6.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 32/76

(1)

Par pasākumu ir paziņots atbilstīgi EK Līguma 88. panta 3. punktam 2004. gada 31. marta vēstulē, kas reģistrēta 2004. gada 6. aprīlī.

(2)

Komisija 2004. gada 1. jūnija, 2004. gada 12. augusta un 2005. gada 16. februāra vēstulēs lūdza Nīderlandi sniegt sīkāku informāciju. Uz Komisijas jautājumiem Nīderlande sniedza atbildes 2004. gada 5. jūlija, 2004. gada 17. decembra un 2005. gada 15. marta vēstulēs, kas reģistrētas attiecīgi 2004. gada 7. jūlijā, 2005. gada 3. janvārī un 2005. gada 23. martā.

(3)

Komisija 2005. gada 5. maija vēstulē informēja Nīderlandi par savu lēmumu attiecībā uz šo atbalsta pasākumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt minēto procedūru ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgo atbalsta pasākumu.

(5)

Nīderlande 2005. gada 10. jūnija vēstulē iesniedza vairākus apsvērumus.

(6)

Komisija saņēma apsvērumus no ieinteresētajām personām un nosūtīja tos Nīderlandei, dodot tai iespēju atbildēt; Nīderlandes apsvērumus Komisija saņēma 2005. gada 14. oktobra vēstulē.

(7)

Nīderlande ir nolēmusi piešķirt subsīdiju uzņēmumam Holland Malt BV saskaņā ar reģionālo ieguldījumu shēmu “Reģionālie ieguldījumu projekti _ 2000” (turpmāk tekstā _ “IPR shēma”). Šo reģionālo ieguldījumu shēmu Komisija apstiprināja 2003. gadā. (3) Komisija 2002. gada 18. februārī apstiprināja arī minētās shēmas grozījumu (4), saskaņā ar kuru IPR shēmu piemēroja Līguma I pielikumā norādīto lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarēm.

(8)

Šī lieta attiecas uz subsīdiju Holland Malt BV ieguldījumu projektam. Holland Malt BV (turpmāk tekstā _ “Holland Malt”) ir alus darītavas Bavaria NV un Ziemeļnīderlandes un Vācijas labības audzētāju kooperatīva Agrifirm kopuzņēmums. Subsīdija ir paredzēta iesala ražotnes celtniecībai Ēmshāvenā (Eemshaven), kas atrodas Ēmsmondas (Eemsmond) apgabalā. Ar šā ieguldījuma palīdzību vienotā ķēdē tiktu integrēti dažādi procesa posmi (iesala miežu uzglabāšana un pārstrāde, iesala ražošana un tirdzniecība).

(9)

Nīderlandes Ekonomikas ministrija no attaisnotajiem ieguldījumiem, kuru summa ir 55 miljoni euro, ir nolēmusi subsidēt 13,5 % bruto (10 % neto) _ maksimāli 7 425 000 euro. Tā kā ir runa par subsīdiju ieguldījumu projektam, ko uzņēmums īsteno Līguma I pielikumā norādīto lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē, un projekta attaisnotās izmaksas pārsniedz 25 miljonus euro, atbalsts īpaši jāpaziņo Komisijai atbilstīgi 4.2.6. punktam Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē  (5) (turpmāk tekstā _ “Pamatnostādnes”).

(10)

Holland Malt pieņēma lēmumu veikt ieguldījumu pēc tam, kad Nīderlandes valdība 2003. gada 23. decembra vēstulē bija apņēmusies piešķirt subsīdiju. Nīderlandes valdība šīs saistības uzņēmās ar nosacījumu, ka atbalstu apstiprina Eiropas Komisija. Celtniecības darbības Ēmshāvenā Holland Malt uzsāka 2004. gada februārī. Iesala ražotne sāka darbību 2005. gada aprīlī.

(11)

Uzsākot Līguma 88. panta 2. punktā minēto procedūru, Komisija balstījās uz turpmāk norādītajiem apsvērumiem.

(12)

Pēc tam, kad bija konstatēts, ka pasākums šajā posmā, iespējams, ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, Komisija veica izmeklēšanu, vai pasākumam ir piemērojama kāda atkāpe, saskaņā ar kuru to varētu uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu.

(13)

Ņemot vērā pasākuma īpatnības, vienīgā piemērojamā atkāpe ir tā, kas noteikta 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā; saskaņā ar šo apakšpunktu atbalstu, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, var uzskatīt par atbilstīgu EK Līgumam, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga ietekme uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(14)

Tā kā atbalsts ir saistīts ar ieguldījumu lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, Komisijai bija jāpārbauda, vai ir izpildītas visas Pamatnostādņu 4.2. punktā minētās prasības. Turpmāk norādīto iemeslu dēļ Komisijai radās šaubas par to, vai ir piemērojams Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts.

(15)

Pamatnostādņu 4.2.5. punktā ir noteikts, ka ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību saistītiem ieguldījumiem atbalstu nedrīkst piešķirt tad, ja nav pietiekamu pierādījumu tam, ka attiecīgajiem produktiem nav iespējams atrast normālu noieta tirgu. Pamatojoties uz procedūras uzsākšanas brīdī Komisijas rīcībā esošajiem datiem, nevar izslēgt varbūtību, ka iesala tirgū bija jaudas pārpalikums.

(16)

Holland Malt norādīja, ka piegādā “augstākās kvalitātes (premium) iesalu”, ko izmanto “augstākās kvalitātes (premium) alus” ražošanā, un ka šā veida iesala un alus tirgus joprojām paplašinās. Uzsākot procedūru, gan nebija skaidrs, vai “augstākās kvalitātes iesals” un “augstākās kvalitātes alus” ir specifiski produkti, kuru tirgū jaudas pārpalikuma iespējamību varētu izslēgt, vai arī vienkārši mārketingā izmantoti termini.

(17)

Komisija ir saņēmusi apsvērumus no

(18)

Somijas iesala ražotāju apvienība iebilst pret Nīderlandes nodomu piešķirt subsīdiju Holland Malt BV, jo valsts subsīdijas ieguldījumiem iesala ražotnēs izkropļošot konkurenci. Apvienība norāda, ka Kopienas iesala ražošanas nozarē pastāv jaudas pārpalikums aptuveni 1 miljona tonnu apmērā un šā iemesla dēļ turpmākajos gados ražošanas jauda būtu jāsamazina par 10 %. Attiecībā uz argumentu, ka Holland Malt piegādā “augstākās kvalitātes iesalu” ,“augstākās kvalitātes alus” ražošanai, Somijas iesala ražotāju apvienība norāda, ka esošās Kopienas iesala ražotnes jau piegādā tirgum ļoti plašu iesala šķirņu klāstu, tostarp arī “augstākās kvalitātes iesalu”.

