(1)

Padomes Regulas (ES) 2022/1369 (1) mērķis ir brīvprātīgi un vajadzības gadījumā obligāti samazināt Savienības pieprasījumu pēc gāzes, atvieglot gāzes krātuvju piepildīšanu un nodrošināt labāku sagatavošanos turpmākiem iespējamiem piegādes traucējumiem. Regula (ES) 2022/1369 tika pieņemta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 122. panta 1. punktu, ņemot vērā tuvojošos gāzes piegādes krīzi, ko izraisīja neprovocētais un nepamatotais Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī, un nepieciešamību Savienībai reaģēt ar pagaidu pasākumiem dalībvalstu solidaritātes garā.

(2)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1369 dalībvalstīm bija jādara viss iespējamais, lai periodā no 2022. gada 1. augusta līdz 2023. gada 31. martam samazinātu gāzes patēriņu par 15 %. Ja brīvprātīgie pieprasījuma samazināšanas pasākumi izrādītos nepietiekami, lai novērstu nopietna gāzes piegādes trūkuma risku, Padome pēc Komisijas priekšlikuma tika pilnvarota izsludināt Savienības trauksmi, kas iedarbinātu obligātas pieprasījuma samazināšanas pienākumu. Pēdējos mēnešos dalībvalstis ir centīgi strādājušas un pieņēmušas pasākumus, lai solidaritātes garā par 15 % samazinātu savu attiecīgo pieprasījumu pēc gāzes. Tā rezultātā pieprasījums pēc gāzes visā Savienībā no 2022. gada augusta līdz 2023. gada janvārim jau ir faktiski samazinājies par vairāk nekā 15 %.

(3)

Tomēr energoapgādes drošības jomā joprojām ir nopietnas grūtības. Globālā situācija gāzes tirgū kopš 2022. gada februāra nav uzlabojusies, un, neraugoties uz pieprasījuma samazinājumu, kas panākts saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1369, Savienībai vēl joprojām ir vajadzīgi zināmi apjomi Krievijas gāzes, lai apmierinātu kopējo pieprasījumu pēc gāzes. Pateicoties efektīviem krātuvju piepildīšanas un pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, pagājušajā gadā Savienībā izdevās izvairīties no iedzīvotāju energoapgādes ierobežojumiem. Tomēr 11 dalībvalstīs joprojām ir izsludināts agrīnas brīdināšanas līmenis, bet vienā dalībvalstī – trauksmes līmenis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1938 (2). Tāpēc, tā kā gāzes cenas joprojām ir ārkārtīgi augstas un globālais piedāvājums kopš 2022. gada augusta, kad tika pieņemta Regula (ES) 2022/1369, nav uzlabojies, ir steidzami jāpagarina pasākumi, kas palīdzēja ierobežot krīzi, un jo īpaši jāturpina pieprasījuma samazināšana. Ja pieprasījuma samazināšanas pasākumi tiktu apturēti, tas satricinātu trauslo stabilitāti, ko Savienībai izdevies nodrošināt līdz šim, un pasliktinātu tās spēju tikt galā ar iespējamiem notikumiem nākotnē, piemēram, Krievijas importa pilnīgu apturēšanu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi turpināt novērst risku, ka Savienība varētu piedzīvot gāzes deficītu un lielas cenu svārstības.

(4)

Ņemot vērā to, ka pēdējā gada laikā gāzes imports pa Krievijas cauruļvadiem ir ievērojami samazinājies, arī Savienības iespējas piepildīt krātuves pašlaik ir ievērojami sarukušas, tostarp salīdzinājumā ar situāciju 2022. gada vasarā. Lai gan 2022. gadā sākās enerģētikas krīze , Savienība spēja minētajā gadā importēt aptuveni 60 mljrd. m3 gāzes no Krievijas, lai piepildītu krātuves, tostarp, izmantojot NordStream 1 cauruļvadu. Tomēr 2022. gada vasarā Krievija apturēja un galu galā pilnībā pārtrauca gāzes piegādi pa minēto cauruļvadu, kas 2022. gada septembrī sabotāžā tika sabojāts tādā mērā, ka ne pašlaik, ne tuvākajā nākotnē pa to transportēt gāzi nav un nebūs iespējams. Ņemot vērā apmēru, kādā pašreiz gāze tiek importēta pa cauruļvadiem, Savienība no Krievijas pa tiem saņems ne vairāk kā 20 mljrd. m3 gāzes– ja šis neuzticamais imports vispār neapstāsies pilnībā. Tāpēc pastāv nopietns risks, ka 2023.–2024. gada ziemā Savienībā var iestāties gāzes deficīts.

