7.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 68/63

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas izveidošanas līguma 106.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (1),

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (3),

—

ņemot vērā 2012. gada 14. marta rezolūciju par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2013. finanšu gada budžeta izstrādi – III iedaļa – Komisija (4),

—

ņemot vērā 2012. gada 29. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta ieņēmumu un izdevumu tāmi 2013. finanšu gadam (5),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2012. gada 25. aprīlī (COM(2012)0300),

—

ņemot vērā 2012. gada 4. jūlija rezolūciju par piešķirtajām pilnvarām saistībā ar trialogu par 2013. finanšu gada budžeta projektu (6),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 28. jūnija lēmumu izstrādāt Izaugsmes un nodarbinātības paktu,

—

ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2012. gada 24. jūlijā un iesniedza Eiropas Parlamentam 2012. gada 14. septembrī (12749/2012 – C7-0233/2012),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2013. finanšu gada vispārējā budžeta grozījumu vēstuli Nr. 1/2013, kuru Komisija iesniedza 2012. gada 19. oktobrī,

—

ņemot vērā Reglamenta 75.b pantu,

—

ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A7-0311/2012),

A.

tā kā šajā rezolūcijā un Parlamenta balsojumā par budžeta grozījumiem cik vien iespējams ir ņemtas vērā prioritātes, kas paustas Parlamenta specializēto komiteju atzinumos, un arī tās prioritātes, kuras izkristalizējās, tiekoties ar referentiem, kas specializējas budžeta jautājumos,

1.

atgādina, ka Parlamenta prioritātes 2013. gada budžetam ir atbalsts ilgtspējīgai izaugsmei, konkurētspējai un nodarbinātībai, jo īpaši attiecībā uz MVU un jaunatni, kā izklāstīts iepriekš minētajā 2012. gada 4. jūlija rezolūcijā par pilnvarojumu trialogam; vēlreiz norāda, ka Komisijas iesniegtais budžeta projekts (BP) atspoguļo Parlamenta prioritātes attiecībā uz programmām un iniciatīvām, kuras būtu vairāk jāatbalsta šo mērķu sasniegšanai;

2.

pilnībā apzinās nopietnās grūtības, kas radušas saistībā ar valstu tautsaimniecības stāvokli un nepieciešamību pēc atbildīga un reālistiska lasījuma; tomēr nevar pieņemt pieeju, ar kuru saskaņā ES budžets tiek padarīts par iespējumu ietaupījumu avotu, piemērojot tādu pašu proporciju un loģiku kā valstu budžetiem, jo to raksturs, mērķis un struktūra būtiski atšķiras; norāda, ka ES līdzekļu samazināšana noteikti izraisīs investīciju un likviditātes trūkumu dalībvalstīs, tādējādi vēl vairāk saasinot problēmas, ar kurām tās saskaras;

3.

uzsver, ka ES budžets jāuztver kā papildu atbalsta instruments dalībvalstu tautsaimniecībām, jo tas var koncentrēt iniciatīvas un investīcijas jomās, kurām ir stratēģiska nozīme izaugsmei un darba vietu radīšanai, kā arī tam, lai panāktu sviras efektu nozarēs, kas sniedzas pāri valstu robežām; norāda, ka pašas dalībvalstis, kas kopā ar Parlamentu ir atbildīgas par lēmumiem, no kuriem izriet lielākā daļa ES tiesību aktu, šādu lomu ir oficiāli atzinušas;

4.

uzsver, ka ES budžetam ir spēcīga sinerģētiska ietekme un ka tādējādi tas nepārtraukti palīdz radīt izmaksu ietaupījumus; uzskata, ka ar pietiekamu politisko gribu no dalībvalstu puses varētu panākt par vēl lielākus ietaupījumus;

5.

atgādina, ka 2013. gads ir pēdējais pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) gads, kas nozīmē, ka ir ārkārtīgi svarīgi sasniegt līdzsvaru starp līdz šim uzņemtajām saistībām un no tā izrietošajiem maksājumiem, kuri ir jāveic, jo uz spēles ir likta ES institucionālā uzticamība, turklāt Komisijai var rasties juridiskas sekas, ja tā nebūs atmaksājusi likumīgus maksājumu pieprasījumus;

6.

tādēļ pauž nožēlu par Padomes lēmumu šogad atkal ieņemt ierasto nostāju, veicot horizontālus samazinājumus BP, kuru mērķis ir 2013. gadam mākslīgi samazināt ES līdzekļu apjomu kopumā par EUR 1 155 miljoniem (- 0,8 %) saistību apropriācijās (SA) un par EUR 5 228 miljoniem (- 3,8 %) maksājumu apropriācijās (MA), salīdzinot ar BP; līdz ar to palielinājums salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu ir ļoti neliels gan attiecībā uz saistībām (+ 1,27 % salīdzinājumā ar 2 % BP), gan maksājumiem (+ 2,79 % salīdzinājumā ar 6,8 % BP);

7.

ir pārsteigts, ka šā gada procedūrā Padome nav ņēmusi vērā jaunākās Komisijas prognozes par programmu īstenošanu, kuras pamatojas uz pašu dalībvalstu aplēsēm un kurās, no vienas puses, skaidri iezīmējas jomas, kur izpildes rādītāji ir pārsniegti un jau 2012. gadā ir vajadzīgi papildu līdzekļi, un, no otras puses, brīdina par nopietnu risku, ka nepietiks līdzekļu maksājumu veikšanai, jo īpaši 1.a, 1.b un 2. izdevumu kategorijā; šajā sakarībā atgādina par priekšsēdētāja Barrozu vēstuli, ko viņš 2012. gada jūlijā nosūtīja 27 dalībvalstīm, paužot bažas par Padomes lasījumā veiktajiem samazinājumiem BP, kas rada risku, ka nebūs pieejami pietiekami daudz līdzekļu, lai ES varētu segt savas parādsaistības;

8.

uzsver, ka pašreizējās procedūras, lai novērtētu faktiskās maksājumu apropriāciju vajadzības, dalībvalstu attiecīgo pārvalžu un Komisijas kompetento dienestu starpā notiek pilnīgi nepārredzami; pauž stingru pārliecību, ka šādas procedūras nelabvēlīgi ietekmē galīgā rezultāta kvalitāti, informācijas apjomu, kas sasniedz ne tikai pašas valdības, bet arī dalībvalstu parlamentus un Eiropas Parlamentu, kā arī abu budžeta lēmējiestāžu sarunas;

9.

konstatē, ka Padome ir veikusi samazinājumus visās izdevumu kategorijās, bet attiecībā uz maksājumiem visvairāk ir skarta 1.a un 1.b kategorija (attiecīgi -EUR 1,9 miljardi un -EUR 1,6 miljardi salīdzinājumā ar BP), kas ir izdevumu kategorijas, kur ir lielākā daļa no programmām un iniciatīvām, ar kurām var sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus; brīdina, ka šāda pieeja apdraud iepriekš uzņemto saistību izpildi un tādējādi to ES prioritāšu sasniegšanu, par kurām ir pieņemti kopīgi lēmumi;

10.

uzsver, ka šie samazinājumi ir pilnībā pretrunā Eiropadomes 2012. gada jūnija sanāksmes secinājumiem, kuros ES budžets ir nodēvēts par „katalizatoru izaugsmei un nodarbinātībai visā Eiropā” un nolemts līdzekļus, tostarp EUR 55 miljardus no struktūrfondiem, galvenokārt novirzīt izaugsmi veicinošiem pasākumiem; uzskata, ka saskaņā ar minēto lēmumu, kurš pieņemts augstākajā ES politiskajā līmenī, 2013. gadam ir jānodrošina pietiekams maksājumu līmenis programmām un pasākumiem, kas ir šīs prioritātes pamatā;

