16.12.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 451/123

Ziņotājs:

Jacek KRAWCZYK

Līdzziņotājs:

Nico WENNMACHER

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē jauno Eiropas Komisijas regulējumu attiecībā uz pamatnostādnēm par valsts atbalstu lidostām un aviosabiedrībām. Gan lidostu, gan aviosabiedrību sengaidītais regulējums rada pamatu, lai pirmām kārtām ar pārejas perioda starpniecību risinātu dažas svarīgas problēmas ES transporta jomā, kurā pašlaik noris būtiskas pārmaiņas.

1.2.

EESK pauž sarūgtinājumu, ka reģionālo lobiju un vietējā līmenī ievēlētu politiķu nepamatoti izdarītā spiediena dēļ Eiropas Komisijas pieņemtais galīgais regulējums nenodrošina vajadzīgos instrumentus, kas ES aviācijas tirgū/nozarē ļautu būtiski uzlabot pārredzamību. Dažādos līmeņos (ES, dalībvalstu un reģionu līmenī) labāk jākoordinē tas, kā aviācijas nozarē attīstās zemes infrastruktūra. Pamatojoties uz priekšizpēti, ko nav negatīvi ietekmējusi tīri vietējā politika un kas balstās uz attiecīgu ekonomikas un sabiedrības pieprasījumu, rūpīgi jāapsver nodokļu maksātāju naudas, tostarp ES budžeta resursu, izlietojums. Šādā pētījumā jāizvērtē gan projekta ilgtspēja atbilstīgi zemes izmantošanas kritērijiem, gan arī ietekme uz nodarbinātību, darba apstākļiem un vidi. Jāņem vērā arī saskaņotība ar tādiem ES stratēģiskiem projektiem kā Eiropas vienotā gaisa telpa un SESAR.

1.3.

EESK pauž bažas, ka Komisija konstatē aizvien vairāk konkurences noteikumu pārkāpumu un ka dalībvalstis rīkojas neatbilstīgi un nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES aviācijas nozarē. Ja peļņas gūšanas nodrošināšanai lidostām piešķir ārkārtīgi ilgu pārejas periodu, netiek radīti stimuli veikt nozīmīgas pārmaiņas šajā sakarā.

1.4.

Komiteja ir dziļi vīlusies, ka tā arī nav veikts pētījumus par pašreizējo situāciju saistībā ar valsts atbalstu un tamlīdzīgu praksi, ciktāl tas attiecas uz Aviācijas pamatnostādnēm, – tā izstrādi Komiteja pieprasīja vienā no agrākajiem atzinumiem. Šajā jautājumā valda pārāk liela politiskā neskaidrība un trūkst pārliecinošu datu, kas ļautu ierosināt uzticamus risinājumus. EESK vēlreiz pauž savu prasību, kas vēl aizvien ir svarīga un pamatota. Minētajā pētījumā būtu jāsniedz informācija par atbalsta apjomu un veidu, par tā reālo ietekmi uz attīstību un ekonomikas efektivitāti, kā arī par ietekmi uz nodarbinātību gan no kvantitatīvā, gan kvalitatīvā redzespunkta.

1.5.

Komiteja uzskata, ka šajā jomā ir svarīgi veicināt sociālo dialogu un nepieļaut sociālo dempingu. Ir arī svarīgi ieviest mehānismu, kas nodrošinātu, ka pastāvīgi ir pieejami jaunākie dati par darba tirgus attīstību aviācijas nozarē.

1.6.

Viena no svarīgākajām problēmām, kas radās iepriekšējo pamatnostādņu īstenošanas laikā, bija nepietiekama izpilde. EESK pauž bažas, ka pašreizējā regulējumā paredzētais lielais izņēmumu skaits – līdztekus ārkārtīgi garajam pārejas periodam – arī turpmāk neļaus nodrošināt pienācīgu izpildi un tādējādi tiks apdraudēta regulējuma galvenā mērķa sasniegšana, proti, vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana.

1.7.

