29.10.2011

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 318/127

---

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes Regulai (Euratom), ar ko nosaka noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanu”

COM(2011) 0071 galīgā redakcija – 2011/0045 (NLE)

“Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013)”

COM(2011) 0072 galīgā redakcija – 2011/0046 (NLE)

“Priekšlikums Padomes lēmumam par īpašo programmu, kas izpildāma ar netiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013)”

COM(2011) 0073 galīgā redakcija – 2011/0043 (NLE)

“Priekšlikums Padomes lēmumam par īpašo programmu, kas izpildāma ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013)”

COM(2011) 0074 galīgā redakcija – 2011/0044 (NLE)

2011/C 318/21

Ziņotājs: Gerd WOLF kgs

Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 304. pantu 2011. gada 22. martā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu:

“Priekšlikums Padomes Regulai (Euratom) ar ko nosaka noteikumus par uzņēmumu, pētniecības centru un augstskolu dalību Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammas netiešajās darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanu (2012–2013)” COM(2011) 0071 galīgā redakcija – 2011/0045 (NLE)

“Priekšlikums Padomes lēmumam par Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013)” COM(2011) 0072 galīgā redakcija – 2011/0046 (NLE)

“Priekšlikums Padomes lēmumam par īpašo programmu, kas izpildāma ar netiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013)” COM(2011) 0073 galīgā redakcija – 2011/0043 (NLE)

“Priekšlikums Padomes lēmumam par īpašo programmu, kas izpildāma ar Kopīgā pētniecības centra tiešajām darbībām un ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2012–2013)” COM(2011) 0074 galīgā redakcija – 2011/0044 (NLE).

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2011. gada 23. jūnijā.

Komiteja tās 473. plenārajā sesijā, kas notika 2011. gada 13. un 14. jūlijā (14. jūlija sēdē), ar 92 balsīm par un 5 atturoties, pieņēma šādu atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.   Cunami izraisītā kodolskaldīšanas reaktoru avārija Fukušimā un tās sekas liecina, ka šādu reaktoru dzesēšanas sistēmas ir ļoti lielā mērā pakļautas riskam. Attiecībā uz šādu tehnoloģiju tālāku izmantošanu vairākas dalībvalstis jau ir pieņēmušas lēmumus enerģijas ražošanas jomā, un ir sākušās debates ES līmenī. Dalībvalstis aicina no jauna izvērtēt šeit apspriežamo Euratom pētniecības un izstrādes pamatprogrammu (2012.–2013. gadam) un tajā izvirzītos pētniecības un izstrādes mērķus. Turpmākie apsvērumi ir saistīti ar šo aspektu.

1.2.   Komiteja vairāku iemeslu dēļ uzskata, ka ir jāsaglabā un jāpaplašina zināšanu līmenis par kodoltehniku, tās lietošanu un sekām. Euratom pētniecības un izstrādes pamatprogramma, ņemot vērā tās koordinatora lomu resursu apvienošanā un kopējo centienu integrācijā, šajā jautājumā nodrošina būtisku Eiropas pievienoto vērtību.

1.3.   Tāpēc Komiteja ierosina

—	koncentrēt pētījumus par reaktoru tehnoloģiju uz tādām tēmām kā uzlabota reaktoru drošība, radioaktīvo atkritumu ar lielu radioaktivitāti apjoma samazināšana un apglabāšana, skaldāmo materiālu kontrole, kā arī radioloģiskā aizsardzība;

—	saglabāt un attīstīt kompetenci attiecībā uz neparedzamām avārijām un esošo iekārtu paredzamajām “stresa pārbaudēm”;

—

īpašu vērību pievērst turpmākajiem izstrādes pasākumiem saistībā ar enerģijas ražošanu no kodolsintēzes, ņemot vērā šādas tehnikas iespējamās drošības un citas priekšrocības, centrālo lomu atvēlot starptautiskas partnerības rezultātā tapušajam projektam ITER. Kodolsintēzes programmu pamatu veido “asociācijas”;

—	ar atbilstīgu apmācības pasākumu palīdzību rūpēties par to, lai vajadzīgajās nozarēs būtu pietiekams skaits augsti kvalificētu speciālistu un lai arī skolās tiktu pasniegtas pietiekamas pamatzināšanas par šīm tehnoloģijām un radioaktīvo starojumu, tā riskiem un mērīšanu.