(5)

Šīs nopietnās grūtības saasina vairāki papildu riski un jauni faktori, tostarp: Āzijā atjaunojies pieprasījums pēc sašķidrinātas dabasgāzes (LNG), kas samazina gāzes pieejamību pasaules gāzes tirgū; laikapstākļi, kas pēdējā laikā ir vēl vairāk pasliktinājušies un kuru iespaidā ir pazeminājies ūdeņu līmenis, kas savukārt ietekmē hidroenerģijas uzkrāšanu un kodolenerģijas ražošanu; jaunas tehniskas parādības, kuru dēļ pieaug nenoteiktības risks, kas apdraud pašreizējo kodolenerģijas ražošanas jaudu pieejamību un kuru dēļ elektroenerģijas ražošanā vairāk jāizmanto gāze; un turpmāki iespējami gāzes piegādes traucējumi, tostarp gāzes importa no Krievijas pilnīga apturēšana.

(6)

Šīs ieilgušās un jaunās nopietnās grūtības ietekmē Savienības iespējas apmierināt pieprasījumu pēc gāzes, jo īpaši savlaicīgu un efektīvu pazemes krātuvju piepildīšanu, gatavojoties 2023.–2024. gada ziemai, kā arī piedāvājuma un pieprasījuma salāgošanu 2023.–2024. gada ziemā.

(7)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1369 Komisija minēto regulu ir pārskatījusi, un pārskatīšanas rezultāti ir apkopoti ziņojumā, kuru Komisija ir iesniegusi Padomei. Ziņojumā ir analizēti dažādi scenāriji, kas paredz gan pagarināt, gan nepagarināt Regulā (ES) 2022/1369 noteiktos pieprasījuma samazināšanas pasākumus, tostarp pagarināt par septiņiem mēnešiem no 2023. gada aprīļa līdz oktobrim, par astoņiem mēnešiem no 2023. gada augusta līdz 2024. gada martam un par vienu gadu no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada martam. Ziņojumā secināts, ka, ja pieprasījuma samazināšana neturpinātos, krājumu līmenis krātuvēs līdz 2023. gada oktobra beigām būtu sasniedzis tikai 69 mljrd. m3, kas ir ievērojami mazāk par Regulā (ES) 2017/1938 noteikto 1. novembra mērķrādītāju – 90 % (89,4 mljrd. m3), un ka krājumi tiktu pilnībā izsmelti jau līdz 2024. gada februārim.

(8)

