(4)

Direktīvā (ES) 2016/1164 ir noteikumi, ar ko vēršas pret hibrīdneatbilstības pasākumiem.

(4)

Direktīvā (ES) 2016/1164 ir iekļauti pirmie noteikumi, ar ko vēršas pret hibrīdneatbilstības pasākumiem , bet kuri nenodrošina visaptverošu un sistemātisku hibrīdneatbilstību novēršanu un kuru darbības joma aptver tikai Savienību .

(4.a)

BEPS iniciatīvas pamatā ir arī G20 līderu Sanktpēterburgas 2013. gada 5. un 6. septembra sanāksmē pieņemtā deklarācija, kurā pausta vēlme nodrošināt, lai peļņa tiktu aplikta ar nodokli vietā, kur notiek peļņu nesošās ekonomiskās darbības un tiek radīta vērtība. Tas nozīmētu, ka būtu jāievieš vienota nodokļu sistēma, ar ko nodokļu ieņēmumus valstīm noteiktu saskaņā ar sadalījuma formulu. Šis mērķis nav sasniegts.

(5)

Ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, kuri hibrīdneatbilstības neitralizē visaptveroši. Tā kā Direktīva (ES) 2016/1164 attiecas tikai uz hibrīdneatbilstībām, kuras rodas, mijiedarbojoties dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām, ECOFIN Padome 2016. gada 20. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, lūdzot Komisiju līdz 2016. gada oktobrim iesniegt priekšlikumu par hibrīdneatbilstībām, kurās iesaistītas trešās valstis, lai paredzētu noteikumus, kas būtu ne mazāk efektīvi kā noteikumi, kuri ieteikti ESAO BEPS ziņojumā par 2. rīcībpasākumu, un būtu saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un mērķis ir panākt vienošanos līdz 2016. gada beigām.

(5)

Ir ārkārtīgi svarīgi izstrādāt noteikumus, kuri hibrīdneatbilstības un filiāļu neatbilstības neitralizē visaptveroši. Tā kā Direktīva (ES) 2016/1164 attiecas tikai uz hibrīdneatbilstībām, kuras rodas, mijiedarbojoties dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām, ECOFIN Padome 2016. gada 20. jūnijā nāca klajā ar paziņojumu, lūdzot Komisiju līdz 2016. gada oktobrim iesniegt priekšlikumu par hibrīdneatbilstībām, kurās iesaistītas trešās valstis, lai paredzētu noteikumus, kas būtu ne mazāk efektīvi kā noteikumi, kuri ieteikti ESAO BEPS ziņojumā par 2. rīcībpasākumu, un būtu saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un mērķis ir panākt vienošanos līdz 2016. gada beigām.

(5.a)

Hibrīdneatbilstības pasākumu ietekme būtu jāaplūko arī no jaunattīstības valstu skatu punkta, un Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jācenšas atbalstīt jaunattīstības valstis, palīdzot novērst šādu ietekmi.

(6)

Ņemot vērā to, ka [cita starpā tas ir norādīts Direktīvas (ES) 2016/1164 13. apsvērumā] ir būtiski turpināt darbu attiecībā uz citām hibrīdneatbilstībām, piemēram, saistībā ar pastāvīgām iestādēm, ir svarīgi, ka minētajā direktīvā tiek risinātas arī hibrīda pastāvīgo iestāžu neatbilstības.

(6)

Ņemot vērā to, ka [cita starpā tas ir norādīts Direktīvas (ES) 2016/1164 13. apsvērumā] ir būtiski turpināt darbu attiecībā uz citām hibrīdneatbilstībām, piemēram, saistībā ar pastāvīgām iestādēm, tostarp iestādēm, kuras neuzskatīta par pastāvīgām, ir svarīgi, ka Direktīvā (ES) 2016/1164 tiek risinātas arī hibrīda pastāvīgo iestāžu neatbilstības. Pievēršoties šādām neatbilstībām, būtu jāņem vērā ieteiktie noteikumi, kas iekļauti ESAO 2016. gada 22. augusta sabiedriskās apspriešanas projektā par BEPS 2. rīcībpasākumu — filiāļu neatbilstību struktūras.

