9.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/43

1.1.

EESK uzskata, ka pamatnostādņu projekta struktūra un pašreizējā redakcija ir visumā atbalstāma. Tā tomēr atzīmē zināmas atšķirības nodaļās par kuģu līnijpārvadājumiem un līgumreisiem (līgumreisu pārvadājumu apvienībām). Līnijpārvadājumu nodaļā iekļautā iedaļa par informācijas apmaiņu ir pietiekami detalizēta un šķiet salīdzinoši lietderīga, jo tajā aprakstīta un izskaidrota atbilstošā tiesu prakse un lēmumu pieņemšanas prakse šajā jomā. Līnijpārvadājumu pakalpojumu pamatnostādnes kopumā ir skaidri izklāstītas, un tās ir balstītas uz pašreizējo tiesu praksi un ilgām, pamatīgām apspriedēm ar nozares pārstāvjiem. Savukārt iedaļas par vispārējiem pārvadājumiem ar līgumreisiem un iedaļas par īpašiem pārvadājumiem, izmantojot līgumreisu pārvadājumu apvienības, nav tik sīki izstrādātas. EESK pieņem, ka šī precīzākas informācijas nepietiekamība lielā mērā ir saistīta ar tiesu prakses neesamību un tātad arī attiecīgo (konkurences uzraudzības) iestāžu, ieskaitot Eiropas Komisiju, pieredzes trūkumu līgumreisu un līgumreisu pārvadājumu apvienību jomā, jo līdz šim vēl neviens fraktētājs nav iesniedzis oficiālu sūdzību.

1.2.

EESK atgādina savos agrākajos atzinumos (2004., 2005. un 2006. gadā) ES paustos aicinājumus uzsākt konstruktīvas apspriedes ar citām kompetentajām iestādēm, lai noteiktu pašlaik visā pasaulē izmantoto dažādo tiesisko režīmu, kas paredzēti līnijpārvadājumu pakalpojumu pārvaldībai, saderību. Turklāt EESK atkārto jau pieminētajos atzinumos Eiropas Komisijai paustos ieteikumus, izskatot uz jūras pārvadājumiem attiecināmos konkurences noteikumus, pievērsties ne tikai konkurences faktoriem, bet ņemt vērā arī ar cilvēkresursiem saistītos jautājumus (piemēram, ietekme uz Eiropas jūrnieku nodarbinātību).

1.3.

EESK iesaka izmantot aprakstošus piemērus, lai precizētu līnijpārvadājumu pamatnostādņu (projekta) saturu, īpaši atzīmējot gadījumus, kad dati uzskatami par “vēsturiskiem”.

1.4.

Tā kā iedaļas par pārvadājumiem ar līgumreisiem un līgumreisu pārvadājumu apvienībām iepriekšminēto iemeslu dēļ ir mazāk izsmeļošas, EESK rodas jautājums, vai ar to būs pietiekami, lai līgumreisu nodrošinātājiem (līgumreisu pārvadājumu apvienībām) piedāvātu vajadzīgos norādījumus viņu noslēgto sadarbības nolīgumu pašnovērtējuma veikšanai. Iespējams, ka vairāk jāprecizē atsevišķas pamatnostādņu iedaļas, kurās apskatīti pārvadājumi ar līgumreisiem (līgumreisu pārvadājumu apvienības). Tāpat varētu būt lietderīgi apsvērt Konsorciju regulas darbības jomas, kurā šobrīd ietilpst tikai pārvadājumi ar konteineriem, attiecināšanu arī uz citiem svarīgiem globālā kuģniecības tirgus segmentiem.

1.5.

EESK uzsver, ka lielāko daļu līgumreisu pārvadājumu tirgū nebūt nenodrošina pārvadājumu apvienības. Patiesībā vairumā gadījumu līgumreisu kuģu pakalpojumus sniedz daudzi mazi vai vidēji uzņēmumi, kas savstarpēji konkurē par kravām. Minētā iemesla dēļ EESK uzskata, ka pamatnostādnes īpaši jāprecizē, atzīstot iepriekšminēto apstākli. Turklāt Eiropas Komisijai būtu vajadzējis sniegt plašākas norādes par de minimis noteikuma piemērošanu tām apvienībām, kas ir pārāk mazas, lai kaut cik būtiski ietekmētu attiecīgos tirgus.

1.6.