Ja darbības atbalstam piemērotu Aviācijas pamatnostādnes ar atpakaļejošu datumu, tad tām lidostām un aviosabiedrībām, kas daudzus gadus ir pārsniegušas 2005. gada pamatnostādnēs paredzēto limitu, būtu jāspēj izpildīt jaunos noteikumus. Turklāt, ar atpakaļejošu datumu piemērojot jaunās Aviācijas pamatnostādnes, novērstu neizdevīgu apstākļu radīšanu tiem tirgus dalībniekiem, kuri izpildīja toreiz spēkā esošo Komisijas 2005. gada pamatnostādņu prasības.

1.8.

Vienlīdzīgi konkurences apstākļi ir vajadzīgi, lai atjaunotu Eiropas aviācijas nozares ilgtspēju. Publiskajā uzklausīšanā, ko 2014. gadā organizēja EESK, skaidri atklājās, ka pašreizējā konkurence par subsīdijām apdraud situāciju Eiropas aviācijas nozarē un nopietni kaitē tās ilgtspējai.

1.9.

EESK atzinīgi vērtē Aviācijas pamatnostādņu pieeju attiecībā uz noteikumiem par aviosabiedrību darbības sākšanas atbalstu, tomēr, vien īstenojot un piemērojot jaunos noteikumus, varēs galu galā konstatēt, vai skaidrība un vienkāršošana ir nodrošināta.

1.10.

Runājot par jauno aviosabiedrību plāniem izmantot plašu publisko finansējumu, EESK uzskata, ka vajadzētu organizēt reģionālo lidostu īpašniekiem un vadītājiem paredzētas izglītojošas programmas un atbalsta pasākumus, jo tādas lidostas ir vāji sagatavotas risināt šādus jautājumus.

1.11.

Arī trešām valstīm būtu jāievēro iekšējā tirgū īstenotie valsts atbalsta noteikumi. ES iestādēm jābūt konsekventām un jāpielāgo sava politika, kad runa ir par piekļuvi ES tirgum, it īpaši tad, ja kāds pārvadātājs savā valstī gūst labumu no labvēlīgiem nosacījumiem, kas varētu radīt negodīgu konkurenci. Svarīgi ir nodrošināt visiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

1.12.

Ja vēlamies panākt, ka pieaugošo pieprasījumu ES aviācijas nozarē apmierina, pamatojoties uz ilgtspējīgas attīstības principiem, tajā jāpiedāvā kvalitatīvas darbvietas un labi darba apstākļi, lai izpildītu gan pasažieru vēlmes, gan drošības prasības. Kā jau iepriekš teikts, šajā nozarē ir svarīgi veicināt sociālo dialogu un nepieļaut sociālo dempingu. ES aviācijas nozarē jau pastāv vairākas grupas, kas izveidotas diskusijām ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem, un to darbības efektivitātes palielināšanai, tās ir vēl vairāk jānostiprina un tajās jāiesaista arī lidostu pārstāvji. Ir arī būtiski turpināt vairot pārvadātāju izpratni un valsts atbalstu nepiešķirt, ja netiek ievēroti attiecīgie noteikumi, it sevišķi tad, ja ir pārkāptas piemērojamās darba tiesības.

1.13.

Tāpēc ir ļoti svarīgi stingri uzraudzīt “jauno” spēkā esošo Aviācijas pamatnostādņu īstenošanu. Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē progress izvirzīto mērķu sasniegšanā un par to jāziņo vēlākais pēc 12 mēnešiem.

2.1.

Eiropas aviācijas nozare tika izveidota tā, lai tā darbotos kā tirgus, kurā pieprasījums nosaka aviobiļetes cenu un pasažieri sedz aviācijas izmaksas, maksājot nodevas un nodokļus, kuru mērķis ir izveidot “konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (baltā grāmata par transportu, 2011. gads). Tomēr lidostām un aviosabiedrībām paredzētais valsts atbalsts ir radījis būtiskus strukturālus trūkumus Eiropas aviācijas tirgū, un šie trūkumi ir jānovērš.

2.2.