1.4.   Lai gan Komitejai, pamatojoties uz tās rīcībā esošiem dokumentiem, ir iespaids, ka Komisijas priekšlikumi un plānošana jau atbilst tās iepriekš minētajiem ieteikumiem, tā tomēr iesaka Komisijai pārbaudīt, vai, ņemot vērā jaunos apstākļus, piešķirtais budžets ir pietiekams un vai ir vēl vairāk jāpadziļina atsevišķas tēmas.

1.5.   Ņemot vērā savus iepriekšējos ieteikumus, Komiteja atbalsta Euratom pētniecības un izstrādes pamatprogrammu un tās instrumentus kā būtisku Eiropas Pētniecības telpas elementu.

2.   Komisijas paziņojums

2.1.   Komisijas paziņojums aptver četrus dažādus dokumentus, kuros iekļauti priekšlikumi Padomes regulai jeb lēmumam attiecībā uz Euratom programmu 2012.–2013. gadam. Nepieciešamību pēc jauniem lēmumiem jeb regulām šim laika posmam nosaka Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gadam) un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septītās pamatprogrammas pētniecības un apmācību pasākumiem (2007.–2011. gadam) atšķirīgie ilgumi. Tas nozīmē, ka ir jārisina jautājums par divu gadu atšķirību.

2.2.   Komisijas iesniegtie četri dokumenti attiecas uz visiem tam vajadzīgajiem aspektiem, proti:

—	dalības noteikumiem;

—	pamatprogrammu;

—	īpašo programmu — netiešajiem pasākumiem;

—	īpašo programmu — Kopīgā pētniecības centra tiešajiem pasākumiem.

Šo četru dokumentu apjoms kopā ar pielikumiem pārsniedz 120 lappuses, tāpēc šeit nav iespējams pat īsumā atstāstīt to saturu vai komentēt visus to aspektus.

2.3.   Tematiski tie attiecas uz ES atbalstāmajiem pētniecības pasākumiem tādās jomās kā kodolsintēze (ar uzsvaru uz ITER), kodolskaldīšana un aizsardzība pret radiāciju. Komisija uzskata par nepieciešamu šajā nākamo divu gadu laikposmā veikt šos pētniecības darbus, kā pamatu izmantojot 2007.–2011. gadā veiksmīgi īstenotās darbības un turpinot to īstenošanu.

2.4.   Šim nolūkam paredzētā maksājumu kopsumma sastāda aptuveni 2 560 miljonus EUR, no kuriem lielākā daļa ir paredzēta kodolsintēzes programmai ar ITER.

3.   Vispārīgi apsvērumi

3.1   Fukušima — jauna situācija

Apspriešanai paredzētos minētos dokumentus Komisija sagatavoja pirms notikumiem Fukušimā. Ņemot vērā cunami ietekmi uz tur esošajiem elektrostaciju blokiem, tā radītos postījumus un ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi, Komiteja uzskata par nepieciešamu analizēt apspriežamo Euratom pētniecības un izstrādes pamatprogrammu un tajā izvirzītos pētniecības un izstrādes mērķus, ņemot vērā arī šo aspektu, un izvērtēt to no jauna, lai attiecīgā gadījumā pielāgotu tās virzību. Tāpēc šajā atzinumā, kas attiecas tikai uz pētniecību un izstrādi, runa ir ne tikai par Euratom pētniecības un izstrādes pamatprogrammas atšķirīgā ilguma pielāgošanu vispārīgās Septītās pētniecības un izstrādes pamatprogrammas ilgumam.

