Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015L1787

    Komisijas Direktīva (ES) 2015/1787 (2015. gada 6. oktobris), ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti

    OV L 260, 7.10.2015, p. 6–17 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 12/01/2023; Atcelts ar 32020L2184

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2015/1787/oj

    7.10.2015   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 260/6


    KOMISIJAS DIREKTĪVA (ES) 2015/1787

    (2015. gada 6. oktobris),

    ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Padomes 1998. gada 3. novembra Direktīvu 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (1) un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Direktīvas 98/83/EK II un III pielikums nosaka visa dzeramā ūdens monitoringa programmu prasību minimumu un dažādu parametru analīzes metodes specifikācijas.

    (2)

    Minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktās specifikācijas būtu jāatjaunina, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību un panākot saskaņotību ar Savienības tiesību aktiem.

    (3)

    Direktīvas 98/83/EK II pielikums paredz zināmu elastību attiecībā uz revīzijas monitoringu un pārbaudes monitoringu, paredzot iespēju noteiktos apstākļos paraugus ņemt retāk. Ņemot vērā zinātnes attīstību, jāprecizē pienācīgi bieža parametru monitoringa īpašie nosacījumi un monitoringa paņēmienu diapazons.

    (4)

    Kopš 2004. gada Pasaules veselības organizācija ir izstrādājusi ūdens drošuma plāna pieeju, kuras pamatā ir riska novērtēšanas un riska pārvaldības principi, kas izklāstīti Dzeramā ūdens kvalitātes nostādnēs  (2). Minētās nostādnes, kā arī standarts EN 15975-2 par dzeramā ūdens piegādes drošību, ir starptautiski atzīti principi, kas ir dzeramā ūdens ieguves, sadales, monitoringa un parametru analīzes pamatā. Tāpēc Direktīvas 98/83/EK II pielikums būtu jāpielāgo jaunākajiem šo principu atjauninājumiem.

    (5)

    Lai kontrolētu cilvēka veselības iespējamos apdraudējumus, monitoringa programmām būtu jānodrošina, ka pasākumi tiek īstenoti visā ūdens piegādes ķēdē, un jāņem vērā informācija par ūdenstilpēm, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei. Monitoringa programmām noteiktajiem vispārējiem pienākumiem būtu jāaptver viss cikls no ūdens ieguves līdz piegādei. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (3) 6. pantu dalībvalstīm jānodrošina aizsargāto apgabalu reģistra(-u) izveide. Saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 1. punktu šādi aizsargātie apgabali ietver visas ūdenstilpes, ko izmanto dzeramā ūdens iegūšanai vai ko paredzēts šādā veidā izmantot. Minētās direktīvas 7. panta 1. punkta otrajā daļā un 8. pantā paredzētā monitoringa rezultāti būtu jāizmanto tam, lai noteiktu potenciālo risku attiecībā uz dzeramo ūdeni pirms tā apstrādes Direktīvas 98/83/EK izpildei un pēc tās.

    (6)

    Pieredze rāda, ka daudzu (jo īpaši fizikālķīmisko) parametru gadījumā faktiskās koncentrācijas reti pārsniegtu robežvērtības. Šo parametru monitorēšana un ziņošana, kas nav lietderīga praksē, ir saistīta ar vērā ņemamām izmaksām, it sevišķi tad, ja parametru ir daudz. Šādā situācijā elastīgu monitoringa biežumu ieviešana rada iespējas ietaupīt līdzekļus, neapdraudot ne sabiedrības veselību, ne citus ieguvumus. Turklāt, ja monitorings ir elastīgs, mazāk tiek vākti dati, kas par dzeramā ūdens kvalitāti sniedz nelielu informāciju vai vispār to nesniedz.

    (7)

    Tādēļ būtu jāatļauj dalībvalstīm atkāpties no to izveidotajām monitoringa programmām, ja vien ir veikta uzticama risku novērtēšana, kuras pamatā var būt PVO Dzeramā ūdens kvalitātes nostādnes un kurā būtu jāņem vērā monitorings, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu.