Attiecībā uz dažādajiem ziņojumā novērtētajiem scenārijiem, minēts, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu pagarināti par septiņiem mēnešiem no 2023. gada aprīļa līdz oktobrim, tad krātuves būtu pietiekami piepildītas jau līdz 2023. gada vasaras beigām (95 mljrd. m3 līdz 2023. gada oktobra beigām, tādējādi sasniedzot 90 % mērķrādītāju). Tomēr, tā kā pieprasījums pēc gāzes pat normālā ziemā ir divreiz lielāks nekā vasarā, 2023.–2024. gada ziemas beigās krātuves būtu gandrīz pilnībā izsmeltas (9 mljrd. m3 līdz 2024. gada marta beigām). Tas nozīmē, ka pastāv ārkārtīgi nopietnas bažas par piegādes drošību un ka ir ļoti grūti pietiekami piepildīt krātuves nākamajai ziemai. Ja pasākumi tiktu pagarināti par astoņiem mēnešiem no 2023. gada augusta līdz 2024. gada martam, krātuves tiktu piepildītas pārāk lēni, tādējādi līdz 2023. gada oktobra beigām sasniedzot tikai 80 mljrd. m3, kas ir ievērojami zem mērķrādītāja, un krātuvju līmenis līdz 2023.–2024. gada ziemas beigām samazinātos zem 30 % (zem 28 mljrd. m3), kas liks nopietni bažīties par piegādes drošību un apgrūtinās krātuvju piepildīšanu nākamajā ziemā. Tikai tad, ja pasākumi tiktu pagarināti par vienu gadu no 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada martam un turpinātos pastāvīga pieprasījuma samazināšana par 15 %, krājumu līmenis varētu sasniegt 1. novembra 90 % piepildījuma mērķrādītāju un līdz 2023. gada 1. novembrim sasniegt 89,4 mljrd. m3, dalībvalstīm virzoties uz nodrošinātu gāzes piegādi 2023.–2024. gada ziemā un 43 mljrd. m3 Savienības krājumu 2024. gada marta beigās.

(9)

Ņemot vērā minētos scenārijus, ziņojumā secināts, ka 12 mēnešu periodā līdz 2024. gada marta beigām ir jāturpina pieprasījuma samazināšana par 15 %, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis var sasniegt krājumu mērķrādītāju 90 % apmērā, kas noteikts Regulā (ES) 2017/1938, citādi neizdosies garantēt gāzes piegāžu drošību un novērst piegāžu iztrūkumus 2023.–2024. gada ziemā.

(10)

Lai gan dalībvalstis ir spējīgas izlemt, kuri pasākumi ir piemērotāki, lai nodrošinātu krājumu mērķrādītāju sasniegšanu, to nevar panākt bez pieprasījuma samazināšanas pasākumiem. Ziņojumā secināts, ka ar tirgū esošajiem gāzes apjomiem nepietiek, lai minēto pienākumu varētu izpildīt visās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka ne visas dalībvalstis fiziski spēj piepildīt krātuves pienācīgā līmenī, kas tādējādi 2023.–2024. gada ziemas beigās varētu novest pie nopietnām gāzes piegādes drošības grūtībām .

(11)

Ziņojumā arī norādīts, ka no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam ir jāsamazina gāzes patēriņš proporcionāli tam, kas paredzēts Regulā (ES) 2022/1369. Nepieciešamais pagarinātais samazinājums atbilstu samazinājumam par 15 % periodā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada 31. martam salīdzinājumā ar pārskata periodu no 2017. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 31. martam. Pieprasījuma samazināšanas pasākumu pagarināšana un samazināšanas perioda pagarināšana arī nodrošinātu tirgus elastību, kas vajadzīga, lai ierobežotu gāzes cenu svārstīgumu un novērstu cenu kāpumu, kāds bija vērojams 2022. gadā.

(12)

Ņemot vērā pašreizējo saspringto piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, pat mēreni gāze piegādes traucējumi var dramatiski ietekmēt gāzes tirgu un var radīt nopietnu un ilgstošu kaitējumu Savienības ekonomikai un iedzīvotājiem. Gāzes krātuvju piepildīšanas pienākums ir jāpilda, ja vien nav izsludināts reģionāls vai Savienības ārkārtas stāvoklis saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1938. Tāpēc, ja neturpināsies brīvprātīga un koordinēta pieprasījuma samazināšana, gadījumā, ja piepeši aprautos 10 % no gāzes importa pa cauruļvadiem uz Savienību, vai nu dalībvalstīm, lai tās spētu izpildīt krātuvju piepildīšanas pienākumu, nāktos ķerties pie radikāliem, izolētiem pasākumiem, vai arī būtu jāizsludina reģionāls vai Savienības ārkārtas stāvoklis. Bez šādas ilgstošas un koordinētas pieprasījuma samazināšanas, ko solidaritātes garā pilda visas dalībvalstis, nav iespējams efektīvi un ar minimāliem tirgus traucējumiem piepildīt krātuves, bez kā savukārt nav iespējams pirms 2023.–2024. gada ziemas garantēt gāzes piegādes drošību.