(7)

Lai nodrošinātu visaptverošu sistēmu, kas atbilst ESAO BEPS ziņojumam par hibrīdneatbilstības pasākumiem, ir būtiski, lai Direktīvā (ES) 2016/1164 tiktu ietverti arī noteikumi par hibrīdpārvešanu, importētām neatbilstībām un dubultu rezidences vietu neatbilstībām, lai novērstu to, ka nodokļu maksātāji varētu izmantot atlikušos trūkumus.

(7)

Lai nodrošinātu sistēmu, kas atbilst ESAO BEPS ziņojumam par hibrīdneatbilstības pasākumiem un ir ne mazāk efektīva par to , ir būtiski, lai Direktīvā (ES) 2016/1164 tiktu ietverti arī noteikumi par hibrīdpārvešanu un importētām neatbilstībām un tiktu aplūkots viss dubulta atskaitījuma iznākumu spektrs ar mērķi novērst to, ka nodokļu maksātāji varētu izmantot atlikušos trūkumus. Dalībvalstīm pēc iespējas liekākā mērā būtu jācenšas šos noteikumus standartizēt un koordinēt. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja ieviest sankcijas, ar ko vērsties pret nodokļu maksātājiem, kuri izmanto hibrīdneatbilstības.

(7.a)

Ir jāparedz noteikumi, ar ko atsevišķās jurisdikcijās izbeigtu atšķirīgu nodokļu deklarēšanas periodu piemērošanu, kas rada nodokļu rezultātu neatbilstības. Dalībvalstīm ir jāpanāk, lai nodokļu maksātāji saprātīgā termiņā deklarētu maksājumus visās iesaistītajās jurisdikcijās. Turklāt valstu iestādēm būtu jāizpēta visi hibrīdneatbilstību cēloņi, jālikvidē visas nepilnības un jānovērš agresīva nodokļu plānošana, nevis jāorientējas vienīgi uz nodokļu ieņēmumu iekasēšanu.

(8)

Tā kā Direktīvā (ES) 2016/1164 ir ietverti noteikumi par hibrīdneatbilstībām starp dalībvalstīm, ir lietderīgi tajā iekļaut noteikumus par hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm. Tādējādi minētie noteikumi būtu jāpiemēro visiem nodokļu maksātājiem, kuri maksā uzņēmumu ienākuma nodokli kādā dalībvalstī, tostarp tādu vienību, kas ir trešo valstu rezidenti, pastāvīgajām iestādēm. Ir nepieciešams aptvert visus hibrīdneatbilstības pasākumus, kuros vismaz viena no iesaistītajām pusēm ir korporatīvais nodokļu maksātājs kādā dalībvalstī.

(8)

Tā kā Direktīvā (ES) 2016/1164 ir ietverti noteikumi par hibrīdneatbilstībām starp dalībvalstīm, ir lietderīgi tajā iekļaut noteikumus par hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm. Tādējādi minētie noteikumi būtu jāpiemēro visiem nodokļu maksātājiem, kuri maksā uzņēmumu ienākuma nodokli kādā dalībvalstī, tostarp tādu vienību, kas ir trešo valstu rezidenti, pastāvīgajām iestādēm. Ir nepieciešams aptvert visas hibrīdneatbilstības vai ar tām saistītos pasākumus, kuros vismaz viena no iesaistītajām pusēm ir korporatīvais nodokļu maksātājs kādā dalībvalstī.

(9)

Noteikumiem par hibrīdneatbilstībām būtu jāpievēršas neatbilstības situācijām, kas rodas no pretrunīgiem nodokļu noteikumiem divās ( vai vairākās) jurisdikcijās . Tomēr šiem noteikumiem nevajadzētu ietekmēt jurisdikcijas nodokļu sistēmas vispārējās iezīmes.