    (8)

    Direktīvas 98/83/EK II pielikuma tabula B2, kas attiecas uz ūdeni, kurš iepildīts tarā pārdošanai, ir novecojusi, jo uz minētajiem produktiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (4). Uz minētajiem produktiem attiecas arī riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) princips, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (5), un oficiālo kontroļu principi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (6). Sakarā ar minēto regulu pieņemšanu Direktīvas 98/83/EK II pielikums uz ūdeni, kurš iepildīts tarā pārdošanai, de facto vairs neattiecas.

    (9)

    Ar Padomes Direktīvu 2013/51/Euratom (7) tika ieviesti īpaši noteikumi par radioaktīvo vielu konstatēšanas monitoringu. Tāpēc radioaktīvo vielu konstatēšanas monitoringa programmas būtu jāveido tikai saskaņā ar minēto direktīvu.

    (10)

    Laboratorijām, kas izmanto Direktīvas 98/83/EK III pielikumā noteiktos parametru analīzes tehniskos noteikumus, būtu jāstrādā saskaņā ar starptautiski apstiprinātām procedūrām vai veiktspējas standartiem, kuru pamatā ir kritēriji, un jāizmanto analīzes metodes, kas iespēju robežās ir validētas.

    (11)

    Komisijas Direktīva 2009/90/EK (8) paredz analīzes metožu validēšanai izmantot standartu EN ISO/IEC 17025 vai citus līdzvērtīgus starptautiski atzītus standartus. EN ISO/IEC 17025 ir arī viens no standartiem, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 882/2004 izmanto dalībvalstu kompetento iestāžu nozīmēto laboratoriju akreditēšanai. Tāpēc ir jānosaka, ka analīzes metožu validēšanai Direktīvas 98/83/EK kontekstā izmantojams minētais standarts vai citi līdzvērtīgi starptautiski atzīti standarti. Lai Direktīvas 98/83/EK III pielikumu pieskaņotu Direktīvai 2009/90/EK, par jauniem veiktspējas raksturlielumiem būtu jānosaka kvantitatīvās noteikšanas robeža un mērījumu nenoteiktība. Tomēr dalībvalstīm ierobežotu laiku vajadzētu būt iespējai arī turpmāk par veiktspējas raksturlielumiem saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK III pielikumu atļaut izmantot patiesumu, precizitāti un noteikšanas robežu, tādējādi sniedzot laboratorijām pietiekamu laiku pielāgoties šim tehniskajam jauninājumam.

    (12)

    Mikrobioloģisko parametru analīzei ir noteikti vairāki ISO standarti. EN ISO 9308-1 un EN ISO 9308-2 (E. coli un kolibaktēriju skaitīšanai) un EN ISO 14189 (Clostridium perfringens analīzei) nodrošina visas analīzes veikšanai vajadzīgās specifikācijas. Šie jaunie standarti un tehniskie jauninājumi būtu jāatspoguļo Direktīvas 98/83/EK III pielikumā.

    (13)

    Lai novērtētu alternatīvu metožu līdzvērtību metodei, kas noteikta Direktīvas 98/83/EK III pielikumā, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot standartu EN ISO 17994, kas jau ir noteikts par mikrobioloģisko metožu līdzvērtības standartu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/7/EK (9) kontekstā un ar Komisijas Lēmumu 2009/64/EK (10). Alternatīvi, lai noteiktu metožu līdzvērtību pēc EN ISO 17994 neaptvertiem principiem (izņemot kultivēšanu), būtu jāatļauj dalībvalstīm izmantot standartu EN ISO 16140 vai citus līdzīgus starptautiski atzītus protokolus, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (11) 5. panta 5. punktā.

    (14)

    Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 98/83/EK II un III pielikums.

    (15)

    Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi saskaņā ar Direktīvas 98/83/EK 12. panta 1. punktu izveidotā Dzeramā ūdens komiteja,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    Direktīvu 98/83/EK groza šādi:

    1)

    tās II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas I pielikuma tekstu;

    2)

    tās III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu.

    2. pants

    1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2017. gada 27. oktobrim. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

    Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

    2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

    3. pants

    Šī direktīva stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    4. pants

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Briselē, 2015. gada 6. oktobrī

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētājs

    Jean-Claude JUNCKER


    (1)  OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.