(19)

Lielbritānijas iesala ražotāju apvienība ir cieši pārliecināta, ka valsts atbalsts iesala ražotnēm ir kategoriski jāaizliedz. Apvienība norāda uz Eiropas iesala nozari pārstāvošās apvienības Euromalt 2004. gada vēstuli Komisijai, kurā teikts, ka, ņemot vērā gan Kopienas, gan pasaules tirgū esošo iesala ražošanas jaudas pārpalikumu, valsts līdzekļus jaunām iesala ražošanas jaudām nedrīkstētu piešķirt (6). Apvienība norāda, ka dalībvalstu iesala ražošanas jaudu apjoms ir 8,8 miljoni tonnu, bet pieprasījuma apjoms _ aptuveni 5,9 miljoni tonnu. Tādējādi pasaules tirgum, kurā ik gadu pārdod 4,3 miljonus tonnu iesala, Kopiena var piegādāt pāri palikušos 2,9 miljonus tonnu iesala. 2003./2004. tirdzniecības gadā Kopienā tika piešķirtas ievešanas atļaujas par kopā 2,48 miljoniem tonnu iesala. Tirdzniecības gadā, kas beidzās 2005. gada jūnijā, šis rādītājs bija samazinājies līdz 2,22 miljoniem tonnu, atspoguļojot sarežģīto tirgus situāciju un Kopienas iesala ražotāju ierobežotās tirdzniecības iespējas.Pēc Lielbritānijas iesala ražotāju apvienības aplēsēm saražotā iesala pārpalikums Kopienā ir 500 000 tonnas, un sagaidāms tā pieaugums līdz gandrīz 1 miljonam tonnu, ņemot vērā vēl darbību nesākušo ražotņu jaudas un Krievijas un Austrumeiropas pieprasījuma samazināšanos _ šie reģioni jau gandrīz pilnībā spēj apgādāt sevi paši. Lielbritānijas iesala ražotāju apvienība uzskata, ka jaudas pārpalikuma rezultātā iesala tirgus šābrīža cenas ir nokritušās līdz tādam līmenim, ka vairs netiek nosegtas mainīgās izmaksas. Turklāt Lielbritānijas iesala ražotāju apvienība apšauba apgalvojumu, ka jauno Nīderlandes ražotni būvē, lai ražotu augstākās kvalitātes iesalu augstākās kvalitātes produktu tirgiem. Alus ražošanas nozarē ir notikusi būtiska konsolidācija, un lielākā daļa alus darītavu klientu vēlas saņemt tikai augstvērtīgu iesalu, kas atbilst viņu striktajām (un bieži vien vispārējām) specifikācijām un visām ar pārtikas nekaitīgumu saistītajām prasībām. Lielbritānijas iesala ražotāju apvienība uzskata, ka sadalīt iesala tirgu augstākās kvalitātes iesala sektorā un pārējo veidu iesala sektorā nav reāli iespējams.

(20)

Vācijas iesala ražotāju apvienība ir ļoti norūpējusies par Nīderlandes nodomu piešķirt subsīdiju ieguldījumam iesala ražotnes celtniecībā Groningenas provincē. Apvienība norāda, ka eksports no Kopienas uz tradicionālajiem noieta reģioniem, piemēram, Dienvidu puslodes kopējā tirgus valstīm un Krieviju/Ukrainu, ievērojami samazināsies, jo šīs valstis attīsta pašas savu iesala rūpniecību un aizsargā savu tirgu pret importu. Turklāt ļoti izdevīgā situācijā ir aizjūras konkurenti, piemēram, Kanāda un Austrālija, pateicoties tam, ka tās atrodas tuvu vēl augošajiem Tālo Austrumu un Dienvidaustrumu Āzijas alus tirgiem, kā arī šo valstu valdību liberālajai tirdzniecības politikai. Vienlaikus ir vērojama iesala tirdzniecības stagnācija iekšējā tirgū, kā rezultātā Kopienā pastāv jaudas pārpalikums aptuveni 1 miljona tonnu apmērā. Vācijas iesala ražotāju apvienība neuzskata iesala miežu vietējās ražošanas veicināšanu par pietiekamu argumentu. Tā norāda uz to, ka iesala ražotāji jau tagad iepērk visu Nīderlandes iesala miežu produkciju un ka jaunā iesala ražotne Groningenā būs atkarīga no miežu importa.

(21)

Francijas iesala ražotāju apvienība iestājas pret valsts atbalstu jaunām iesala ražotnēm Kopienā. Tā norāda uz Lielbritānijas iesala ražotāju apvienības jau pieminēto Euromalt vēstuli un sniedz tos pašus rādītājus par iesala ražošanu, importu un eksportu. Arī šī apvienība uzskata, ka šobrīd iesalu pārdod par tādām cenām, kas nesedz mainīgās izmaksas. Pēc Francijas iesala ražotāju apvienības domām atbalsts Nīderlandē veiktajam ieguldījumam nav attaisnojams, kā argumentu minot atsevišķu augstvērtīga iesala tirgu, jo šādu augstvērtīgu iesalu pieprasa vairums alus ražotāju. Visbeidzot, Francijas iesala ražotāju apvienība uzskata, ka Kopienā patiesībā vajadzētu slēgt novecojušās iesala ražotnes, lai uzlabotu tirgus nosacījumus.

(22)

Dānijas iesala ražotāju apvienība iebilst pret plānoto subsīdiju uzņēmumam Holland Malt. Apvienība uzskata, ka iesala rūpniecība visā pasaulē ir balstīta uz brīvā tirgus nosacījumiem. Brīvā tirgus raksturīga iezīme ir privātīpašums, un tirgus attīstību veicina uzņēmumu individuāli ieguldījumi iesala nozarē. 7,4 miljonu euro liela subsīdija ieguldījumam, kura kopējā summa ir 55 miljoni euro, izkropļotu konkurenci un radītu nepamatotas salīdzinošās priekšrocības uzņēmumam, kurš šādu subsīdiju saņemtu _ jo īpaši pirmajos gados pēc ražotnes ekspluatācijas uzsākšanas. Dānijas iesala ražotāju apvienība iebilst arī pret argumentu par atšķirību starp “augstākās kvalitātes iesalu” un “parasto iesalu”. Iesals ir vispārējs apzīmējums produktam, kam iespējamas nelielas variācijas, tomēr tam jāatbilst konkrētām alus ražošanas nozares noteiktām kvalitātes normām. Visbeidzot, Dānijas iesala ražotāju apvienība nesaskata ne vietēja, ne reģionāla rakstura iemeslus, kāpēc būtu jāsubsidē ieguldījums Ēmsmondas reģionā, jo uzskata, ka šā Nīderlandes reģiona attīstība ir normāla un tā infrastruktūra ir cieši saistīta ar miežu un iesala piegādes ķēdi.

(23)

Ieinteresētā persona, kas saistībā ar iespējamo kaitējumu lūdza neizpaust tās identitāti, iebilst pret subsīdiju turpmāk aprakstīto iemeslu dēļ. Šī persona pauž viedokli, ka atšķirība starp augstākās kvalitātes iesalu un parasto iesalu ir mākslīgi radīta; tā nesaskata nekādus vietēja vai reģionāla rakstura iemeslus ieguldījuma subsidēšanai un uzskata, ka subsīdijas rezultātā tiktu izkropļota konkurence iesala tirgū, kuram raksturīgs privātīpašums un privātie ieguldījumi.

(24)

Nīderlandes lauksaimniecības un dārzkopības organizācija (LTO Nederland) uzskata, ka Ēmshāvenas iesala ražošanas uzņēmums Holland Malt ir ļoti nozīmīgs reģiona lauksaimniecībai. Iesala ražotnes atrašanās pie ostas un uz iesala un alus tirgus augstvērtīgo produktu segmentu orientētais ražošanas process rada ievērojamas sociālekonomiskās izredzes Ziemeļaustrumu Nīderlandes lauksaimniecības nozarei. Tas veicinās šajā ražošanas procesā izmantojamo graudaugu audzēšanu. Lauksaimnieku audzētie mieži ir daļa no pilnībā reģistrētas un sertificētas ķēdes, kuras galaprodukts ir augstvērtīgs alus. Divas vissvarīgākās šajā reģionā audzētās kultūras ir cietes kartupeļi un cukurbietes. Tomēr Kopienas politikas efektivitātes uzlabošanas un reformas rezultātā šo kultūru audzēšanas apgabals ir samazinājies. Mieži iesala ražošanai būtu viena no nedaudzajām ienesīgajām alternatīvām šīs kultūras audzēšanai. Tāpēc lauksaimnieki ir apņēmušies finansiāli piedalīties Holland Malt darbībā.