(9)

Ir svarīgi, lai noteikumi par hibrīdneatbilstībām tiktu piemēroti automātiski, ja maksājums ir no ārvalstīm un atskaitījums tiek piemērots maksātājam, neprasot apliecinājumu par nodokļu apiešanas motīvu, un attiektos uz neatbilstības situācijām, kas rodas no dubultiem atskaitījumiem, konfliktējošiem finanšu instrumentu, maksājumu un vienību juridiskajiem raksturojumiem vai konfliktiem maksājumu sadalē . Tā kā hibrīdneatbilstības varētu radīt dubultu atskaitījumu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, ir jāizstrādā noteikumi, ar ko attiecīgā dalībvalsts vai nu liedz maksājuma, izmaksu vai zaudējumu atskaitījumu, vai attiecīgi pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut maksājumu savā apliekamajā ienākumā.

(9.a)

Pastāvīgo iestāžu neatbilstības rodas tad, ja atšķirības pastāvīgās iestādes jurisdikcijas un rezidences jurisdikcijas noteikumos par ienākumu un izdevumu sadali starp dažādām vienas un tās pašas vienības daļām rada nodokļu rezultātu neatbilstību, ietverot gadījumus, kad neatbilstības rezultāts rodas tādēļ, ka netiek ņemta vērā pastāvīgā iestāde, jo tiek piemēroti filiāles jurisdikcijas tiesību akti. Šādi neatbilstības rezultāti var izraisīt nodokļu neuzlikšanu bez iekļaušanas, dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, un tādēļ tie būtu jānovērš. Gadījumos, kas skar vērā neņemtas pastāvīgas iestādes, dalībvalstij, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents, būtu jāpieprasa, lai nodokļu maksātājs savos apliekamajos ienākumos iekļautu ienākumu, kas citādi tiktu attiecināts uz pastāvīgo iestādi.

(10)

Lai nodrošinātu samērīgumu, ir nepieciešams risināt tikai gadījumus, kad pastāv būtisks risks izvairīties no nodokļa uzlikšanas, izmantojot hibrīdneatbilstības. Tādēļ ir lietderīgi aptvert hibrīdneatbilstības pasākumus starp nodokļu maksātāju un tā saistītajiem uzņēmumiem, kā arī hibrīdneatbilstības, kas rodas no strukturētiem pasākumiem, kuros nodokļu maksātājs ir iesaistīts.

(11)

Lai nodrošinātu pietiekami visaptverošu “saistīta uzņēmuma” definīciju noteikumu par hibrīdneatbilstībām nolūkos, šajā definīcijā būtu jāietver arī vienība, kas grāmatvedības vajadzībām ir daļa no tās pašas konsolidētās grupas, uzņēmums, kura pārvaldībā nodokļu maksātājam ir būtiska ietekme, kā arī uzņēmums, kam ir būtiska ietekme nodokļu maksātāja pārvaldībā.

(12)

Neatbilstības, kas īpaši attiecas uz vienību hibrīdumu, būtu jārisina tikai tad, ja vienam no saistītajiem uzņēmumiem ir vismaz faktiska kontrole pār pārējiem saistītajiem uzņēmumiem. Tādēļ šādos gadījumos būtu jānosaka, ka nodokļu maksātājs vai cits saistītais uzņēmums tur dalību saistītajā uzņēmumā vai saistītais uzņēmums tur dalību nodokļu maksātājā vai citā saistītajā uzņēmumā ar balsstiesībām, kapitālu vai tiesībām saņemt 50 procentus vai vairāk no tā peļņas.

(15)

Tā kā hibrīda vienību neatbilstības, kurās iesaistītas trešās valstis, var radīt dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, ar kuriem attiecīgā dalībvalsts atkarībā no konkrētā gadījuma vai nu liedz maksājuma, izmaksu vai zaudējumu atskaitījumu, vai liek nodokļu maksātājam iekļaut maksājumu savā apliekamajā ienākumā.