    (2)  http://www.who.int/water_sanitation_health/publications/2011/dwq_guidelines/en/index.html.

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

    (4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

    (7)  Padomes 2013. gada 22. oktobra Direktīva 2013/51/Euratom, ar ko nosaka iedzīvotāju veselības aizsardzības prasības attiecībā uz radioaktīvām vielām dzeramajā ūdenī (OV L 296, 7.11.2013., 12. lpp.).

    (8)  Komisijas 2009. gada 31. jūlija Direktīva 2009/90/EK, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam (OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.).

    (9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Direktīva 2006/7/EK par peldvietu ūdens kvalitātes pārvaldību (OV L 64, 4.3.2006., 37. lpp.).

    (10)  Komisijas 2009. gada 21. janvāra Lēmums 2009/64/EK par standarta ISO 17994:2004(E) izmantošanu mikrobioloģisko analīžu metožu līdzvērtības noteikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/7/EK (OV L 23, 27.1.2009., 32. lpp.).

    (11)  Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.).


    I PIELIKUMS

    “II PIELIKUMS

    MONITORINGS

    A DAĻA

    Vispārīgie mērķi un dzeramā ūdens monitoringa programmas

    1.

    Dzeramā ūdens monitoringa programmām:

    a)

    jāverificē, ka rezultatīvi darbojas visi pasākumi, kas ieviesti, lai kontrolētu riskus cilvēka veselībai, kuri rodas visā ūdens piegādes ķēdē no ūdensguves baseina līdz ieguvei, attīrīšanai, glabāšanai un piegādei, un ka ūdens atbilstības vietā ir pilnvērtīgs un tīrs;

    b)

    jāsniedz informācija par dzeramā ūdens kvalitāti, lai pierādītu, ka tiek izpildītas 4. un 5. pantā norādītās saistības un I pielikumā noteiktās parametru vērtības;

    c)

    jāapzina vispiemērotākie līdzekļi, kā mazināt risku cilvēka veselībai.

    2.

    Saskaņā ar 7. panta 2. punktu kompetentās iestādes atbilstoši šā pielikuma B daļā norādītajiem parametriem un biežumiem izveido monitoringa programmas, kurās var ietilpt

    a)

    atsevišķu ūdens paraugu ievākšana un analizēšana vai

    b)

    pastāvīgā monitoringa procesā dokumentēti mērījumi.

    Turklāt monitoringa programmās var ietilpt

    a)

    aprīkojuma funkcionalitātes un tehniskās apkopes statusa dokumentējumu inspicēšanu un/vai

    b)

    ūdensguves baseina, ūdens ieguves, attīrīšanas, glabāšanas un piegādes infrastruktūras inspicēšanu.

    3.

    Monitoringa programmas var balstīt uz C daļā aprakstīto riska novērtēšanu.

    4.

    Dalībvalstis nodrošina, ka monitoringa programmas pastāvīgi pārskata un vismaz reizi piecos gados atjaunina vai no jauna apstiprina.

    B DAĻA

    Parametri un biežumi

    1.   Vispārīgās pamatnostādnes

    Monitoringa programmā jāņem vērā 5. pantā minētie parametri, arī tie, kam ir svarīga nozīme tās ietekmes analīzē, kādu uz 6. panta 1. punktā norādītās atbilstības vietas ūdens kvalitāti atstāj vietējās sadales sistēmas. Izvēloties attiecīgus monitoringa parametrus, attiecībā uz katru ūdens piegādes sistēmu jāņem vērā vietējie apstākļi.

    Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā nosauktie parametri tiek monitorēti, ievērojot attiecīgos 3. punktā norādītos paraugu ņemšanas biežumus.

    2.   Parametru saraksts

    A grupas parametri

    Šādus parametrus (A grupa) monitorē saskaņā ar 3. punkta 1. tabulā norādītajiem monitorēšanas biežumiem:

    a)

    Escherichia coli (E. coli), kolibaktērijas, koloniju skaits 22 °C, krāsa, duļķainība, garša, aromāts, pH, elektrovadītspēja;

    b)

    citi parametri, kas kā būtiski norādīti monitoringa programmā saskaņā ar 5. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā apzināti C daļā noteiktajā riska novērtēšanā.