11.

noraida Padomes argumentu, ka šie samazinājumi atbilst nepietiekami īstenotām programmām vai programmām ar sliktiem izpildes rādītājiem, jo tie skar arī programmas, kurām ir lieliski izpildes rādītāji (piem., Mūžizglītības programma un Konkurētspējas un inovācijas pamatprogramma (CIP) 1.a izdevumu kategorijā un konkurētspējas un nodarbinātības mērķis 1.b izdevumu kategorijā), bet neskar jomas, kurās ir vērojama nepietiekama izpilde; norāda, ka šādos kritērijos pilnībā nav ņemts vērā ES politikas jomu, jo īpaši kohēzijas politikas, daudzgadu raksturs, kam raksturīgs lielāks maksājumu apjoms DFS beigās;

12.

norāda, ka maksājumu līmeņa ievērojama samazināšana salīdzinājumā ar Padomes noteiktajām saistībām loģiski nozīmētu tālāku RAL (nesamaksāto saistību) palielinājumu gada beigās, palielinot plaisu starp SA un MA par EUR 4,1 miljardu, īpaši ņemot vērā to, ka lielākā RAL daļa ir saistīta ar kohēzijas politikas (65,6 %) un pētniecības un izstrādes (10,5 %) nozarēm, kas ir divas jomas, kuras visvairāk cieš no samazinājumiem;

13.

pamatojoties uz datiem, ko Komisijas iesniedza iestāžu 2012. gada 26. septembra sanāksmē par maksājumiem, pauž šaubas, ka BP ierosinātais maksājumu palielinājums par 6,8 % būs pietiekams, lai varētu atmaksāt maksājumu pieprasījumus, ko paredzēts saņemt no dalībvalstīm, dažādās izdevumu kategorijās, jo īpaši 1.a un 1.b kategorijā, ņemot vērā to, ka nav budžeta grozījuma, kas aptvertu maksājumu vajadzības par 2012. gadu; tādēļ noraidīs jebkādu mēģinājumu samazināt BP iekļauto maksājumu apropriāciju līmeni;

14.

ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi, neuzskata Padomes lasījumā ierosināto maksājumu deklarāciju par pietiekamu garantiju tam, ka visām izdevumu kategorijām beigās būs pieejams atbilstīgs maksājumu līmenis; tādēļ kopumā ir paredzējis visās izdevumu kategorijās atjaunot Padomes veiktos maksājumus BP paredzētajā līmenī un palielināt apropriācijas salīdzinājumā ar BP vairākās pozīcijās, kurās ir augsts izpildes līmenis katrā izdevumu kategorijā, jo īpaši 1.a un 4. kategorijā, lai segtu attiecīgo programmu faktiskās vajadzības, kuras Komisija norādījusi;

15.

pilnvaro savu delegāciju 2013. gada budžeta saskaņošanas sanāksmē attiecībā uz budžeta grozījumu Nr. 6/2012 un 2013. gada budžetu pieņemt tikai tādu maksājumu līmeni, kas pilnībā aptver maksājumu vajadzības par 2012. un 2013. gadu, kā Komisija tās ir aplēsusi;

16.

prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka aplēses, kuras tās nosūta Komisijai un uz kuru pamata Komisija sagatavo priekšlikumu par maksājumiem, ir pārbaudītas un apstiprinātas attiecīgajā politiskajā līmenī katrā dalībvalstī;

17.

pauž nožēlu par to, ka Padome saistību ziņā ir ievērojami atkāpusies (kopumā par EUR 2,15 miljardiem) no finanšu plānojuma summām, par kurām plānošanas perioda sākumā tika pieņemts ar Parlamentu kopīgs lēmums, kā arī par to, ka Padome ir pilnībā ignorējusi Parlamenta prioritātes, kas izklāstītas Parlamentā pilnvarojumā trialogam; atgādina, ka Parlamenta lasījums turpretim bija pilnībā balstīts uz robežvērtībām, kas izriet no minētā pilnvarojuma;

18.

uzsver, ka krīzes risinājumam vajadzētu būt vairāk, nevis mazāk Eiropas, lai atsāktos investīcijas, dotu stimulu darba vietu radīšanai un palīdzētu atjaunot ticību ekonomikai; jau ir paudis kritiku par saistību apropriāciju iesaldēšanu Komisijas pieņemtajā BP, kā uzsvērts iepriekšminētajā 2012. gada 4. jūlija rezolūcijā par pilnvarojumu trialogam, tādēļ nevar pieņemt Padomes lēmumu tās vēl samazināt līdz 1,27 % salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu; atgādina, ka saistības atspoguļo ES politiskās prioritātes un tās būtu jānosaka, ņemot vērā ilgtermiņa perspektīvu, kad ekonomiskā lejupslīde varētu būt beigusies; ir iecerējis saistību apropriācijas palielināt virs BP paredzētā dažās budžeta pozīcijās, kas ir tieši saistītas ar stratēģijas „Eiropa 2020” prioritāšu sasniegšanu un atbilst Parlamenta tradicionālajām prioritātēm;

19.

līdz ar to apropriāciju vispārējo līmeni 2013. gadam nosaka EUR 151 151,84 miljonu un EUR 137 898,15 miljonu apmērā attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijās;

20.

pauž nožēlu par to, ka, kaut arī tā ir ļoti svarīga izdevumu kategorija stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai, gandrīz visi Padomes 1. izdevumu kategorijā veiktie saistību samazinājumi ir 1.a apakškategorijā (- 2,9 % salīdzinājumā ar BP) un to visvairāk skārusi maksājumu samazināšana (- EUR 1,9 miljardi jeb - 14 % salīdzinājumā ar BP); nolemj atjaunot gandrīz visus Padomes veiktos samazinājumus un saistību un maksājumu apropriācijas palielināt, pārsniedzot BP paredzēto, tikai dažās pozīcijās, kuras ir tieši saistītas ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un kurās ir augsti izpildes līmeņi un liela apguves spēja;

21.

pauž lielu nožēlu par to, ka Padome ir nevis palielinājusi apropriācijas 7. pamatprogrammai (FP7) un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (CIP) programmām, bet nolēmusi samazināt Komisijas priekšlikumu attiecīgajām budžeta pozīcijām, kas nepārprotami ir pretrunā nesenajam Eiropadomes lēmumam izveidot Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kurā cita starpā paredzēts atbalsts pētniecībai un izstrādei, inovācijām un nodarbinātībai; uzsver, ka šo programmu izpilde ir ļoti laba un Komisija ziņo, ka 2012. gada izpilde ir daudz ātrāka nekā iepriekšējā gadā;

22.

uzskata, ka programma CIP ir viens no galvenajiem stratēģijas „Eiropa 2020” virzītājspēkiem un nozīmīgs instruments, lai uzlabotu finansējuma pieejamību, jo īpaši inovatīviem MVU; tādēļ nolemj palielināt saistību un maksājumu apropriācijas CIP Uzņēmējdarbības un inovāciju programmai un CIP programmai „Saprātīga enerģija Eiropai”, kā arī, ņemot vērā arvien biežākus MVU pieprasījumus, palielināt gan SA, gan MA šīs programmas finanšu instrumentiem;

23.

pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu papildu izmaksas saistībā ar ITER segt, veicot uz izpildi balstītus ietaupījumus, galvenokārt no FP7 kopuzņēmumiem un administratīvajiem izdevumiem; atgādina ES finansētas pētniecības pievienoto vērtību un izšķirošo nozīmi stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto izaugsmes, konkurētspējas un nodarbinātības mērķu sasniegšanā; tādēļ saskaņā ar 2011. gada decembra iestāžu deklarāciju nolemj šos samazinājumus daļēji kompensēt, vairākās FP7 darbības pozīcijās, uz kurām tieši pamatojas stratēģija „Eiropa 2020” un kurās ir ļoti labi izpildes līmeņi un liela apguves spēja, nosakot saistības, kas pārsniedz BP paredzēto; ierosina šo daļējo kompensēšanu, kas pārsniedz pieejamo rezervi, finansēt, izmantojot elastības instrumentu EUR 50 miljonu apmērā;

24.

uzsver lielo pievienoto vērtību, ko rada Mūžizglītības programma un programma „Erasmus Mundus”, kas, saņemot pieticīgu finansējumu, sniegušas lieliskus rezultātus attiecībā uz efektīvu īstenošanu un pozitīva Savienības tēla veidošanu pilsoņu vidū; saskaņā ar iepriekšējās budžeta procedūrās noteikto nostāju nolemj šīm programmām palielināt SA un MA virs BP paredzētā, ņemot vērā to lielo apguves spēju;

25.

pauž nožēlu par maksājumu samazinājumiem (-EUR 23 miljoni salīdzinājumā ar BP), ko Padome ir veikusi attiecībā uz finansiālu atbalstu kopīgu interešu projektiem Eiropas transporta tīklā; uzsver, ka šī programma nodrošina ieguldījumus infrastruktūrās ar augstu Eiropas pievienoto vērtību un tādēļ tā ir ārkārtīgi svarīga, lai kopumā paaugstinātu ES konkurētspēju, un tā tieši ietekmē izaugsmi un nodarbinātību; uzsver, ka programmas izpilde ir laba un 2013. gads būs ļoti svarīgs, jo tas ir paredzēts, lai sagatavotos tam, ka stāsies spēkā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments; tādēļ nolemj saglabāt BP ierosināto saistību un maksājumu līmeni;

26.

ir nolēmis atjaunot BP maksājumiem Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam (EGF); norāda, ka, atjaunojot maksājumu apropriācijas, nevajadzēs veikt pārvietojumus no citām budžeta pozīcijām un ka piešķirtā summa ir minimālā EGF patērētā summa gada pirmajos mēnešos;

27.

pauž dziļu nožēlu par lielajiem Padomes veiktajiem maksājumu samazinājumiem (- EUR 1,6 miljardi jeb - 3,3 % salīdzinājumā ar BP), kas skar reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi (- 12,9 %), Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (- 18,7 %) un Kohēzijas fondu (- 4,7 %), un kuru pieņemšanas gadījumā noteikti tiks traucēta pareiza projektu īstenošana plānošanas perioda pēdējā gadā, radot postošas sekas tieši tām dalībvalstīm, kuras jau izjūt sociālus, ekonomiskus un finansiālus ierobežojumus, tādējādi ievērojami palielinot RAL (nesamaksātās saistības); norāda, ka konverģences mērķis turpretim ir palicis praktiski neskarts;

28.

atgādina, ka augstais maksājumu līmenis BP šai izdevumu kategorijai (+ 8,1 %) ir radies sakarā ar iepriekš uzņemtajām saistībām, kuras ir jāizpilda līdz plānošanas perioda beigām saskaņā ar struktūrfondu dabisko dzīves ciklu; uzsver — ja iepriekšējo gadu budžeta procedūrās Padomei būtu bijusi reālistiskāka pieeja faktiskajām maksājumu vajadzībām šajā izdevumu kategorijā, maksājumu procentuālais palielinājums būtu bijis daudz mazāks;

29.

atgādina par šaubām, kas paustas pilnvarojumā trialogā, par to, vai BP ierosinātais maksājumu līmenis būs pietiekams, lai atmaksātu visus paredzamos maksājumu pieprasījumus, ja netiks veikti šā gada budžeta grozījumi; uzsver, ka tas pats Komisijas priekšlikums ir balstīts uz pieņēmumu, ka visas maksājumu vajadzības no iepriekšējiem gadiem līdz 2012. gadam ir nosegtas;

30.

noraida samazinājumus, ko Padome ir veikusi 1.b izdevumu kategorijā, jo tas radītu vēl nopietnāku maksājumu iztrūkuma risku, nekā jau bija paredzēts, un kavētu jau iztērēto līdzekļu atmaksu saņēmējām dalībvalstīm un reģioniem, īpaši nopietnas sekas radot tām dalībvalstīm, kurās jau ir sociālas, ekonomiskas un finansiālas problēmas; vēlreiz norāda, ka šajā izdevumu kategorijā ir divas trešdaļas pašreizējo nenokārtoto saistību un ka maksājumu līmeņa samazināšana 2013. gadam arī izraisītu lielu RAL līmeņa palielināšanos līdz nākamā gada beigām; tādēļ prasa, lai Komisija iesniedz analīzi par situāciju saistībā ar RAL un atbilstošu stratēģiju par to, kā RAL līmenis būtu jāsamazina; aicina, lai Komisija Parlamentam katru mēnesi nosūta informāciju par to dalībvalstu pieprasījumu sadalījumu pa dalībvalstīm un fondiem, kuri iesniegti atmaksas saņemšanai;

31.

neuzskata Padomes deklarāciju, kurā tā lūdz Komisijai gadījumā, ja 1.b kategorijā nepietiek maksājumu apropriāciju, iesniegt budžeta grozījuma projektu, par pietiekamu garantiju tam, ka 2013. gadā būs pieejams atbilstīgs maksājumu līmenis, ņemot vērā to, ka iepriekšējos divos gados Padome jau ir izteikusi līdzīgus solījumus un tos nav pildījusi; prasa, lai Padomes prezidentūra sniegtu publisku paziņojumu un paskaidrotu Padomes lasījumā pieņemto maksājumu neatbilstību dalībvalstu faktiskajām vajadzībām, kas norādītas to aplēsēs;

32.

tādēļ nolemj atjaunot BP saistību un maksājumu apropriācijās visām šīs izdevumu kategorijas budžeta pozīcijām, kurās Padome ir veikusi samazinājumus, un palielināt saistību un maksājumu apropriācijas, pārsniedzot BP paredzēto, tehniskajai palīdzībai saistībā ar Baltijas jūras reģiona stratēģiju;

33.

mudina Padomi piekrist Komisijas iesniegtajam budžeta grozījuma Nr. 6/2012 projektam, lai šogad kompensētu maksājumu apropriāciju trūkumu un nebloķētu notiekošo projektu izpildi plānošanas perioda beigās; pilnvaro savu delegāciju sarunām ar Padomi — ja Padome nebūs gatava pilnībā apstiprināt BGP, iespējams, palielināt maksājumu apropriācijas par Padomes noraidīto summu, to sadalot pro rata visām 1.b kategorijas darbības pozīcijām;

34.

uzskata, ka Komisijas aplēses par budžeta vajadzībām ir reālistiskākas nekā Padomes aplēšu summas, jo īpaši ņemot vērā gaidāmos maksājumus; tādēļ atjauno samazinājumus, ko Padome ir veikusi šajā izdevumu kategorijā, līdz EUR 60 307,51 miljonam, kas par 0,6 % pārsniedz 2012. gada budžetu;