(15)

Tā kā hibrīda vienību neatbilstības, kurās iesaistītas trešās valstis, vairākos gadījumos rada dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas, ir nepieciešams izstrādāt noteikumus, ar kuriem attiecīgā dalībvalsts atkarībā no konkrētā gadījuma vai nu liedz maksājuma, izmaksu vai zaudējumu atskaitījumu, vai liek nodokļu maksātājam iekļaut maksājumu savā apliekamajā ienākumā.

(17)

Hibrīdpārvešana var radīt atšķirīgu nodokļu režīmu, ja finanšu instrumenta pārveduma rezultātā atbilstīgi strukturētam pasākumam ar šo instrumentu saistīto peļņu uzskata par tādu, ko vienlaikus guvusi vairāk nekā viena pasākumā iesaistītā puse. Saistītā peļņa ir ienākums, kas saistīts ar pārvesto instrumentu un izriet no tā. Šī nodokļu režīma atšķirība var radīt atskaitījumu bez iekļaušanas vai nodokļa kredītu divās dažādās jurisdikcijās attiecībā uz vienu un to pašu nodokli, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā. Tādēļ šādas neatbilstības būtu jānovērš. Uz atskaitījumu bez iekļaušanas būtu jāattiecina tie paši noteikumi, ar kuriem neitralizē hibrīda finanšu instrumenta vai hibrīda vienības neatbilstību, kas rada atskaitījumu bez iekļaušanas. Dubulta nodokļu kredīta gadījumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāierobežo nodokļu kredīta piešķiršana proporcionāli neto apliekamajam ienākumam attiecībā uz saistīto peļņu.

(17)

Hibrīdpārvešana var radīt atšķirīgu nodokļu režīmu, ja finanšu instrumenta pārveduma rezultātā ar šo instrumentu saistīto peļņu uzskata par tādu, ko vienlaikus guvusi vairāk nekā viena pasākumā iesaistītā puse. Saistītā peļņa ir ienākums, kas saistīts ar pārvesto instrumentu un izriet no tā. Šī nodokļu režīma atšķirība var radīt atskaitījumu bez iekļaušanas vai nodokļa kredītu divās dažādās jurisdikcijās attiecībā uz vienu un to pašu nodokli, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā. Tādēļ šādas neatbilstības būtu jānovērš. Uz atskaitījumu bez iekļaušanas būtu jāattiecina tie paši noteikumi, ar kuriem neitralizē hibrīda finanšu instrumenta vai hibrīda vienības neatbilstību, kas rada atskaitījumu bez iekļaušanas. Dubulta nodokļu kredīta gadījumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāierobežo nodokļu kredīta piešķiršana proporcionāli neto apliekamajam ienākumam attiecībā uz saistīto peļņu.

(19)

Importētas neatbilstības novirza hibrīdneatbilstības starp trešās valstīs esošām pusēm ietekmi uz dalībvalsts jurisdikciju, izmantojot nehibrīdu instrumentu un tādējādi mazinot to noteikumu efektivitāti, ar kuriem neitralizē hibrīdneatbilstības. Atskaitāmu maksājumu kādā dalībvalstī var izmantot, lai finansētu izdevumus saskaņā ar strukturētu pasākumu, kurš saistīts ar hibrīdneatbilstību starp trešām valstīm. Lai cīnītos pret šādām importētām neatbilstībām, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, ar kuriem netiek atļauta maksājuma atskaitīšana, ja attiecīgais ienākums no šā maksājuma tieši vai netieši tiek kompensēts ar atskaitījumu, kas rodas no hibrīdneatbilstības pasākuma, ar kuru panāk dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas starp trešām valstīm.