(25)

Agrifirm pilnībā atbalsta subsīdijas piešķiršanu Holland Malt. Šis kooperatīvs sadarbojas ar alus darītavu Bavaria kopuzņēmumā Holland Malt, kurš nodrošina iesala miežu audzēšanas, uzglabāšanas un pārstrādes integrētu ķēdi. Agrifirm norāda, ka Holland Malt ražotne un glabātava sniedz vienreizējas iespējas. Iesala miežu audzēšana radīs labākas perspektīvas šā reģiona lauksaimniekiem. Koncentrējoties uz augstākās kvalitātes iesala ražošanas prasībām atbilstošu iesala miežu audzēšanu, reģiona lauksaimnieki var izmantot augstākās kvalitātes alus tirgus sniegtās izaugsmes iespējas. Ņemot vērā priekšrocības no loģistikas viedokļa, ražotnes celtniecība Ēmshāvenā radīs jaunu rūpniecisko darbību Ziemeļnīderlandē. Nīderlandes valdības lēmums piešķirt subsīdiju rada pamatnosacījumus ražotnes ekspluatācijai projekta pirmajos kritiskajos gados.

(26)

Holland Malt norāda, ka ir iespējams atspēkot argumentu par to, ka pastāv atsevišķs augstākās kvalitātes alus un augstākās kvalitātes iesala tirgus. Augstākās kvalitātes iesala tirgū ir viegli rast noietu Holland Malt ražotajam HTST (“high temperature, short time _ augsta temperatūra, īss laika posms”) iesalam. HTST iesals palielina alus garšas, smaržas un dzirkstošuma noturīgumu un līdz ar to arī glabāšanas laiku. Holland Malt norāda uz Minhenes Weihenstephan Universitātes vēstuli, kurā apliecināts, ka patentētā tehnoloģija nodrošina tāda iesala ražošanu, kas skaidri atšķiras no parastā iesala (7). Holland Malt vēstules pielikumā pievienots arī kāda augstākās kvalitātes alus ražotāja atzinums par HTST iesala unikālajām īpašībām. Turklāt HTST iesals piederēs pie augstākas cenu kategorijas nekā parastais citās ražotnēs izgatavotais iesals. Holland Malt norāda, ka, ņemot vērā HTST iesala unikālās fiziskās īpašības, jūtamu kvalitāti un augstāku cenu kategoriju, ir ļoti iespējams, ka savstarpējā aizstājamība starp HTST un parasto iesalu nepastāvēs vispār vai arī būs ierobežota. HTST iesals, iespējams, pats radīs savu pieprasījumu un tirgu. Kā norāda Holland Malt, līdz ar to nav pamatots pieņēmums, ka ieguldījuma rezultātā parastā iesala tirgū noteikti radīsies jaudas pieaugums 55 000 tonnu apmērā.

(27)

Holland Malt uzskata, ka, neraugoties uz jaudas pārpalikumu pasaules iesala tirgū, nav noteikti zināms, ka Holland Malt ieguldījums noteikti radīs vēl lielāku jaudas pārpalikumu. Tā kā Holland Malt atrodas pie jūras ostas, ražotnei varēs atrast normālas noieta iespējas eksportam paredzētā iesala tirgū. Iesala pieprasījums Rietumeiropā samazinās, kā rezultātā Eiropas iekšzemes iesala nozares uzņēmumu izaugsmes iespējas varētu sarukt, savukārt iesala eksports sniedz ievērojamas izaugsmes iespējas. Kā norāda Holland Malt, to apliecina trīs 2005. gada ziņojumi (8). No šiem ziņojumiem redzams, ka jaunie tirgi Āzijā, Latīņamerikā, Āfrikā un Austrumeiropā visaugstākās prasības izvirza iesalam un ka Eiropas iesala rūpniecībai ir konkurences priekšrocība tās iesala augstās kvalitātes dēļ. Uzņēmums Holland Malt piezīmē, ka tam nav grūti atrast normālu noieta tirgu savam iesalam, un norāda uz faktu, ka uzņēmuma pasūtījumu plāns 2005. gadam ir izpildīts un ka otro gadu pēc kārtas tas būs pārdevis vairāk iesala nekā saražojis. Turklāt uzņēmums norāda, ka tā slēgtās ražotnes Vāgeningenā [Wageningen] un Līshoutā [Lieshout] bija veikušas piegādes sarūkošajam Rietumeiropas iesala tirgum, savukārt jaunās Ēmshāvenas ražotnes mērķis būs apgādāt augošu eksporta tirgu. Rezultātā tīrais jaudas pieaugums iesala tirgū būs mazāks, nekā norādīts Komisijas 2005. gada 5. maija vēstulē. Holland Malt apgalvo, ka ieguldījums Ēmshāvenas ražotnē vairāk ietekmēs tirdzniecību ar trešām valstīm nekā tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo iesala eksporta tirgus segments nav saistīts ar to tirgus segmentu, kurā darbojas iekšzemes iesala piegādātāji. Holland Malt uzsver to, ka situācija pasaules tirgū nav kavējusi Komisiju atļaut piešķirt atbalstu ieguldījumam kādā Lietuvas iesala ražotnē.

(28)

Holland Malt apgalvo, ka ieguldījums labvēlīgi ietekmēs Ziemeļnīderlandes reģiona un Vācijas lauku apvidu attīstību. Daudziem (aptuveni 1 800) lauksaimniekiem tādējādi tiks radīts alternatīvs kultūru audzēšanas veids. Lauksaimnieki audzēs augstvērtīgus iesala miežus augošam tirgum, kuram _ pretēji lopbarības miežu tirgum _ nepiemēros Kopienas intervences shēmu. Turklāt iesala miežu audzēšana salīdzinājumā ar lopbarības miežu audzēšanu ir nekaitīgāka videi. Uzņēmums Holland Malt arī norāda, ka tā apvienotā iesala ražošanas un miežu uzglabāšanas iekārta tieši veicina pārtikas nekaitīguma nodrošināšanu.

(29)

Groningenas province aizstāv valsts atbalstu Holland Malt ieguldījumam. Tā norāda uz to, ka ieguldījums labvēlīgi ietekmēs reģiona nodarbinātības situāciju, kā arī vērš uzmanību uz projektā izmantoto novatorisko tehnoloģiju un to, kā tas veicinās Ēmshāvenas attīstību _ tostarp radot lauksaimniecības uzņēmējdarbības centru. Province norāda arī uz to, kādu stimulu ieguldījums nozīmēs lauksaimniekiem, kuri saskaras ar problēmām, kas saistītas ar tradicionālajām vietēji audzētajām kultūrām, piemēram, cietes kartupeļiem. Pāreja uz iesala miežu audzēšanu viņiem sniegs labākas izredzes.

(30)

Nīderlande uz procedūras uzsākšanu reaģēja ar 2005. gada 10. jūnija vēstuli. Pēc atbildes termiņa pagarinājuma lūgšanas Nīderlande 2005. gada 14. oktobra vēstulē reaģēja uz trešo personu apsvērumiem.

(31)

Pirmajā vēstulē Nīderlande konstatē, ka, lai gan iesala pieprasījums Rietumeiropā samazinās un rezultātā iekšzemes Eiropas iesala nozares uzņēmumu izaugsmes iespējas varētu sarukt, iesala eksports sniedz ievērojamas izaugsmes iespējas. Holland Malt var baudīt priekšrocības, ko rada uzņēmuma atrašanās pie jūras ostas. Šādā nozīmē var runāt par dalītu iesala tirgu. Ieguldījums Holland Malt ražotnē neietekmēs tirgu, kurš jau sašaurinās un kurā darbojas Rietumeiropas vietējās iekšzemes iesala ražotnes. Nīderlande norāda, ka 2004./2005. gadā iesala daudzums, par kādu Kopienā izsniegtas ievešanas atļaujas, bijis tāds pats kā 2003./2004. gadā, un lūdz Komisiju ņemt vērā jaunāko ar ievešanas atļaujām saistīto informāciju. Nīderlande arī uzskata, ka Holland Malt ražotajam augstvērtīgajam iesalam pastāv īpašs tirgus segments. Nīderlande norāda uz Weihenstephan Universitātes vēstuli, kurā apstiprinātas HTST iesala atšķirīgās īpašības.

