This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62017CA0051
Case C-51/17: Judgment of the Court (Second Chamber) of 20 September 2018 (request for a preliminary ruling from the Fővárosi Ítélőtábla — Hungary) — OTP Bank Nyrt., OTP Faktoring Követeléskezelő Zrt v Teréz Ilyés, Emil Kiss (Reference for a preliminary ruling — Consumer protection — Unfair terms — Directive 93/13/EEC — Scope — Article 1(2) — Mandatory statutory or regulatory provisions — Article 3(1) — Concept of ‘contractual term which has not been individually negotiated’ — Term incorporated in the contract after its conclusion following the intervention of the national legislature — Article 4(2) — Plain and intelligible drafting of a term — Article 6(1) — Examination by the national court of its own motion as to whether a term is unfair — Loan contract denominated in a foreign currency concluded between a seller or supplier and a consumer)
Lieta C-51/17: Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 20. septembra spriedums (Fővárosi Ítélőtábla (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – OTP Bank Nyrt., OTP Faktoring Követeléskezelő Zrt/Teréz Ilyés, Emil Kiss (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi – Direktīva 93/13/EEK – Piemērošanas joma – 1. panta 2. punkts – Obligātas valsts tiesību normas – 3. panta 1. punkts – Jēdziens “līguma noteikums, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās” – Noteikums, kas iekļauts līgumā pēc tā noslēgšanas, iejaucoties valsts likumdevējam – 4. panta 2. punkts – Noteikuma formulējuma skaidrība un saprotamība – 6. panta 1. punkts – Valsts tiesas pēc savas ierosmes veikta līguma noteikuma negodīguma pārbaude – Starp tirgotāju un patērētāju noslēgts aizdevuma līgums, kas izteikts ārvalstu valūtā)
Lieta C-51/17: Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 20. septembra spriedums (Fővárosi Ítélőtábla (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – OTP Bank Nyrt., OTP Faktoring Követeléskezelő Zrt/Teréz Ilyés, Emil Kiss (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi – Direktīva 93/13/EEK – Piemērošanas joma – 1. panta 2. punkts – Obligātas valsts tiesību normas – 3. panta 1. punkts – Jēdziens “līguma noteikums, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās” – Noteikums, kas iekļauts līgumā pēc tā noslēgšanas, iejaucoties valsts likumdevējam – 4. panta 2. punkts – Noteikuma formulējuma skaidrība un saprotamība – 6. panta 1. punkts – Valsts tiesas pēc savas ierosmes veikta līguma noteikuma negodīguma pārbaude – Starp tirgotāju un patērētāju noslēgts aizdevuma līgums, kas izteikts ārvalstu valūtā)
OV C 408, 12.11.2018, p. 11–12
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
12.11.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 408/11 |
Tiesas (otrā palāta) 2018. gada 20. septembra spriedums (Fővárosi Ítélőtábla (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – OTP Bank Nyrt., OTP Faktoring Követeléskezelő Zrt/Teréz Ilyés, Emil Kiss
(Lieta C-51/17) (1)
((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Negodīgi noteikumi - Direktīva 93/13/EEK - Piemērošanas joma - 1. panta 2. punkts - Obligātas valsts tiesību normas - 3. panta 1. punkts - Jēdziens “līguma noteikums, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās” - Noteikums, kas iekļauts līgumā pēc tā noslēgšanas, iejaucoties valsts likumdevējam - 4. panta 2. punkts - Noteikuma formulējuma skaidrība un saprotamība - 6. panta 1. punkts - Valsts tiesas pēc savas ierosmes veikta līguma noteikuma negodīguma pārbaude - Starp tirgotāju un patērētāju noslēgts aizdevuma līgums, kas izteikts ārvalstu valūtā))
(2018/C 408/12)
Tiesvedības valoda – ungāru
Iesniedzējtiesa
Fővárosi Ítélőtábla
Pamatlietas puses
Prasītāji: OTP Bank Nyrt., OTP Faktoring Követeléskezelő Zrt
Atbildētāji: Teréz Ilyés, Emil Kiss
Rezolutīvā daļa
1) |
jēdziens “noteikums, par kuru nebija atsevišķas apspriešanās”, kas ir ietverts Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 3. panta 1. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas tostarp uz līguma noteikumu, kas grozīts ar obligātu valsts tiesību normu, kas pieņemta pēc līguma noslēgšanas ar patērētāju un kuras mērķis ir aizstāt spēkā neesošu noteikumu šajā līgumā. |
2) |
Direktīvas 93/13 1. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas piemērošanas joma neattiecas uz noteikumiem, kas atspoguļo obligātas valsts tiesību normas un kas iekļauti pēc aizdevuma līguma noslēgšanas ar patērētāju, un kuru mērķis ir aizstāt spēkā neesošu līguma noteikumu, nosakot Ungārijas Nacionālās bankas fiksētu maiņas kursu. Tomēr tāds noteikums par maiņas kursa risku, par kādu ir pamatlieta, atbilstoši šim noteikumam nav izslēgts no šīs piemērošanas jomas. |
3) |
Direktīvas 93/13 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība, lai līguma noteikums būtu izteikts skaidri un saprotami, liek finanšu iestādēm sniegt aizņēmējiem pietiekamu informāciju, lai tie varētu pieņemt lēmumus, būdami piesardzīgi un labi informēti. Šajā ziņā šī prasība nozīmē, ka noteikums par maiņas risku patērētājam ir jāsaprot ne vien no formālā un gramatiskā viedokļa, bet arī attiecībā uz tā konkrēto nozīmi tādējādi, ka vidusmēra patērētājam, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, ir jāspēj ne vien apzināties valsts valūtas vērtības samazinājuma iespējamība attiecībā pret ārvalstu valūtu, kurā līgums ir noslēgts, bet arī novērtēt šāda noteikuma iespējami nozīmīgās ekonomiskās sekas attiecībā uz viņa finansiālajām saistībām. |
4) |
Direktīvas 93/13 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir noteikts, ka līguma noteikumu skaidrība un saprotamība ir jānovērtē, atsaucoties uz visiem līguma slēgšanas brīdī esošajiem apstākļiem, kā arī uz citiem līguma noteikumiem, neraugoties uz to, ka atsevišķi no šiem noteikumiem ir atzīti vai tiek uzskatīti par negodīgiem un tādēļ valsts likumdevējs tos vēlāk ir atcēlis. |
5) |
Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai pēc savas ierosmes patērētāja kā prasītāja vietā ir jānorāda līguma noteikuma iespējamais negodīgais raksturs, ja tās rīcībā ir šim nolūkam nepieciešamie juridiskie un faktiskie elementi. |