Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Kā pārvērst digitālo dividendi sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē”

COM(2009) 586 galīgā redakcija

2011/C 44/33

Ziņotāja: DARMANIN kdze

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2009. gada 28. oktobrī nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai — Kā pārvērst digitālo dividendi sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē”

COM(2009) 586 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Transporta, enerģētikas, infrastruktūras un informācijas sabiedrības specializētā nodaļa atzinumu pieņēma 2010. gada 1. jūnijā.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 464. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 14. un 15. jūlijā (15. jūlija sēdē), ar 141 balsi par, 1 balsi pret un 1 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.   EESK atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Kā pārvērst digitālo dividendi sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē”. Līdz ar paziņojumu sperts ievērojams solis, lai īstenotu vienu no stratēģijā “ES 2020” izvirzītajiem gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķiem, jo digitālā dividende būs iniciatīvas “Digitālā programma Eiropai” neatņemama daļa.

1.2.   EESK atbalsta Komisijas centienus nodrošināt, lai dalībvalstis ievērotu noteikto termiņu un atbrīvotu radiofrekvenču spektru līdz 2012. gadam. EESK apzinās, ka dažām valstīm praktisku iemeslu dēļ varētu būt grūti ievērot minēto termiņu. Tomēr termiņa neievērošanas iemesliem ir jābūt pamatotiem, un pēc 2012. gada janvāra attiecīgajām valstīm radiofrekvenču spektrs jāatbrīvo, cik ātri vien iespējams.

1.3.   EESK piekrīt, ka digitālā dividende — iespēja piekļūt ļoti ierobežotiem resursiem, proti, radiofrekvenču spektram — Eiropai varētu sniegt nozīmīgas saimnieciskās un sociālās priekšrocības, ja tās pielietojums būs pareizi definēts un nodrošināts. Tas ļautu vēl vairāk nostiprināt Eiropas vienoto tirgu, ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, tādējādi nodrošinot ES dažu sociālo mērķu īstenošanu.

1.4.   EESK uzskata, ka digitālās dividendes projekts, kas ir “Digitālās programmas Eiropai” vadiniciatīva, ir spēcīgs instruments ES priekšrocību popularizēšanai. Digitālā dividende var sniegt acīmredzamu un praktisku labumu gan indivīdiem, gan uzņēmumiem, un tas ir svarīgi laikmetā, kad pieaug eiroskepticisms un sabiedrība pilnībā neizprot iespējas, ko sniedz vienota Eiropa. Minētais projekts sekmēs arī patērētāju aizsardzību, turklāt procesam nevajadzētu radīt papildu izmaksas tiešajiem lietotājiem.

1.5.   EESK mudina Komisiju izstrādāt integrētu komunikācijas stratēģiju, lai paskaidrotu iemeslus, kāpēc jāveic pāreja no analogās apraides uz digitālo, un uzsvērtu minētās pārejas priekšrocības.

2.   Ievads/Vispārīga informācija

2.1.   Pāreja no analogās apraides uz digitālo zemes apraides televīziju Eiropā atbrīvos ļoti vērtīgas radiofrekvences, jo digitālās apraides translācijas ir efektīvākas. Šādai “digitālajai dividendei” ir milzīgs potenciāls nodrošināt plašu pakalpojumu klāstu.

2.2.   Eiropai tā ir unikāla iespēja apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc radiofrekvenču spektra, jo īpaši, lai nodrošinātu bezvadu platjoslas pakalpojumus lauku apgabalos, tādējādi mazinot digitālo plaisu, un lai veicinātu jaunu bezvadu pakalpojumu, piemēram, mobilo platjoslas pakalpojumu, ieviešanu. Tādējādi tā var ievērojami veicināt Lisabonas programmā noteikto konkurētspējas un ekonomikas izaugsmes mērķu sasniegšanu un apmierināt dažas no Eiropas iedzīvotājiem svarīgām sociālajām, kultūras un saimnieciskajām vajadzībām.