(32)

Reaģējot uz trešo personu apsvērumiem, Nīderlande apgalvo, ka pasaules iesala tirgū turpmākajos gados būs vērojama izaugsme. Nīderlande norāda uz 2005. gada 4.-5. oktobra semināru par iesala miežiem, kurā Starptautiskā labības padome (9) prognozēja, ka 2010. gadā kopējā iesala ražošanas jauda būs pieaugusi par 10 %. Minētajā seminārā Rabobank norādīja, ka kopējais alus patēriņš ik gadu pieaug par 2 % _ šo rādītāju galvenokārt ietekmē alus patēriņa pieaugums jaunajos tirgos, piemēram, Dienvidamerikā, Āfrikā, Krievijā, Dienvidaustrumu Āzijā un Ķīnā. Gūt labumu no šīs attīstības varēs mūsdienīgās iesala ražotnes, kas atrodas pie jūras ostām un var ražot bez taras. Nīderlande norāda uz Euromalt 2005. gada augusta vēstuli (10), kurā teikts, ka ir jāslēdz mazās, vecās un neefektīvās ražotnes. Minētajā vēstulē ir runa par Kopienas iesala nozares jaudas pārpalikumu vismaz 500 000-700 000 tonnu apmērā. Nīderlande uzskata, ka šis rādītājs ir aprēķināts, pamatojoties uz ražošanu 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā un 365 dienas gadā un neņemot vērā ražošanas pārtraukšanas periodus, tāpēc nav skaidrs, vai jaudas pārpalikums vispār pastāv. Nīderlande norāda arī uz pētniecības biroja Frontier Economics ziņojumu (11) par Holland Malt (par ģeogrāfisko tirgu un novatorisma aspektiem). Šā ziņojuma secinājums ir šāds: “Nekas nenorāda uz to, ka Holland Malt piešķirtās subsīdijas rezultāts varētu būt citu Eiropas ražotāju iesala noieta tirgu nomaiņa, izņemot to, kura notiktu jebkurā gadījumā. Tāpēc nekas neliecina par to, ka subsīdijas piešķiršana vēl palielinātu Eiropas parastā iesala ražošanas jaudas pārpalikumu”. Nīderlande lūdz Komisiju ņemt vērā to, ka pastāv atsevišķs tirgus HTST iesalam _ augstvērtīgam iesalam, kas aizkavē alus “novecošanu”. Nīderlande norāda arī uz to, ka vēl tiks slēgtas iesala ražošanas jaudas 12 000 tonnu apmērā _ līdz ar to esošā ražošanas jauda būs samazinājusies kopā par 77 000 tonnām. Papildu jauda veido tikai 0,5 % no Kopienas kopējās ražošanas jaudas, un tā nekropļotu Kopienas iesala tirgu. Visbeidzot, Nīderlande norāda, ka tās plānotā subsīdija ir paredzēta tikai, lai kompensētu Ēmshāvenas neizdevīgo novietojumu un radītu Holland Malt līdzvērtīgus konkurences apstākļus (bez subsīdijas līdzvērtīgs ieguldījums būtu veikts iesala ražotnē, kas atrodas Terneuzen jūras ostā).

(33)

Pasākums attiecas uz atbalstu miežu pārstrādes uzņēmumam. Atbilstīgi 23. pantam Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (12) šajā regulā minētajiem produktiem ir piemērojams Līguma 87., 88. un 89. pants. Tādējādi nozarei, uz kuru attiecas šī atbalsta shēma, piemērojami Kopienas noteikumi par valsts atbalstu.

(34)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(35)

Pasākums ir tieša ieguldījuma subsīdija. Tas ir selektīvs tādā ziņā, ka labumu no tā gūst tikai viens uzņēmums — Holland Malt.

(36)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi viena uzņēmuma konkurētspējas uzlabošanās valsts atbalsta rezultātā parasti norāda uz konkurences izkropļošanu attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kas šādu atbalstu nav saņēmuši (13).

(37)

Pasākums nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja tas apgrūtina importu no citām dalībvalstīm vai atvieglina eksportu uz citām dalībvalstīm. Izšķirošais faktors ir tas, vai attiecīgā pasākuma rezultātā Kopienas iekšējā tirdzniecība attīstītos vai varētu attīstīties savādāk.

(38)

Ar produktu, uz kuru attiecas šis atbalsta pasākums, (iesalu) tiek veikta ievērojama Kopienas iekšējā tirdzniecība. 2004. gadā Kopienā tika pārdoti aptuveni 1,3 miljoni tonnu iesala, t.i., apmēram 15 % no Kopienas 2004. gada kopējā iesala produkcijas apjoma (14). Tāpēc šajā nozarē pastāv konkurence. Līdz ar to pastāv risks, ka pasākums ietekmēs Kopienas iekšējās tirdzniecības attīstību.

(39)

Tāpēc attiecīgais pasākums ir atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(40)

87. panta 2. un 3. punktā ir paredzēti vairāki izņēmumi Līguma 87. panta 1. punktā noteiktajam aizliegumam.

(41)

Ņemot vērā atbalsta pasākuma veidu un mērķi, 87. panta 2. punktā minētie izņēmumi nav piemērojami. Nīderlande arī nav atsaukusies uz 87. panta 2. punkta piemērošanu.

(42)

87. panta 3. punktā ir norādīti citi atbalsta veidi, kas uzskatāmi par saderīgiem ar kopējo tirgu. Vai tie ir saderīgi ar Līgumu, jānovērtē, vadoties pēc visas Kopienas, nevis tikai noteiktas dalībvalsts interesēm. Lai nodrošinātu kopējā tirgus labu darbību, 87. panta 3. punktā minētie izņēmumi ir jāinterpretē stingri noteiktā veidā.

(43)

Attiecībā uz 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu tiek norādīts, ka atbalsta saņēmējs neatrodas reģionā, kura ekonomiskā situācija raksturojama kā īpaši nelabvēlīga Pamatnostādņu par valstu reģionālo palīdzību  (15) nozīmē (iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju mazāks nekā 75 % no Kopienas vidējā rādītāja). Tāpēc atbalstu Līguma I pielikumā minēto produktu ražošanai, pārstrādei vai tirdzniecībai nevar attaisnot, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(44)

Attiecībā uz 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu tiek norādīts, ka konkrētais atbalsts nav paredzēts, lai veicinātu kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

(45)

Atbalsts nav arī paredzēts vai piemērots tam, lai sasniegtu 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā norādītos mērķus.

(46)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, var uzskatīt par atbilstīgu EK Līgumam, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm.

(47)

Tā kā Holland Malt nav mazs vai vidējs uzņēmums saskaņā ar Komisijas definīciju (16), Komisijas 2003. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (17), nav piemērojama. Tāpēc to, vai ieguldījumu atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādei ir saderīgs ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, novērtē, ņemot vērā Pamatnostādņu 4.2 punktu.

(48)

Saskaņā ar Pamatnostādņu 4.2.3. punktu attaisnotās izmaksas var attiekties uz nekustamā īpašuma, jaunu iekārtu un mašīnu (tostarp datoru programmatūras) iegādi, celtniecību vai uzlabošanu. Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 50 % no attaisnoto ieguldījumu summas 1. mērķa reģionos un 40 % _ pārējos reģionos.