(13)

Regulas (ES) 2022/1369 pagarināšana ir ārkārtas pasākums – reakcija uz ieilgušām un jaunām nopietnām grūtībām enerģijas piegādē, kuras rada risku izraisīt tūlītēju krīzi un kuru dēļ periods, kurā jāsamazina pieprasījums pēc gāzes, ir jāpielāgo, lai pēc 2023. gada marta būtu iespējams gan ilgāk brīvprātīgi samazināt pieprasījumu pēc gāzes, gan saglabāt iespēju izsludināt Savienības brīdinājumu un attiecīgi uzsākt obligāto gāzes pieprasījuma samazināšanu.

(14)

Pašreizējās krīzes iespaidā visu Savienību apdraud enerģijas deficīta un augstu enerģijas cenu risks. Tā kā Savienība ir vienots tirgus, gāzes deficīts vienā dalībvalstī smagi iespaidotu visas pārējās dalībvalstis, jo rastos fizisks gāzes piegādes deficīts, cenu svārstības vai traucējumi rūpniecības ķēdēs, kas varētu izcelties, ja kādā dalībvalstī tiktu noteikti ierobežojumi konkrētām nozarēm. Turklāt solidaritātes garā visas dalībvalstis, samazinādamas savu pieprasījumu, var arī turpmāk palīdzēt samazināt enerģijas deficīta risku un ierobežot gāzes cenu svārstīgumu. Šādu solidaritātes izpausmju pozitīvā ietekme pēdējā gada laikā ir pat ievērojami palielinājusies, jo ir attīstītas jaunas starpsavienojumu jaudas austrumu virzienā un rastas papildu LNG importa jaudas, kas nodrošina labākus fiziskos vai virtuālos savienojumus starp dalībvalstīm un LNG regazifikācijas iekārtām. Tāpēc koordinētas rīcības turpināšana, Savienības līmenī veicot pieprasījuma samazināšanas pasākumus, nāktu par labu visām dalībvalstīm, jo tie samazinās risku, ka ietekme uz dalībvalstu ekonomiku varētu būt vēl būtiskāka.

(15)

Jārīkojas bez kavēšanās, jo gāzes krātuvju piepildīšanas sezona sākas jau aprīlī. Ņemot vērā iepriekš aprakstītās ieilgušās un jaunās nopietnās grūtības, ja laikus pirms krātuvju piepildīšanas uzsākšanas netiks pagarināta pieprasījuma koordinēta samazināšana, tam būtu tūlītēja ietekme uz krātuves piepildīšanas trajektoriju, uz tirgus apstākļiem, kas ietekmē piegādes drošību, un uz cenu svārstīgumu.

(16)

LESD 122. panta 1. punkts ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un dalībvalstu solidaritātes garā lemt par ekonomiskajai situācijai piemērotiem pasākumiem, jo īpaši, ja rodas nopietnas grūtības konkrētu produktu piegādē, it sevišķi enerģētikas jomā. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus pašreizējā gāzes – kas ir energoprodukts – piegādes krīze ir uzskatāma par šādu situāciju. Tāpēc, lai uz pašreizējo situāciju reaģētu dalībvalstu solidaritātes garā, Regula (ES) 2022/1369 uz laiku ir jāpagarina un tajā jāizdara mērķtiecīgi grozījumi. Tāpēc ir pamatoti par šīs regulas juridisko pamatu izmantot LESD 122. panta 1. punktu.

