Apelācija, ko 2007. gada 28. septembrī ierosinājuši Clara Centeno Mediavilla, Delphine Fumey, Eva Gerhards, Iona M. S. Hamilton, Raymond Hill, Jean Huby, Patrick Klein, Domenico Lombardi, Thomas Millar, Miltiadis Moraitis, Ansa Norman Palmer, Nicola Robinson, François-Xavier Rouxel, Marta Silva Mendes, Peter van den Hul, Fritz Von Nordheim Nielsen, Michaël Zouridakis par Pirmās instances tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2007. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-58/05 Centeno Mediavilla u.c./Eiropas Kopienu Komisija

(Lieta C-443/07 P)

(2008/C 22/39)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Clara Centeno Mediavilla, Delphine Fumey, Eva Gerhards, Iona M. S. Hamilton, Raymond Hill, Jean Huby, Patrick Klein, Domenico Lombardi, Thomas Millar, Miltiadis Moraitis, Ansa Norman Palmer, Nicola Robinson, François-Xavier Rouxel, Marta Silva Mendes, Peter van den Hul, Fritz Von Nordheim Nielsen, Michaël Zouridakis (pārstāvji — G. Vandersandeb un L. Levi, avocats)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Kopienu Komisija, Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi:

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēji, vispirms atzīmējot, ka Pirmās instances tiesa pārsūdzētajā spriedumā prasītājus vērtēja vispārēji, neņemot vērā katra no viņiem īpašo situāciju, un ka tā pamatojās uz postulātu, kuru tie apstrīd un saskaņā ar kuru viņu klasificēšanas pakāpē tiesiskumu var izvērtēt vienīgi no dienas, kad viņi iecelti amatā, savas apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu minētie lietas dalībnieki pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā izdarīja nepareizu secinājumu par Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 12. panta 3. punkta tiesiskumu. Šajā sakarā tie norāda, pirmkārt, uz to, ka Pirmās instances tiesa pārkāpa Civildienesta noteikumu agrākajā redakcijā 10. pantu, ciktāl tā esot pielīdzinājusi pakāpju aizstāšanu, kas veikta izskatāmajā lietā, pārejas noteikumu “gramatiskai” pārveidošanai jaunajā karjeras struktūrā, lai pamatotu to, ka netika veiktas jaunas konsultācijas ar Civildienesta noteikumu Komiteju, lai gan sekas, ko radīja šī pakāpju aizstāšana attiecībā uz konkrēto personu situāciju, it īpaši finansiālās sekas, esot ievērojamas un pilnībā pamato konsultāciju nepieciešamību ar minēto Komiteju.

Pamatojot šo pašu pamatu, apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, otrkārt, uz iegūto tiesību principa pārkāpumu. Pretēji tam, ko esot nospriedusi Pirmās instances tiesa, jautājums, kam ir nozīme izskatāmajā lietā, ir nevis par to, vai pastāv iegūtās tiesības uz iecelšanu amatā, bet par to, vai, ieceļot amatā, pastāv iegūtās tiesības uz klasificēšanu. Lai gan nav strīda par to, ka paziņojums par konkursu un iekļaušana piemēroto kandidātu sarakstā neietver tiesības uz pieņemšanu darbā, šis paziņojums un šī iekļaušana tomēr radot konkursa dalībniekiem un a fortiori personām, kuras iekļautas veiksmīgo kandidātu sarakstā, tiesības uz attieksmi atbilstoši paziņojumam par konkursu. Šīs tiesības esot ekvivalentas iecēlējinstitūcijas pienākumam ievērot robežas, kuras tā ir noteikusi paziņojumā par konkursu un kuras atbilst vakantās amata vietas prasībām un dienesta interesēm.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, treškārt, ka Pirmās instances tiesa pārkāpa vienlīdzīgas attieksmes principu, nošķirot veiksmīgos kandidātus, kas iecelti amatā pirms 2004. gada 1. maija, un tos, kuri tika iecelti amatā pēc šī datuma, jo, jebkurā gadījumā, iespējamība, ka veiksmīgie konkursa kandidāti tiks iecelti amatā, nevarētu kaitēt viņu tiesībām faktiskās amatā iecelšanas gadījumā paļauties uz klasificēšanas kritērijiem, kas norādīti paziņojumā par konkursu un līdz ar to ir piemērojami, pieņemot darbā visus šī konkursa veiksmīgos kandidātus. Turklāt Pirmās instances tiesa vispār neesot izvērtējusi iespējamo pamatojumu atšķirīgajai attieksmei, kas pieļauta attiecībā uz abām konkrēto ierēdņu kategorijām.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji norāda, ceturtkārt, ka Pirmās instances tiesa esot pieļāvusi tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, kā arī sagrozījusi pierādījumus. Lietas materiālos, kas tika iesniegti šai instancei, faktiski esot ietverti ļoti daudzi pierādījumi, kas apstiprina apgalvojumu, saskaņā ar kuru minētie lietas dalībnieki patiešām saņēma precīzus solījumus attiecībā uz viņu iecelšanu amatā tādā pakāpē, kāda norādīta paziņojumā par konkursu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēji piektkārt un sestkārt pārmet Pirmās instances tiesai, ka tā neesot ievērojusi Civildienesta noteikumu 5., 7. un 31. panta apjomu un šajā sakarā neesot izpildījusi Kopienu tiesai noteikto pienākumu norādīt pamatojumu.

Ar savu otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apstrīd pārsūdzēto spriedumu arī tādēļ, ka ar to noraidītas prasības, kas celtas par lēmumiem par minēto personu iecelšanu amatā, motivējot ar to, ka, lai gan atbildētāja neizpildīja savu iepriekšējās informēšanas pienākumu, šī neizpilde pati par sevi nevarot būt pamats apstrīdēto lēmumu atzīšanai par prettiesiskiem. Apelācijas sūdzības iesniedzēji šajā sakarā norāda uz tādiem saistītiem pārkāpumiem kā labas pārvaldības principa, pienākuma ņemt vērā ierēdņu intereses, pārskatāmības, tiesiskās paļāvības, labticības, vienlīdzīgas attieksmes un vienlīdzības starp amatu un pakāpi principa pārkāpumu.