Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32009R1170

    Komisijas Regula (EK) Nr. 1170/2009 ( 2009. gada 30. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1925/2006 attiecībā uz sarakstiem ar vitamīniem un minerālvielām, kā arī to veidiem, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem, tostarp uztura bagātinātājiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

    OV L 314, 1.12.2009, p. 36–42 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    ⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2009/1170/oj

    1.12.2009   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 314/36

    KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1170/2009

    (2009. gada 30. novembris),

    ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1925/2006 attiecībā uz sarakstiem ar vitamīniem un minerālvielām, kā arī to veidiem, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem, tostarp uztura bagātinātājiem

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvu 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (1) un jo īpaši tās 4. panta 5. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (2) un jo īpaši tās 3. panta 3. punktu,

    apspriedusies ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi,

    tā kā:

    (1)

    Direktīvas 2002/46/EK I un II pielikumā izveidoti saraksti ar tiem vitamīniem un minerālvielām, kā arī to veidiem, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā. Izmaiņas šajos sarakstos pieņem atbilstīgi minētās direktīvas 4. panta prasībām un saskaņā ar tās 13. panta 3. punktā minēto kārtību.

    (2)

    Regulas (EK) Nr. 1925/2006 I un II pielikumā izveidoti saraksti ar tiem vitamīniem un minerālvielām, kā arī to veidiem, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem. Izmaiņas šajos sarakstos pieņem atbilstīgi minētās regulas 3. panta prasībām un saskaņā ar tās 14. panta 3. punktā minēto kārtību.

    (3)

    Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir novērtējusi jaunus vitamīnu un minerālvielu veidus. Vielas, par kurām sniegts labvēlīgs zinātniskais atzinums un kuras atbilst prasībām Direktīvā 2002/46/EK un Regulā (EK) Nr. 1925/2006, jāietver minēto tiesību aktu attiecīgajos sarakstos.

    (4)

    Ir notikusi apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, un ir ņemti vērā sniegtie komentāri.

    (5)

    Pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskā vērtējuma ir lietderīgi ieviest specifikācijas dažu vitamīnu un minerālvielu identificēšanai.

    (6)

    Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/46/EK un Regula (EK) Nr. 1925/2006.

    (7)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Direktīvas 2002/46/EK I un II pielikumu aizstāj attiecīgi ar šīs regulas I un II pielikuma tekstu.

    2. pants

    Regulu (EK) Nr. 1925/2006 groza šādi.

    1.

    Regulas I pielikuma saraksta 2. punktā iekļauj vārdu “bors”.

    2.

    Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

    3. pants

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2009. gada 30. novembrī

    Komisijas vārdā –

    Komisijas locekle

    Androulla VASSILIOU

    (1)  OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.

    (2)  OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.

    I PIELIKUMS

    “I PIELIKUMS

    Vitamīni un minerālvielas, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā

    1.   Vitamīni

    A vitamīns (μg RE)

    D vitamīns (μg)

    E vitamīns (mg α-TE)

    K vitamīns (μg)

    B1 vitamīns (mg)

    B2 vitamīns (mg)

    Niacīns (mg NE)

    Pantotēnskābe (mg)

    B6 vitamīns (mg)

    Folijskābe (μg) (1)

    B12 vitamīns (μg)

    Biotīns (μg)

    C vitamīns (mg)

    2.   Minerālvielas

    Kalcijs (mg)

    Magnijs (mg)

    Dzelzs (mg)

    Varš (μg)

    Jods (μg)

    Cinks (mg)

    Mangāns (mg)

    Nātrijs (mg)

    Kālijs (mg)

    Selēns (μg)

    Hroms (μg)

    Molibdēns (μg)

    Fluorīds (mg)

    Hlorīds (mg)

    Fosfors (mg)

    Bors (mg)

    Silīcijs (mg)

    (1)  Folijskābe ir termins, kas iekļauts Komisijas 2008. gada 28. oktobra Direktīvas 2008/100/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu attiecībā uz ieteicamajām diennakts devām, enerģētiskās vērtības pārrēķina koeficientiem un definīcijām, I pielikumā uzturvielu marķējuma vajadzībām, un tas attiecas uz visiem folātu veidiem.”