    Specifiskos apstākļos A grupas parametriem pievieno šādus parametrus:

    a)

    amonijs un nitrīts, ja izmanto hloramināciju;

    b)

    alumīnijs un dzelzs, ja tos izmanto par ūdens attīrīšanas ķimikālijām.

    B grupas parametri

    Lai noteiktu atbilstību visām šajā direktīvā minētajām parametru vērtībām, visus citus parametrus, ko neanalizē kā A grupas parametrus un ko nosaka saskaņā ar 5. pantu, monitorē vismaz tik bieži, kā norādīts 3. punkta 1. tabulā.

    3.   Paraugu ņemšanas biežumi

    1. tabula

    Atbilstības monitoringam nepieciešamo paraugu ņemšanas un analizēšanas biežuma minimums

    Ūdens apjoms, kuru katru dienu piegādā vai iegūst piegādes zonā

    (Sk. 1. un 2. piezīmi)

    m3

    A grupas parametrs

    paraugu skaits gadā

    (Sk. 3. piezīmi)

    B grupas parametrs

    paraugu skaits gadā

     

    ≤ 100

    > 0

    (Sk. 4. piezīmi)

    > 0

    (Sk. 4. piezīmi)

    > 100

    ≤ 1 000

    4

    1

    > 1 000

    ≤ 10 000

    4

    + 3

    uz katriem 1 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

    1

    + 1

    uz katriem 4 500 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

    > 10 000

    ≤ 100 000

    3

    + 1

    uz katriem 10 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

    > 100 000

     

    12

    + 1

    uz katriem 25 000 m3 dienā un to daļu no kopējā apjoma

    1. piezīme.

    Piegādes zona ir ģeogrāfiski definēts apgabals, kurā no vienas vai vairākām ūdensgūtvēm iegūst dzeramo ūdeni un ūdens kvalitāti var uzskatīt par aptuveni vienādu.

    2. piezīme.

    Apjomus rēķina kā kalendāra gada vidējos apjomus. Biežuma minimuma noteikšanai var arī izmantot nevis ūdens apjomu, bet gan iedzīvotāju skaitu piegādes zonā, pieņemot, ka ūdens patēriņš ir 200 l dienā uz vienu iedzīvotāju.

    3. piezīme.

    Norādīto biežumu rēķina šādi:, piem., 4 300 m3 dienā = 16 paraugi (četri par pirmajiem 1 000 m3 dienā + 12 par papildu 3 300 m3 dienā).

    4. piezīme.

    Dalībvalstis, kas izlēmušas uz atsevišķiem piegādes objektiem, kas atbilst šīs direktīvas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktam, attiecināt izņēmumu, šos biežumus attiecina tikai uz piegādes zonām, no kurām piegādā 10 līdz 100 m3 dienā.

    C DAĻA

    Riska novērtēšana

    1.

    Dalībvalstis var paredzēt iespēju atkāpties no B daļā noteiktajiem parametriem un paraugu ņemšanas biežumiem, ja vien saskaņā ar šo daļu tiek izdarīta riska novērtēšana.

    2.

    1. punktā minētās riska novērtēšanas pamatā ir vispārīgie riska novērtēšanas principi, kas noteikti kopsakarā ar tādiem starptautiskajiem standartiem, kā standarts EN 15975-2 par “dzeramā ūdens piegādes drošību, vadlīnijām riska un krīžu pārvaldībai”.

    3.

    Riska novērtēšanā ņem vērā rezultātus, kas gūti monitoringa programmās, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (1) 7. panta 1. punkta otro daļu un 8. pantu attiecībā uz ūdenstilpēm, kas identificētas saskaņā ar 7. panta 1. punktu un dienā vidēji piegādā vairāk nekā 100 m3 saskaņā ar minētās direktīvas V pielikumu.

    4.

    Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, B daļas 2. punktā sniegto parametru sarakstu paplašina un/vai B daļas 3. punktā minētos paraugu ņemšanas biežumus palielina, ja ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

    a)

    ar šajā pielikumā noteikto parametru sarakstu vai biežumiem nepietiek, lai izpildītu saistības, kas izriet no 7. panta 1. punkta;

    b)

    7. panta 6. punkta nolūkos ir vajadzīgs papildu monitorings;

    c)

    ir nepieciešams sniegt vajadzīgo nodrošinājumu, kas norādīts A daļas 1. punkta a) apakšpunktā.

    5.

    Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, B daļas 2. punktā sniegto parametru sarakstu var sašaurināt un B daļas 3. punktā norādītos paraugu ņemšanas biežumus samazināt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

    a)

    paraugu ņemšanas biežumu līdz tādam, kas ir zem B daļas 3. punktā noteiktā biežuma, nekādā gadījumā nedrīkst samazināt attiecībā uz E. coli;

    b)

    attiecībā uz visiem citiem parametriem:

    i)

    paraugu ņemšanas vietu un biežumu, ņemot vērā 6. pantu, nosaka kopsakarā ar parametra izcelsmi, kā arī tā koncentrācijas mainību un ilglaika tendenci;

    ii)

    lai samazinātu kāda parametra paraugu ņemšanas minimālo biežumu, kas norādīts B daļas 3. punktā, visiem rezultātiem, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos paraugu ņemšanas punktos, jābūt mazākiem par 60 % no parametra vērtības;

    iii)

    lai kādu parametru izņemtu no monitorējamo parametru saraksta, kas dots B daļas 2. punktā, visiem rezultātiem, kuri iegūti no paraugiem, kas ar regulāriem starplaikiem vismaz trīs gadus ievākti visai piegādes zonai reprezentatīvos punktos, jābūt mazākiem par 30 % no parametra vērtības.

    iv)

    kāda konkrēta B daļas 2. punktā norādīta parametra izņemšanu no monitorējamo parametru saraksta pamato ar rezultātu, kas gūts riska novērtēšanā, kuras pamatā ir dzeramā ūdens ūdensgūtvju monitoringa rezultāti un kura apstiprina, ka cilvēku veselība ir aizsargāta no jebkādas nelabvēlīgas ietekmes, ko izraisa dzeramā ūdens kontaminācija, kā noteikts 1. pantā;

    v)

    paraugu ņemšanas biežumu samazināt vai kādu parametru no monitorējamo parametru saraksta izņemt, kā minēts ii) un iii) punktā, var tikai tad, ja riska novērtējums apstiprina, ka ir mazvarbūtīgi, ka kāds saprātīgi paredzams faktors pasliktinās dzeramā ūdens kvalitāti.

    6.

    Dalībvalstis nodrošina, ka

    a)

    riska novērtējumus apstiprina to attiecīgās kompetentās iestādes un

    b)

    ir pieejama informācija, kas apliecina riska novērtējuma izdarīšanu, un tā rezultātu kopsavilkums.

    D DAĻA

    Paraugu ņemšanas metodes un paraugu ņemšanas punkti

    1.

    Paraugu ņemšanas punktus nosaka tā, lai tie atbilstu 6. panta 1. punktā definētajām atbilstības vietām. Ja iespējams pierādīt, ka attiecīgo parametru mērītā vērtība nepasliktināsies, sadales tīklos dalībvalsts paraugus attiecībā uz noteiktiem parametriem drīkst ņemt vai nu piegādes zonā, vai attīrīšanas iekārtās. Cik iespējams, nodrošina, lai paraugu skaits būtu vienmērīgi sadalīts laikā un teritoriāli.

    2.

    Paraugu ņemšana atbilstības vietā atbilst šādām prasībām:

    a)

    atbilstības paraugus attiecībā uz noteiktiem ķīmiskiem parametriem (konkrētāk, varu, svinu un niķeli) ņem no patērētāja krāna bez iepriekšējas notecināšanas. Nejaušā darbadienas laikā ņem paraugu, kura tilpums ir viens litrs. Dalībvalstis var arī izmantot noteikta fiksēta netecēšanas laika metodes, kas labāk atbilst to situācijai, ja vien neatbilstību skaits piegādes zonas līmenī tādēļ neiznāks mazāks kā ar nejauša darbadienas laika metodēm;

    b)

    mikrobioloģisko parametru atbilstības paraugus atbilstības vietā ņem un apstrādā saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks B.