3.1.1.   Lai gan Komiteja uzskata, ka pašlaik varētu būt pāragri izdarīt vispārīgus secinājumus par enerģētikas politiku, tā atzinīgi vērtē to dalībvalstu lēmumus, kas paziņojušas, ka, ņemot vērā piesardzības principu, tās ir nolēmušas nākotnē enerģijas ražošanā vairs neizmantot kodolskaldīšanas tehnoloģijas. EESK atzinīgi vērtē to, ka Fukušimas jautājums tiek analizēts arī ES līmenī (1) un ir iekļauts enerģētikas politikas darba kārtībā, vienlaikus norādot, ka Lisabonas līgumā ir noteikts, ka katra dalībvalsts var pati nolemt, kāda veida enerģijai tā dod priekšroku.

3.2   Euratom pētniecības un izstrādes pamatprogramma

Euratom pētniecības un izstrādes pamatprogramma, kas ir galvenokārt paredzēta enerģētikas pētniecības sekmēšanai, papildina vispārīgajā pētniecības un izstrādes programmā (2) ietvertos enerģētikas pētniecības pasākumus, kas jo īpaši ir veltīti zemu oglekļa emisiju enerģijas iegūšanai nepieciešamās atjaunojamās enerģijas un citas tehnikas, kas nav kodolenerģija, pētniecībai un izstrādei. Ar tās palīdzību ES mērogā ir jāizpēta un jāizvērtē visas tehnoloģijas, kas ir noderīgas ilgtspējīgu no dažādiem enerģijas veidiem sastāvošu sistēmu izveidošanai.

3.3   Eiropas pievienotā vērtība

Komiteja vairāku iemeslu dēļ (sk. turpmāk) uzskata, ka ir noteikti jāpadziļina zināšanu līmenis par kodoltehniku, tās lietošanu un sekām. Euratom pētniecības un izstrādes pamatprogramma, ņemot vērā tās koordinatora lomu resursu apvienošanā un kopējo centienu integrācijā, šajā jautājumā nodrošina būtisku Eiropas pievienoto vērtību. Ņemot vērā savus turpmākos ieteikumus, Komiteja pilnībā atbalsta Euratom pētniecības un izstrādes pamatprogrammu un tās instrumentus kā būtisku Eiropas Pētniecības telpas elementu (3).

3.4   Prioritārā drošības pētniecība un zināšanu iegūšana

Neatkarīgi no jebkādiem dalībvalstu un ES turpmākajiem lēmumiem par kodolskaldīšanas tehnoloģiju turpmāku izmantošanu enerģijas ražošanai, Komiteja, pamatojoties uz tādiem aspektiem kā

1)	negadījumu iespējamā pārrobežu ietekme,

2)	ekspertu un tehnoloģiju globālā migrācija,

3)	jau esošās iekārtas un to radioaktīvie atkritumi,

4)	esošie kodolieroči, ar tiem saistītās ražošanas iekārtas un arī ļoti nopietnie — politiskie — riski,

uzskata par absolūti nepieciešamu ES mērogā pastiprināti turpināt attīstīt zināšanas par drošības jautājumiem un to pamatā esošajām tehnoloģijām, un nodrošināt to pieejamību. Atteikšanās no pilnīgām zināšanām būtu bīstama “strausa” politika. Tādēļ, kā arī, lai novērstu to, ka zināšanas par šīm tehnoloģijām un to ietekmi sabiedrībā tiek aizmirstas, ir jo īpaši svarīgi sistemātiski un nepārtraukti izglītot un atbalstīt pietiekami daudzus šai nozarē nepieciešamos nākamos speciālistus zinātnes un tehnikas jomā.

3.5   Kodolskaldīšana

Attiecībā uz kodolskaldīšanas tehnoloģijām Komiteja jo īpaši uzsver ar drošību saistītos svarīgākos jautājumus:

—	aizsardzība pret radiāciju, medicīniskā apstarošana, kā arī profilaktiskie medicīniskie un tehniskie pasākumi;

—	drošības uzlabošana un atkritumu samazināšana no kodolskaldīšanas spēkstacijām (4);

—	ilgdzīvojošo radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana (galīgā apglabāšana);

—	skaldmateriāla (kodoldegvielas) iegūšana un izmantošana;

—	aizsardzības pasākumi skaldmateriāla un/vai radioaktīvo materiālu zādzības vai ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai;

—	esošo iekārtu iepriekš neparedzamas avārijas un plānoto un nepieciešamo “stresa pārbaužu” sekas (5).