Vilšanos izraisa tas, ka norādījumos par līgumreisu pārvadājumu apvienībām nav pilnībā atbildēti visi jautājumi, kas rada nedrošību līgumreisu pakalpojumu sniedzējos un pat raisa viņos bažas. EESK piekrīt pamatnostādņu projektā paustajai izpratnei par to, ka jūras pārvadājumu apvienības pašas par sevi nedrīkst uzskatīt par neatbilstošām EK konkurences noteikumiem, tomēr aicina Eiropas Komisiju pamatnostādņu galīgajā redakcijā precizēt norādījumus par EK Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu līgumreisu pārvadājumu apvienībām, tādējādi nodrošinot vajadzīgos instrumentus pašnovērtējumu veikšanai.

1.7.

Katrā ziņā jāatzīmē, ka pamatnostādņu projektā nav paskaidrots, kas tajās saprotams ar “līgumreisu pārvadājumiem”, un tādēļ nav skaidrs, vai tās piemērojamas arī pasažieru jūras pārvadājumiem un/vai specializētiem pārvadājumiem. Varētu būt lietderīgi apsvērt precizējumus arī šajā jautājumā.

1.8.

Turklāt attiecībā uz nodaļu par līgumreisu pārvadājumiem EESK iesaka pamatnostādnēs ieviest precizējumus, nosakot, ka kuģu brokeru darbība cenu noteikšanas izpratnē būtiski neatšķiras no apvienību vadītāju darbības. Līgumreisu pārvadājumu tirgi, ieskaitot tos, kuros darbojas līgumreisu pārvadājumu apvienības, ir pieprasījuma regulēti tirgi, proti, puses sarunu procesā nosaka cenas, un tās ir atkarīgas no pieprasījuma un piedāvājuma. Tikai tas vien, ka apvienības vadītājs vienojas ar fraktētāju par cenu kāda apvienības kuģa izmantošanai, vēl nav uzskatāms par konkurenci ierobežojošu “cenas noteikšanu”.

2.1.

Eiropas Komisija 2007. gada 13. septembrī publicēja ilgi gaidītās pamatnostādnes par EK konkurences noteikumu piemērošanu jūras transporta pakalpojumiem. Pamatnostādnes attiecināmas uz sadarbības nolīgumiem tajās jūras transporta pakalpojumu nozarēs, kuras tieši ietekmē kabotāžas, līnijpārvadājumu un līgumreisu pārvadājumu pakalpojumiem piemērojamās Regulas Nr. 1419/2006 ieviestās izmaiņas. Pamatnostādņu mērķis ir sniegt ievirzes, kas palīdzētu kuģniecības uzņēmumiem veikt to noslēgto sadarbības nolīgumu pašnovērtējumu, proti, tām jānodrošina attiecīgo uzņēmumu spēja noteikt, vai to sadarbības nolīgumi atbilst EK Līguma 81. pantam. Pamatnostādnes sākotnēji būs spēkā piecus gadus.

2.2.

Ar pamatnostādnēm īpaši paredzēts izskaidrot, kādi ir nosacījumi līnijpārvadājumu pakalpojumu sniedzēju likumīgai apmaiņai ar informāciju par kravu un kādi ir līgumreisu pārvadātāju pakalpojumu sniedzēju savstarpējo vienošanos noteikumi. Šim mērķim ir izstrādāts vairāku rādītāju kopums. Tomēr pamatnostādņu (projekta) patiesā pievienotā vērtība būs izvērtējama tikai vēlāk, piemēram, nosakot, vai pamatnostādnes (projekts) piedāvā pakalpojumu sniedzējiem vajadzīgos norādījumus, lai viņi varētu noteikt tirgū paredzēto darbību likumību?

3.1.

Līdzās jau zināmās informācijas apstiprinājumam par to, ka no 2008. gada 18. oktobra paredzēta atteikšanās no līnijpārvadātāju konferencēm pārvadājumiem uz vai no ES, līnijpārvadājumu pamatnostādņu projektā uzmanība veltīta arī likumīgi atļautajām līnijpārvadātāju tirgus informācijas apmaiņas iespējām. Lai arī varētu rasties vajadzība atsevišķas detaļas precizēt, pamatnostādnes to pašreizējā redakcijā varētu līnijpārvadājumu nozarei piedāvāt tieši tik daudz un tāda veida informācijas apmaiņas iespējas, cik nepieciešams nozares pienācīgai darbībai.