    3.

    Paraugu ņemšanā sadales tīklā, izņemot paraugu ņemšanu no patērētāja krāna, ievēro ISO 5667-5. Attiecībā uz mikrobioloģiskiem parametriem paraugus sadales tīklā ņem un ar tiem rīkojas saskaņā ar EN ISO 19458, paraugu ņemšanas nolūks A.


    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).”


    II PIELIKUMS

    Direktīvas 98/83/EK III pielikumu groza šādi:

    1)

    ievaddaļu aizstāj ar šādu:

    “Dalībvalstis nodrošina, ka analīzes metodes, ko izmanto, monitorējot un pierādot atbilstību šai direktīvai, validē un dokumentē saskaņā ar EN ISO/IEC 17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski pieņemtiem standartiem. Dalībvalstis nodrošina, ka laboratorijas vai laboratoriju nolīgtas personas piemēro kvalitātes pārvaldības sistēmas metodiku saskaņā ar EN ISO/IEC-17025 vai citiem līdzvērtīgiem starptautiski atzītiem standartiem.

    Ja nav analītiskas metodes, kas atbilstu B daļā norādītajiem minimālās veiktspējas kritērijiem, dalībvalstis nodrošina, ka monitorēšana tiek veikta, izmantojot labākos pieejamos paņēmienus, kas nav saistīti ar pārmērīgām izmaksām.”;

    2)

    pielikuma 1. punktu groza šādi:

    a)

    1. punkta nosaukumu aizstāj ar šādu:

    “A DAĻA

    Mikrobioloģiskie parametri, attiecībā uz kuriem ir norādītas analīzes metodes”;

    b)

    trešo līdz devīto daļu, arī 1. piezīmi, aizstāj ar šādām:

    “Metodes attiecībā uz mikrobioloģiskajiem parametriem ir:

    a)

    Escherichia coli (E. coli) un kolibaktērija (EN ISO 9308-1 vai EN ISO 9308-2);

    b)

    Enterococci (EN ISO 7899-2);

    c)

    Pseudomonas aeruginosa (EN ISO 16266);

    d)

    kultivējamu mikroorganismu skaitīšana – koloniju skaits 22 °C (EN ISO 6222);

    e)

    kultivējamu mikroorganismu skaitīšana – koloniju skaits 36 °C (EN ISO 6222);

    f)

    Clostridium perfringens, arī sporas (EN ISO 14189)”;

    3)

    pielikuma 2. punktu groza šādi:

    a)

    2. punkta nosaukumu aizstāj ar šādu:

    “B DAĻA

    Ķīmiskie parametri un indikatoru parametri, attiecībā uz kuriem ir norādīti veiktspējas kritēriji”;

    b)

    2.1. punktu aizstāj ar šādu:

    “1.   Ķīmiskie parametri un indikatoru parametri

    Attiecībā uz 1. tabulā noteiktajiem parametriem norādītie veiktspējas kritēriji ir tādi, ka ar lietoto analīzes metodi vismaz jāspēj izmērīt koncentrācijas, kas līdzvērtīgas parametra vērtībai ar kvantitatīvās noteikšanas robežu, kura definēta Komisijas Direktīvas 2009/90/EK (1) 2. panta 2. punktā un ir 30 % no attiecīgās parametra vērtības vai zemāka, un ar mērījumu nenoteiktību, kas norādīta 1. tabulā. Rezultātu izsaka ar vismaz tikpat daudziem zīmīgajiem cipariem, cik ir I pielikuma B un C daļā aplūkotajai parametra vērtībai.

    Līdz 2019. gada 31. decembrim dalībvalstis var atļaut 2. tabulā norādīto “patiesumu”, “precizitāti” un “noteikšanas robežu” izmantot par attiecīgi pirmajā daļā un 1. tabulā norādīto veiktspējas kritēriju “kvantitatīvās noteikšanas robeža” un “mērījumu nenoteiktība” alternatīvu.