Eiropas Komisija sen bija iecerējusi pārskatīt, pirmkārt, 1994. gada pamatnostādnes par EK Līguma 92. un 93. panta piemērošanu valsts atbalstam aviācijas nozarē un, otrkārt, 2005. gada ES pamatnostādnes par lidostu finansēšanu un valsts atbalstu darbības uzsākšanai aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālajām lidostām (turpmāk tekstā – Aviācijas pamatnostādnes). Jau sen ir vajadzīgi skaidrāki noteikumi, kas lidostām nodrošinātu iespēju saņemt atbalstu, kad tas patiešām vajadzīgs, it sevišķi ņemot vērā vispāratzīto faktu, ka Aviācijas iepriekšējās pamatnostādnes nav īstenotas efektīvi.

2.3.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 482. plenārsesijā, kas notika 2012. gada 11. jūlijā, tika pieņemts atzinuma papildinājums CCMI/95 “ES 1994. un 2005. gada pamatnostādņu par aviāciju un lidostām pārskatīšana”. Tajā ir labi izklāstīta Eiropas aviācijas tirgus attīstība un minēti būtiski šķēršļi, kas kavē pastāvošo Aviācijas pamatnostādņu īstenošanu, un tajā arī ir iekļauta virkne secinājumu un ieteikumu.

2.4.

Minētajā atzinumā EESK arī pauda atbalstu nepieciešamībai nodrošināt standartizētu ES tiesisko regulējumu visai aviācijas nozarei, lai novērstu nekontrolētu subsīdiju piešķiršanu un nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, tostarp arī vietējā līmenī.

2.5.

Komiteja uzsvēra: lai panāktu juridisko noteiktību Eiropas aviācijas nozarē, jaunajām Aviācijas pamatnostādnēm jābūt skaidram un vienkāršam noteikumu kopumam. EESK norādīja, ka ir svarīgi, lai Aviācijas pamatnostādnes tiktu pareizi īstenotas; izpildei ir ārkārtīgi liela nozīme.

2.6.

Agrākajā Komitejas atzinumā (CCMI/95) teikts, ka jaunajām Aviācijas pamatnostādnēm, kas Komisijai jāierosina, būtu jātiecas aizsargāt visu veidu pārvadātājus pret diskriminējošu, neskaidru un konkurences apstākļus kropļojošu finansiālo atbalstu no reģionālo pašvaldību vai lidostu puses. Publiskais finansējums nedrīkst kropļot ne lidostu, ne aviosabiedrību konkurenci.

2.7.

EESK mudināja noteikt, ka valsts atbalstu ieguldījumiem lidostu infrastruktūrā un aviosabiedrību darbības uzsākšanā drīkstētu piešķirt tikai stingri noteiktos gadījumos, un būtu jānosaka tā maksimālais ilgums un apjoms. Turklāt šāds atbalsts būtu piešķirams tikai izņēmuma gadījumos, pienācīgi ievērojot pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus.

2.8.

Attiecībā uz pārredzamību EESK secināja, ka publiskā atbalsta pieejamības nosacījumiem jābūt publicētiem. Būtu jāsniedz pilnīga informācija par lidostām un pārvadātājiem pieejamo atbalstu un par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

2.9.

Principā EESK nostāja bija tāda, ka privātu ieguldījumu nevar uzskatīt par valsts atbalstu. Tajā pašā laikā publiska struktūra var rīkoties kā privāts investors, ja ieguldījums ir komerciāli pamatots.

2.10.

EESK uzskatīja, ka ir jāsagatavo pētījums par pašreizējo stāvokli attiecībā uz publisko atbalstu un tamlīdzīgu praksi, ciktāl tas attiecas uz Aviācijas pamatnostādņu īstenošanu. Konkrēti, lai novērtētu, cik lielā mērā pašreizējā prakse ir vai nav radījusi vienlīdzīgu konkurences apstākļu izkropļojumus starp lidostām, kā arī starp aviosabiedrībām, pētījumā vajadzētu sniegt informāciju par piešķirtā atbalsta apmēru un veidu, tā ietekmi uz faktisko saimniecisko attīstību un efektivitāti un tā kvantitatīvo un kvalitatīvo ietekmi uz nodarbinātību.

