EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62022TN0424

Lieta T-424/22: Prasība, kas celta 2022. gada 11. jūlijā – D’Agostino un Dafin/ECB

OV C 340, 5.9.2022, p. 50–51 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

5.9.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 340/50


Prasība, kas celta 2022. gada 11. jūlijā – D’Agostino un Dafin/ECB

(Lieta T-424/22)

(2022/C 340/69)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Vincenzo D’Agostino (Neapole, Itālija), Dafin Srl (Casandrino, Itālija) (pārstāve: M. De Siena, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB), ko pārstāv tās prezidente Christine Lagarde, ir ārpuslīgumiska atbildība par to, ka:

a)

tā ir radījusi Vincenzo D’Agostino turēto vērtspapīru ar nosaukumu SI FTSE.COPERP vērtības samazināšanos, no kā izriet kopējie ieguldītā kapitāla zaudējumi 450 596,28 EUR apmērā, jo Christine Lagarde2020. gada 12. martā, būdama ECB prezidente, ir izteikusi slaveno frāzi: “tas nav ECB uzdevums mazināt procentu likmju atšķirības atsevišķu valstu vidū”, kas provocēja būtisku vērtspapīru vērtības samazinājumu visās pasaules biržās un 16,92 % samazinājumu Milānas biržā, kas ir tāda procentuāla daļa, kura šīs biržas un arī citi biržu vēsturē visā pasaulē vēl nav bijusi sasniegta, un turklāt viņa preses konferencē informēja visu pasauli par to, ka ECB vairs nevar saglabāt aizdevumu, kuri izsniegti grūtībās nonākušām valstīm, vērtību, un tādējādi paziņoja par pilnīgu virziena maiņu monetārajai politikai, kurai ECB bija sekojusi prezidenta Mario Draghi, kura pilnvaras beidzās 2019. gada novembrī, laikā.

b)

tā ar šo rīcību, kuras dēļ notika iepriekš minētais krasais indeksa kritums Milānas biržā, radīja prasītājam kapitāla vērtības samazinājumu;

c)

tā ir likusi prasītājam viņa ievērojamā un būtiskā kapitāla vērtības samazinājuma dēļ – lai izlīdzinātu kapitāla vērtības samazinājumu un kā Banca Fideuram SpA sabiedrībai Dafin Srl piešķirtās kredītlīnijas garantijas sniedzējam – paplašināt šīs kredītlīnijas izmantoto daļu, no kuras viņš saņem nepieciešamos līdzekļus, lai īslaicīgi pārdotu citus viņam piederošus vērtspapīrus, no kā viņš cieta zaudējumus 2 534 422,16 EUR apmērā 2020. gadā un vēl 336 517,30 EUR laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 15. aprīlim un tādējādi kopējos zaudējumus 2 870 939,30 EUR apmērā;

d)

tā ir radījusi mantiskos zaudējumus no negūtās peļņas 1 013 074,00 EUR apmērā;

e)

tā kopumā ir radījusi mantiskos zaudējumus 4 334 609,28 EUR apmērā.

piespriest ECB tās prezidentes personā:

atlīdzināt mantiskos zaudējumus, kas ietver faktiskos zaudējumus un negūto peļņu, nemantisko kaitējumu un zaudējumus, kuri prasītājam Vincenzo D’Agostino radušies saistībā ar iespējas zaudēšanu, kas ir novērtēti atbilstoši šīs prasības nodaļās un iedaļās izklāstītajiem kritērijiem, ar šādu summu maksājumiem: 1) 4 334 609,28 EUR par mantiskajiem zaudējumiem, 2) 1 000 000 EUR par morālo kaitējumu; 3) un tādējādi maksājums kopumā 5 321 535 EUR;

pakārtoti, samaksāt dažādas atsevišķas summas, kas tiks noteiktas tiesvedības laikā, ciktāl to nosaka tiesa, arī ar Vispārējās tiesas noteiktu ekspertīzi tās reglamenta 70. panta izpratnē;

samaksāt citas summas, kuras Vispārējā tiesa noteiks un novērtēs, ievērojot taisnīguma principu, par zaudējumiem un iespējas zaudēšanu;

katrā ziņā pieskaitot nokavējuma procentus sākot no 2020. gada 12. marta, notikuma datuma, kurā radies kaitējums, līdz faktiskai atlīdzināšanai.

piespriest atbildētājai segt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota ECB atbildība, kas izriet no LESD 340. panta trešās daļas un Itālijas Codice civile (Civilkodekss) 2043. panta, par prasītājam pašam un kā Dafin Srl kapitāldaļu turētājam nodarīto mantisko un morālo kaitējumu.

2.

Otrais pamats attiecas uz principiem, kas izklāstīti Eiropas Savienības tiesu judikatūrā, it īpaši 2021. gada 28. oktobra spriedumā Vialto Consulting/Komisija, C-650/19 P, 2022. gada 9. februāra spriedumā QI u.c./Komisija un ECB, T-868/16, un 2014. gada 21. janvāra spriedumā Klein/Komisija, T-309/10.

Tiek ilustrēti nosacījumi, kuriem ir jāpastāv, lai iestātos Eiropas iestādes ārpuslīgumiskā atbildība attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoni, un tiek apstiprināts, ka šie nosacījumi pastāv.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ECB ir pārkāpusi Eiropas Savienības primāros un sekundāros tiesību aktus un prezidente ir ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras.

Tiek apgalvots, ka ECB tās prezidentes personā 2020. gada 12. martā ir pārkāpusi LESD 127. panta “Monetārā politika” 1. punktu, Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 3., 10., 11., 12., 13., 38. pantu, kā arī Reglamenta, kas apstiprināts ar ECB 2004. gada 19. februāra lēmumu (1), 17. panta 17.2 un 17.3 punktu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek skaitliski noteikts, pamatots un dokumentēts prasītājiem nodarītais mantiskais kaitējums (faktiskie zaudējumi un negūtā peļņa).


(1)  Eiropas Centrālās bankas Lēmums 2004/257/EK (2004. gada 19. februāris), ar ko pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (ECB/2004/2) (OV 2004, L 80, 33. lpp.), kas grozīts ar Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 22. janvāra Lēmumu ECB/2014/1 (OV 2014, L 95, 56. lpp.).


Top