(49)

Šie nosacījumi ir izpildīti, jo atbalsts tiktu piešķirts ēku celtniecībai un šīm ēkām paredzēto zemes gabalu un iekārtu iegādei. Turklāt Nīderlande paziņotā atbalsta apjomu ir ierobežojusi līdz maksimāli 13,5 % no attaisnotajām izmaksām.

(50)

Pamatnostādņu 4.2.3. punktā ir noteikts arī tas, ka atbalstu ieguldījumiem drīkst piešķirt tikai uzņēmumiem, kuru ekonomisko dzīvotspēju iespējams pierādīt, pamatojoties uz to izredžu novērtējumu. Uzņēmumam jāatbilst Kopienas obligātajiem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību.

(51)

Šie nosacījumi ir izpildīti. Nīderlande ir sniegusi pietiekamas garantijas attiecībā uz Bavaria NV un Agrifirm, kuru kopuzņēmums ir Holland Malt, ekonomisko dzīvotspēju. Turklāt ir pienācīgi pierādīts, ka iesala ražotne atbilst Kopienas obligātajiem standartiem attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību, kā noteikts Nīderlandes lauku attīstības programmā.

(52)

Pamatnostādņu 4.2.5. punktā ir noteikts, ka atbalstu nedrīkst piešķirt ieguldījumiem tādu produktu ražošanā, kuriem nav iespējams atrast normālu noieta tirgu. Tas attiecīgā līmenī jānovērtē saistībā ar konkrētajiem produktiem, ieguldījumu veidiem un esošo un plānoto jaudu. Jāņem vērā iespējamie ražošanas ierobežojumi vai Kopienas atbalsta ierobežojumi saskaņā ar kopīgo tirgus organizāciju.

(53)

Līguma 88. panta 2. punktā noteiktā procedūra ir uzsākta, jo, pamatojoties uz procedūras uzsākšanas brīdī Komisijas rīcībā esošo informāciju, nevarēja izslēgt iespēju, ka iesala tirgū ir jaudas pārpalikums.

(54)

Nīderlandes un Holland Malt apsvērumi saistībā ar procedūras uzsākšanu attiecas galvenokārt uz trim jautājumiem. Pirmkārt, tajos apstrīdēta jaudas pārpalikuma eksistence iesala tirgū (Nīderlande un Holland Malt gan neapstrīd to, ka projekta rezultātā iesala tirgū radīsies papildu jauda). Otrkārt, tajos izteikts apgalvojums, ka ieguldījums Ēmshāvenas rūpnīcā vairāk ietekmēs tirdzniecību ar trešām valstīm nekā tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo iesala eksporta tirgus segments nav saistīts ar to tirgus segmentu, kurā darbojas iekšzemes iesala piegādātāji. Treškārt, apsvērumos norādīts, ka pastāv atsevišķi parastā un augstākās kvalitātes iesala tirgi.

(55)

Komisija ir izskatījusi situāciju attiecībā uz iesala ražošanu un tirdzniecību gan pasaules, gan Kopienas mērogā. Tā kā Eurostat statistikas dati par iesalu ir nepilnīgi (nav konfidenciālu datu par vairāku valstu iesala ražošanu un eksportu), Komisija izmantoja Euromalt un Starptautiskās labības padomes sniegtos datus, kā arī H.M. Gauger ziņojumu par iesala miežu tirgu.

(56)

Attiecībā uz situāciju pasaules tirgū no Euromalt sniegtajiem datiem secināms, ka šobrīd iesala ražotņu piegādes spēja pasaulē ievērojami pārsniedz pieprasījumu un ka situācija nemainīsies arī turpmākajos gados. Euromalt 2005. gada vēstulē (18) ir iekļauta šāda tabula, kurā atspoguļota situācija saistībā ar pasaules iesala ražošanas jaudu.

Pasaules iesala ražošanas jauda

(57)

Kā redzams šajā tabulā, 2004. gadā pasaules iesala ražošanas jauda pārsniedza pieprasījumu par aptuveni pusmiljonu tonnu. Aplēses par 2006. gadu norāda uz šīs jaudas pārpalikuma pieaugumu par aptuveni 2 miljoniem tonnu.

(58)

Euromalt vēstulē ir norādīts, ka saskaņā ar prognozēm pasaules alus ražošanas apjoms turpinās pieaugt vidēji par vismaz 1-2 % gadā. Šo vidējo pieaugumu izraisa divkārtīgs ražošanas pieaugums vairākos “jaunajos” alus reģionos (Dienvidamerikā, Āfrikā, Krievijā, Dienvidaustrumu Āzijā un Ķīnā) un ražošanas samazināšanās “vecajos” reģionos (Rietumeiropā un Ziemeļamerikā). Tomēr tai pašā laikā izaugsmes reģionu iesala ražotnēs veikto jauno ieguldījumu efektivitāte un tendence par labu “vieglajām” alus šķirnēm ir izraisījušas to, ka krasi samazinājies iesala patēriņš uz vienu litru alus. Tāpēc Euromalt izdara secinājumu, ka augošais alus pieprasījums dažos turpmākajos gados neatbildīs pasaules mēroga pieprasījumam pēc iesala. Alus patēriņa pieaugums un prognozes par tā turpināšanos ir pārāk lielā mērā stimulējušas jaunu iesala ražotņu celtniecību pasaulē, kā rezultātā šobrīd pasaules iesala ražošanas jauda piedāvājuma pusē ievērojami pārsniedz pieprasījumu, un situācija nemainīsies vēl dažus gadus. Euromalt uzskata, ka ir jāturpina veikt ieguldījumus iesala ražotnēs, tomēr, eksporta tirgiem sašaurinoties, Eiropā jaunas papildu jaudas nav vajadzīgas.

(59)

Šābrīža pasaules jaudas pārpalikuma pastāvēšanu, kā šķiet, apstiprina pasaules iesala tirdzniecības rādītāju samazināšanās, par ko liecina Starptautiskās labības padomes 2005. gada 4. un 5. oktobrī Briselē notikušajā seminārā par iesala miežiem (19) sniegtie dati. Starptautiskā labības padome norāda, ka pasaules iesala tirdzniecības apjomi divu gadu laikā ir samazinājušies no 5,621 miljona tonnu 2002./2003. gadā līdz 5,275 miljoniem tonnu 2004./2005. gadā (pēdējais skaitlis ir aplēse). 2005./2006. gadā Starptautiskā labības padome prognozē turpmāku iesala tirdzniecības apjomu samazināšanos. Šo lejupslīdes tendenci atspoguļo arī fakts, ka ir samazinājies ES iesala eksportētāju reģistrētajās ievešanas atļaujās norādītais iesala apjoms _ 2004./2005. gadā šis apjoms bija 2 219 661 tonnas salīdzinājumā ar 2003./2004. gadu, kad tas bija 2 477 849 tonnas, _ un saskaņā ar prognozēm 2005./2006. gadā šis rādītājs vēl nedaudz samazināsies (20). Arī RM International  (21) ziņojums par iesala tirgu, šķiet, norāda uz pasaules ražošanas jaudas pārpalikumu: ņemot vērā to, ka jauno iesala ražotņu standartjauda ir augstāka un pasaules alus ražošanas pieauguma ātrums pēdējos gados ir samazinājies, jauno iesala produkciju pieprasījums absorbētu lēnāk.

(60)

Nīderlande 2005. gada 14. oktobra vēstulē norāda, ka saskaņā ar prognozēm līdz 2010. gadam pasaules iesala pieprasījums būs pieaudzis par 10 %. Vēstulē norādīts uz Starptautiskās labības padomes prezentāciju 2005. gada 4. un 5. oktobrī Briselē notikušajā seminārā par iesala miežiem. Arī šajā prezentācijā norādīts, ka saskaņā ar prognozēm 2010. gadam pasaules iesala ražošanas jauda būs pieaugusi par 10 %. Nebūtu piemēroti pasaules iesala ražošanas jaudu izmantot kā pieprasījuma rādītāju, kā to, šķiet, dara Nīderlande.

