9.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/85

1.1

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir gandarīta par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko ievieš rīcības programmu, kas vajadzīga, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (Erasmus Mundus) (2009.–2013. gads), ar kuru paplašina un uzlabo EESK iepriekš atzinīgi vērtēto pašreizējo rīcības programmu Erasmus Mundus.

1.2

Komiteja uzskata, ka mērķis padarīt Eiropas augstskolas par izcilības centriem, kas piesaista studentus no visas pasaules, ir ārkārtīgi svarīgs, un tam vajadzētu palīdzēt apliecināt izglītības un pētniecības augsto kvalitāti Eiropā. EESK tomēr uzskata, ka minētā programma nedrīkstētu veicināt intelektuālā darbaspēka emigrāciju no trešām valstīm. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju sadarbībā ar trešo valstu iestādēm un augstskolām pētīt stratēģijas, kas sekmē to, lai studenti un pasniedzēji, izmantojot Erasmus Mundus priekšrocības, pēc mācību beigšanas atgrieztos savās izcelsmes valstīs un sniegtu ieguldījumu to ilgtspējīgā attīstībā. Komiteja vēlas uzsvērt: lai sasniegtu šo mērķi, ES attīstības sadarbības rīcībpolitikas būtu cieši jāsaista ar tādām programmām kā Erasmus Mundus.

1.3

EESK atzīmē, ka jaunā rīcības programma sekmēs pasniedzēju mobilitāti, mācību spēkiem atvēlot 40 % plānoto stipendiju salīdzinājumā ar 16,6 % pašreizējā programmā, kas vēl ir spēkā. Tāda apmaiņa būtu jāuzskata ne tikai par zinātnes, bet arī kultūras un izglītības bagātināšanu. Tādēļ Komiteja vēlas uzsvērt, ka pasniedzēju un studentu mobilitātei turpmāk nevajadzētu būt individuālās atbildības jomai — kā tas daudzos gadījumos ir šodien —, un tai arvien vairāk jānonāk iestāžu kompetencē.

1.4

Komiteja mudina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, lai šķēršļi, kas izriet no valstu tiesību aktiem, kuri ietekmē pasniedzēju un studentu mobilitāti gan attiecībā uz dažādu dalībvalstu pieejamību, gan arī saistībā ar kvalifikāciju atzīšanu un apstiprināšanu, tiktu novērsti pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, un nevienam, kurš vēlas piedalīties programmā, netiktu liegta iespēja vai radīti šķēršļi studijām vai pasniedzēja darbam ārzemēs.

1.5

EESK uzskata, ka, nosakot atlases procedūras, būtu jāparedz ES līmeņa kompensācijas mehānisms, lai novērstu vērā ņemamu nelīdzsvarotību attiecībā uz studentu un akadēmiskā personāla studiju jomām, izcelsmes reģioniem un mērķa dalībvalstīm. Tādēļ Komiteja piekrīt Lēmuma Nr. 2317/2003, ar kuru izveido programmu Erasmus Mundus, pielikuma tekstam un iesaka Eiropas Parlamentam un Padomei to iekļaut arī skatāmajā priekšlikumā.

2.1

Lēmuma vispārējais mērķis ir sekmēt augstākās izglītības kvalitāti Eiropā, veicināt dažādu valstu un kultūru dialogu un savstarpēju izpratni, izmantojot sadarbību ar trešām valstīm, kā arī sekmēt ES ārējā politikas mērķus un sniegt ieguldījumu trešo valstu augstākās izglītības jomas ilgspējīgā attīstībā. Programma attiecas uz laika posmu no 2009. līdz 2013. gadam.

2.2

Lēmuma priekšlikuma konkrētie mērķi ir šādi:

2.3

Iniciatīvu paredzēts īstenot, izmantojot šādus pasākumus:

2.4

Programmas mērķis ir turpināt pasākumus, kas uzsākti pirmajā posmā (2004.–2008. gads) (1), bet tā ir tālejošāka, tiešāk izmantojot ārējās sadarbības ietvaru, paplašinot darbības jomu un to attiecinot uz visiem augstākās izglītības līmeņiem, uzlabojot finansējuma iespējas attiecībā uz Eiropas studentiem un piedāvājot labākas iespējas sadarbībai ar augstākās izglītības iestādēm trešās valstīs.