2.3.   Digitālās dividendes radiofrekvenču spektrs salīdzinoši drīz kļūs pieejams visā Eiropā, jo visām dalībvalstīm būtu jāpabeidz analogo televīzijas apraižu atslēgšana vēlākais līdz 2012. gadam.

2.4.   Komisija ir atzinusi ātrgaitas platjoslas infrastruktūras nozīmīgumu saistībā ar daudzām attīstības jomām, kas ir izšķirošas pārejai uz zināšanās balstītu un zemu oglekļa dioksīda emisiju digitālo ekonomiku. Padomes apstiprinātajā Ekonomikas atveseļošanas plānā jau ir noteikts mērķis sasniegt 100 % platjoslas pārklājumu laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam.

2.5.   Radiofrekvenču spektra resursu palielināšana radīs arī jaunas iespējas inovācijai. Visuzskatāmākās inovācijas iespējas ir apraides jomā, jo digitālā dividende nodrošina raidorganizācijām plašas radiofrekvenču spektra daļas pakalpojumu izstrādei. Plašas iespējas būs arī uz pakalpojumu sniegšanu orientētās nozarēs, nodrošinot ievērojamas sociālās priekšrocības, piemēram, veselības aprūpē, e-izglītībā vai e-pārvaldē, e-piekļuvē, kā arī jomās, kurās mazi un vidēji uzņēmumi var gūt priekšrocības, kas izriet no labākas piekļuves ekonomikas procesiem.

3.   Saimnieciskās un sociālās priekšrocības, ko sniedz digitālā dividende

3.1.   Digitālās dividendes ietekme uz ekonomiku būs atkarīga no jauno pakalpojumu faktiskā pieprasījuma nākotnē, ko pagaidām vēl grūti prognozēt. Komisijas nesen veiktajā pētījumā aprēķināts: koordinējot digitālās dividendes radiofrekvenču spektru ES līmenī, ja to panāks līdz 2015. gadam, iespējamais ieguvums kopumā (15 gadu laikā) varētu būt par 20 līdz 50 miljardiem euro lielāks nekā tad, ja ES dalībvalstis rīkotos atsevišķi. Minētajā aprēķinā ņemti vērā iespējamie jaunie lietojumi, piemēram, augsti attīstīta virszemes apraide un bezvadu platjoslas sakari.

3.2.   Saskaņoti ES noteikumi pozitīvi ietekmēs tehnoloģijas nozari, jo tie standartizēs un vienkāršos lielāko daļu lietojamo iekārtu. Minētajā nozarē būtiski palielināsies arī inovācijas iespējas un inovācija kļūs mērķorientēta. Tas nāks par labu visai nozarei un jo īpaši dalībniekiem, kas daudz līdzekļu ieguldījuši inovācijā.

3.3.   Atbrīvojot radiofrekvenču spektru, platjoslas pakalpojumi būs vairāk pieejami ikvienam — tas ir galvenais sabiedrības ieguvums. Lauku apgabalos pat mūsdienās piekļuve internetam dažkārt nav pietiekama. Izmantojot digitālās dividendes iespējas, internets varētu kļūt pieejams visiem un interneta pakalpojumi būs plašāk izplatīti, tādējādi vēl vairāk konsolidējot iekšējo tirgu. EESK prognozē, ka, tā kā platjoslas pakalpojumi būs pieejami arī lielākajā daļā lauku apgabalu, uzņēmumiem būs vairāk iespēju ārpus pilsētu teritorijām, un līdz ar to ražošanas uzņēmumi, kas šobrīd, lai atvieglotu loģistiku un saziņu, koncentrējas pilsētās, pārvietosies prom no tām. Minētā pārvietošanās varētu pozitīvi ietekmēt nodarbinātību lauku apgabalos un arī vidi (jo pilsētu teritoriju pārapdzīvotība neveicina ilgtspējīgu praksi). Komiteja tomēr atkārtoti uzsver savu nostāju, ko tā jau paudusi vairākos atzinumos, proti, ir vajadzīgi universāli, visiem iedzīvotājiem pieejami platjoslas pakalpojumi, kā arī pasākumi, kas nodrošinātu cilvēkiem ar invaliditāti netraucētu piekļuvi minētajiem pakalpojumiem.

