This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 62015CN0193
Case C-193/15 P: Appeal brought on 27 April 2015 by Tarif Akhras against the judgment of the General Court (Seventh Chamber) delivered on 12 February 2015 in Case T-579/11: Tarif Akhras v Council of the European Union
Lieta C-193/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 12. februāra spriedumu lietā T-579/11 Tarif Akhras/Eiropas Savienības Padome 2015. gada 27. aprīlī iesniedza Tarif Akhras
Lieta C-193/15 P: Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 12. februāra spriedumu lietā T-579/11 Tarif Akhras/Eiropas Savienības Padome 2015. gada 27. aprīlī iesniedza Tarif Akhras
OV C 205, 22.6.2015, p. 24–25
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
22.6.2015 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 205/24 |
Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 12. februāra spriedumu lietā T-579/11 Tarif Akhras/Eiropas Savienības Padome 2015. gada 27. aprīlī iesniedza Tarif Akhras
(Lieta C-193/15 P)
(2015/C 205/32)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Tarif Akhras (pārstāvji – S. Millar, S. Ashley, Solicitors, D. Wyatt QC, R. Blakeley, Barrister)
Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
— |
daļēji atcelt Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2015. gada 12. februāra spriedumu lietā T-579/11 Tarif Akhras/Eiropas Savienības Padome; |
— |
atcelt lietā T-579/11 apstrīdētos 2012. gada 23. marta pasākumus, ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju; |
— |
piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā. |
Pamati un galvenie argumenti
Savas prasības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza divus pamatus.
Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Padome bija tiesīga piemērot prezumpciju, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs guva labumu no režīma un/vai atbalstīja to, kā arī tā neesot piemērojusi pareizo kritēriju, lai noteiktu, vai konstatētie fakti bija pietiekami konkrēts, precīzs un atbilstošs pierādījumu kopums, lai pierādītu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs guva labumu no režīma un/vai atbalstīja to.
Otrkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā esot sagrozījusi pierādījumus, kas attiecas uz jautājumu, vai apelācijas sūdzības iesniedzējs guva labumu no režīma un/vai atbalstīja to, un šie pierādījumi, ja tie nebūtu sagrozīti, pierādītu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs neatbalstīja režīmu vai neguva no tā labumu.
Ja Vispārējā tiesa nebūtu piemērojusi šo prezumpciju un/vai būtu piemērojusi piemēroto kritēriju, un/vai nebūtu sagrozījusi minētos pierādījumus, tā būtu atcēlusi lietā T-579/11 apstrīdētos 2012. gada 23. martā un vēlāk pieņemtos pasākumus.