35.

norāda, ka tradicionālā lauksaimniecības jomas budžeta grozījumu vēstule, ko plānots iesniegt 2012. gada oktobrī, pielāgos pašreizējos aprēķinus reālo vajadzību precīzākam novērtējumam; vērš uzmanību uz galīgo 2013. gadā pieejamo piešķirto ieņēmumu (atbilstības pārbaudes korekcijas, pārkāpumi un piena papildu nodeva) līmeni, kas beigās 2013. gada budžetā noteiks jaunu apropriāciju līmeni, kas jāpieņem; prognozē, ka pašreiz atlikušajai rezervei (EUR 981,5 miljoni) vajadzētu būt pietiekamai, lai segtu šīs izdevumu kategorijas aptvertās vajadzības, ja vien neradīsies nekādi neparedzēti apstākļi;

36.

aicina Komisiju palielināt centienus noteikt skaidrākas prioritātes šajā izdevumu kategorijā, kuras atbalstītu ilgtspējīgas lauksaimniecības sistēmas, kas saglabā bioloģisko daudzveidību, aizsargā ūdens resursus un augsnes auglību, ņem vērā dzīvnieku labturību un atbalstītu nodarbinātību;

37.

noraida tā sauktās negatīvās izdevumu pozīcijas (grāmatojumu noskaidrošana) palielinājumu, jo šķiet, ka tā ir noteikta nedabiski daudz salīdzinājumā ar 2. izdevumu kategorijas apropriācijām, un daļēji atjauno Komisijas priekšlikumu, ļaujot ieņemt reālistiskāku pieeju;

38.

apstiprina apņemšanos rīkoties, lai novērstu krīzes augļu un dārzeņu nozarē un reaģētu uz tām, un tādēļ piekrīt atbilstoša atbalsta sniegšanai ražotāju grupām saistībā ar to pagaidu atzīšanu; atbalsta to, ka tiek pietiekami lielā apmērā palielināta Savienības iemaksa krīzes fondā saistībā ar darbības fondiem ražotāju organizācijām;

39.

paredz lielāku atbalstu skolu apgādei ar pienu un turpina atbalstīt programmu skolu apgādei ar augļiem;

40.

saglabā budžeta piešķīrumu Pārtikas izdalīšanas programmai ES vistrūcīgākajām personām, kas sniedz atbalstu 18 miljoniem Savienības iedzīvotāju, kuri saskaras ar nepietiekama uztura problēmām; atzinīgi vērtē Komisijas centienus rast politisku un juridisku risinājumu, lai 2013. gadā programmu varētu turpināt; cer, ka tiks rasts risinājums, kas ļaus programmu turpināt arī nākamajā DFS periodā;

41.

pauž atbalstu atsevišķu kompensāciju pozīciju krasai samazināšanai, atsevišķos gadījumos pat līdz nullei, jo šis instruments ir politiski pretrunīgs un atsevišķiem produktiem tas nav izmantots tādā pašā līmenī kā 2012. budžeta gadā; norāda, ka dažas kompensāciju pozīcijas ir iezīmētas kā negatīvas prioritātes; rūpīgi apsver, cik lielā mērā šīs pozīcijas būtu jāsamazina, lai vajadzības gadījumā šo instrumentu varētu izmantot saskaņā ar spēkā esošo regulējumu par atmaksājumiem;

42.

turpina sniegt atbilstošu atbalstu programmai LIFE+, kurā prioritāte piešķirta tikai ar vidi un darbību klimata jomā saistītiem projektiem, atbalstot tādas ekonomikas izveidi, kas ir noturīga un nodrošina resursu lietderīgāku izmantojumu, kā arī ekosistēmu aizsardzību, saglabāšanu un atjaunošanu; atkārtoti atgādina, ka vides problēmas un to risinājumi pārsniedz valstu robežas un tādēļ ir pašsaprotami šos jautājumus risināt ES līmenī; šajā sakarībā aicina dalībvalstis būtiski uzlabot ES tiesību aktu īstenošanu vides jomā;

43.

uzsver, ka kopējā zivsaimniecības politika joprojām ir svarīga ES politiskā prioritāte, un saglabā tās finansējumu BP ierosinātajā apmērā, ņemot vērā tās gaidāmo reformu; uzskata, ka integrētās jūrlietu politikas finansējums nedrīkstētu apdraudēt citu 2. izdevumu kategorijā paredzēto zivsaimniecības pasākumu un programmu finansējumu; uzskata, ka efektīvai zivsaimniecības pārvaldībai ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu zivju krājumus un novērstu pārzveju;

44.

pieņem zināšanai, ka kopējais Padomes ierosinātais finansējuma samazinājuma apmērs salīdzinājumā ar 2013. gada BP ir -EUR 15 miljoni saistību apropriācijās un -EUR 51 miljons maksājumu apropriācijās; norāda, ka šie samazinājumi atbilst - 1,07 % salīdzinājumā ar BP un - 15,5 % salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas finanšu plānojumu;

45.

noraida maksājumu apropriāciju samazinājumus, ko Padome ir veikusi šādās jomās: Eiropas Atgriešanās fonds (-EUR 18 miljoni), Eiropas Bēgļu fonds (-EUR 1,8 miljoni), Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds (-EUR 3,2 miljoni) un programma „Pamattiesības un pilsoniskums” (-EUR 1 miljons); tādēļ nolemj attiecīgajās pozīcijās atjaunot BP paredzēto līmeni;

46.

noraida Padomes vienpusējo lēmumu mainīt Šengenas novērtēšanas mehānisma priekšlikuma juridisko pamatu no parastās likumdošanas procedūras uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 70. pantu; atbalsta Priekšsēdētāju konferences lēmumu bloķēt sadarbību ar Padomi par 2013. gada budžetu attiecībā uz iekšējās drošības aspektiem; tādēļ atbalsta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas nostāju iekļaut rezervē atsevišķas 18. sadaļas budžeta pozīcijas, kas saistītas ar iekšējo drošību (saistību un maksājumu apropriācijās), līdz būs panākts apmierinošs iznākums saistībā ar Šengenas pārvaldības tiesību aktu paketi; norāda, ka šī rezerve nebūtu jāpiemēro aģentūrām, kas darbojas, izmantojot 3.a izdevumu kategorijas līdzekļus, lai neapdraudētu to darbu;

47.

uzsver, ka programma profilaksei un cīņai pret visiem vardarbības veidiem („Daphne”) ir nozīmīga, izskaužot vardarbību pret sievietēm, jauniešiem un bērniem ES, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo krīzi; norāda uz programmas „Daphne” izmērāmiem rezultātiem, kā arī tā ietekmi uz politikas maiņu dalībvalstīs; tādēļ palielina programmas maksājumu apropriācijas, pārsniedzot BP paredzēto līmeni;

48.

pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz BP jau ierosinātajiem samazinājumiem, Padome ir veikusi turpmākus samazinājumus 3.b izdevumu kategorijā gan saistību, gan maksājumu apropriācijās par aptuveni EUR 9,5 miljoniem; kopumā ir paredzējis atjaunot visus Padomes samazinājumus, lai nodrošinātu šīs izdevumu kategorijas notiekošo programmu un pasākumu pienācīgu īstenošanu;

49.