    II PIELIKUMS

    “II PIELIKUMS

    Vitamīni un minerālvielas, ko var izmantot uztura bagātinātāju ražošanā

    A.   Vitamīni

    1.   A VITAMĪNS

    a)

    retinols

    b)

    retinilacetāts

    c)

    retinilpalmitāts

    d)

    beta-karotīns

    2.   D VITAMĪNS

    a)

    holekalciferols

    b)

    ergokalciferols

    3.   E VITAMĪNS

    a)

    D-alfa-tokoferols

    b)

    DL-alfa-tokoferols

    c)

    D-alfa-tokoferilacetāts

    d)

    DL-alfa-tokoferilacetāts

    e)

    skābais D-alfa-tokoferilsukcināts

    f)

    jauktie tokoferoli (1)

    g)

    tokotrienols tokoferols (2)

    4.   K VITAMĪNS

    a)

    filohinons (fitomenadions)

    b)

    menahinons (3)

    5.   B1 VITAMĪNS

    a)

    tiamīna hidrohlorīds

    b)

    tiamīna mononitrāts

    c)

    tiamīna monofosfāta hlorīds

    d)

    tiamīna pirofosfāta hlorīds

    6.   B2 VITAMĪNS

    a)

    riboflavīns

    b)

    nātrija riboflavīn-5′-fosfāts

    7.   NIACĪNS

    a)

    nikotīnskābe

    b)

    nikotīnamīds

    c)

    inozitola heksanikotināts (inozitola heksaniacināts)

    8.   PANTOTĒNSKĀBE

    a)

    kalcija D-pantotenāts

    b)

    nātrija D-pantotenāts

    c)

    dekspantenols

    d)

    pantetīns

    9.   B6 VITAMĪNS

    a)

    piridoksīna hidrohlorīds

    b)

    piridoksīn-5′-fosfāts

    c)

    piridoksāl-5′-fosfāts

    10.   FOLĀTS

    a)

    pteroilmonoglutamīnskābe

    b)

    kalcija-L-metilfolāts

    11.   B12 VITAMĪNS

    a)

    ciānkobalamīns

    b)

    hidroksokobalamīns

    c)

    5′-dezoksiadenozilkobalamīns

    d)

    metilkobalamīns

    12.   BIOTĪNS

    a)

    D-biotīns

    13.   C VITAMĪNS

    a)

    L-askorbīnskābe

    b)

    nātrija L-askorbāts

    c)

    kalcija L-askorbāts (4)

    d)

    kālija L-askorbāts

    e)

    L-askorbil-6-palmitāts

    f)

    magnija L-askorbāts

    g)

    cinka L-askorbāts

    B.   Minerālvielas

    kalcija acetāts

    kalcija L-askorbāts

    kalcija bisglicināts

    kalcija karbonāts

    kalcija hlorīds

    kalcija citrāta malāts

    citronskābes kalcija sāļi

    kalcija glikonāts

    kalcija glicerofosfāts

    kalcija laktāts

    kalcija piruvāts

    ortofosforskābes kalcija sāļi

    kalcija sukcināts

    kalcija hidroksīds

    kalcija L-lizināts

    kalcija malāts

    kalcija oksīds

    kalcija L-pidolāts

    kalcija L-treonāts

    kalcija sulfāts

    magnija acetāts

    magnija L-askorbāts

    magnija bisglicināts

    magnija karbonāts

    magnija hlorīds

    citronskābes magnija sāļi

    magnija glikonāts

    magnija glicerofosfāts

    ortofosforskābes magnija sāļi

    magnija laktāts

    magnija L-lizināts

    magnija hidroksīds

    magnija malāts

    magnija oksīds

    magnija L-pidolāts

    magnija kālija citrāts

    magnija piruvāts

    magnija sukcināts

    magnija sulfāts

    magnija taurāts

    magnija acetiltaurāts

    dzelzs karbonāts

    dzelzs citrāts

    dzelzs amonija citrāts

    dzelzs glikonāts

    dzelzs fumarāts

    dzelzs nātrija difosfāts

    dzelzs laktāts

    dzelzs sulfāts

    dzelzs difosfāts (dzelzs pirofosfāts)

    dzelzs saharāts

    elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolītiski + reducēta ar ūdeņradi)