(61)

Domājams, ka turpmākajos gados pasaules iesala tirgū notiks divas nozīmīgas pārmaiņas. Galvenā pārmaiņa ir gaidāmā alus patēriņa palielināšanās “jaunajos” alus reģionos. Tomēr vēl nav zināms, kādā mērā Kopienas iesala nozare spēs no tās gūt labumu.

(62)

Alus ražošanas pieaugums Ķīnā nav izraisījis būtisku iesala importa pieaugumu. Saskaņā ar Rabobank ziņojumu par pasaules iesala nozari (22) iesala importa apjoms nav pieaudzis pat pēc importa tarifa ievērojamas samazināšanas 2002. gadā, jo Ķīnas apjomīgā pārstrādes rūpniecība veicina iesala miežu importu.

(63)

Dienvidaustrumu Āzijas alus patēriņa un ražošanas apjoma palielināšanās galvenais iemesls ir Austrālijas iesala importa pieaugums, pateicoties šīs valsts tuvumam un brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar to.

(64)

Pie jūras ostām esošās Kopienas iesala ražotnes, piemēram, Holland Malt, šķiet esam izdevīgā situācijā, lai apmierinātu augošo Dienvidamerikas un Āfrikas pieprasījumu pēc iesala. Kas attiecas uz Dienvidameriku, jaunā iesala ražotne, kuru šobrīd būvē Argentīnā, tik un tā spētu daļēji apmierināt augošo pieprasījumu pēc iesala. Turklāt tā rezultātā, ka Dienvidu kopējā tirgus grupai pievienosies Venecuēla un, iespējams, arī citas Dienvidamerikas valstis, iesala tirdzniecības apjoms Dienvidamerikā var pieaugt.

(65)

Situācija Krievijā ir otrais pasaules iesala tirgum nozīmīgākais faktors. Krievijas kopējā iesala ražošanas jauda ir 1 miljons tonnu, un vēl tiek celtas ražotnes ar 450 000 tonnu kopējo ražošanas jaudu. Tā kā atbilstīgi šim jaudas palielinājumam pietiekamā daudzumā būs pieejami labi iesala mieži, Krievija spēs apgādāt sevi pati un, iespējams, kļūs par iesala eksportētāju.

(66)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka nekas neliecina par iesala tirgus jaudas pārpalikuma situācijas izbeigšanos tuvākajos gados. Līdz 2010. gadam Starptautiskā labības padome, šķiet, prognozē samērā stabilu pasaules iesala tirdzniecības apjomu, jo “tā samazināšanos Krievijā kompensēs pieaugums Dienvidamerikā”, kā norādīts prezentācijā, kas sniegta 2005. gada oktobra seminārā par iesala miežiem.

(67)

Attiecībā uz situāciju saistībā ar iesala ražošanas jaudu un tirdzniecību Kopienā jāpiezīmē, ka Holland Malt ražotne Ēmshāvenā sāka darbību 2005. gada aprīlī. Euromalt 2005. gada augusta vēstulē norādīts, ka, neraugoties uz vairāku iesala ražotņu slēgšanu zemās rentabilitātes dēļ, Kopienā vēl joprojām pastāv vismaz 500 000-700 000 tonnu iesala jaudas pārpalikums (Kopienas ražošanas jauda ir 8 800 000 tonnas, patēriņš _ 5 900 000 tonnas, bet eksports _ 2 250 000 tonnas).

(68)

Euromalt uzskata, ka Kopienas iesala nozares rentabilitāte 2005./2006. gadā sasniegs tās zemāko līmeni daudzo zaudējumus nesošo uzņēmumu dēļ, kuru izmaksas tiek segtas tikai daļēji. Iespējams, ka tieši zemās rentabilitātes dēļ 2006. gada pavasarī lielais Vācijas iesala ražošanas uzņēmums Weissheimer, kurš atrodas Andernahā [Andernach], iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Pēc tam tika pilnībā slēgtas arī citas iesala ražotnes, tostarp četras rūpnīcas Apvienotajā Karalistē, divas _ Vācijā un viena – Francijā. Šajā gadījumā ir runa par vecākām lielu uzņēmumu ražotnēm. Citi iesala ražotāji ir nolēmuši uz laiku slēgt daļu ražotņu. Vēl citos gadījumos vecās iesala ražošanas jaudas tika aizstātas ar jaunām. Pēc H.M. Gauger aplēsēm rezultātā Kopienas kopējās iesala jaudas apjoms 2006. gada jūlijā bija 8 800 000 tonnas (23), bet patēriņš Kopienā un eksports no tās bija salīdzināms ar to, kāds minēts Euromalt 2005. gada vēstulē. Tas vēl joprojām nozīmētu aptuveni 600 000 tonnu jaudas pārpalikumu.

(69)

Nīderlande 2005. gada oktobra vēstulē norāda, ka Euromalt minētais rādītājs _ 500 000 līdz 700 000 tonnu jaudas pārpalikums Kopienas iesala tirgū _ ir balstīts uz nominālo ražošanas jaudu, t.i., ražošanu 24 stundas dienā, 7 dienas nedēļā un 365 dienas gadā. Nav ņemti vērā periodi, kad rūpnīcas nedarbojas apkopes veikšanas, tehnisko traucējumu un kapitālā remonta dēļ, tāpēc nav skaidrs, vai jaudas pārpalikums vispār pastāv.

(70)

Komisija par pamatu ir ņēmusi Kopienas iesala nozares iepriekšējo gadu faktiskās jaudas un ražošanas rādītājus. No H.M. Gauger 2004./2005. gada statistikas pārskata, kura informācijas avots ir valstu statistiskas dati, Komisija ir pārņēmusi šo tabulu.

Kopējā iesala ražošanas jauda un ražošanas apjoms Kopienā

(71)

Saskaņā ar tabulā sniegtajiem rādītājiem 2002.-2004. gadā kopējā jauda tikusi izmantota vismaz 98 % apmērā. Šie Frontier Economics ziņojuma (24) rādītāji liecina par atbilstošu jaudu izmantošanas līmeni. 2005. gadā ražošanas jaudu izmantošanas līmenis bija zemāks _ iesala ražošanas apjoms Kopienā bija 8,4 miljoni tonnu, bet ražošanas jauda bija 8,8 miljoni tonnu. Sagaidāms, ka 2006./2007. tirdzniecības gadā kopējais ražošanas apjoms būs 8,0 miljoni tonnu, bet ražošanas jaudas apjoms _ 8,8 miljoni tonnu (25). Šī jaudu izmantošanas līmeņa pazemināšanās gan drīzāk atspoguļo iesala ražotāju reakciju uz zemo rentabilitāti – lēmumu samazināt iesala ražošanu un uz laiku slēgt ražošanas jaudas. Attiecībā uz 2006./2007. tirdzniecības gadu iemesls daļēji var būt arī sliktā iesala miežu raža. 2002. līdz 2004. gada rādītāji apliecina to, ka tehniski ir iespējams izmantot vismaz 98 % no kopējās ražošanas jaudas. Šķiet, ka šis augstais kopējās jaudas izmantotās daļas procentuālais rādītājs nav iemesls apšaubīt iesala nozares jaudas pārpalikuma pastāvēšanu Kopienā.

