This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62018CN0014
Case C-14/18 P: Appeal brought on 5 January 2018 by Alfamicro — Sistemas de computadores, Sociedade Unipessoal, Lda. against the judgment delivered by the General Court (Second Chamber) on 14 November 2017 in Case T-831/14 Alfamicro v Commission
Lieta C-14/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 5. janvārī Alfamicro – Sistemas de computadores, Sociedade Unipessoal, Lda. iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 14. novembra spriedumu lietā T-831/14 Alfamicro/Komisija
Lieta C-14/18 P: Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 5. janvārī Alfamicro – Sistemas de computadores, Sociedade Unipessoal, Lda. iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 14. novembra spriedumu lietā T-831/14 Alfamicro/Komisija
OV C 72, 26.2.2018, p. 29–30
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
26.2.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 72/29 |
Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 5. janvārīAlfamicro – Sistemas de computadores, Sociedade Unipessoal, Lda. iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 14. novembra spriedumu lietā T-831/14 Alfamicro/Komisija
(Lieta C-14/18 P)
(2018/C 072/38)
Tiesvedības valoda – portugāļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Alfamicro – Sistemas de computadores, Sociedade Unipessoal, Lda. (pārstāvji: G. Gentil Anastácio un D. Pirra Xarepe, advokāti)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
— |
Atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 14. novembrī lietā T-831/14 taisīto spriedumu; |
— |
lietu nodot atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā spriež saskaņā ar LESD 263. pantu; |
— |
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
— |
Alfamicro nepiekrīt interpretācijai, ko veikusi Vispārējā tiesa, noraidot šīs sabiedrības celto prasību un piespriežot tai maksāt Eiropas Komisijai 277 849,93 EUR, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus EUR 26,88 apmērā par katru nokavēto dienu. Alfamicro uzskata, ka Vispārējai tiesai bija jāspriež, balstoties nevis uz LESD 272. pantu, bet gan uz LESD 263. pantu. Turklāt Alfamicro norāda, ka Komisija tāpat kā Vispārējā tiesa savā lēmumā, kas ir administratīvs lēmums, neesot ievērojusi samērīguma, labticības un tiesiskās noteiktības principus. |
— |
Alfamicro uzskata, ka gan Komisijas 2014. gada 28. oktobra vēstules analīze, gan konteksts liecina par to, ka šī vēstule ir akts par administratīva rakstura lēmumu, proti, administratīvs lēmums. Veids, kādā tā ir formulēta, tas, ka tā ir pamatota ar Revīzijas palātas revīziju, tas, ka Komisija esot revīzijā izdarītos secinājumus attiecinājusi uz citiem nolīgumiem, kuros prasītāja ir bijusi līgumslēdzēja puse, kā arī Komisijas pieņemtie ieskaita akti ir pamats secinājumam, ka runa ir par administratīvu lēmumu. Vispārējās tiesas spriedums, kurā ir atspoguļota interpretācija, saskaņā ar kuru celtā prasība ir deklaratīva, nevis prasība par administratīvā lēmuma atcelšanu, ārkārtīgi ierobežo prasītājas tiesības uz aizstāvību. Alfamicro arī uzskata, ka Vispārējā tiesa ir nopietni pārkāpusi pušu līdztiesības principu un līgumiskā līdzsvara principu. |
— |
Atsakot vairāk nekā 93 % no dotācijas, par kuru bija panākta vienošanās ar prasītāju, Komisija nav veikusi piemērotus pasākumus, kas tai bija jāveic saskaņā ar dotāciju nolīgumu, un tādējādi ir pārkāpusi samērīguma principu. Nesankcionēdama šādu Komisijas rīcību, Vispārējā tiesa ne vien nav ievērojusi, bet ir arī pārkāpusi samērīguma principu. Turklāt, ja Komisija tai vietā, lai veiktu piemērotus pasākumus, veic neadekvātus un patvaļīgus pasākumus, tas noved pie tiesiskās noteiktības zuduma. Pieļaudama Komisijas rīcību, Vispārējā tiesa tādējādi ir pārkāpusi arī tiesiskās noteiktības principu. |