3.4.   Paplašināsies klientu izvēles iespējas, jo palielināsies TV kanālu klāsts un tiks piedāvāti augstākās kvalitātes pakalpojumi, vienlaikus izmantojot mazāku radiofrekvenču spektra daļu. Televīzijas skatīšanās iespējas kļūs plašākas, jo televīzijas saturam varēs piekļūt arī, lietojot mobilās multivides ierīces. Digitālā dividende izraisīs lietotāju dzīves kvalitātes ievērojamu uzlabošanos. EESK uzsver, ka, veicot analogās apraides atslēgšanu, dalībvalstīm ir jāgarantē, ka patērētājiem ir nodrošināta pienācīga aizsardzība un ka viņiem nerodas nevajadzīgi izdevumi.

3.5.   Digitālā dividende sniegs papildu labumu — tā liecinās par vienotās Savienības priekšrocībām un iespējām, kas paveras, ja dalībvalstis ievēro vienotus standartus. Digitālā dividende sniegs praktisku labumu ikvienam Eiropas Savienības iedzīvotājam, un tas ir svarīgi laikmetā, kad pieaug eiroskepticisms.

4.   Būtiski apsvērumi

4.1.   Atslēdzot analogo televīzijas apraidi un aizstājot to ar digitālo apraidi, neapšaubāmi paaugstināsies radiofrekvenču spektra izmantošanas efektivitāte. Ikvienā radiofrekvenču kanālā (8 MHz), izmantojot digitālo televīzijas apraidi, var pārraidīt vidēji piecas līdz sešas televīzijas programmas. Tas nozīmē, ka pēc pilnīgas pārejas uz digitālo televīziju radiofrekvenču spektram, ko lieto televīzijas apraidei, būtu jāsamazinās līdz vienai piektdaļai vai vienai sestdaļai no spektra, kāds bija vajadzīgs iepriekš. Valstīs, kur ieviesti vienoto frekvenču tīkli (Single Frequency Networks — SFN), vajadzīgais radiofrekvenču spektrs pēc tam, kad optimāli izvietos dažādos televīzijas tīklus, varētu būt pat līdz desmit reizēm mazāks.

4.2.   Atbrīvotais radiofrekvenču spektrs nenoliedzami ir vērtīgs resurss, īpaši valstīs, kurās kabeļtelevīzija nav pietiekami attīstīta un tāpēc pieejamais radiofrekvenču spektrs ir ierobežots. Jauno radiofrekvenču spektru var ļoti labi izmantot bezvadu platjoslas pakalpojumiem; tas ir īpaši vērtīgs ieguvums lauku apgabalos, kur ekonomikas procesu palēnināšanās un sociālā atstumtība neapšaubāmi saistītas ar to, ka nav pieejami ātrgaitas interneta pakalpojumi. Komiteja uzskata, ka minētie pakalpojumi pastiprinās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju minētajos apgabalos.

4.3.   Iespējams, ka līdz šim sabiedrībai nav ticis pietiekami paskaidrots, kādēļ jāpāriet no analogās apraides uz digitālo. Tā kā pāreja varētu radīt ar mājsaimniecības iekārtu maiņu saistītas izmaksas, sabiedrībai varētu būt priekšstats, ka pāreja ir vienīgi televīzijas operatoru komerciālajās interesēs. Tādēļ ir būtiski sagatavot un īstenot komunikācijas stratēģiju, lai radītu izpratni par minētās pārejas īstajiem iemesliem.

4.4.   Būtiski, lai visas dalībvalstis noteiktu kopīgu frekvenču joslu, kurā sniegt universālo pakalpojumu visā ES teritorijā un visiem ES iedzīvotājiem. Vislabāk būt izraudzīties 800 MHz frekvenču joslu, kas atrodas sevišķi augstu frekvenču (ultra high frequency — UHF) joslā, 790–862 MHz frekvenču apakšjoslā.