3.6   Kontrolētā kodolsintēze

Kodolsintēzes programma tika atbalstīta jau iesākumā (6), jo īpaši pamatojoties uz noteicošajām drošības (ārkārtīgi mazs degvielas krājumu daudzums, nav nepieciešama avārijas dzesēšana, neizraisa ķēdes reakciju, nekādu skaldproduktu vai aktinīdu) un citām šīs tehnoloģijas priekšrocībām. Pateicoties panāktajam progresam bija iespējams uzbūvēt iekārtu (ITER) ar kodolsintēzes rezultātā iegūtu ievērojamu jaudu (500 MW). Lai gan kodolsintēzes reaktori, ņemot vērā pašreiz pieejamo informāciju un pašreizējo atbalsta līdzekļu apjomu, varēs sekmēt enerģijas iegūšanu tikai šā gadsimta otrajā pusē, un lai gan joprojām ir nepieciešams ievērojams ieguldījums pētniecībā un izstrādē, lai no tiem izveidotu lietderīgu enerģijas avotu, šajā jautājumā runa ir par vienīgo zināmo enerģijas nodrošināšanas iespēju pasaulē, proti, par starptautiski pieejamu un praktiski neierobežotu potenciālu, kas kādā no veidiem netiek izmantots jau šodien (7). Tāpēc Komiteja iesaka pievērst īpašu vērību šai programmai. Pamatojoties uz praktiskiem secinājumiem, vairākkārt izteikti vienprātīgi apgalvojumi, ka šajā gadsimtā krasi saasināsies globālais enerģijas pieprasījums un globāli pietiekamas, klimatu saudzējošas un ilgtspējīgas energoapgādes problemātika. Līdz ar to rodas īpaši neatliekama vajadzība pēc vēl viena klimatu saudzējoša enerģijas avota, piemēram, kodolsintēzes.

3.7   Viennozīmīgs atbalsts Komisijas tematiskajiem priekšlikumiem

Ņemot vērā 3.1. punktā minētos apsvērumus, Komiteja pauž gandarījumu, ka tās iepriekšējā atzinumā minētie ieteikumi jau ir lielā mērā ietverti Komisijas tematiskajos priekšlikumos, tāpēc Komiteja pilnībā atbalsta šos priekšlikumus. Tomēr Komiteja, pamatojoties uz tās rīcībā esošiem dokumentiem, nespēj — un neuzskata to arī par savu uzdevumu — izvērtēt, vai konkrētie automatizācijas, personāla un finanšu resursi ir piemēroti nosprausto mērķu sasniegšanai. Tāpēc tā ierosina Komisijai nodrošināt, lai tās programmu īstenojošās ekspertu grupas uzsāktu šādu atsevišķu programmas virzienu pārvērtēšanu, un vajadzības gadījumā paredzēt papildu līdzekļus.

3.8   Turpmākie pētījumi par drošības un riska jautājumiem

Tā kā drošības un riska jautājumu problemātika attiecas ne tikai uz Euratom pētniecības un izstrādes pamatprogrammu, Komiteja papildus Septītajā pētniecības un izstrādes pamatprogrammā ietvertajai enerģētikas pētniecībai, pēc iespējas sadarbojoties ar citiem starptautiskajiem partneriem un ņemot vērā aktuālākos ar dabu saistītos notikumus, ierosina veikt pētījumus par attiecīgajiem drošības un riska jautājumiem. Pētījumos cita starpā būtu jāietver šādi aspekti:

—

tehniskie riski saistībā ar dažādām kritiskām enerģijas ražošanas tehnoloģijām, piemēram, kodolskaldīšanu, oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu, ūdens krātuvēm, saspiesta gaisa krātuvēm, naftas un dabasgāzes tehnoloģijām, fosilās enerģijas avotu sekmēšanu, transportēšanu un apstrādi, ūdeņraža krātuvēm un ūdeņradi kā enerģijas avotu, jo īpaši mobilajam pielietojumam u. c.;