(72)

Kā norādīts Euromalt 2005. gada augusta vēstulē, nākotnē “ir jāslēdz mazās, vecās un neefektīvās jaudas. Ņemot vērā nozares struktūru noteiktās dalībvalstīs, šis process būs lēns.” 2006. gadā minētais process ir paātrinājies. 2006. gada vidū iesala ražošana Kopienā šķiet atkal esam līdzsvarā ar faktisko pieprasījumu, jo iesala ražotāji ir iemācījušies ierobežot ražošanu atbilstīgi iespējamajiem pārdošanas apjomiem (26). Tomēr pat pēc iepriekš minētās veco iesala ražotņu pilnīgas slēgšanas kopējā iesala ražošanas jauda Kopienā vēl joprojām pārsniedz faktisko pieprasījumu par aptuveni 600 000 tonnām. Turklāt, ņemot vērā inerto situāciju saistībā ar alus patēriņu, Kopienā nav gaidāms pieprasījuma pieaugums, savukārt eksportu no Kopienas ietekmēs pasaules tirdzniecības situācija, kas saskaņā ar prognozēm turpmākajos gados paliks stabila. Tāpēc Komisijas rīcībā nav pietiekamu norāžu uz to, ka situācija saistībā ar jaudas pārpalikumu drīzumā varētu mainīties.

(73)

Nīderlande un Holland Malt uzskata, ka ieguldījums Ēmshāvenas rūpnīcā vairāk ietekmēs tirdzniecību ar trešām valstīm nekā tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo iesala eksporta tirgus segments nav saistīts ar to tirgus segmentu, kurā darbojas iekšzemes iesala piegādātāji.

(74)

Komisija atzīst, ka daļa no Kopienas iesala ražošanas jaudas sastāv no maziem iekšzemes privātiem/ģimenes uzņēmumiem, kas ražo galvenokārt iekšzemes tirgum. Daļa no to produkcijas gan var būt paredzēta arī eksportam _ tādā gadījumā šie uzņēmumi konkurē ar parējām Kopienas iesala ražotnēm, kas orientējas galvenokārt uz eksportu (piemēram, Holland Malt).

(75)

Turklāt Kopienas iesala nozarē pastāv lielas grupas, kas pārdod savu iesalu gan Kopienā, gan ārpus tās. Pie šīs kategorijas pieder arī Holland Malt, kas atrodas pie jūras ostas, no kuras iespējams veikt piegādes gan Kopienas tirgum, gan ārpus Kopienas tirgiem. Tāpēc Holland Malt varētu radīt konkurenci Kopienas iesala ražotnēm, kuru galvenais mērķis ir eksports uz citiem tirgiem. Tas pats attiecas uz Kopienas iesala ražotnēm, kuras savu produkciju pārdod galvenokārt iekšējā tirgū, jo Holland Malt vēl joprojām plāno ievērojamu iesala daudzumu pārdot Eiropas valstīm. Savā 2003. gada augusta uzņēmējdarbības plānā Holland Malt norāda, ka plāno 2005. gadā pārdot Eiropas valstīm 71 540 tonnas (salīdzinot ar plānotajiem pārdošanas apjomiem _ 28 100 tonnas Āzijai, 40 600 tonnas Latīņamerikai un 29 000 tonnas Krievijai).

(76)

Var rasties situācijas, kad iesala ražotnes, kas pārsvarā orientējas uz eksportu ārpus Kopienas (piemēram, Holland Malt), nevar atrast pircējus attiecīgajai valstij paredzētajai produkcijai un šādā gadījumā, iespējams, mēģina pārdot šo produkciju Kopienā. Var notikt arī pretējais. Tāpēc Komisija neuzskata Kopienas un ārpus Kopienas tirgus segmentus par pilnīgi atsevišķiem segmentiem. Pastāv abpusēja saikne – norises Kopienā ietekmē norises ārpus Kopienas un otrādi.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nepiekrīt Frontier Economics izdarītajam secinājumam, saskaņā ar kuru nav pamata uzskatīt, ka Holland Malt piešķirtā subsīdija izraisīs citu Eiropas ražotāju iesala noieta tirgu nomaiņu, izņemot to, kura notiktu jebkurā gadījumā. Komisija šādas izmaiņas saistībā ar citu Kopienas iesala ražotāju noieta tirgiem Kopienā un ārpus Kopienas neuzskata par neiespējamām. Tāpēc Komisija izdara secinājumu, ka atbalsts var ietekmēt dalībvalstu tirdzniecību un konkurenci.

(78)

Komisija ir ņēmusi vērā Nīderlandes un Holland Malt sniegto informāciju (tostarp trešo personu vēstules) par HTST iesala produkta attīstību (27). Nīderlande, Holland Malt un ieinteresētās personas raksturo HTST iesalu kā iesala veidu, kas pēc savām īpašībām atšķiras no parastā iesala un piešķir alum izteiktāku garšu un aromātu un paildzina putu noturību un alus uzglabāšanas laiku.

(79)

Kā norāda Nīderlande un Holland Malt, HTST iesals uzskatāms par augstākās kvalitātes iesalu. Pateicoties HTST iesala unikālajām fiziskajām īpašībām, jūtamajai kvalitātei un augstākai cenu kategorijai, ir ļoti iespējams, ka savstarpējā aizstājamība starp HTST un parasto iesalu nepastāvēs vispār vai arī būs ierobežota. HTST iesals, domājams, pats radīs pieprasījumu un savu tirgu.

(80)

Komisija atzīst, ka HTST iesalam, iespējams, piemīt konkrētas īpašības un tas var būt augstvērtīgs. Tomēr jānoskaidro, vai bez parastā iesala tirgus pastāv arī atsevišķs augstākās kvalitātes iesala tirgus (kuram tiktu piegādāts HTST iesals). Pirmās instances tiesa ir paziņojusi, ka produkta tirgu pietiekamā mērā var uzskatīt par atsevišķu tirgu tikai tad,

“ja attiecīgajam produktam vai pakalpojumam piemīt konkrētas īpašības, kuru dēļ produkts vai pakalpojums skaidri atšķiras no citiem produktiem vai pakalpojumiem, tā, ka savstarpēja aizstājamība ar šiem citiem produktiem vai pakalpojumiem ir iespējama tikai ierobežotā mērā un konkurence ar tiem ir neievērojama. Šajā sakarā savstarpējā aizstājamība ar citiem produktiem jānovērtē, ņemot vērā attiecīgo produktu objektīvās īpašības, kā arī pieprasījuma un piedāvājuma struktūru tirgū un konkurences apstākļus.” (28)

(81)

Par pieprasījuma un piedāvājuma struktūru tirgū un konkurences apstākļiem Komisija ir saņēmusi apsvērumus no vairākām ieinteresētajām personām (pārsvarā dažādu valstu iesala ražotāju apvienībām), kas norāda, ka būtiska atšķirība starp parasto un augstākās kvalitātes iesalu nepastāv. Saskaņā ar šiem apsvērumiem iesals drīzāk ir vispārējs apzīmējums produktam, kam iespējamas nelielas īpašību variācijas un uz ko attiecas iesala nozares kvalitātes standarti. Vairums iesala ražotāju klientu, šķiet, pieprasa tikai augstvērtīgu iesalu, kas atbilst viņu noteiktajām specifikācijām un visām pārtikas nekaitīguma prasībām.

(82)

Tāpēc domājams, ka dažādu uzņēmumu ražoto iesala šķirņu savstarpēja aizstājamība nav maza, jo visi šie uzņēmumi ražo augstvērtīgu iesalu, lai apmierinātu klientu pieprasījumu.

(83)

To šķietami apliecina norādes, ka augstākās kvalitātes alus ražošanai nav noteikti nepieciešams citas kvalitātes iesals nekā parastā alus ražošanai. Nīderlande norāda, ka Holland Malt savu HTST iesalu ražo galvenokārt “augstākās kvalitātes alus tirgus segmentam”. Nīderlande informē, ka šāda augstākās kvalitātes alus ražošanai ir nepieciešamas augstvērtīgas izejvielas, kuru īpašības alum piešķir labāku garšu. Holland Malt savā vēstulē min “Just Drinks.com 2004. gada ziņojumu (29)”, kurā _ saskaņā ar Holland Malt teikto _ nozīmīgas alus darītavas norāda, ka augstākās kvalitātes alus ir ievērojami labāks dzēriens ar izteiktāku un specifiskāku garšu.