3.1

Atbilstīgi atzinumā par Erasmus Mundus programmu (2004.–2008. gads) (2) paustajam, Komiteja Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumu un iniciatīvas, kas jau ir vai tiek pieņemtas, lai saskaņā ar EK Līguma 140. pantu palīdzētu sekmēt izglītības kvalitāti Eiropas Savienībā un veicinātu sadarbību ar trešām valstīm, vērtē atzinīgi.

3.2

Minētajā atzinumā Komiteja norādīja, ka tā “atbalsta īpašas iniciatīvas, kas palīdzēs veidot kvalitatīvu augstāko izglītību, kuras pamatā cita starpā ir sadarbība ar trešām valstīm, darbojoties partnerībā ar vislabākajām universitātēm un piesaistot pazīstamus mācību spēkus un vislabākos studentus no attiecīgajām valstīm. Šī savstarpēji izdevīgā sinerģija palīdzēs izveidot ciešākas saites starp Eiropas Savienību un iesaistītajām valstīm un likt pamatu labākai izpratnei un sadarbībai nākotnē” (3).

3.3

Ņemot vērā to ka, ierosinātā programma ir līdzīga, EESK vēlas atkārtoti uzsvērt iepriekš izteiktās piezīmes, papildinot tās ar šādām nelielām, bet svarīgām izmaiņām:

3.3.1

Programma Erasmus Mundus pašlaik atbilst pasākumiem, kas virzīti uz to, lai sasniegtu galveno Boloņas procesa mērķi — līdz 2010. gadam izveidotu Eiropas augstākās izglītības un pētniecības telpu, izmantojot reformas nolūkā saskaņot augstākās izglītības sistēmas.

3.3.2

Tā tomēr atbilst arī vēl vienam tālejošam mērķim, proti, pasaulē popularizēt Eiropu kā kvalitatīvas augstākās izglītības un pētniecības telpu. Tādēļ ir būtiski, lai Boloņas process būtu sekmīgs un jauniešus — studentus no trešām valstīm piesaistītu ne tikai dažas Eiropas augstskolas, kā tas ir šodien.

3.3.3

Komisijas to ir atzinusi, pieņemot Boloņas procesu par tās izglītības un apmācību programmas neatņemamu daļu un piešķirot tam Eiropas Savienībā tādu pašu statusu kā pētniecībai.

3.3.4

Šis mērķis, proti, izveidot “Eiropas augstākās izglītības telpu” ietver tālāku mērķi — piesaistīt studentus un pasniedzējus no trešām valstīm. Tā kā tas ir svarīgs, pat būtisks mērķis, lai apliecinātu Eiropas nozīmi pasaulē, EESK vēlreiz vēlas brīdināt iesaistītos dalībniekus par nepieciešamību mazināt intelektuālā darbaspēka emigrāciju no trešām valstīm.

3.3.5

Šajā ziņā labs piemērs ir Erasmus Mundus partnerības (2. pasākums), tādēļ, kas tās ne tikai ļauj ņemt vērā trešās valsts vai trešo valstu attīstības vajadzības, bet arī paredz ierobežotu, īslaicīgu uzturēšanos. Komiteja uzskata, ka ierosinātajiem pasākumiem jābūt tādiem, kas ļauj trešo valstu pasniedzējiem un studentiem izmantot iespēju kādā laika posmā gūt vērtīgu pieredzi, pasniedzot vai studējot Eiropas augstskolās, bet tiem jāsekmē attiecīgo personu vēlēšanās atgriezties izcelsmes valstī, kur viņas var sniegt ieguldījumu savas zemes ilgspējīgā attīstībā un sociālās kohēzijas veicināšanā, vienlaikus valstīs ārpus Eiropas Savienības sabiedrībai darot zināmu to, ka ES ir augstas kvalitātes augstskolas.