(17)

Turpina piemērot Regulas (ES) 2022/1369 noteikumus, kuros atzīti īpaši valstu apstākļi, kad Savienības trauksmes gadījumā pieprasījuma samazināšana ir obligāta. Dalībvalstīm arī turpmāk ir iespēja uz laiku ierobežot obligāto pieprasījuma samazināšanu, ja dalībvalsts saskaras ar elektroenerģētisko krīzi, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/941 (3). Šāds scenārijs var ietvert ierobežojumu, kas ir proporcionāls ievērojamam gāzes izmantojuma pieaugumam elektroenerģijas ražošanā, kas vajadzīgs, lai uz kaimiņos esošu dalībvalsti eksportētu ievērojami vairāk elektroenerģijas tādu izņēmuma apstākļu dēļ kā neliela hidroenerģijas vai kodolenerģijas pieejamība attiecīgajā dalībvalstī vai kaimiņos esošajā dalībvalstī, uz kuru eksportē ievērojami vairāk elektroenerģijas. Minētajam ierobežojumam nevajadzētu pārsniegt gāzes apjomu, kas atbilst iepriekš minētajam papildu eksportam. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā minētais ierobežojums, ziņojot savu gāzes patēriņa sadalījumu pa sektoriem.

(18)

Dalībvalstīm, kas ievieš būtiskus dekarbonizācijas pasākumus, centralizētajā siltumapgādē īstenojot pāreju no oglēm uz gāzi, vajadzētu būt iespējai minētos gāzes apjomus atskaitīt no sava pieprasījuma samazināšanas pienākuma, ar noteikumu, ka minētie gāzes apjomi ir tieši attiecināmi uz pāreju no oglēm uz gāzi.

(19)

Dalībvalstīm vismaz reizi divos mēnešos, ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam, ar Eurostat starpniecību būtu jāziņo Komisijai par savu gāzes patēriņu. Lai nodrošinātu jaunākos datus, dalībvalstis tiek mudinātas par savu gāzes patēriņu ziņot tā, lai katru mēnesi būtu iespējams novērtēt sasniegto pieprasījuma samazinājumu. Ja tiek izsludināta Savienības trauksme, ziņošana būtu jāveic katru mēnesi. Lai mērķtiecīgāk ievirzītu pieprasījuma samazināšanas pasākumus un uzlabotu gāzes patēriņa monitoringu, dalībvalstis tiek mudinātas iekļaut savā ziņojumā gāzes patēriņa sadalījumu pa sektoriem, tostarp gāzes ielaidi elektroenerģijas un siltuma ražošanai, gāzes patēriņu rūpniecībā un gāzes patēriņu mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā saskaņā ar definīcijām un statistikas konvencijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1099/2008 (4).

(20)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2022/1369 Komisijai ir jāveic pārskatīšana, un, pamatojoties uz šīs pārskatīšanas konstatējumiem, Komisija ir tiesīga ierosināt pagarināt minētās regulas piemērošanas laikposmu. Lai ņemtu vērā Regulas (ES) 2022/1369 piemērošanas laikposma turpmāku pagarinājumu, būtu jānosaka jauns pārskatīšanas datums – 2024. gada 1. marts.

(21)

Paplašinātajiem un grozītajiem pieprasījuma samazināšanas pasākumiem vajadzētu būt pagaidu pasākumiem un tiem būtu jāpaliek spēkā līdz 2023.–2024. gada ziemas beigām. Pamatojoties uz jauno pārskatīšanu, kas jāveic līdz 2024. gada 1. martam, Komisijai attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai ierosināt pagarināt to piemērošanas laikposmu.

(22)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā 2023. gada 1. aprīlī, lai nodrošinātu nepārtrauktu pieprasījuma samazināšanu par 15 % 12 mēnešu periodā no 2023. gada 1. aprīļa līdz 2024. gada marta beigām un lai ekonomikas dalībnieki, dalībvalstis un Komisija varētu veikt minētā mērķa sasniegšanai nepieciešamos pasākumus.

(23)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(24)

Tāpēc Regula (ES) 2022/1369 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 2. panta 5) un 6) punktu aizstāj ar šādu:

2)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 5. pantam pievieno šādu punktu:

5)

regulas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).”;"

6)

regulas 9. pantā datumu “2023. gada 1. maijam” aizstāj ar datumu “2024. gada 1. martam”;

7)

regulas 10. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro līdz 2024. gada 31. martam.”