4.5.   Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei ciešā sadarbībā ar dažādām valstu regulatīvajām iestādēm, kas pārzina valstīs aktuālos ar radiofrekvenču spektru saistītos jautājumus, ir jāizstrādā tehniskās specifikācijas 800 MHz frekvenču joslas harmonizēšanai.

4.6.   Lai atvērtu 800 MHz frekvenču joslu bezvadu platjoslas sakariem, ir svarīgi, lai dalībvalstis noteiktajā termiņā pabeigtu analogās apraides atslēgšanu. Šķiet, ka visas dalībvalstis nespēs ievērot pašlaik noteikto termiņu — 2012. gada 1. janvāri; tomēr būtiski, lai tās, kas nespēj laicīgi pabeigt analogās apraides atslēgšanu, to izdarītu salīdzinoši īsā laika posmā 2012. gada laikā.

4.7.   Daudz televīzijas operatoru tajās dalībvalstīs, kur pašlaik veic analogās apraides atslēgšanu, ir spiesti pāriet uz digitālās televīzijas raidītājiem, bet nopietnu finansiālu grūtību dēļ nespēj iegādāties iekārtas, kas darbojas efektīvi (tās pārsvarā ražo Eiropas Savienībā). Minētajos sarežģītajos apstākļos operatori ir spiesti iegādāties lētākas apraides iekārtas, kas nav tik efektīvas un biežāk bojājas (tās parasti ražo Tālajos Austrumos). Minētās iekārtas varētu pienācīgi darboties vien divus vai trīs gadus, un raidorganizācijām būtu atkal jāiegādājas jaunas (cerams, efektīvākas un izturīgākas) apraides iekārtas.

4.8.   Pašreizējos ekonomikas apstākļos televīzijas operatoriem, īpaši nelielajiem, varētu būt grūti segt izmaksas, kas saistītas ar iekārtu maiņu, kura jāveic sakarā ar pāreju uz digitālo apraidi. Tādēļ EESK uzskata, ka ir jārada priekšfinansējuma shēmas, lai palīdzētu šiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pielāgoties jaunajām tehnoloģijām. Minētajai palīdzībai nav noteikti jābūt dotāciju formā, tā varētu būt saistīta ar līdzekļiem, kas pieejami pirms investīcijām un kas pēc tam līdzīgi kā aizdevumi jāatmaksā saprātīgā laika periodā. Lai palīdzētu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas attiecīgajā nozarē, varētu izmantot arī garantiju sistēmas.

4.9.   Iepriekš minēto problēmu dēļ var rasties situācija, kad tiešie lietotāji saņem zemas kvalitātes televīzijas pakalpojumus, bet raidorganizācijām rodas saimnieciski zaudējumi, jo tās īslaicīgu finansiālu grūtību dēļ ir spiestas ieguldīt atkārtoti. Ja pagarinātu laikposmu, kurā jāveic analogās apraides atslēgšana, vai sniegtu finansiālu palīdzību raidorganizācijām, varētu izvairīties no minētajām problēmām un ieviest saskaņotu tīklu visās dalībvalstīs.

4.10.   Dalībvalstīm ieteiks atbrīvot 790–862 MHz frekvenču apakšjoslu digitālajai dividendei, bet tā nebūs obligāta prasība. Valstīs, kurās visus TV apraides pakalpojumus nevarēs ietilpināt pārējā UHF spektrā, būs atļauts arī turpmāk sniegt televīzijas pakalpojumus 800 MHz radiofrekvenču joslā. Valstis varēs izvēlēties arī kompromisa risinājumu — attiecīgajā frekvenču joslā vienlaikus sniegt televīzijas apraides un bezvadu platjoslas pakalpojumus.

4.11.   Tā kā visas dalībvalstis ilgtermiņā visticamāk lietos 800 MHz frekvenču joslu bezvadu platjoslas pakalpojumiem, ir būtiski izstrādāt tehniskās specifikācijas, lai izvairītos no kaitīgiem pārrobežu traucējumiem — tie noteikti apgrūtinātu bezvadu platjoslas pakalpojumu sniegšanu, jo bezvadu šūnu tīklos lieto zemāku pārraides jaudu.