3.3.6

Intelektuālā darbaspēka emigrācijas risku, kas palielinās tieši valstīs, kur intelektuālā atdeve ir visvairāk nepieciešama — jo īpaši tirgus iespēju trūkuma dēļ vai tādēļ, ka trūkst atbilstīgu apstākļu, lai turpinātu zinātnisku darbu —, var novērst arī, trešās valstīs izstrādājot tādas maģistra programmas un doktora studiju programmas, kas nav tik garas, lai studenti justos atrauti no savas izcelsmes valsts.

3.3.7

Minēto risku var arī mazināt, izmantojot pasākumus, kuros iesaistās pašas augstskolas, un parakstītajos līgumos paredzot atgriešanās stratēģijas vai pat kompensācijas pasākumus.

3.3.8

Programmā Erasmus Mundus, kas ir Eiropas Savienības vispārējās politiskās pieejas daļa un ir saistīta ar Lisabonas stratēģiju, proti, mērķi ES izveidot par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē, būtu jāpievēršas arī intelektuālā darbaspēka emigrācijai kā svarīgai problēmai attiecībā uz līdzsvarotu attīstību valstīs, kur programma darbojas (4). Tas attiecas gan uz sadarbību ar valstīm, ar kurām ES jau ir nolīgumi, gan uz plašāku pieeju stratēģiskai sadarbībai ar trešām valstīm.

3.3.9

Tāpat ir svarīgi uzsvērt, ka programmai ir vēl viens mērķis, proti, sekmēt starpkultūru apmaiņu, izmantojot labākas kvalitātes izglītību un zinātnisko stingrību. (5) Tādēļ programmai nevajadzētu kalpot par iemeslu, lai augstākajai izglītībai izvirzītu komerciālus mērķus, bet gan tai vajadzētu sekmēt augstas kvalitātes izglītību, neatkarīgus pētījumus, akadēmiskās brīvības ievērošanu un, kā paredzēts priekšlikumā, palīdzēt pastiprināt visu veidu sociālās atstumtības apkarošanu.

3.4

Visbeidzot atbilstīgi Boloņas procesā paredzētajam, iekšējā un ārējā augstskolu novērtējuma sistēmas pamatā jābūt kritērijiem, kuros ņemts vērā pašreizējais akadēmiskais stāvoklis un kuri ir stimuls, lai sasniegtu augstu izcilību. Tas ir obligāts nosacījums, lai augstskolas piesaistītu trešo valstu studentus un pasniedzējus, vienlaikus saglabājot savu īpašo identitāti.

4.1

Viens no programmas Erasmus Mundus galvenajiem aspektiem ir saistīts ar studentu un pasniedzēju mobilitāti. Boloņas pieredze ir apliecinājusi, ka studentu mobilitātei tiek pievērsts vairāk uzmanības, nekā pasniedzēju mobilitātei, lai gan vairākās deklarācijās ir uzsvērta pasniedzēju mobilitātes nozīme Boloņas stratēģijas sekmīguma nodrošināšanā. To 2006. gadā uzsvēra arī Eiropas Padome, norādot, ka minētā stratēģija ir nepilnīga un nekonsekventa.

4.1.1

Ņemot vērā iepriekš minētā nozīmi, ir svarīgi, lai Erasmus Mundus būtu pasniedzēju mobilitāti veicinošs faktors un, kā formulēts vienā no sešiem Boloņas procesa mērķiem attiecībā uz pasniedzējiem un pētniekiem, ir svarīgi arī pārvarēt šķēršļus, kas traucē efektīvu pasniedzēju mobilitāti, īpašu uzmanību pievēršot pētniecībā, pasniedzēja darbā un praktiskajā apmācībā iegūto prasmju un ekspertīzes, kas iegūta, pasniedzējam strādājot ārpus savas parastās darba vietas, atzīšanai un attīstīšanai.

4.1.2

Būtiski ir ņemt vērā jautājuma dažādos aspektus, ko nedrīkst uzskatīt par mazsvarīgiem:

4.1.3

Minētā sakarā īpaši jātiecas nodrošināt, lai pasniedzēju apmaiņa labvēlīgi ietekmētu gan valstis, kas uzņem un nosūta pasniedzējus, gan studentus un arī pašas augstskolas. Iespēja cilvēkiem no trešām valstīm iegūt kvalifikāciju un zināšanas, studējot Eiropā, var būt viens no līdzekļiem, kā sekmēt intelektuālo apmaiņu, kas nes labumu gan valstīm, kuras nosūta mācību spēkus un studentus, gan tām, kuras viņus uzņem. Vispazīstamākie apmaiņas veidi ir apmeklējumi un īsas mācību programmas, mācību atvaļinājumi un īpašas pētniecības programmas, bet šajā jomā pastāv arī daudzas citas iespējas.

