(1)

Komisijas Regula (EK) Nr. 1881/2006 (2) nosaka noteiktu piesārņotāju, tai skaitā dzīvsudraba, maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos.

(2)

2012. gada 22. novembrī Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) pieņēma atzinumu par dzīvsudrabu un metildzīvsudrabu pārtikā (3). Minētajā atzinumā Iestāde attiecībā uz neorganisko dzīvsudrabu noteica pieļaujamo nedēļas devu (“TWI”) 4 μg/kg ķermeņa svara, bet attiecībā uz metildzīvsudrabu – 1,3 μg/kg ķermeņa svara (abi izteikti kā dzīvsudrabs), un secināja, ka 95. procentiles uzturekspozīcija visās vecuma grupās ir tuvu pieļaujamajai nedēļas devai vai to pārsniedz. Personas – to vidū arī grūtnieces–, kas uzturā lieto daudz zivju, var līdz pat seškārt pārsniegt TWI. Visneaizsargātākā grupa ir nedzimuši bērni. Atzinumā secināts, ka eksponētība metildzīvsudrabam, pārsniedzot TWI, gan rada bažas, tomēr, apsverot pasākumus metildzīvsudraba iedarbības mazināšanai, ir ieteicams ņemt vērā zivju patēriņa labvēlīgo ietekmi.

(3)

Iestāde 2014. gada 27. jūnijā pieņēma atzinumu par jūras produktu patēriņa labvēlīgo ietekmi uz veselību, ņemot vērā veselības riskus, ko rada eksponētība metildzīvsudrabam (4). Minētajā atzinumā Iestāde pārskatīja jūras produktu nozīmi Eiropas iedzīvotāju uzturā un novērtēja jūras produktu patēriņa labvēlīgo ietekmi uz iedzīvotāju veselību, tai skaitā jūras produktu patēriņa ietekmi grūtniecības laikā uz bērnu neiroloģiskās attīstības funkcionālajiem rezultātiem un jūras produktu patēriņa ietekmi uz kardiovaskulāro slimību risku pieaugušajiem. Iestāde secināja, ka, patērējot vienu līdz divas porcijas jūras produktu nedēļā un līdz pat trim līdz četrām porcijām nedēļā grūtniecības laikā, bērnu neiroloģiskās attīstības funkcionālie rezultāti ir labāki, nekā tad, ja jūras produkti netiek lietoti. Šāda daudzuma patēriņš tiek saistīts arī ar mazāku pieaugušo mirstību no koronārās sirds slimības.

(4)

Iestāde 2014. gada 19. decembrī pieņēma paziņojumu par zivju/jūras produktu patēriņa ieguvumiem salīdzinājumā ar risku, ko rada metildzīvsudraba klātbūtne zivīs/jūras produktos (5), kurā tā secināja, ka, lai gūtu ieguvumus, ko sniedz vienas līdz četru zivju porciju patēriņš nedēļā, un lai pasargātu no metildzīvsudraba kaitīgās iedarbības uz neiroloģisko attīstību, būtu jāierobežo tādu zivju/jūras produktu patēriņš, kurās(-os) ir augsts dzīvsudraba saturs.

(5)

Ņemot vērā Iestādes zinātnisko atzinumu un paziņojuma rezultātus un lai vēl vairāk samazinātu uzturekspozīciju dzīvsudrabam pārtikā, būtu jāpārskata dzīvsudraba maksimāli pieļaujamā koncentrācija.

(6)

Tā kā jaunākie dati par sastopamību liecina, ka attiecībā uz vairākām zivju sugām būtu iespējams samazināt dzīvsudraba maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, attiecībā uz šīm zivju sugām būtu jāpielāgo maksimāli pieļaujamā koncentrācija.

(7)

Ņemot vērā ar to saistītās bažas par veselību, dzīvsudraba līmenis attiecībā uz haizivīm un zobenzivīm būtu jāsaglabā pašreizējā līmenī, līdz kamēr tiks savākti papildu dati, veikts zinātniskais novērtējums un apkopotas zināšanas par patēriņa ieteikumu iedarbīgumu uz eksponētības samazināšanu.

(8)

Pārtikas kodekss attiecībā uz sāli nosaka dzīvsudraba maksimālo līmeni 0,1 mg/kg (6). Ir lietderīgi noteikt tādu pašu maksimālo līmeni Savienības tiesību aktos.

(9)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1881/2006 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Ņemot vērā to, ka dažiem pārtikas produktiem, uz kuriem attiecas šī regula, ir ilgs glabāšanas laiks, ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, kurā šādi pārtikas produkti, kas neatbilst jaunajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai un kas likumīgi laisti tirgū pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, var palikt tirgū.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,