3.2.

Sākot ar 2008. gada 18. oktobri, tiem līnijpārvadātājiem, kas veic pārvadājumus uz un/vai no ES ostām, jāpārtrauc jebkāda veida konkurencei neatbilstošas līnijpārvadātāju konferenču darbības neatkarīgi no tā, vai šādas darbības ir atļautas kādas citas valsts tiesību sistēmā vai nav atļautas. EESK uzskata, ka visā pasaulē strādājošiem pārvadātājiem būs grūti nodrošināt to, ka tie līnijpārvadātāju konferenču darbības aspekti, kas ir nelikumīgi ES, ievērojami neietekmē ES tirgu.

3.3.

Attiecībā uz līnijpārvadājumiem galvenā uzmanība veltīta informācijas apmaiņas sistēmām. Līnijpārvadājumu uzņēmumiem ir atvēlēta zināma informācijas apmaiņas brīvība. Šajā ziņā svarīgi aspekti ir tirgus struktūra, apmaināmās informācijas veids, datu vecums un to apmaiņas biežums. Galvenā uzmanība pamatoti pievērsta turpmāko datu apmaiņai, īpaši prognozēm par jaudām un cenu rādītājiem. Šķiet, ka jaudu prognozes pirmajā acumirklī vienmēr var likties pretlikumīgas. EESK atzīst, ka informācijas apmaiņas ietekme jāpārbauda, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi.

3.4.

Attiecībā uz cenu indeksiem maz ticams, ka apkopotu cenu indekss var būt neatbilstošs tiesību aktiem, ja vien nav iespējams izdalīt atsevišķus datus, kas ļauj uzņēmumiem izdarīt tiešus vai netiešus secinājumus par to konkurentu izmantotajām stratēģijām. Būtu jāizvērtē apkopojuma pakāpe, datu “vēsturiskais” vai “pašreizējais statuss” un tas, cik bieži tos publicē, tomēr pamatnostādņu projektā nav precīzi noteikts, kāda nozīme minētajiem faktoriem pievēršama.

3.5.

Attiecībā uz līnijpārvadājumu pakalpojumiem pamatnostādnēs nav iekļautas nekādas patiesi jaunas atziņas, bet gan tikai atkārtoti vispārīgi kritēriji, ko jau agrāk izstrādājusi Eiropas Komisija un Eiropas tiesas.

3.6.

EESK atgādina savos agrākajos atzinumos (1) ES paustos aicinājumus uzsākt konstruktīvas apspriedes ar citām kompetentajām iestādēm, lai noteiktu pašlaik visā pasaulē izmantoto dažādo tiesisko režīmu, kas paredzēti līnijpārvadājumu pakalpojumu pārvaldībai, saderību. Turklāt EESK atkārto jau pieminētajos atzinumos Eiropas Komisijai paustos ieteikumus, izskatot uz jūras pārvadājumiem attiecināmos konkurences noteikumus, pievērsties ne tikai konkurences faktoriem, bet ņemt vērā arī ar cilvēkresursiem saistītos jautājumus (piemēram, ietekme uz Eiropas jūrnieku nodarbinātību).

3.7.

Līgumreisu pārvadājumu pakalpojumi ļoti sīvas konkurences apstākļos pastāv visā pasaulē, un tie atbilst daudziem ideāla konkurences modeļa kritērijiem. Patēriņš ir viendabīgas, un darbības uzsākšanas izmaksas visumā ļoti zemas. Nozarē konkurē daudz uzņēmumu, un kuģi ir savstarpēji aizstājami, izmantojot konkrētajiem tirgus apstākļiem piemērota izmēra un veida kuģus. Tirgu ļoti pārredzamu padara arī informācijas plūsma. Pārvadājumus parasti nodrošina, fraktējot uz vienu reisu, vairākiem reisiem, noteiktu laiku vai konkrētu kuģi. Frakts likmes šajos tirgos ir ļoti mainīgas un atkarīgas no tirgus apstākļiem. Visbeidzot, līgumreisu pārvadājumu tirgi spēj ātri reaģēt uz tirgus attīstību un kravas nosūtītāju vajadzībām. (2)

3.8.