2.11.

EESK norādīja, ka jaunajās pamatnostādnēs jāņem vērā darbinieku un ceļotāju intereses. Tā kā gaisa pārvadājumu sistēmas kvalitātei nozīmīgs faktors ir cilvēkresursi, ilgtspējīgai civilās aviācijas nozarei jāspēj nodrošināt kvalitatīvu nodarbinātību un labus darba apstākļus. Tādēļ nozarē ir svarīgi veicināt sociālo dialogu un nepieļaut sociālo dempingu.

2.12.

EESK arī aicināja veidot ilgtermiņa politiku reģionālo lidostu attīstībai. Aviācijas pamatnostādnes būs iespējams sekmīgi īstenot tikai tad, ja tiks panākta vienošanās par skaidrām reģionālo lidostu attīstības politikas prioritātēm. Komisijai vajadzētu bez turpmākas kavēšanās sagatavot šādu politisko darba kārtību.

2.13.

EESK aicināja dalībvalstis visnotaļ veicināt un atbalstīt jaunu pamatnostādņu izstrādi un īstenošanu. Tas bija īpaši svarīgi saistībā ar ES finansējuma piešķiršanu jaunajā daudzgadu finanšu shēmā. “Lai paveiktu vairāk ar mazākiem budžeta līdzekļiem, ir vajadzīgas skaidras prioritātes. Reģionālā attīstība ir ļoti nozīmīga, tomēr ar to turpmāk nebūtu jāattaisno to lidostu attīstība, kurās nav iespējas radīt pietiekamu pieprasījumu.”

3.1.

Eiropas Komisija 2014. gada 20. februārī pieņēma pamatnostādnes par valsts atbalstu lidostām un aviosabiedrībām; ar tām aizstāja pamatnostādnes, kas bija pieņemtas pirms gandrīz desmit gadiem (1994. un 2005. gadā).

3.2.

Jaunie noteikumi paredz, ka mazām, neienesīgām lidostām drīkst piešķirt darbības atbalstu pārejas periodā, kas ir desmit gadi. Pēc tam lidostai jāspēj pašai segt savas izmaksas. Maksimāli pieļaujamais atbalsta apjoms:

3.2.1.

Tomēr vēl aizvien būs iespējams saņemt kompensāciju par nesegtām darbības izmaksām, kas rodas, sniedzot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus. Tas attieksies uz lidostām, kam ir svarīga nozīme izolētu, attālu vai nomaļu reģionu savienojamības uzlabošanā.

3.3.

Mērķtiecīgāks ieguldījumu atbalsts ir pieļaujams vienīgi tad, ja ir reāla vajadzība pēc transporta un pozitīvā ietekme ir nepārprotama. Papildu transportēšanas kapacitāte jārada vienīgi tur, kur ir pieprasījums. Ieguldījumu atbalstu nedrīkst piešķirt nedz tad, ja ieguldījumi negatīvi ietekmē vienā un tajā pašā apvidū pastāvošās lidostas, nedz arī vietās, kurās jau ir labi savienojumi, ko nodrošina citi transporta veidi.

3.3.1.

Maksimāli pieļaujamais ieguldījumu atbalsta apjoms:

3.4.

Aviosabiedrības varēs trīs gadus saņemt atbalstu, kas jauniem galamērķiem noteiktās lidostu nodevas sedz līdz pat 50 % apmērā. Elastīgāku nosacījumu piemērošana varētu būt pamatota nomaļos reģionos esošo lidostu gadījumā.

3.5.

Tiks uzskatīts, ka aviosabiedrību un lidostu vienošanās gadījumā atbalsts nav saņemts, ja normālos tirgus apstākļos privātais investors būs piekritis tiem pašiem nosacījumiem. Ja vienošanās nenes peļņu, tad lidostas/aviosabiedrības darījums uzskatāms par publisku atbalstu aviosabiedrībai.