    dzelzs bisglicināts

    dzelzs L-pidolāts

    dzelzs fosfāts

    dzelzs (II) taurāts

    vara karbonāts

    vara citrāts

    vara glikonāts

    vara sulfāts

    vara L-aspartāts

    vara bisglicināts

    vara-lizīna komplekss

    vara (II) oksīds

    nātrija jodīds

    nātrija jodāts

    kālija jodīds

    kālija jodāts

    cinka acetāts

    cinka L-askorbāts

    cinka L-aspartāts

    cinka bisglicināts

    cinka hlorīds

    cinka citrāts

    cinka glikonāts

    cinka laktāts

    cinka L-lizināts

    cinka malāts

    cinka mono-L-metionīna sulfāts

    cinka oksīds

    cinka karbonāts

    cinka L-pidolāts

    cinka pikolināts

    cinka sulfāts

    mangāna askorbāts

    mangāna L-aspartāts

    mangāna bisglicināts

    mangāna karbonāts

    mangāna hlorīds

    mangāna citrāts

    mangāna glikonāts

    mangāna glicerofosfāts

    mangāna pidolāts

    mangāna sulfāts

    nātrija bikarbonāts

    nātrija karbonāts

    nātrija hlorīds

    nātrija citrāts

    nātrija glikonāts

    nātrija laktāts

    nātrija hidroksīds

    ortofosforskābes nātrija sāļi

    kālija bikarbonāts

    kālija karbonāts

    kālija hlorīds

    kālija citrāts

    kālija glikonāts

    kālija glicerofosfāts

    kālija laktāts

    kālija hidroksīds

    kālija L-pidolāts

    kālija malāts

    ortofosforskābes kālija sāļi

    L-selēnmetionīns

    ar selēnu bagātināts raugs (5)

    selēnskābe

    nātrija selenāts

    nātrija hidrogēnselenīts

    nātrija selenīts

    hroma (III) hlorīds

    hroma (III) laktāta trihidrāts

    hroma nitrāts

    hroma pikolināts

    hroma (III) sulfāts

    amonija molibdāts (molibdēns (VI))

    kālija molibdāts (molibdēns (VI))

    nātrija molibdāts (molibdēns (VI))

    kalcija fluorīds

    kālija fluorīds

    nātrija fluorīds

    nātrija monofluorfosfāts

    borskābe

    nātrija borāts

    ar holīnu stabilizēta ortosilīcijskābe

    silīcija dioksīds

    silīcijskābe (6)

    (1)  Alfa-tokoferols < 20 %, beta-tokoferols < 10 %, gamma-tokoferols 50–70 % un delta-tokoferols 10–30 %.

    (2)  Atsevišķu tokoferolu un tokotrienolu raksturīgais līmenis:

    —

    115 mg/g alfa-tokoferols (101 mg/g minimums)

    —

    5 mg/g beta-tokoferols (< 1 mg/g minimums)

    —

    45 mg/g gamma-tokoferols (25 mg/g minimums)

    —

    12 mg/g delta-tokoferols (3 mg/g minimums)

    —

    67 mg/g alfa-tokotrienols (30 mg/g minimums)

    —

    < 1 mg/g beta-tokotrienols (< 1 mg/g minimums)

    —

    82 mg/g gamma-tokotrienols (45 mg/g minimums)

    —

    5 mg/g delta-tokotrienols (< 1 mg/g minimums).

    (3)  Menahinons galvenokārt sastopams kā menahinons-7 un retāk kā menahinons-6.

    (4)  Drīkst saturēt līdz 2 % treonāta.

    (5)  Ar selēnu bagātināti raugi, ko iegūst no kultūras, pievienojot nātrija selenītu kā selēna avotu, un kas sausā veidā, kādā tos tirgo, satur ne vairāk kā 2,5 mg Se/g. Raugā dominējošais organiskā selēna veids ir selēnmetionīns (60–85 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā). Citu organiskā selēna savienojumu, ieskaitot selēncisteīnu, saturs nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā. Neorganiskā selēna koncentrācija parasti nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā.

    (6)  Gela veidā.”

    III PIELIKUMS

    “II PIELIKUMS

    Vitamīnu preparāti un minerālvielas, ko drīkst pievienot pārtikas produktiem

    1.   Vitamīnu preparāti

    A VITAMĪNS

    retinols

    retinilacetāts

    retinilpalmitāts

    beta-karotīns

    D VITAMĪNS

    holekalciferols

    ergokalciferols

    E VITAMĪNS

    D-alfa-tokoferols

    DL-alfa-tokoferols

    D-alfa-tokoferilacetāts

    DL-alfa-tokoferilacetāts

    skābais D-alfa-tokoferilsukcināts

    K VITAMĪNS

    filohinons (fitomenadions)

    menahinons (1)