Pārvadājumu apvienības darbojas visās līgumreisu pārvadājumu uzņēmējdarbības nozarēs. “Apvienībā” ir apvienoti vairāki dažādiem īpašniekiem piederoši kuģi, kurus pārvalda vienota administratīvā struktūra. Apvienības vadītājs pārvalda kuģus vienotā un kopīgā flotē, apkopo peļņu un sadala to saskaņā ar iepriekš noteiktu “sadalījuma” sistēmu, savukārt atsevišķu kuģu īpašnieki tikai nodrošina kuģu navigācijas/tehnisko apkalpošanu. Apvienību izveidei parasti ir divi iemesli. Pirmkārt, tās veido, lai to dalībnieki spētu nodrošināt tāda līmeņa pakalpojumus, kādus aizvien vairāk pieprasa galvenie klienti. Otrkārt, lai uzlabotu transporta efektivitāti ar īpašām investīcijām, kā arī palielinot kuģu izmantošanas intensitāti. Apvienības darbojas pieprasījuma un piedāvājuma apstākļos, kad līgumi tiek slēgti konkursa kārtībā, pārvadājumu likmes lielākoties aprēķina atbilstoši attiecīgā brīža tirgus cenām, klienti ir lieli uzņēmumi ar augstām prasībām, savukārt brokeri katrā laikā piedāvā īpašu lielu pārskatāmību attiecībā uz tonnāžu un noteikumiem.

3.9.

EESK uzsver, ka lielāko daļu līgumreisu pārvadājumu tirgū nebūt nenodrošina pārvadājumu apvienības. Patiesībā vairumā gadījumu līgumreisu kuģu pakalpojumus sniedz daudzi mazi vai vidēji uzņēmumi, kas savstarpēji konkurē par kravām. Minētā iemesla dēļ EESK uzskata, ka pamatnostādnes īpaši jāprecizē, atzīstot iepriekšminēto apstākli.

3.10.

EESK atzīmē, ka līgumreisu kuģu pakalpojumi un līgumreisu pārvadājumu apvienības vienmēr bijušas pakļautas EK konkurences tiesībām, proti, jau ilgi pirms tika pieņemta Regula Nr. 1419/2006, ar ko Eiropas Komisijai piešķirtas izpildes pilnvaras saistībā ar minētajiem pakalpojumiem. Tomēr līdz šim vēl neviens fraktētājs nav iesniedzis oficiālu sūdzību par minēto nozari, līdz ar to nav arī tiesu prakses. EESK uzskata, ka tieši tiesu prakses neesamība un tātad attiecīgo (konkurences uzraudzības) iestāžu, ieskaitot Eiropas Komisiju, pieredzes trūkums izskaidro to, kādēļ pamatnostādņu projekta iedaļas, kurās apskatīti pārvadājumi ar līgumreisiem (to apvienības), ir mazāk izsmeļošas salīdzinājumā ar iedaļām par līnijpārvadājumiem. Katrā ziņā jāatzīmē, ka pamatnostādņu projektā nav paskaidrots, kas tajās saprotams ar “līgumreisu pārvadājumiem”, un tādēļ nav skaidrs, vai tās piemērojamas arī pasažieru jūras pārvadājumiem un/vai īpašiem pārvadājumiem. Varētu būt lietderīgi apsvērt šī jautājuma precizēšanu.

3.11.

Pamatnostādņu projektā nav pietiekami ņemtas vērā līgumreisu pārvadājumu īpatnības un šķiet, ka šajā ziņā pārņemta vispārējās pamatnostādnēs par horizontālo sadarbību izmantotā pieeja. Pārvadājumu apvienībām būs jāievēro tās pašas pamatnostādnes, kas citām rūpniecības nozarēm, lai nodrošinātu, ka tās nekavē brīvu konkurenci vai nedarbojas kā karteļi.

3.12.

Pamatnostādnes ir visai vispārīgas un nenodrošina pilnīgu juridisko noteiktību. Tajās nav tieši pateikts, ka jūras pārvadājumu apvienības nav savienojamas ar ES konkurences tiesībām, tomēr nav arī norāžu par to, kādos gadījumos tās neatbilst minētajām tiesībām.

3.13.

Svarīgākā pamatnostādņu projekta iedaļa ir veltīta pārvadājumu apvienību novērtējumam un klasifikācijai. Galvenais paustais secinājums ir, ka apvienības visumā īsteno kopīgus tirdzniecības un dažāda mēroga kopīgus ražošanas pasākumus.