atkārto, ka ir svarīgi sekmēt aktīva pilsoniskuma sajūtu, solidaritāti un toleranci gados jaunu eiropiešu vidū, lai Eiropas varētu izmantot līdz šim vislabāk izglītotās paaudzes talantus; uzsver, ka nākamajā paaudzē ir jāveicina dažādu kultūru savstarpējā saziņa un ES pilsoniskums; tādēļ ir nolēmis palielināt finansējumu programmai „Jaunatne darbībā” salīdzinājumā ar BP, jo īpaši ņemot vērā to, ka daudzus gadus pēc kārtas programmas izpilde ir bijusi laba;

50.

uzskata, ka informācijas un komunikācijas kampaņai par Eiropas Pilsoņu gadu (2013. gads) un komunikācijas darbībām ir vajadzīgas atbilstīgas apropriācijas, lai pilsoņus pienācīgi iesaistītu Eiropas projektā un veicinātu dialogu par ES jautājumiem; pauž nožēlu, ka Komisijas budžetā ierosinātie līdzekļi ir vismazākais apmērs, kāds jebkad ticis piešķirts Eiropas gadam, un nolemj attiecīgajai budžeta pozīcijai apropriācijas palielināt;

51.

atbalsta to, ka tiek turpināta veiksmīgā sagatavošanas darbība „Eiropas partnerības sportā”, ņemot vērā to, ka ar Lisabonas līgumu Savienībai ir piešķirtas jaunas kompetences sporta jomā, īpašu uzmanību pievēršot tautas un masu sportam, veicinot taisnīgumu sporta sacensībās, vēršoties pret maču rezultātu fiksēšanu un aizsargājot sportistu godprātīgumu fiziskās sagatavotības un morālā ziņā;

52.

norāda, ka 4. izdevumu kategorijā Padomes veikti maksājumu samazinājumi (-EUR 1 miljards jeb - 14,1 % salīdzinājumā ar BP) ir aptuveni 20 % no kopējā samazinājuma visās kategorijās; uzskata, ka šāds milzīgs samazinājums neļaus Savienībai ievērot solījumus, kurus tā ir izteikusi pasaules mērogā; norāda, ka Komisijas priekšlikums bija tikai nedaudz virs 2012. gada budžeta līmeņa un tas jau bija ievērojami samazināts salīdzinājumā ar finanšu plānojumu; nolemj atjaunot saistību un maksājumu apropriāciju līmeni lielākajā daļā budžeta pozīciju līdz BP ierosinātajiem līmeņiem;

53.

tomēr uzskata, ka daži samazinājumi salīdzinājumā ar BP varētu būt pieņemami atsevišķās budžeta pozīcijās, piemēram, makrofinansiāla palīdzība, dalība starptautiskās organizācijas muitas un nodokļu jomā un sadarbība ar Grenlandi;

54.

ierosina nedaudz palielināt saistību un maksājumu apropriācijas, pārsniedzot BP paredzēto, budžeta pozīcijām saistībā ar ģeogrāfiskajām attīstības sadarbības jomām, kā arī vēlēšanu novērošanas misijai un Vispasaules fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai; uzsver, ka tādējādi vajadzētu panākt, ka ES vēl vairāk nenovirzās no kursa attiecībā uz tās stingrajiem solījumiem par finansējumu attīstības sadarbībai;

55.

norāda, ka saskaņā ar Komisijas un UNRWA parakstīto deklarāciju par ES atbalstu UNRWA (2011–2013) ES ikgadējā iemaksa ir balstīta uz Palestīnas iedzīvotājiem 2011. gadā paredzēto summu (EUR 300 miljoni) un šīs atsauces summas samazinājums ietekmētu UNRWA paredzēto summu; uzskata — ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka Palestīnai un UNRWA ir pieejami lielāki līdzekļi, lai nodrošinātu līdzekļus, kas UNRWA ir nepieciešami pamatpakalpojumu sniegšanai ANO Ģenerālās asamblejas uzdevumā un drošības un iztikas nodrošināšanai bēgļiem, ņemot vērā nestabilitāti reģionā;

56.

turklāt uzskata, ka jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas ekonomiskās attīstības atbalstam, lai nodrošinātu nepārtrauktu ES finansiālu atbalstu darbam, ko veic Bezvēsts pazudušo personu komiteja Kiprā un Kultūras mantojuma tehniskā komiteja;

57.

izveido atsevišķas budžeta pozīcijas visām KĀDP misijām un ES īpašajiem pārstāvjiem dažādos ģeogrāfiskos apgabalos, kā ierosināts Finanšu regulas reformā, jo tas sniegs labāku un pilnīgu pārskatu par misijām, ko veic šajā politikas jomā;

58.

pieņem zināšanai Padomes nostāju, kurā tā Komisijas priekšlikumu par 5. izdevumu kategoriju (visas iedaļas) ir samazinājusi kopumā par EUR 146 miljoniem, neskatoties uz iestāžu centieniem, kas atspoguļojas to tāmēs un BP, veikt administratīvo izdevumu budžeta konsolidāciju, ņemot vērā ekonomiskās un budžeta grūtības;

59.

īpaši uzsver, ka vairākums iestāžu, tostarp Parlaments un Komisija, ir izpildījušas — un pat vairāk nekā solīts — apņemšanos administratīvo budžetu palielināt ne vairāk kā sagaidāmās inflācijas apmērā; atzinīgi vērtē šos centienus un nosaka 5. izdevumu kategorijas kopējo apropriāciju līmeni EUR 8 506,87 miljonu apmērā, no kuriem EUR 4 967,37 miljonus paredz Komisijai;

60.

īpaši norāda, ka Padomes veiktie samazinājumi rodas no tā, ka budžetā nav iekļauts algu pielāgojums par 2011. gadu 1,7 % apmērā, ir palielināta standarta samazinājuma likme dažādām iestādēm un pakalpojumiem un ir veikti citi specifiski samazinājumi atsevišķās administratīvo izdevumu pozīcijās, tomēr uzskata, ka šādi samazinājumi ir nepamatoti un ka to mērķis ir vienkārši mākslīgi iesaldēt administratīvos izdevumus nominālā izteiksmē, neskatoties uz juridiskajām saistībām un līgumsaistībām, kā arī ES jaunajām kompetencēm un uzdevumiem;

61.

jo īpaši uzskata, ka standarta samazinājuma likmju palielinājumi, kuru mērķis ir palielināt neapmaksātu štata vietu skaitu iestādēs, atspoguļo konservatīvu pieeju, kas tieši ietekmēs iespēju uzlabot amata vietu aizpildīšanas rādītājus saskaņā ar štatu sarakstiem, kurus budžeta lēmējinstitūcija pati ir apstiprinājusi; uzsver, ka šāda pieeja ir vēl jo vairāk kaitējoša štatu sarakstu samazināšanas gadījumā, jo mehāniski tiek uzlaboti štata vietu aizpildīšanas rādītāji, un ka šo amata vietu finansēšana nebūtu jāuzskata par pielāgojamu mainīgo, ar ko panākt administratīvā budžeta vai jebkuras citas iepriekš noteiktas mērķa summas nominālu iesaldēšanu;

62.

nolemj visām iestādēm, izņemot Padomi, un Eiropas skolām 2013. gadam atjaunot (vai Tiesas gadījumā — palielināt) rezervē summas, kas saistītas ar 2011. gada algu pielāgojumu 1,7 % apmērā, līdz tiks pasludināts Tiesas spriedums; uzsver, ka tā ir pareiza budžeta līdzekļu plānošana, ņemot vērā to, ka spriedums, visticamāk, būs Komisijai labvēlīgs, un brīdina Padomi, ka šādā gadījumā budžeta lēmējinstitūcijai būs jāietver šāda sprieduma atpakaļejošais spēks arī 2011. un 2012. gadā, tostarp nokavējuma procenti;