4.2

Paziņojumā minēti daži aspekti, kurus EESK pilnībā atbalsta un kuri ir jāuzsver to nozīmības dēļ.

4.2.1

Valodu daudzveidība Eiropā ir mērķis, kas saistīts ar aplūkojamo jautājumu kopumā, un tā būtu jāuzskata par papildu iespēju tiem, kas izvēlējušies doties un Eiropu. Atzīstot, ka kāda noteikta valoda pakāpeniski kļūst par “zinātnes valodu”, nedrīkst ignorēt nozīmi, kāda izglītībā un pētniecībā globalizētā pasaulē ir citu valodu apguvei. Valodu apguve nodrošina valodu bagātību un vairāk iespēju viesiem, tostarp tiem Eiropas Savienības pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuri runā tikai savā dzimtajā valodā.

4.2.2

Sarežģītie migrācijas noteikumi, kas pastāvīgi tiek grozīti (un kļūst arvien elastīgāki), ir vēl viena problēma, par kuru nedrīkst aizmirst saistībā ar mācību spēkiem un studentiem no trešām valstīm. Minētā problēma nekādā gadījumā nedrīkstētu kavēt vai tai nevajadzētu būt par pamatu tam, lai kavētu pasniedzēju, pētnieku un studentu mobilitāti. Jo īpaši jāīsteno Eiropadomes rezolūcija par vīzu izsniegšanu šāda veida programmās iesaistītiem studentiem un pasniedzējiem.

4.2.3

Programmai Erasmus Mundus pilnībā jāatbilst arī vēl vienam ierosinātajam mērķim: tai būtu jābūt instrumentam, lai apkarotu visu veidu atstumtību, tostarp rasismu un ksenofobiju, un tai būtu jāpalīdz izlīdzināt nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm.

4.3

Pēc Komisijas pasūtījuma Akadēmiskās sadarbības apvienības 2004. un 2005. gadā veiktā pētījuma rezultāti norāda uz vajadzību formulēt Eiropas augstākās izglītības telpas izveides stratēģiju, lai atspēkotu uzskatu, ka tikai visattīstītāko valstu augstskolās vai tikai visatzītākajās augstskolās var iegūt kvalitatīvu izglītību.

4.3.1

Stratēģijas pamatā bija prasība (kas jau ir formāli ietverta pašreizējā Erasmus Mundus programmā), ar kuru nosaka: tiesīgas pieprasīt dalību programmā ir tikai partnerības, kas izveidotas, ietverot vismaz 3 universitātes no vismaz 3 valstīm. Programmā 2009.–2013. gadam minētā prasība ir paturēta, un EESK to pilnībā atbalsta. (6)

4.3.2

Tomēr pastāv citi elementi, kas ir būtiski, lai uzlabotu Eiropas augstskolu spēju piesaistīt studentus. Tie ir saistīti ar augstskolu starptautisko prestižu, mācību personāla kvalitāti, mācību maksu, piešķirto stipendiju vērtību, zinātnisko grādu vērtību, darba iespējām pēc augstskolas beigšanas, zināšanām, kas cilvēkiem trešās valstīs ir par dažādām augstskolām ES valstīs, kā arī dzīves dārdzību un to, cik viegli vai grūti ir saņemt ieceļošanas vīzu. Lemjot par stipendiju piešķiršanu, izšķirošiem būtu jābūt visiem minētajiem faktoriem, jo īpaši ņemot vērā dzīves dārdzību un mācību maksu.