—	vides riski, ko rada nesasniegti oglekļa dioksīda līmeņa samazināšanas mērķi (8) un ar to saistītās pastiprinātās klimata pārmaiņas;

—	sociālie, politiskie un attiecīgā gadījumā karadarbības riski i) sakarā ar nopietnu globālu energoresursu trūkumu un tā izraisītām ārkārtas situācijām, kā arī ii) sakarā ar iespējamiem klimata pārmaiņu draudiem (9).

3.9   Iedzīvotāju izglītošana

Komiteja turklāt uzskata, ka papildus jau tāpat vajadzīgajai tādu nozares ekspertu kā fiziķu, ķīmiķu un inženieru apmācībai (sk. 3.4. punktu) ir svarīgi skolās un profesionālās izglītības iestādēs jau kopš jaunības izglītot visus iedzīvotājus par starojuma mērīšanu un gan par dabīgās jeb pieņemamās starojuma devas, gan par bīstamās starojuma devas novērtēšanu. Komiteja uzskata, ka tas ir labākais veids, kā panākt kodolenerģijas riska situāciju pietiekamu un absolūti nepieciešamu objektīvu novērtējumu tieši krīzes situācijas saasināšanās gadījumā, kad jānovērš panika un jārīkojas lietišķi un mērķtiecīgi.

3.10   Apstrīdamais atbalsta apjoms

Lai gan Komiteja uzskata, ka tā nevar ad hoc kvantitatīvi novērtēt šo jautājumu, tā, ņemot vērā iepriekš minētos jaunos novērtējuma apstākļus, drīzāk apšauba (sk. 3.7. punktu), ka pašreizējais atbalsta apjoms šeit apspriežamajam laikposmam ir pietiekams, lai varētu īpaši koncentrēties izvirzīto jautājumu nepieciešamajai risināšanai atbilstīgi Komitejas ieteikumiem attiecībā uz ETS plānu (10) un Enerģētikas plānu 2050. gadam (11). Tā kā budžeta līdzekļi līdz 2013. gadam, iespējams, jau ir noteikti un nav maināmi, Komiteja iesaka vismaz attiecībā uz jauno atbalsta laikposmu no 2013. gada i) pētniecības vajadzības noteikt atbilstīgi enerģijas krīzes situācijas un nesasniegta oglekļa dioksīda samazināšanas mērķa plašajai ietekmei uz stratēģiju “Eiropa 2020” un ārpus tās un ii) paredzēt atbilstošu resursu daudzumu. Komiteja no jauna atkārto, ka finanšu līdzekļu apjoms enerģijas pētniecībai pētniecības un izstrādes pamatprogrammās jau sen neatbilst sabiedrībai būtiskajai fundamentālajai enerģētikas un ar to saistītajai klimata problemātikai.

3.11   Atzinumi par 7. pamatprogrammu

Ieskaitot 3.7. punktā minētos apsvērumus, Komiteja piekrīt, ka ierosinātā programma šeit minētajā plānotajā divu gadu laikposmā jāturpina, par pamatu ņemot 2007.–2011. gadā veiksmīgi īstenotās darbības, kas attiecīgi jāturpina; Komiteja norāda uz vairākos atzinumos uzsvērto pietiekama atbalsta nepārtrauktības nozīmi pētniecības panākumu sasniegšanā. Atbilstoši tam Komiteja norāda uz saviem atzinumiem gan par 7. pamatprogrammu Eiropas Atomenerģijas kopienas pamatprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem (2007–2011), gan arī par attiecīgajām īpašajām programmām un attiecīgajiem dalības noteikumiem; Komiteja no jauna apstiprina šajos atzinumos minētos ieteikumus un papildina tos ar šeit papildus norādītajiem viedokļiem. Šī papildu atsauce ir jo īpaši būtiska, tā kā šeit minētais atzinums acīmredzamu iemeslu dēļ nevar attiekties uz visiem Komisijas priekšlikumos iekļautajiem apgalvojumiem.