63.

atceļ arī citus samazinājumus, ko Padome veikusi specifiskās administratīvo izdevumu pozīcijās, proti, Komisijas sadaļā par IKT aprīkojumu un pakalpojumiem, kā arī dažiem birojiem;

64.

pieņem zināšanai, ka Padome ir pieņēmusi ierosināto darbinieku skaita samazinājumu Komisijas štatu sarakstā par 1 %, konkrētāk, administratīvā atbalsta, budžeta pārvaldības un krāpšanas novēršanas jomā;

65.

atjauno vai saglabā Komisijas un daļēji citu iestāžu štata vietu pieprasījumus, katru gadījumu izskatot atsevišķi, bet vienlaikus prasa veikt padziļinātu ietekmes novērtējumu par plānoto darbinieku skaita samazināšanu līdz 2018. gadam, cita starpā pilnībā ņemot vērā Savienības juridiskās saistības un iestāžu jaunās kompetences un uzdevumu paplašināšanos, kas izriet no Līgumiem;

66.

atzinīgi vērtē BP sniegto informāciju par jomām, kurās darbinieku skaits ir palielināts, piemēram, Eiropas ekonomiskā pārvaldība, vienotais tirgus, kā arī drošība un taisnīgums, bet ar bažām konstatē, ka ir samazināts darbinieku skaits dažos citos ģenerāldirektorātos, piemēram, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorātā, Konkurences ģenerāldirektorātā, Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorātā, Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorātā un Eurostat, kuriem tomēr ir liela nozīme ES prioritāšu sasniegšanā; pauž bažas par negatīvajām sekām, ko mazāks skaits štata vietu administratīvā atbalsta, budžeta pārvaldības un krāpšanas novēršanas jomā var radīt attiecībā uz ES darbību un programmu ātru, regulāru un efektīvu īstenošanu, sevišķi laikā, kad ES kompetences turpina pieaugt un Savienībai pievienojas jauna dalībvalsts;

67.

tādēļ prasa, lai Komisija savā ikgadējā darbinieku pārbaudes ziņojumā iekļauj apvienotu novērtējumu, ko veic katrs ģenerāldirektorātu un dienests, jo īpaši ņemot vērā to lielumu un darba apjomu, un ko strukturē pēc štata vietu veidiem, kas minēti šajā pārbaudes ziņojumā (politikas veidošana, programmu pārvaldība, administratīvais atbalsts, budžeta pārvaldība un krāpšanas novēršana, valodu dienesti u. c.);

68.

pauž nožēlu par samazinājumiem, ko Padome ir veikusi administratīvā un pētniecības atbalsta pozīcijās, ieskaitot izpildaģentūras, kopumā par 6,6 % SA un MA (-EUR 71,8 miljoni) salīdzinājumā ar BP, turklāt lielākie samazinājumi attiecas uz 1.b kategoriju (- 23,7 %) un 4. kategoriju (- 13,2 %); uzsver, ka tas nozīmē 5,5 % lielu samazinājumu salīdzinājumā ar līdzīgām 2012. gada apropriācijām un šis papildu samazinājums tiek ieviests, neraugoties uz BP jau ierosinātajiem ietaupījumiem, un tādēļ tas varētu ietekmēt ar tiem saistīto daudzgadu programmu budžeta izpildes savlaicību un kvalitāti; turklāt uzsver, ka administratīvās pozīcijas samazināšana noteiktai programmai bez tās darbības izdevumu palielināšanas radītu izmaiņas šīs programmas finansējumā, par kuru vienošanās panākta koplēmuma procedūrā; tādēļ nolemj šīm pozīcijām atjaunot BP paredzētās summas;

69.

nosaka arī vairākas rezerves dažām budžeta pozīcijām, lai iegūtu konkrētāku informāciju;

70.

kopumā atbalsta Komisijas aplēses par aģentūru budžeta un personāla vajadzībām un norāda, ka Komisija jau bija ievērojami samazinājusi aģentūru sākotnējos pieprasījumus un BP arī tām ir piemērojusi darbinieku skaita samazināšanu 1 % apmērā;

71.

tādēļ uzskata, ka jebkādi turpmāki Padomes ierosinātie samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un tās nevarētu pildīt uzdevumus, ko tām uzticējusi likumdevēja institūcija; noraida Padomes horizontālo pieeju apropriāciju samazināšanā aģentūrām, jo to vajadzības ir jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi; aicina arī Komisiju nākamajam DFS periodam noskaidrot iespējamās jomas, kurās saistībā ar aģentūrām ir iespējama darba dublēšanās vai mazāka pievienotā vērtība, lai racionalizētu to darbību;

72.

nolemj palielināt 2013. gada budžeta apropriācijas trijām finanšu uzraudzības aģentūrām; uzskata, ka apropriācijām būtu jāatspoguļo nepieciešamība pildīt vajadzīgos uzdevumus, jo tiek pieņemts vairāk regulu, lēmumu un direktīvu, lai pārvarētu pašreizējo finanšu un ekonomikas krīzi, kas ir cieši saistīta ar finanšu nozares stabilitāti;

73.

nevar pieņemt Padomes samazinājumus aģentūrām 3.a izdevumu kategorijā, proti, par EUR 2,8 miljoniem saistību un maksājumu apropriācijās, jo uz aģentūrām attiecas 18 % no 3.a kategorijas kopējām apropriācijām un Padomes samazinājumiem būtu nesamērīga ietekme uz šo kategoriju; tādēļ ir iecerējis atjaunot ierosināto BP, kas, šķiet, ir līdzsvarots līmenis;

74.

saprot, ka atsevišķām aģentūrām (piemēram, Eiropolam, EASA, ACER) 2013. gadā ir jāveic papildu uzdevumi, kas, iespējams, nav atspoguļoti 2013. gadam piešķirtajā budžetā vai štatu sarakstā; prasa, lai Komisija vajadzības gadījumā laicīgi ierosina budžeta grozījumu attiecībā uz attiecīgo aģentūru; turklāt sagaida, ka Komisija arī iesniegs jaunu finanšu pārskatu, kad Parlaments un Padome būs pabeiguši likumdošanas procedūru, paplašinot aģentūras mandātu; apzinās, ka šādai mandāta paplašināšanai var būt nepieciešami papildu resursi, par kuriem budžeta lēmējiestādei būtu jāvienojas;

75.

pēc iesniegto izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību rūpīgas analīzes, ņemot vērā notiekošo projektu un darbību veiksmīguma pakāpi un izslēdzot iniciatīvas, uz kurām jau attiecas spēkā esošie juridiskie pamati, kā arī pilnībā ņemot vērā Komisijas novērtējumu par projektu īstenošanas iespējamību, nolemj pieņemt kompromisa paketi, kurā ir neliels skaits izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību, ievērojot arī to, ka ir pieejamas ierobežotas rezerves, sevišķi 1.a un 3.b izdevumu kategorijā;

76.

pauž bažas par Padomes nostāju attiecībā uz nominālu iesaldēšanu visām ES iestādēm; uzskata, ka katra iestāde būtu jāskata atsevišķi, ņemot vērā tās vajadzības un specifisko situāciju;

77.