4.12.   Minētā problēma pastāv arī attiecībā uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis un robežojas ar Eiropas Savienību. Lieljaudas apraides pakalpojumi 800 MHz frekvenču joslā, ko sniedz minētajās valstīs, visticamāk radīs traucējumus bezvadu platjoslas pakalpojumos, kuri ieviesti ES dalībvalstīs. Ja traucējumu avots ir blakus esošā valstī, kas nav ES dalībvalsts, to var atrisināt, tikai vienojoties ar minēto valsti par frekvenču joslas sadalījumu televīzijas raidītājiem, kuri izvietoti netālu no ES robežas, tomēr panākt minēto vienošanos varētu būt sarežģīti.

4.13.   Vēlamākais risinājums būtu, ja ES dalībvalstīs, kas 800 MHz frekvenču joslu atvēl digitālajai dividendei, izdotos pienācīgi samērot saimnieciskās un sociālās priekšrocības, kas radīsies, elektronisko sakaru operatoriem un raidorganizācijām izmantojot radiofrekvenču spektru (elektronisko sakaru operatori gūs labumu, izmantojot no jauna pieejamo frekvenču joslu, savukārt raidorganizācijas gūs labumu, efektīvāk izmantojot esošo frekvenču joslu un sniedzot papildu pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, tādus interaktīvos lietojumus kā e-veselība, e-izglītība, e-pārvalde, e-piekļuve u.c.).

4.14.   Dalībvalstīm ir jācenšas nodrošināt publiskos pakalpojumus, ko sniedz digitālās televīzijas tīklā, un vienlaikus jānodrošina, lai minētajiem pakalpojumiem ērti varētu piekļūt, lietojot mobilos platjoslas pakalpojumus, kuri izveidoti, izmantojot digitālo dividendi. Tādējādi valstis rīkosies neitrāli, ievērojot gan raidorganizāciju, gan elektronisko sakaru operatoru saimnieciskās intereses.

4.15.   Jāatzīmē vēl kāds jauns pavērsiens: izmantojot jauno digitālās dividendes frekvenču joslu, televīzijas pakalpojumi arvien vairāk būs pieejami ar jaunās paaudzes (3G un jaunākiem) mobilo telefonsakaru tīkliem. Tas nozīmē, ka mobilo sakaru operatori daļēji piedāvās tos pašus pakalpojumus, ko parasti piedāvā tradicionālās televīzijas raidorganizācijas, un radīsies jauna veida konkurence.

Tomēr nevajadzētu veidot hibrīdtīklus, kurus kopīgi nodrošina raidorganizācijas un elektronisko sakaru operatori. Abām uzņēmējdarbības nozarēm ir jāļauj darboties pilnībā neatkarīgi, nepieļaujot uzņēmējdarbības modeļus, kas neatbilst patērētāju interesēm.

4.16.   Interaktīvos lietojumus, ko televīzijas raidorganizācijas varētu piedāvāt jaunajās digitālajās programmās, var izstrādāt, izmantojot jebkuru interaktīvo televīzijas pakalpojumu standartu. Ieteicams tomēr lietot tādas tehnoloģijas kā multivides mājas platformas standarts (Multimedia Home Platform — MHP — atvērts starpprogrammatūras sistēmas standarts, ko interaktīvās digitālās televīzijas vajadzībām izstrādāja DVB project), jo tā ir Eiropas tehnoloģija un ir arī pilnībā atvērta. Minēto standartu var izmantot bez atlīdzības — tas ir ekonomiski izdevīgi gan operatoriem, gan arī — un jo īpaši — tiešajiem lietotājiem. Iespējams lietot arī citas tehnoloģijas, bet ieteicams izvēlēties jebkuru atvērto standartu, lai tiešie lietotāji varētu vieglāk piekļūt jaunajām iespējām.

