—

apturēt tiesvedību šajā instancē un paātrinātā tiesvedībā uzdot Eiropas Savienības Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

—

daļēji atcelt Padomes Lēmumu (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, kopā ar Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ciktāl izstāšanās līgums nedod iespēju pilnā mērā aizsargāt šo valstspiederīgo tiesības uz veselību un ciktāl šie akti kopš 2020. gada 1. februāra ietver automātisku, vispārēju nošķīrumu starp Savienības pilsoņiem un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem bez jebkādas samērīguma pārbaudes, un līdz ar to atcelt izstāšanās līguma preambulas sesto apsvērumu un 9., 10. un 127. pantu;

—

piespriest Eiropas Savienībai segt visus tiesāšanās izdevumus, tostarp atlīdzību advokātam 5 000 EUR apmērā.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav veikta samērīguma pārbaude attiecībā uz ES pilsonības atcelšanu dažām Apvienotās Karalistes valstspiederīgo kategorijām. Prasītājs apgalvo, ka, būdams Savienības pilsonis, kas izmantojis pārvietošanās brīvību Savienībā un nav uzturējies Lielbritānijā vairāk nekā piecpadsmit gadus, viņš nebija tiesīgs balsot 2016. gada 23. jūnija referendumā par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti demokrātijas, vienlīdzīgas attieksmes, pārvietošanās brīvības, vārda brīvības un labas pārvaldības principi.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērota Savienības tiesību sistēma un vienlīdzīgas attieksmes princips, kas piemīt Savienības pilsonībai. Prasītājs citastarp apgalvo, ka pārsūdzētais lēmums ir pretrunā Savienības tiesību sistēmai, kurā nostiprināts vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā pret visiem pilsoņiem, un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas tiesību sistēmai.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi. Šajā ziņā prasītājs citastarp apgalvo, ka pārsūdzētajā lēmumā ir apstiprināts, ka viņš zaudē savas pastāvīgās uzturēšanās tiesības, kas iegūtas pēc pieciem nepārtrauktas uzturēšanās gadiem vienā dalībvalstī, turklāt tajā neesot paredzētas nekādas konkrētas šā zaudējuma sekas un – vēl jo vairāk – neesot veikta nekāda samērīguma pārbaude.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, kas garantētas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā. Prasītājs apgalvo, ka pārsūdzētais lēmums ietekmē viņa tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, ciktāl ar to viņam atņemta ES pilsonība un līdz ar to tiesības brīvi uzturēties kādā dalībvalstī, kuras valstspiederīgais viņš gan nav, bet kurā viņš ir izveidojis savu ģimenes dzīvi.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas Apvienotās Karalistes valstspiederīgo tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Prasītājs norāda, ka ar izstāšanās līguma 127. pantu ir pārkāpts LESD 18. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20. un 21. pants. Tādēļ pārsūdzētais lēmums esot jāatceļ, ciktāl ar to ratificēta vienošanās, kas ietver noteikumu, ar kuru radīta Apvienotās Karalistes pilsoņu diskriminācija.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ar izstāšanās līgumu no 2020. gada 1. februāra ir izveidots automātisks un vispārējs nošķīrums starp Savienības pilsoņiem un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem bez samērīguma pārbaudes attiecībā uz Apvienotās Karalistes personu privāto un ģimenes dzīvi. Šā pamata pamatošanai prasītājs apstiprina, ka ES pilsonības atcelšana nevar būt automātiska un vispārēja, ka esot bijis jāpiemēro konkrēts vērtējums par sekām un ka šāda vērtējuma neesamības dēļ pārsūdzētais lēmums ir jāatceļ.

8.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pants, proti, nav ievērotas tiesības uz veselību. Prasītājs uzskata, ka, tā kā izstāšanās līgumā nav paredzēti nekādi viņa tiesību uz veselību aizsardzības pasākumi, šī atbalsta kompetence attiecībā uz Apvienoto Karalisti un tās valstspiederīgajiem ir zudusi, tādējādi viņus apdraudot, it īpaši pandēmijas un sanitārās krīzes laikā.