atzinīgi vērtē iestāžu centienus rast papildu ietaupījumus un ierobežot savus budžetus; norāda, ka to 2013. gada budžetos būs arī izmaksas, kas saistītas ar Horvātijas pievienošanos, un 1,7 % algas pielāgojums par 2013. gadu; tomēr uzsver, ka izmaksas, kas saistītas ar Horvātijas pievienošanos, nebūtu jāuzskata par budžeta palielinājumu, bet pamatotu finansējumu saistībā ar jaunas dalībvalsts pievienošanos ES;

78.

uzsver — saistībā ar to, ka iestādes no 2012. gada pavasara līdz rudenim veica papildu ietaupījumus, apropriāciju līmenis šobrīd ir ļoti zems; pauž bažas par to, ka gandrīz vairs nav palikusi rezerve jauniem izdevumiem, no kuriem nevar izvairīties un kuri var rasties saistībā ar juridiskajiem pienākumiem;

79.

uzskata, ka budžeta lēmējinstitūcijai būtu jānodrošina tāds apropriāciju līmenis, kas nodrošinās iestāžu netraucētu darbību, juridisko saistību ievērošanu un augsta līmeņa pārvaldi ES pilsoņu vajadzībām;

80.

atgādina, ka, pieņemot 2013. gada tāmi (7), Parlaments uzstāja, ka ir vajadzīga stingra budžeta kontrole un ka šajā budžeta procedūrā ir jānosaka, kur var veikt papildu ietaupījumus;

81.

atzinīgi vērtē Prezidija un Budžeta komitejas vienošanos, kas tika panākta 2012. gada 26. septembra samierināšanas sanāksmē; norāda, ka tā 2013. gada budžeta kopējais apjoms ir EUR 1 750 463 939 un šī summa tādējādi nozīmē neto samazinājumu par EUR 18,3 miljoniem salīdzinājumā ar 2012. gada februāra provizorisko tāmes projektu;

82.

norāda, ka tā 2013. gada budžeta palielinājums salīdzinājumā ar 2012. gada budžetu ir 1,9 %, ieskaitot Horvātijas pievienošanās izmaksas; uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo inflāciju 1,9 % apmērā, ir panākts patiess darbības budžeta samazinājums, neskatoties uz nesen piešķirtajām jaunajām pilnvarām, jaunām štata vietām un jauniem darbības veidiem, Horvātijas pievienošanās finansēšanu un izmaksām par gatavošanos 2014. gada vēlēšanām;

83.

apstiprina šādas tāmes korekcijas:

84.

samazina arī Eiropas vēstures namam paredzētās apropriācijas par EUR 5,3 miljoniem;

85.

turklāt, saprotot grūto ekonomisko situāciju visā ES, atgādina pieņemto lēmumu neindeksēt deputātu personīgās piemaksas līdz sasaukuma beigām, norāda, ka darbinieku komandējuma piemaksas nav indeksētas kopš 2007. gada, un vēlreiz apstiprina 2012. gada budžeta rezolūcijā (8) iekļauto lēmumu samazināt visas budžeta pozīcijas, kas saistītas ar ceļošanu;

86.

atzinīgi vērtē informāciju un analīzi, kas ietverta Parlamenta 2011. gada pārskatā par budžeta un finanšu pārvaldību un ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos, par budžeta pozīcijām, kuras 2011. gadā netika pilnībā īstenotas, un prasa veikt objektīvu analīzi arī par 2012. gada budžetu, lai ātrāk noteiktu iespējamos turpmākos ietaupījumus, ko var kompensēt ar investīcijām, ja tas ir nepieciešams un noderīgs pienācīgai un netraucētai Parlamenta darbībai;

87.

uzskata, ka, tāpat kā ikvienam tieši ievēlētam parlamentam, Eiropas Parlamentam vajadzētu būt tiesīgam lemt par savu atrašanās vietu un noteikumiem par darba vietu;

88.

tādēļ paziņo, ka Parlamentam pašam būtu jālemj par Parlamenta atrašanās vietu un darba vietām deputātiem un ierēdņiem;

89.

mudina abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes (Padomi un Parlamentu), lai panāktu finansiālus ietaupījumus un veicinātu ilgtspējīgāku klimatam un videi draudzīgāku risinājumu, gaidāmajās sarunās par jauno 2014.–2020. gada DFS skatīt jautājumu par vienu Parlamenta atrašanās vietu un darba vietām deputātiem un ierēdņiem;

90.

mudina dalībvalstis pārskatīt jautājumu par Parlamenta atrašanās vietu un darba vietām, kad nākamo reizi tiks pārskatīts Līgums, un grozīt 6. protokolu;

91.

līdz tam laikam aicina Padomi kopā ar Parlamentu sākt izstrādāt ceļvedi pārejai uz vienu Parlamenta atrašanās vietu un darba vietu efektīvāku izmantošanu, ņemot vērā konkrētās atjauninātās summas, kas parāda katras darba vietas izmaksas, un darbinieku darba apstākļus, kā arī ekonomiskos, sabiedriskos un vides faktorus, kas tiks iesniegti ziņojumā līdz 2013. gada 30. jūnijam;

92.

ierosina, ka būtu jāpārskata Luksemburgas varas iestāžu un Parlamenta vienošanās par to ierēdņu skaitu, kuri atrodas Luksemburgā, ņemot vērā Parlamenta vajadzību pārskatīšanu;

93.

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Budžeta komitejas un Prezidija kopīgā darba grupa par Parlamenta budžetu; sevišķi stingri atbalsta tās iesākto darbu par pētījumu, kurā Parlamenta budžets tiks salīdzināts ar ASV Kongresa budžetu un reprezentatīva dalībvalstu parlamentu parauga budžetiem; atgādina, ka šo pētījumu paredzēts pabeigt līdz 2012. gada beigām; sagaida, ka šis pētījums radīs ilgtermiņa ietaupījumus Parlamenta budžetā un sniegs idejas par to, kā 2013. gadā un turpmākajos gadus uzlabot tā efektivitāti;

94.

uzskata, ka kopīgajai darba grupai būtu jāatspoguļo demokrātiskais līdzsvars Parlamentā; uzskata, ka darba grupai cita starpā būtu jāizskata turpmākas alternatīvas saistībā ar Deputātu reģistra darba laikiem un pasākumi, lai mudinātu izmantot lētākus un zaļākus transporta veidus; turklāt aicina darba grupu ziņot Budžeta komitejai un Prezidijam, lai Parlamenta budžetā panāktu vidēja termiņa un ilgtermiņa strukturālus un organizatoriskus ietaupījumus;

95.

atzinīgi vērtē kopīgās darba grupas priekšlikumu darbam ar vēlētājiem paredzētajās (tirkīza) nedēļās Deputātu reģistru piektdienās slēgt;

96.

aicina Prezidiju bez kavēšanās īstenot priekšlikumus par ietaupījumiem, par ko kopīgā darba grupā vienojās;

97.

atzinīgi vērtē centienus rast turpmākus ietaupījumus saistībā ar deputātu un darbinieku ceļa izdevumiem; norāda uz ietaupījumiem saistībā ar darbinieku komandējumu izdevumiem; norāda, ka atbilstošā budžeta pozīcija 2012. gadā samazinājās un ka šie ietaupījumi bija iespējami, jo tika īstenota labāka pārvaldība, izmantotas videokonferences un samazināts komandējumu skaits;

98.