    B1 VITAMĪNS

    tiamīna hidrohlorīds

    tiamīna mononitrāts

    B2 VITAMĪNS

    riboflavīns

    nātrija riboflavīn-5′-fosfāts

    NIACĪNS

    nikotīnskābe

    nikotīnamīds

    PANTOTĒNSKĀBE

    kalcija D-pantotenāts

    nātrija D-pantotenāts

    dekspantenols

    B6 VITAMĪNS

    piridoksīna hidrohlorīds

    piridoksīn-5′-fosfāts

    piridoksīna dipalmitāts

    FOLIJSKĀBE

    pteroilmonoglutamīnskābe

    kalcija-L-metilfolāts

    B12 VITAMĪNS

    ciānkobalamīns

    hidroksokobalamīns

    BIOTĪNS

    D-biotīns

    C VITAMĪNS

    L-askorbīnskābe

    nātrija L-askorbāts

    kalcija L-askorbāts

    kālija L-askorbāts

    L-askorbil-6-palmitāts

    2.   Minerālvielas

    kalcija karbonāts

    kalcija hlorīds

    kalcija citrāta malāts

    citronskābes kalcija sāļi

    kalcija glikonāts

    kalcija glicerofosfāts

    kalcija laktāts

    ortofosforskābes kalcija sāļi

    kalcija hidroksīds

    kalcija malāts

    kalcija oksīds

    kalcija sulfāts

    magnija acetāts

    magnija karbonāts

    magnija hlorīds

    citronskābes magnija sāļi

    magnija glikonāts

    magnija glicerofosfāts

    ortofosforskābes magnija sāļi

    magnija laktāts

    magnija hidroksīds

    magnija oksīds

    magnija kālija citrāts

    magnija sulfāts

    dzelzs bisglicināts

    dzelzs karbonāts

    dzelzs citrāts

    dzelzs amonija citrāts

    dzelzs glikonāts

    dzelzs fumarāts

    dzelzs nātrija difosfāts

    dzelzs laktāts

    dzelzs sulfāts

    dzelzs difosfāts (dzelzs pirofosfāts)

    dzelzs saharāts

    elementārā dzelzs (karbonil- + elektrolītiski + reducēta ar ūdeņradi)

    vara karbonāts

    vara citrāts

    vara glikonāts

    vara sulfāts

    vara-lizīna komplekss

    nātrija jodīds

    nātrija jodāts

    kālija jodīds

    kālija jodāts

    cinka acetāts

    cinka bisglicināts

    cinka hlorīds

    cinka citrāts

    cinka glikonāts

    cinka laktāts

    cinka oksīds

    cinka karbonāts

    cinka sulfāts

    mangāna karbonāts

    mangāna hlorīds

    mangāna citrāts

    mangāna glikonāts

    mangāna glicerofosfāts

    mangāna sulfāts

    nātrija bikarbonāts

    nātrija karbonāts

    nātrija citrāts

    nātrija glikonāts

    nātrija laktāts

    nātrija hidroksīds

    ortofosforskābes nātrija sāļi

    ar selēnu bagātināts raugs (2)

    nātrija selenāts

    nātrija hidrogēnselenīts

    nātrija selenīts

    nātrija fluorīds

    kālija fluorīds

    kālija bikarbonāts

    kālija karbonāts

    kālija hlorīds

    kālija citrāts

    kālija glikonāts

    kālija glicerofosfāts

    kālija laktāts

    kālija hidroksīds

    ortofosforskābes kālija sāļi

    hroma (III) hlorīds un tā heksahidrāts

    hroma (III) sulfāts un tā heksahidrāts

    amonija molibdāts (molibdēns (VI))

    nātrija molibdāts (molibdēns (VI))

    borskābe

    nātrija borāts

    (1)  Menahinons galvenokārt sastopams kā menahinons-7 un retāk kā menahinons-6.

    (2)  Ar selēnu bagātināti raugi, ko iegūst no kultūras, pievienojot nātrija selenītu kā selēna avotu, un kas sausā veidā, kādā tos tirgo, satur ne vairāk kā 2,5 mg Se/g. Raugā dominējošais organiskā selēna veids ir selēnmetionīns (60–85 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā). Citu organiskā selēna savienojumu, ieskaitot selēncisteīnu, saturs nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā. Neorganiskā selēna koncentrācija parasti nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējā ekstrahētā selēna daudzuma produktā.”

    Top