    1. tabulā noteikto mērījumu nenoteiktību neizmanto par papildu pielaidi I pielikumā norādītajām parametru vērtībām.

    1. tabula

    Veiktspējas kritērija “mērījumu nenoteiktība” minimumi

    Parametri

    Mērījumu nenoteiktība

    (Sk. 1. piezīmi)

    % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)

    Piezīmes

    Alumīnijs

    25

     

    Amonijs

    40

     

    Antimons

    40

     

    Arsēns

    30

     

    Benz(a)pirēns

    50

    Sk. 5. piezīmi

    Benzols

    40

     

    Bors

    25

     

    Bromāti

    40

     

    Kadmijs

    25

     

    Hlorīdi

    15

     

    Hroms

    30

     

    Elektrovadītspēja

    20

     

    Varš

    25

     

    Cianīdi

    30

    Sk. 6. piezīmi

    1,2-dihloretāns

    40

     

    Fluorīdi

    20

     

    Ūdeņraža jonu koncentrācija pH (izteikta pH vienībās)

    0,2

    Sk. 7. piezīmi

    Dzelzs

    30

     

    Svins

    25

     

    Mangāns

    30

     

    Dzīvsudrabs

    30

     

    Niķelis

    25

     

    Nitrāti

    15

     

    Nitrīti

    20

     

    Oksidējamība

    50

    Sk. 8. piezīmi

    Pesticīdi

    30

    Sk. 9. piezīmi

    Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

    50

    Sk. 10. piezīmi

    Selēns

    40

     

    Nātrijs

    15

     

    Sulfāti

    15

     

    Tetrahloretēns

    30

    Sk. 11. piezīmi

    Trihloretēns

    40

    Sk. 11. piezīmi

    Trihalometāni – kopā

    40

    Sk. 10. piezīmi

    Kopējais organiskais ogleklis (TOC)

    30

    Sk. 12. piezīmi

    Duļķainība

    30

    Sk. 13. piezīmi

    Akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas.


    2. tabula

    Veiktspējas kritēriju “patiesums”, “precizitāte” un “noteikšanas robeža” minimumi – izmantojami līdz 2019. gada 31. decembrim

    Parametri

    Patiesums

    (Sk. 2. piezīmi)

    % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)

    Precizitāte

    (Sk. 3. piezīmi)

    % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)

    Noteikšanas robeža

    (Sk. 4. piezīmi)

    % no parametra vērtības (izņemot attiecībā uz pH)

    Piezīmes

    Alumīnijs

    10

    10

    10

     

    Amonijs

    10

    10

    10

     

    Antimons

    25

    25

    25

     

    Arsēns

    10

    10

    10

     

    Benz(a)pirēns

    25

    25

    25

     

    Benzols

    25

    25

    25

     

    Bors

    10

    10

    10

     

    Bromāti

    25

    25

    25

     

    Kadmijs

    10

    10

    10

     

    Hlorīdi

    10

    10

    10

     

    Hroms

    10

    10

    10

     

    Elektrovadītspēja

    10

    10

    10

     

    Varš

    10

    10

    10

     

    Cianīdi

    10

    10

    10

    Sk. 6. piezīmi

    1,2-dihloretāns

    25

    25

    10

     

    Fluorīdi

    10

    10

    10

     

    Ūdeņraža jonu koncentrācija pH (izteikta pH vienībās)

    0,2

    0,2

     

    Sk. 7. piezīmi

    Dzelzs

    10

    10

    10

     

    Svins

    10

    10

    10

     

    Mangāns

    10

    10

    10

     

    Dzīvsudrabs

    20

    10

    20

     

    Niķelis

    10

    10

    10

     

    Nitrāti

    10

    10

    10

     

    Nitrīti

    10

    10

    10

     

    Oksidējamība

    25

    25

    10

    Sk. 8. piezīmi

    Pesticīdi

    25

    25

    25

    Sk. 9. piezīmi

    Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži

    25

    25

    25

    Sk. 10. piezīmi

    Selēns

    10

    10

    10

     