aicina administrāciju novērtēt attīstību zemo cenu ceļojumu tirgū, būt informētai par jaunumiem tirgū un izmantot visas iespējas ietaupīt; turklāt aicina administrāciju atļaut un mudināt izmantot zemo cenu lidmašīnu biļetes un iegādāties ekonomiskās fleksiblās klases biļetes; uzskata, ka būtu jāapsver turpmāki pasākumi, lai panāktu, ka deputāti mazāk pērk biznesa klases lidojumus;

99.

norāda, ka ceļa izdevumu ietaupījumi 2011. gadā, pateicoties tam, ka vairāk (+ 56,6 %) tika izmantotas videokonferences, tiek lēsti EUR 1,4 miljonu apmērā; uzskata, ka turpmākus komandējuma izdevumu ietaupījumus var panākt, pakāpeniski aizstājot komandējumus ar videokonferencēm, kas arī samazinātu Parlamenta oglekļa emisijas ietekmi; tādēļ prasa ne vēlāk kā līdz 2013. gada februārim iesniegt rezultātus analīzei, ko Parlamenta administrācija veica par vajadzīgo papildu videokonferenču aprīkojumu;

100.

prasa pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu ēku politikas jomā, cieši un atklāti sadarbojoties ar Budžeta komiteju, un tic, ka tas ir iespējams;

101.

prasa savlaicīgu informāciju par ģenerālsekretāra secinājumiem par remontdarbiem un biroju pārvietošanu turpmākajos gados un šo darbu grafiku; uzsver, ka ir svarīgi veikt pienācīgu plānošanu un apropriācijas budžetā iekļaut atbilstošajā posmā;

102.

atkārto, ka ietaupījumiem saistībā ar rakstisko tulkošanu nevajadzētu apdraudēt daudzvalodību; vērš uzmanību uz to, ka ir jānodrošina tulkojumu kvalitāte un kvalitatīvi darba apstākļi attiecīgajiem dienestiem;

103.

norāda, ka, neskatoties uz lielām strukturālām pārmaiņām un arvien pieaugošu lietu skaitu, Tiesa darbības budžeta palielinājumu ir ierobežojusi līdz 1,56 % (papildus 1,49 % saistībā ar Horvātijas pievienošanos);

104.

tādēļ atjauno rakstiskajai tulkošanai paredzētās apropriācijas, lai novērstu tiesvedības kavēšanos, un IT resursiem paredzētās apropriācijas, kā to ieteica revidenti;

105.

daļēji atjauno atalgojumam paredzētās apropriācijas un standarta samazinājuma likmi nosaka 4,5 % apmērā, lai ļautu Tiesai pienācīgi pildīt savas funkcijas; turklāt daļēji atjauno uzturēšanai un enerģijai paredzētās apropriācijas;

106.

atbalsta notiekošo Tiesas statūtu pārskatīšanu un apņemas nekavējoties izskatīt budžeta grozījumu saistībā ar šo jautājumu;

107.

norāda, ka Revīzijas palāta 2013. gada štatu sarakstu ir samazinājusi par 9 štata vietām; tādēļ atjauno sākotnējo standarta samazinājumu 1,8 % apmērā, lai mazinātu risku, ka Revīzijas palāta neīstenos tās stratēģiju, un nodrošinātu, ka tā sagatavos plānotos revīzijas ziņojumus; atjauno arī apropriācijas, kas paredzētas darbinieku pieņemšanai darbā saistībā ar Horvātijas pieviešanos, BP līmenī;

108.

daļēji atjauno atalgojumam un pabalstiem paredzētās apropriācijas, piemērojot 5,5 % standarta samazinājuma likmi, kas joprojām nozīmē pašreizējā štata vietu aizpildījuma līmeņa samazināšanos; daļēji atjauno citus Padomes veiktos patvaļīgos samazinājumus, piemēram, izdevumiem, kas saistīti ar „Oficiālo Vēstnesi”, un darbības izdevumiem, tostarp mutiskajai tulkošanai, kuri 2012. gadā jau tika samazināti līdz 2009. gada izpildes līmenim;

109.

pilnībā atjauno apropriācijas gada nomas maksājumiem, kuri ir saistīti ar spēkā esošajos līgumos paredzētajām juridiskajām saistībām un kuriem piemēro ikgadējo indeksāciju atkarībā no inflācijas Beļģijā;

110.

daļēji atjauno Reģionu komitejai paredzētās apropriācijas, lai tā varētu pildīt savas tiesību aktos noteiktās un juridiskās saistības attiecībā uz gada nomas maksājumiem un darbinieku algām; konstatē, ka Padomes krasais samazinājums atalgojumam un pabalstiem nozīmētu, ka šai iestādei tiek piemērots dubults darbinieku skaita samazinājums par 1 % (kas jau ir iekļauts BP);

111.

konstatē, ka Eiropas Ombuda budžets ir palielinājies par 3,49 %; norāda, ka daļa no šī palielinājuma ir saistīta ar īres izmaksām, no kurām nevar izvairīties; atjauno atalgojumam un pabalstiem paredzētās apropriācijas, kas ir nepieciešamas tādēļ, ka tiek aizpildītas iepriekš vakantās štata vietas;

112.

pilnībā atjauno EDAU budžetu; norāda, ka tā palielinājums atbilst prognozētajam inflācijas līmenim; jo īpaši atjauno divas jaunās štata vietas un atbilstošās apropriācijas, kas ir paredzētas, lai palīdzētu veikt iestādes pamatdarbību;

113.

norāda, ka EĀDD ir relatīvi jauna iestāde, kas joprojām paplašinās, un tā tīkls joprojām ir jāuzlabo, lai īstenotu Savienības politiskās prioritātes, turklāt ar 141 delegāciju EĀDD ES iestāžu starpā ir nesalīdzināmi vairāk pakļauts inflācijai trešās valstīs un valūtas maiņas kursa svārstībām;

114.

atzinīgi vērtē to, ka EĀDD 2013. gadam vairākās budžeta pozīcijās ir iesaldējis apropriācijas nominālā izteiksmē un veicis mērķtiecīgus samazinājumus citās budžeta pozīcijās, līdz ar to ietaupījumi varētu pat būt līdz 1,3 % no tā 2012. gada budžeta;

115.

norāda, ka EĀDD ir sevi ierobežojis, jo 2013. gada štatu sarakstā nav izveidotas jaunas štata vietas;

116.

norāda, ka ierosinātie palielinājumi EĀDD budžetā ir vajadzīgi, lai segtu likumīgi paredzētās personāla izmaksas un izpildītu citas juridiskas saistības, kā arī reaģētu uz politisko vēlmi, lai EĀDD atrastos prioritārajās valstīs;

117.

noraida Padomes lēmumu iesaldēt EĀDD budžetu nominālā izteiksmē 2012. gada līmenī un ierosina atbilstošu palielinājumu, ņemot vērā kopējo finansiālo situāciju;

118.

atjauno Padomes veiktos samazinājumus, kas nozīmētu, ka jāsamazina ierēdņu skaits, un tas būtu pretrunā visiem kopš EĀDD izveides īstenotajiem centieniem saistībā ar darbinieku pieņemšanu darbā vai pārcelšanu uz citu amata vietu, lai spētu izpildīt darbības prasības, kas ir palielinājušās;

119.

atjauno apropriācijas, kas ir nepieciešamas, lai izpildītu spēkā esošos nomas līgumus un dienesta līmeņa vienošanās ar Komisiju un Padomi, un pakāpeniski aizstāt un integrēt pārņemtās novecojušās IT sistēmas, kuras pārklājas;

120.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī valstu parlamentiem.