4.   Īpašas piezīmes

4.1   Atkritumu un to galīgās apglabāšanas problēmu risināšana

Norādot uz līdzšinējiem Komitejas atzinumiem par kodolenerģiju, par enerģētikas sistēmas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gada plānu un galīgās apglabāšanas problemātiku (12), Komiteja no jauna uzsver, cik svarīgi ir visi centieni samazināt bīstamo atkritumu daudzumu un ilgmūžīgumu. Izšķirošs progress tiktu panākts, ja patiešām izdotos saīsināt radioaktīvo atkritumu ilgmūžīgumu, efektīvi pārveidojot “ģeoloģisko laika skalu” par “vēsturisko laika skalu”. Tādējādi tiktu radīts jauns pamats atkritumu un galīgās apglabāšanas problēmu risināšanai. Tāpēc ir jo īpaši atbalstāmas visas iespējas šā jautājuma zinātniski tehniskai izpētei un risināšanai.

4.2   Kodolkatastrofas/ smagas kodolkatastrofas risku samazināšana

Komiteja uzskata, ka tehniskas, cilvēku būvētas iekārtas nav absolūti drošas. Tomēr iespējamais attīstības mērķis nākotnē varētu būt būvēt un darbināt tikai tādas iekārtas, kas ir drošas pret iekšēju faktoru izraisītiem negadījumiem un ko var ietekmēt tikai ārkārtīgi reti ārējie notikumi (piemēram, asteroīdu trieciens), kuri jau tāpat nodara kaitējumu tik lielā apmērā, ka pašas iekārtas bojājums vai iznīcināšana vairs ievērojami nepalielinātu kaitējuma sekas.

4.3   Kodolsintēzes programma

Ņemot vērā turpmāk pieejamās kodolsintēzes enerģijas nozīmi, Komiteja ierosina

—	veikt sagatavošanas darbus ar attiecīga līmeņa un padziļinātu pētniecību, lai uzstādītu demonstrējumu reaktoru (DEMO), kam pēc ITER pirmo reizi jādemonstrē kodolsintēzes rezultātā iegūtā elektroenerģija kopīgā sistēmā, kā arī

—	attīstot konceptus un — papildus nepieciešamajam fokusam uz vadošo Tokamak iekārtu ar ITER priekšgalā — izpētīt arī citas magnētiskā lauka konfigurācijas (jo īpaši stellarator konceptu).

Turklāt jāapsver, kādā veidā varētu samazināt ceļu līdz DEMO uzstādīšanai un kādā veidā var attīstīt sekmīgu un efektīvu Eiropas kodolsintēzes programmu, ņemto vērā plašo ar ITER projekta organizēšanu saistīto pieredzi. Komiteja uzsver, ka ITER attīstību var nodrošināt un Eiropas ITER rezultātus var izmantot tikai tad, ja pietiekamā sadarbībā ar attiecīgajām nozarēm tiek izveidota efektīva kodolsintēzes izpētes laboratoriju infrastruktūra.

4.4   Dalības noteikumi attiecībā uz kodolskaldīšanu un aizsardzību pret radiāciju

Komiteja nesaskata šeit būtiskas atšķirības salīdzinājumā ar līdzšinējiem attiecīgajiem dalības noteikumiem 2007.–2011. gada programmā. Šajā ziņā tā vēlreiz norāda uz tās jau sniegto pozitīvo atzinumu (13), attiecībā uz kuru tai vairs nav nekas piebilstams.

4.5   Dalības noteikumi kodolsintēzes programmā

Pašlaik uz Eiropas kodolsintēzes programmu attiecas īpaši pielāgoti dalības noteikumi, kuru pamatu veido starplaikā 26 esošie tā dēvētie asociācijas līgumi ar iesaistītajiem pētniecības centriem jeb attiecīgi to attiecīgajām dalībvalstīm, dēvētām par “asociācijām”. Turklāt ir izveidota arī programma JET (Joint European Torus) ar tās konkrēti šim mērķim paredzētajiem īpašajiem atbalsta noteikumiem. Pamatojoties uz šo veiksmīgo infrastruktūru, ES ir spējusi lielā mērā ietekmēt starptautisko ITER projektu un uzvarēt konkursā par tā atrašanās vietu.