    Nātrijs

    10

    10

    10

     

    Sulfāts

    10

    10

    10

     

    Tetrahloretēns

    25

    25

    10

    Sk. 11. piezīmi

    Trihloretēns

    25

    25

    10

    Sk. 11. piezīmi

    Trihalometāni – kopā

    25

    25

    10

    Sk. 10. piezīmi

    Duļķainība

    25

    25

    25

     

    Akrilamīds, epihlorhidrīns un vinilhlorīds – pārbauda pēc izstrādājuma specifikācijas.

    (1)  Komisijas 2009. gada 31. jūlija Direktīva 2009/90/EK, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka tehniskās specifikācijas ūdens stāvokļa ķīmiskajām analīzēm un monitoringam (OV L 201, 1.8.2009., 36. lpp.).”;"

    c)

    2.2. punktu aizstāj ar šādu:

    “2.   Piezīmes 1. un 2. tabulai

    1. piezīme

    Mērījumu nenoteiktība ir nenegatīvs parametrs, kas raksturo, cik izkliedētas ir lieluma vērtības, kuras uz izmantotās informācijas pamata piedēvē mērlielumam. Veiktspējas kritērijs “mērījumu nenoteiktība” (k = 2) ir tabulā norādītais vai par to augstāks procents no parametra vērtības. Mērījumu nenoteiktību novērtē parametra vērtības līmenī, ja vien nav norādīts citādi.

    2. piezīme

    Patiesums ir sistemātiskās kļūdas mērs, proti, daudzo atkārtoto mērījumu vidējās vērtības un patiesās vērtības starpība. Tālāka specifikācija ir kā standartā ISO 5725.

    3. piezīme

    Precizitāte ir nejaušās kļūdas mērs un parasti tiek izteikta kā standartnovirze (grupā vai grupu vidū) rezultātu izkliedē ap vidējo vērtību. Pieņemamā precizitāte ir lielums, kas divas reizes pārsniedz relatīvo standartnovirzi. Šis termins ir tālāk specificēts standartā ISO 5725.

    4. piezīme

    Noteikšanas robeža vai nu

    trīskārt pārsniedz standartnovirzi dabīga parauga grupā, kur ir parametrs zemā koncentrācijā, vai

    pieckārt pārsniedz tukša parauga standartnovirzi (grupā).

    5. piezīme

    Ja mērījumu nenoteiktības vērtību nav iespējams apmierināt, ieteicams izvēlēties labāko pieejamo metodi (līdz 60 %).

    6. piezīme

    Ar šo metodi nosaka kopējo cianīdu visos tā veidos.

    7. piezīme

    Patiesuma, precizitātes un mērījumu nenoteiktības vērtības izteic pH vienībās.

    8. piezīme

    Etalonmetode: EN ISO 8467.

    9. piezīme

    Atsevišķu pesticīdu veiktspējas kritēriji norādīti indikatīvi. Attiecībā uz dažiem pesticīdiem iespējams panākt pat tikai 30 % augstu mērījumu nenoteiktības vērtību, attiecībā uz vairākiem pesticīdiem var atļaut augstākas vērtības – līdz 80 %.

    10. piezīme

    Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām, kam I pielikuma B daļā norādīts skaitlis 25 % no parametra vērtības.

    11. piezīme

    Veiktspējas kritēriji attiecas uz atsevišķām vielām, kam I pielikuma B daļā norādīts skaitlis 50 % no parametra vērtības.

    12. piezīme

    Mērījumu nenoteiktību ieteicams aplēst līmenī 3 mg uz 1 l kopējā organiskā oglekļa (TOC). Izmanto CEN 1484 “Norādījumi TOC un izšķīdušā organiskā oglekļa (DOC) noteikšanai”.

    13. piezīme

    Mērījumu nenoteiktību ieteicams saskaņā ar EN ISO 7027 noteikt līmenī 1,0 NTU (nefelometriskās duļķainības vienības).”

    4)

    pielikuma 3. punktu svītro.



    Top