4.3.3

Tādēļ šim jaunajam programmas Erasmus Mundus posmam būtu jāsniedz iespēja diskusijām ar augstskolu pārstāvjiem, pasniedzējiem un studentiem par pasākumiem, kas varētu palīdzēt popularizēt citu ES dalībvalstu un citu augstskolu stiprās puses, lai mudinātu trešo valstu studentus un pasniedzējus, piesakoties uz šādām augstskolām, apsvērt plašāku to loku.

4.3.4

Viens no veidiem, kā to panākt ir, sekojot Boloņas procesa labajam piemēram, kopumā palielināt Eiropas kā augstskolu telpas nozīmi informācijas avotos, kurus pašreiz izmanto tie, kuri vēlas studēt ārpus savas izcelsmes valsts (internetā, mājas lapās, ES pārstāvniecībās).

4.3.5

Tas varētu būt iespējams, cieši sadarbojoties dalībvalstu iestādēm, Komisijai un augstskolām, lai, pirmkārt, izveidotu labi izstrādātu un regulāri aktualizētu Eiropas augstskolu portālu, kas ir viegli pieejams, kura saturs ir pievilcīgs, kurš tiek plaši popularizēts un piedāvā saites uz dažādām Eiropas augstskolām un, otrkārt, ES pārstāvniecībās izveidotu nodaļas, kas īpaši spēj nodrošināt informāciju par Eiropas augstskolām.

4.4

Viens no būtiskiem elementiem, lai Eiropas augstskolu telpa varētu piesaistītu studentus un pasniedzējus, ir augsti kvalificēts, labi apmaksāts un profesionāli atzīts mācību personāls.

4.5

EESK atkārtoti uzsver stingro pārliecību, ka programma Erasmus Mundus ir izcila iespēja atrast tos daudzsološākos studentus, pasniedzējus un pētniekus no trešām valstīm, kas noteikti būs ļoti vērtīgi pašas Eiropas attīstībai. Komiteja tomēr uzskata par savu pienākumu uzsvērt faktu, ka daudziem augstskolas diplomu ieguvušiem Eiropas jauniešiem ir nopietnas grūtības atrast pienācīgu darbu savā valstī. Minētā piezīme nebūtu jāattiecina uz Erasmus programmu, bet gan vairāk jāuzskata par aicinājumu uzsākt debates par šo jautājumu.

4.6

Svarīgi uzsvērt, ka daudzās attīstības valstīs tikai publiskās augstskolas spēj demokratizēt augstāko izglītību, izskaužot diskrimināciju un nevienlīdzību (kas ir viens no programmas Erasmus Mundus deklarētajiem mērķiem). Tādēļ un neatkarīgi no tā, ka programmā nedrīkstētu nošķirt publisko un privāto sektoru, tai šādos gadījumos jāpalīdz nostiprināt un atbalstīt publiskās augstskolas trešās valstīs, tām palīdzot sasniegt savus mērķus, proti, nodrošināt augstas kvalitātes izglītību un pētniecību, un akadēmisko brīvību.

4.7

Priekšlikuma 5. panta f) apakšpunktā vajadzētu iekļaut atsauci uz sociālā dialoga partneriem (darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem), jo sociālie partneri labi pārzina to, kas notiek uz vietas, un darba tirgus patiesās prasības attiecībā uz prasmēm un kvalifikāciju. Paredzot maģistra programmu un doktora grāda programmu saturu, būtu jāņem vērā arī trešo valstu ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzības.

4.8

Lēmuma 2317/2003, ar ko izveido pašreizējo programma Erasmus Mundus, pielikuma b) ievilkumā noteikts, ka “atlases procedūrās paredz Eiropas līmeņa līdzsvara mehānismu, lai novērstu būtisku nelīdzsvarotību dažādu studiju jomu un studentu un zinātnieku izcelsmes vietu, un galamērķa dalībvalstu ziņā”. Šī atsauce jaunās programmas Erasmus Mundus priekšlikuma pielikumā nav iekļauta. Ja viena no programmas prioritātēm ir palielināt Eiropas augstskolu nozīmi un nodrošināt to dalību programmā, Komiteja uzskata, ka minētā principa īstenošana programmas dalībnieku atlasē ir prioritāte, lai novērstu situāciju, kad programmas atbalstu saņem vienas un tās pašas dalībvalstis un vienas un tās pašas augstskolas.