(19)

Importētas neatbilstības novirza hibrīdneatbilstības starp trešās valstīs esošām pusēm ietekmi uz dalībvalsts jurisdikciju, izmantojot nehibrīdu instrumentu un tādējādi mazinot to noteikumu efektivitāti, ar kuriem neitralizē hibrīdneatbilstības. Atskaitāmu maksājumu kādā dalībvalstī var izmantot, lai finansētu izdevumus saskaņā ar strukturētu pasākumu, kurš saistīts ar hibrīdneatbilstību starp trešām valstīm. Lai cīnītos pret šādām importētām neatbilstībām, ir nepieciešams iekļaut noteikumus, ar kuriem netiek atļauta maksājuma atskaitīšana, ja attiecīgais ienākums no šā maksājuma tieši vai netieši tiek kompensēts ar atskaitījumu, kas rodas no hibrīdneatbilstības vai ar to saistīta pasākuma, ar kuru panāk dubultu atskaitīšanu vai atskaitījumu bez iekļaušanas starp trešām valstīm.

(21)

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus noturību kopumā pret hibrīdneatbilstības pasākumiem . To nevar pietiekami labi saniegt , dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, jo valstu ienākuma nodokļa sistēmas ir atšķirīgas un dalībvalstu neatkarīga rīcība tikai palielinātu iekšējā tirgū tiešo nodokļu jomā pastāvošo sadrumstalotību. Tādējādi atšķirīgu valstu pasākumu mijiedarbībā saglabātos neefektivitāte un izkropļojumi. Tas radītu koordinācijas trūkumu. Hibrīdneatbilstības pasākumu pārrobežu rakstura dēļ un sakarā ar nepieciešamību pieņemt risinājumus, kas piemēroti visam iekšējam tirgum kopumā, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Nosakot nepieciešamo aizsardzības līmeni iekšējā tirgū, šīs direktīvas nolūks ir panākt vien saskaņotības pamatlīmeni Savienībā, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.

(21)

Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus noturību kopumā pret hibrīdneatbilstībām . To nevar pietiekami labi sasniegt , dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, jo valstu ienākuma nodokļa sistēmas ir atšķirīgas un dalībvalstu neatkarīga rīcība tikai palielinātu iekšējā tirgū tiešo nodokļu jomā pastāvošo sadrumstalotību. Tādējādi atšķirīgu valstu pasākumu mijiedarbībā saglabātos neefektivitāte un izkropļojumi. Tas radītu koordinācijas trūkumu. Hibrīdneatbilstību pārrobežu rakstura dēļ un sakarā ar nepieciešamību pieņemt risinājumus, kas piemēroti visam iekšējam tirgum kopumā, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu , tostarp attiecībā uz daudznacionālo uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem, no atsevišķu vienību pieejas pārejot uz vienotu pieeju . Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Nosakot nepieciešamo aizsardzības līmeni iekšējā tirgū, šīs direktīvas nolūks ir panākt vien saskaņotības pamatlīmeni Savienībā, kas nepieciešams tās mērķu sasniegšanai.

(21.a)

Lai īstenošana būtu skaidra un efektīva, būtu jāuzsver atbilstība ieteikumiem, kas iekļauti ESAO publicētajā dokumentā “Hibrīdneatbilstības pasākumu seku neitralizēšanu, 2. rīcībpasākums — 2015. gada Nobeiguma ziņojums”.

(23)

Komisijai būtu jāizvērtē šīs direktīvas īstenošana pēc četriem gadiem no tās stāšanās spēkā un par to jāziņo Padomei. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam,

(23)

Komisijai būtu jāizvērtē šīs direktīvas īstenošana reizi trijos gados pēc tās stāšanās spēkā un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam,

(23.a)

Dalībvalstīm būtu jāparedz pienākums apmainīties ar visu attiecīgo konfidenciālo informāciju un paraugpraksi, lai apkarotu nodokļu neatbilstības un nodrošinātu Direktīvas (ES) 2016/1164 saskaņotu īstenošanu.

a)

panta 4) punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“9. panta nolūkā saistīts uzņēmums ir arī vienība, kas grāmatvedības vajadzībām ir daļa no tās pašas konsolidētās grupas, kurā ietilpst arī nodokļu maksātājs, uzņēmums, kura pārvaldībā nodokļu maksātājam ir būtiska ietekme, kā arī uzņēmums, kam ir būtiska ietekme nodokļu maksātāja pārvaldībā. Ja neatbilstībā ir iesaistīta hibrīda vienība, saistīta uzņēmuma definīciju groza tā, ka 25 procentu prasību aizstāj ar 50 procentu prasību”;

