jūlijā.

2.   Izpildvalde, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 10. pantu, laikposmā no 2015. gada 24. decembra līdz 2016. gada 1. jūlijam:

a)	pilda valdes funkcijas saskaņā ar šīs regulas 9. pantu;

b)	sagatavo noteikumu pieņemšanu saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu attiecībā uz CEPOL dokumentiem, kā minēts šīs regulas 28. pantā, un attiecībā uz konfidencialitātes un diskrētuma pienākumiem;

c)	sagatavo visus instrumentus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai; un

d)	pārskata iekšējos noteikumus un pasākumus, ko tā pieņēmusi, pamatojoties uz Lēmumu 2005/681/TI, lai valde, kas izveidota saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, varētu pieņemt lēmumu saskaņā ar šīs regulas 41. pantu.

38. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz izpilddirektoru un darbiniekiem

1.   CEPOL direktoram, kas iecelts, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 11. panta 1. punktu, uz atlikušo amata pilnvaru laiku tiek uzticēti šīs regulas 14. pantā paredzētie izpilddirektora pienākumi. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi. Ja amata pilnvaru termiņš beidzas laikposmā no 2015. gada 24. decembra līdz 2016. gada 1. jūlijam, to automātiski pagarina līdz 2017. gada 1. jūlijam.

2.   Ja uz Lēmuma 2005/681/TI 11. panta 1. punkta pamata ieceltais CEPOL direktors nevēlas vai nespēj rīkoties saskaņā ar šā panta 1. punktu, valde ieceļ pagaidu izpilddirektoru, kurš pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus laikposmā, kas nepārsniedz 18 mēnešus, kamēr notiek šīs regulas 23. panta 2. punktā minētās iecelšanas amatā.

3.   Šī regula neietekmē to darbinieku tiesības un saistības, kas pieņemti darbā saskaņā ar Lēmumu 2005/681/TI. Viņu darba līgumus var pagarināt saskaņā ar šo regulu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai.

39. pants

Pārejas budžeta noteikumi

Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Lēmuma 2005/681/TI 25. pantu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti minētajā lēmumā.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

40. pants

Aizstāšana un atcelšana

1.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša, Lēmumu 2005/681/TI, kā tas grozīts ar Regulu (ES) Nr. 543/2014, aizstāj no 2016. gada 1. jūlija.

Tādēļ Lēmumu 2005/681/TI atceļ.

2.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša, atsauces uz 1. punktā minētajiem aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

41. pants

Izpildvaldes pieņemto iekšējo noteikumu spēkā esamības saglabāšana

Iekšējie noteikumi un pasākumi, kurus izpildvalde pieņēmusi, pamatojoties uz Lēmumu 2005/681/TI, paliek spēkā pēc 2016. gada 1. jūlija, ja vien valde, piemērojot šo regulu, nelemj citādi.

42. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2016. gada 1. jūlija.

Tomēr 37., 38. un 39. pantu piemēro no 2015. gada 24. decembra.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 29. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 16. novembra lēmums.

(2)  Padomes Lēmums 2005/681/TI (2005. gada 20. septembris), ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) un atceļ Lēmumu 2000/820/TI (OV L 256, 1.10.2005., 63. lpp.).

(3)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 543/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru groza Lēmumu 2005/681/TI, ar ko izveido Eiropas Policijas akadēmiju (CEPOL) (OV L 163, 29.5.2014., 5. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(8)  Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgums par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.).

(12)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(13)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(14)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

---