3.14.

EESK uzskata, ka attiecībā uz minēto tirgu pamatnostādnēs vairāk jāņem vērā tas, ka līgumreisu pārvadājumu pakalpojumu jomā ir spēcīgi izteikts aizstājamības vai aizvietojamības elements kā pieprasījuma, tā arī piedāvājuma izpratnē (attiecas, piemēram, uz kuģa veidu, kuģa izmēru, pārvadājumu līgumu veidiem un ģeogrāfisko tirgu). Turklāt, ja apvienībai jāveic pašnovērtējums, tirgus daļas nevar noteikt katram atsevišķam līgumam, bet tās jāizvērtē par noteiktu laika posmu.

3.15.

EESK uzskata, ka būs vajadzīgi uzlabojumi, nosakot pārvadājumu apvienību tirgus daļu nozīmīgumu un definīcijas, kā arī atsevišķu maršrutu un kuģu veidu “aizvietojamību”. Komiteja atzīst, ka nav praktisku norādījumu par attiecīgā tirgus definīciju. Tomēr atkarībā no izmantotās metodes tirgus daļas var būt visai atšķirīgas.

3.16.

Attiecībā uz jūrniecības pārvadājumu līgumreisu apvienību noslēgto nolīgumu novērtējumu 81. panta izpratnē, jāuzsver, ka apvienību vadītāji “pārvalda” apvienībā iekļauto kuģu floti kā darbības, tā arī komerciālā ziņā un tādējādi piedāvā vienotas apvienības nodrošinātu kopīgu produktu. Līdzdalība piedāvājumu konkursos tirgū de facto ir apvienību vadītāju papilduzdevums piedāvāto pakalpojumu nodrošināšanai. Atsevišķi īpašnieki savukārt saglabā atbildību tikai par kuģu navigācijas/tehnisko apkalpošanu. Apvienības nodrošina kopīgi “radītu” pakalpojumu, kas ir iesaistīto pušu darbības ievērojamas integrācijas pakāpes rezultāts. (3) Tādējādi apvienību nolīgumi būtu jāvērtē tieši tāpat kā visi citi kopīgas ražošanas veidi vai specializētas vienošanās.

3.17.

EESK uzskata, ka pamatnostādnēs nevar iekļaut nekādas norādes uz “cenu noteikšanu” kā apvienību darbībai raksturīgu pazīmi (tātad būtisku konkurences ierobežojumu), jo apvienību vadītāju un klientu vienošanās par cenu ir piedāvāto pakalpojumu neatņemama sastāvdaļa, un tas ir rezultāts sarunām par apvienības kuģu izmantošanas cenu piedāvājumu iesniegšanas procesā.

3.18.

EESK uzskata, ka, ņemot vērā apvienību nolīgumu mērķi un to pamatiezīmes, četri EK Līguma 81. panta 3. punktā ietvertie nosacījumi ir būtībā uzskatāmi par izpildītiem, lai konkurences noteikumus uz apvienībām varētu neattiecināt. Šādu viedokli apstiprina apstāklis, ka apvienību izveides mērķis bija izpildīt fraktētāju vajadzības un prasības, kā arī tas, ka apvienības jau vairākas desmitgades darbojas, nesaņemot nevienu sūdzību.

3.19.

EESK izsaka cerību, ka Eiropas Komisija, ņemot vērā gūto pieredzi, pastāvīgi pārskatīs pamatnostādnes un vajadzības gadījumā izstrādās papildu vai precizējošas norādes, ja nepieciešams, nesagaidot pamatnostādņu piecu gadu piemērošanas termiņa beigas.

3.20.

Komisijai būtu jāizmanto pirmā iespēja un jāuzsāk pārskatīt līnijpārvadājumu konsorciju grupveida atbrīvojumu darbības joma un vienlaicīgi jāpārbauda nepieciešamība iekļaut arī citas globālā jūrniecības pārvadājumu tirgus nozares, īpaši tos līgumreisu pārvadājumus, kas pastāvīgi tiek veikti pa vieniem un tiem pašiem maršrutiem un kuri ir atsevišķu specializētu pārvadājumu raksturīga iezīme (piemēram, koka kravu pārvadājumi, pārvadājumi ar tradicionālajiem refrižeratorkuģiem, specializētajiem automašīnu kravas kuģiem un ro–ro tipa kuģiem).