4.5.1   Asociāciju līgumi

Tas, kas noteica programmas līdzšinējo ātro un stabilo progresu, bija piemērotu un attīstības mērķiem pielāgotu asociācijas līgumu izstrāde ar to izšķirošo “sviras efektu” uz atbalsta politiku un politisko atbalstu dalībvalstīm. Tikai ar to palīdzību bija iespējams izveidot ITER, ko Komiteja uzskata par svarīgāko projektu līdzšinējā kodolsintēzes pētniecības attīstībā. Sakarā ar ievērojamo ITER projektu izmaksu pieaugumu, kuras iemeslus Komiteja šajā dokumentā nevar uzskaitīt, pārējās programmas daļas, jo īpaši “asociāciju līgumu” aktivitātes, ir pakļautas dramatiskam taupības spiedienam. Šajā ziņā Komiteja vēlas noteikti brīdināt, ka šādas līdzekļu taupīšanas turpināšana varētu iznīcināt asociācijas līgumu “sviras efektu” un līdz ar to ietekmēt programmas produktivitāti, nepieciešamo zināšanu bāzi un kopumā arī dalībvalstu politisko atbalstu. Proti, tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu ITER panākumus un lai varētu no tiem gūt tādu labumu, kādu sagaida Eiropa. “Asociācijas” ir kodolsintēzes programmu pamats un ideju fabrika, tajās sagatavo ITER vadīšanu un izmantošanu, attīsta un pēta jaunus konceptus, izglīto neatliekami nepieciešamo zinātnieku un inženieru jauno paaudzi; tajās veidojas saikne ar ES iedzīvotājiem.

4.6   Kopīgā pētniecības iestāde

Kopīgais pētniecības centrs (KPS), ko organizatoriski atbalsta Komisija, saistībā ar Euratom programmu jo īpaši strādā pie šādiem pētniecības mērķiem: a) kodolatkritumu apsaimniekošana, ietekme uz vidi un pamatzināšanas; b) kodolsistēmu drošums un c) kodoldrošība. Tematiski tas atbilst šā atzinuma sākumā formulētajiem ieteikumiem, kā arī jau atzinumā par 7. pamatprogrammu (14) norādītajiem Komitejas ieteikumiem, un tāpēc Komiteja tos pilnībā atbalsta.

---

(1)  Sk., piemēram, European Nuclear Energy Forum (ENEF) http://ec.europa.eu/energy/nuclear/forum/forum_en.htm.

(2)  Sk. OV C 65, 17.03.2006., 9. lpp.

(3)  Sk. OV C 44, 16.02.2008., 1. lpp.

(4)  Sk. arī Ziemeļreinas-Vestfālenes Zinātņu akadēmijas 2011. gada 26. maija memorandu “Atomelektrostaciju drošība pēc negadījuma Fukušimā”.

(5)  Sk. EESK 2011. gada 30. maija paziņojumu presei Nr. 60/2011.

(6)  Sk. OV C 302, 07.12.2004., 27. lpp.

(7)  Sk. OV C 107, 06.04.2011., 37. lpp.

(8)  Sk. 2011. gada 30. maija http://www.iea.org/index_info.asp?id=1959.

(9)  Sk. 5. zemsvītras piezīmi, kā arī, piemēram, Eiropas pētniecības telpas žurnāla “research*eu magazine” 2. nr., 2011. gada maijs, 20. lpp.

(10)  Sk. OV C 21, 21.01.2011., 49. lpp.

(11)  Sk. OV C 107, 06.04.2011, 37. lpp.

(12)  OV C 218, 23.7.2011, 135. lpp.

(13)  Sk. OV C 309, 16.12.2006., 41. lpp.

(14)  Sk. OV C 185, 08.08.2006., 10. lpp.

---