4.17.   Analogās apraides atslēgšana Eiropas Savienībā būs efektīvāka, ja dalībvalstis koordinēti sadarbosies, regulāri daloties pieredzē, īpaši attiecībā uz digitālās televīzijas tīkla plānošanu un radiofrekvenču spektra efektīvāku izmantošanu. EESK uzskata, ka vadošā loma minētajā ES pieredzes apmaiņā jāuzņemas sabiedriskajām raidorganizācijām. To sabiedriskais statuss faktiski nozīmē, ka tām ir jāsniedz sabiedriskas nozīmes pakalpojumi. Tādēļ arī valstu sabiedrisko televīziju operatoriem jāpiedāvā konsultāciju pakalpojumi citu valstu (ES dalībvalstu un trešo valstu) sabiedrisko televīziju operatoriem. Ieguvums no minētās rīcības būtu ātra un efektīva apmācība televīzijas operatoriem jaunajās dalībvalstīs, kurās digitālās televīzijas tīkli parasti nav pietiekami attīstīti.

4.18.   Atverot 800 MHz frekvenču joslu jaunajiem bezvadu platjoslas pakalpojumiem, jāievēro, ka tad, ja VHF kanālus lietos digitālajai audio apraidei (Digital Audio Broadcasting — DAB), televīzijas raidorganizācijām, kas šobrīd pārraida datus attiecīgajā ļoti augstas frekvences (very high frequency — VHF) joslā, iespējams, būs jāpāriet (termiņš vēl jāprecizē) uz UHF joslu. Pāreja uz digitālo radio apraidi nepalielinās digitālo dividendi, jo pagaidām nav zināms, vai atslēgs tradicionālo analogo radio apraidi. Pat ja to atslēgtu, atbrīvotā frekvenču joslas daļa būtu pārāk maza, lai nozīmīgi papildinātu digitālo dividendi. Tomēr jaunajiem DAB pakalpojumiem noteikti lietos to pašu VHF joslu, ko šobrīd izmanto televīzijas operatori, tāpēc vēl vairāk palielināsies pieprasījums pēc UHF joslas 21.–60. kanāla.

4.19.   Atverot 800 MHz frekvenču joslu jaunajiem pakalpojumiem, jāievēro, ka televīzijas raidorganizācijām, kas pašlaik lieto 61.–69. kanālu (800 MHz frekvenču joslā), būs jāpāriet uz citiem UHF joslas kanāliem, savukārt raidorganizācijām, kuras pašlaik lieto 21.–60. kanālu, nebūs jāveic nekādas izmaiņas. Tas ir acīmredzami neizdevīgi raidorganizācijām, kas pašlaik izmanto 800 MHz frekvenču joslu, jo tās zaudēs naudu un laiku. Pārejot uz citiem kanāliem, tām būs jāatslēdz raidītāji, tādējādi īslaicīgi zaudējot reklāmas laiku. Ievērojot taisnīguma principu, būtu jāsniedz finansiāla palīdzība tām raidorganizācijām, kas atrodas neizdevīgākā stāvoklī, atbilstoši EK līguma noteikumiem par valsts atbalstu.

4.20.   Lai maksimāli efektīvi izmantotu radiofrekvenču spektru, ļoti ieteicams ieviest tādas jaunās tehnoloģijas, kas ļautu pārraidīt vairāk televīzijas programmu mazākā frekvenču joslā (piemēram, MPEG-4 kodēšana un DVB-T2 standarts). Ieviešot jaunās tehnoloģijas, tomēr nevajadzētu ievērojami paaugstināt izmaksas, kas jāsedz tiešajiem lietotājiem, jo tas mazinātu jauno pakalpojumu vispārējo pieejamību.