(84)

Komisija uzskata, ka šis teikums ziņojumā drīzāk norāda uz to, kāds iespaids par augstākās kvalitātes alu rodas patērētājam, bet nav nozīmīgu alus ražotāju izteikums. Kā norādīts minētā ziņojuma 59. lappusē, pēc Scottish & Newcastle teiktā patērētāji uzskata, ka Premium zīmols nozīmē augstāku kvalitāti un statusu. Būtiskākais faktors ir izpratne par to, kas ir augstvērtīgāks produkts _ augstākās kvalitātes alus ir ievērojami labāks dzēriens ar izteiktāku un specifiskāku garšu.

(85)

Holland Malt pašu iesniegtā ziņojuma kopsavilkumā ir norādīts: “just-drinks.com pārrunas ar vairākiem nozīmīgiem starptautiskiem pasaules alus ražošanas nozares dalībniekiem ir apliecinājušas to, ka augstākās kvalitātes alus patiesībā ir mārketinga koncepcija”. Vēl ziņojumā ir teikts, ka standarta alus var kļūt par augstākās kvalitātes alu noteiktā reģionā vai reģiona noteiktā valstī un ka galvenās starptautiskās alus darītavas tirgū izmanto dažādas mārketinga stratēģijas. Šķirnes, ko noteiktos reģionos atzīst par augstākās kvalitātes produktu, ne vienmēr par tādu uzskatīs arī citos reģionos. Kā norādīts ziņojumā, “lasītājam jāapzinās tas, ka, salīdzinot dažādus gadus un tendences vairāku gadu laikā, pieprasījums pēc augstākās kvalitātes alus mainās patērētāju uztveres, nevis produkta specifikācijas izmaiņu dēļ”. Kā norāda Interbrew, nevis ražotāji, bet patērētājs ir tas, kurš nosaka, kas ir augstākās kvalitātes produkts.

(86)

Fakts, ka produkta specifikācija nav nozīmīgs faktors, nosakot, kuras alus šķirnes uzskatāmas par augstākās kvalitātes alu, liecina par dažādu iesala veidu būtisku savstarpējo aizstājamību, ja vien tie atbilst (obligātajiem) kvalitātes standartiem. Uz šo savstarpējo aizstājamību ir norādīts arī Hugh Baird/Scottish and Newcastle apvienošanās lietā (30). Par attiecīgo produkta tirgu ziņotājas puses (Hugh Baird un Scottish and Newcastle) norāda, ka tas ir vismaz tikpat plašs kā iesala tirgus. Lēmumā norādīts, ka “lai gan ir iespējams pierādīt, ka iesala tirgus dalās alus brūvēšanai un destilācijai paredzētā iesala tirgū, puses neuzskata to par argumentu, ņemot vērā augsto savstarpējās aizstājamības līmeni piedāvājuma pusē”.

(87)

Turklāt Komisija, izskatot statistikas avotus attiecībā uz iesala ražošanu, nekonstatēja atsevišķa augstākās kvalitātes iesala tirgus pastāvēšanu. Gluži otrādi _ visi šie informācijas avoti (Eurostat, Euromalt, Starptautiskā labības padome) sniedz datus tikai par vispārējo iesala tirgu. No Nīderlandes un paša uzņēmuma Holland Malt nav saņemti dati par esošajām augstākās kvalitātes iesala ražošanas jaudām vai tā ražošanu. Pretēji tam, argumentējot par jaudas pārpalikumu, Nīderlande un Holland Malt norādīja uz iesala (kā viena produkta) rādītājiem, nenodalot parasto iesalu no augstākās kvalitātes iesala.

(88)

Tāpēc Komisija uzskata, ka abas kategorijas (parastais un augstākās kvalitātes iesals) nav iespējams skaidri nodalīt vienu no otras. Iespējams, ka pastāv kvalitātes atšķirības, tomēr tās nav tāda veida, ka ierobežotu iesala veidu savstarpējo aizstājamību vai konkurenci starp iesala ražotājiem.

(89)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem secinājumiem par jaudas pārpalikumu iesala tirgū, attiecīgā pasākuma iespējamo ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un faktu, ka nav iespējams skaidri pierādīt atsevišķa augstākās kvalitātes iesala tirgus pastāvēšanu, Komisija uzskata, ka atbalsta pasākums neatbilst pamatnostādņu 4.2.5. punktam, kurā noteikts, ka ieguldījumiem atbalstu nedrīkst piešķirt tad, ja nav pietiekamu pierādījumu, ka attiecīgajiem produktiem nav iespējams atrast normālu noieta tirgu.

(90)

Holland Malt norāda uz to, ka situācija pasaules tirgū nav kavējusi Komisiju atļaut piešķirt atbalstu ieguldījumam Lietuvas iesala ražotnē.

(91)

Komisija vēlas norādīt uz to, ka atļauju sniegt valsts atbalstu ieguldījumam Lietuvas iesala ražotnē tā nav devusi pēc valsts pievienošanās Kopienai 2004. gada 1. maijā. Pirms minētā datuma valsts atbalsta noteikumi attiecībā uz lauksaimniecības produktiem Lietuvā nebija spēkā. Jebkurā gadījumā citu valstu Līguma 87. un 88. pantā noteikto saistību neizpilde neattiecas uz jautājumu, vai dalībvalsts, pret kuru uzsākta 88. panta 2. punktā minētā procedūra, ir piešķīrusi (nelikumīgu) atbalstu (31).

(92)

Šajā sakarā Komisija vēlas arī norādīt, ka uzsāka Līguma 88. panta 2. punktā minēto oficiālo izmeklēšanas procedūru pēc tam, kad Spānija bija darījusi zināmu savu nodomu piešķirt atbalstu iesala ražotnei Maltacarrión S.A  (32). Procedūras uzsākšanas iemesls bija tāds pats kā šajā gadījumā _ iespējamība, ka iesala tirgū pastāv jaudas pārpalikums. Pēc šīs procedūras uzsākšanas Spānija atsauca savu paziņojumu par attiecīgo atbalstu.

(93)

Komisija atzīst un neapstrīd Nīderlandes un dažādu ieinteresēto personu minētos ar Holland Malt atbalstu saistītos reģionālās attīstības aspektus. Šajā ziņā projekts labi iederētos IPR shēmā.

(94)

Tomēr projektam jāatbilst visām prasībām, kas Pamatnostādnēs noteiktas ieguldījumu atbalstam ar mērķi veicināt lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību. Tā kā šis projekts neatbilst vismaz vienam svarīgam noteikumam, Komisija nevar atļaut piešķirt tam valsts atbalstu, neraugoties uz pozitīvajiem reģionālās attīstības aspektiem.

(95)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija atbalstu Holland Malt uzskata par nesaderīgu ar Līguma 87. un 88. pantu. Atbalsta pasākums neatbilst Pamatnostādņu 4.2.5. punktam, kurā noteikts, ka atbalstu nedrīkst piešķirt ieguldījumiem tādu produktu ražošanā, kuriem nav iespējams atrast normālu noieta tirgu.

(96)

Nīderlande savā 2004. gada 17. decembra vēstulē ir norādījusi, ka atbalsts tika solīts ar nosacījumu, ka to atļauj piešķirt Komisija. Ja, neraugoties uz šo nosacījumu, atbalsts tomēr būtu piešķirts, tas būs jāatgūst,