(aa)

panta 4) punkta trešo daļu svītro;

"9)

“hibrīdneatbilstība” ir situācija starp nodokļu maksātāju un saistītu uzņēmumu vai strukturēts pasākums starp pusēm dažādās nodokļu jurisdikcijās , kura rezultāts finanšu instrumenta vai vienības juridiskā raksturojuma atšķirību dēļ vai tādēļ, ka komerciālu klātbūtni uzskata vai neuzskata par pastāvīgo iestādi , ir jebkurš no turpmāk minētajiem :

"9)

“hibrīdneatbilstība” ir tāda situācija starp nodokļu maksātāju un citu vienību, kurā jebkurš no turpmāk minētajiem rezultātiem ir attiecināms uz atšķirībām finanšu instrumenta vai saistībā ar to veikta maksājuma juridiskajā raksturojumā , vai arī situācija, kas radusies hibrīdvienībai vai pastāvīgai iestādei pārskaitīto maksājumu atzīšanas atšķirību dēļ , vai hibrīdvienības vai pastāvīgās iestādes pārskaitīto maksājumu vai tām radīto izdevumu vai zaudējumu atzīšanas atšķirību dēļ, vai tādēļ, ka pastāv atšķirības attiecībā uz starp divām viena un tā paša nodokļu maksātāja daļām veikta domājamā maksājuma atzīšanu , vai attiecībā uz komerciālas klātbūtnes atzīšanu par pastāvīgo iestādi :

(b)

maksājuma atskaitīšana no nodokļu bāzes tā izcelsmes jurisdikcijā bez šā paša maksājuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā (“atskaitījums bez iekļaušanas”);

(b)

maksājuma atskaitīšana no nodokļu bāzes jebkurā jurisdikcijā , kurā maksājums tiek uzskatīts par veiktu (“maksātāja jurisdikcija”) bez šā paša maksājuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām jebkurā citā jurisdikcijā , kurā maksājums tiek uzskatīts par saņemtu (“maksājuma saņēmēja jurisdikcija”) (“atskaitījums bez iekļaušanas”);

c)

ja pastāv atšķirības attiecībā uz to, vai komerciālu klātbūtni uzskata par pastāvīgo iestādi, tāda ienākuma neaplikšana ar nodokļiem, kura izcelsme ir vienā jurisdikcijā, bez šā paša ienākuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā (“nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas”).

(c)

ja pastāv atšķirības attiecībā uz to, vai komerciālu klātbūtni atzīst par pastāvīgo iestādi, tāda ienākuma neaplikšana ar nodokļiem, kura izcelsme ir vienā jurisdikcijā, bez šā paša ienākuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā (“nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas”);

(ca)

maksājums hibrīda vienībai vai pastāvīgajai iestādei izraisa atskaitījumu bez iekļaušanas, ja neatbilstība ir skaidrojama ar atšķirībām tādu maksājumu atzīšanā, kas veikti pastāvīgajai iestādei vai hibrīda vienībai;

(cb)

maksājums rada atskaitījumu bez iekļaušanas tāda maksājuma rezultātā, kas veikts par pastāvīgu neuzskatītai iestādei;

(ba)

pievieno šādu punktu:

(bb)

pievieno šādu punktu:

(11)

(ca)

pievieno šādu punktu:

i)

ja maksājuma izcelsme ir kādā dalībvalstī, šī dalībvalsts liedz atskaitīšanu, vai

ii)

ja maksājuma izcelsme ir kādā trešā valstī, attiecīgā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut šādu maksājumu nodokļu bāzē, ja vien trešā valsts jau nav liegusi atskaitīšanu vai nav pieprasījusi iekļaut šo maksājumu.

3.a)