4.21.   Pastāv vēl kāda tehnoloģija, kuru ieviešot, varētu maksimāli efektīvi izmantot radiofrekvenču spektra (ierobežotos) resursus — vienoto frekvenču tīkli (Single Frequency Networks — SFN). Ar minēto tehnoloģiju var izveidot reģionālo tīklu, izmantojot tikai vienu spektra frekvenci, turpretī standarta daudzfrekvenču tīklos vidēja izmēra televīzijas tīklam ir vajadzīgas vismaz trīs vai četras frekvences. Lai raidītu vienoto frekvenču tīklā, visu tīkla raidītāju signāls ir jāsinhronizē, izmantojot kopīgu laika atskaiti. Pašlaik sinhronizācijai izmanto vienīgi globālo pozīcijas noteikšanas sistēmu (Global Positioning System — GPS); tas ir militārs lietojums, ko pilnībā pārvalda ASV. Tādējādi visi SFN digitālās televīzijas tīkli ir pilnībā atkarīgi no minētās sistēmas, ko ASV varas iestādes jebkurā brīdī varētu mainīt vai atslēgt, radot ievērojamas problēmas attiecīgajiem televīzijas operatoriem.

4.22.   GPS tomēr nav vienīgā sistēma, ar kuras palīdzību var sinhronizēt tīklu. Pastāv arī citas sistēmas, ar kurām, iespējams, varētu veikt sinhronizāciju. Eiropas Savienībai jācenšas ātrāk pabeigt GALILEO projektu, kas varētu kļūt par Eiropas alternatīvu globālajai pozīcijas noteikšanas sistēmai un nodrošināt ES dalībvalstu neatkarību no ASV militārās sistēmas.

4.23.   Vēl viens ierosinājums, kā efektīvāk izmantot digitālās dividendes frekvenču joslu, ir lietot intelektiskas bezvadu platjoslas iekārtas, kas spēj automātiski meklēt brīvās radiofrekvenču joslas (pat starp pastāvošajiem televīzijas raidorganizāciju pakalpojumiem) un dinamiski lietot pieejamās joslas, darbības laikā nepārtraukti reģistrējot frekvences. Minētā sistēma (to dēvē par “kognitīvo radio”) ir tehniskais risinājums, kas ļautu maksimāli efektīvi izmantot digitālo dividendi, tomēr pastāv risks, ka sistēmas galīgās izmaksas tiešajiem lietotājiem būs tik augstas, ka digitālās dividendes priekšrocības nebūs pieejamas visiem.

4.24.   Lai 800 MHz frekvenču joslu pilnībā atvērtu jaunajiem bezvadu platjoslas pakalpojumiem, visas zemas jaudas pārraides sistēmas, ko lieto izklaides vai sporta pasākumos (“bezvadu mikrofonu” sistēmas), ir jāpārvieto uz citu frekvenču joslu, lai nepieļautu kaitīgus traucējumus jaunajiem pakalpojumiem, ko nodrošinās ar digitālo dividendi. Minētās sistēmas parasti darbojas, otrreizēji izmantojot brīvo radiofrekvenču spektru, kas atrodas starp divām apraides pārklājuma zonām. Dažas no minētajām sistēmām paredzētas profesionālai lietošanai (piemēram, tās, ko lieto olimpiskajās spēlēs vai lielos mūzikas koncertos) un to ekspluatāciju veic regulāri, izmantojot noteiktu UHF joslu, saskaņā ar piešķirto spektra lietošanas atļauju. Daudz citu sistēmu darbojas saskaņā ar vispārēju atļauju, un to ekspluatēšanai nav jāsaņem atsevišķa atļauja. Tādēļ minēto pakalpojumu regulējums ir rūpīgi un saskaņoti jāplāno ES līmenī, lai izvairītos no tā, ka pārraidi digitālās dividendes frekvenču joslā pēc tam, kad veiksmīgi īstenota analogās televīzijas apraides atslēgšana, apgrūtina palikušie radiofrekvenču spektra traucējumi.

4.25.   Jārisina arī ļoti delikātais jautājums, kas saistīts ar militārajiem pakalpojumiem, kuriem dažās dalībvalstīs un/vai kaimiņvalstīs, kas nav ES dalībvalstis, izmanto UHF joslu. Minētie pakalpojumi būs vēl viens traucējumu avots, kas apgrūtinās sakaru pakalpojumus digitālās dividendes radiofrekvenču joslā. Jālūdz attiecīgo valstu militārajām iestādēm apsvērt iespēju novirzīt esošos pakalpojumus uz citām radiofrekvenču spektra daļām.