17.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 157/98

(1)

Ar 2007. gada 21. novembra vēstuli, ko Komisija saņēma 2007. gada 23. novembrī, Dānijas Karalistes pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 95. panta 4. punktu informēja Komisiju par Dānijas valsts noteikumiem attiecībā uz nitrītu pievienošanu noteiktiem gaļas produktiem. Lai gan ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/52/EK, ar ko groza Direktīvu 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, un Direktīvu 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos (1), Dānijas Karaliste uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus un neplāno transponēt valsts tiesību aktos Direktīvu 2006/52/EK, ciktāl tā attiecas uz nitrītu pievienošanu gaļas produktiem.

(2)

Līguma 95. panta 4. punktā noteikts, ka, “ja pēc tam, kad Padome vai Komisija ir noteikusi saskaņošanas pasākumu, kāda dalībvalsts uzskata par vajadzīgu atstāt spēkā savus noteikumus 30. pantā minēto būtisko iemeslu dēļ vai nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi, tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus, kā arī pamatojumu to paturēšanai spēkā”.

(3)

Saskaņā ar EK līguma 95. panta 6. punktu Komisija sešos mēnešos pēc paziņošanas apstiprina vai noraida attiecīgos valsts noteikumus, iepriekš pārbaudot, vai tie nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(4)

Saskaņā ar vispārējiem principiem Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvā 89/107/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (2), pārtikas piedevas var apstiprināt ar noteikumu, ka pastāv pamatota tehnoloģiska vajadzība, netiek radīti draudi patērētāju veselībai un, tās izmantojot, patērētāji netiek maldināti.

(5)

Nitrītus gaļai un gaļas produktiem pievieno jau kopš vairākām desmitgadēm, tostarp lai savienojumā ar citiem faktoriem nodrošinātu gaļas produktu, un jo īpaši sālītu gaļas produktu konservēšanu un mikrobioloģisko drošumu, jo nitrīti cita starpā kavē Clostridium botulinum baktēriju vairošanos, kas var izraisīt dzīvībai bīstamo botulismu. Tajā pašā laikā ir atzīts, ka nitrīti gaļas produktos var veicināt nitrozamīnu veidošanos, kas savukārt ir atzīti par kancerogēniem. Tādēļ šīs jomas tiesību aktu mērķis ir panākt līdzsvaru starp nitrozamīnu veidošanās risku, ko rada nitrītu pievienošana gaļas produktiem, no vienas puses, un nitrītu radīto aizsargefektu pret baktēriju, jo īpaši botulismu izraisošo baktēriju, vairošanos, no otras puses.

(6)

Sākotnēji Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvā 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (3), bija noteikti nitrītu un nitrātu atlieku maksimālie pieļaujamie daudzumi dažādos gaļas produktos un “indikatīvais ievades daudzums”. Ar Direktīvas 2006/52/EK I pielikuma 3) punkta c) apakšpunktu groza Direktīvas 95/2/EK III pielikuma C daļu attiecībā uz E 249 (kālija nitrīts) un E 250 (nātrija nitrīts).

(7)

Turpretim Direktīvā 2006/52/EK ir noteikts maksimālais E 249 (kālija nitrīts) un E 250 (nātrija nitrīts) daudzums, kuru drīkst pievienot ražošanas procesā. Maksimālais pievienotais daudzums gaļas produktiem ir 150 mg/kg un sterilizētiem gaļas produktiem – 100 mg/kg. Dažiem konkrētiem konservētiem gaļas produktiem, kurus pēc tradicionālas metodes izgatavo dalībvalstīs, maksimālais daudzums ir noteikts 180 mg/kg.

(8)

Šī pieeja ir saskaņā ar atzinumiem, kas 1990. (4) un 1995. gadā (5) saņemti no Pārtikas zinātniskās komitejas (turpmāk tekstā “PZK”), un ar atzinumu, kas 2003. gada 26. novembrī (6) saņemts no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk tekstā “EPNI”): šajos atzinumos ir noteikts, ka inhibējoša iedarbība pret C. botulinum piemīt nitrīta ievades daudzumam, nevis atlikumam, tādēļ tiek ieteikts aizstāt “indikatīvo ievades daudzumu” ar “maksimālo ievades daudzumu”. Tā ir arī saskaņā ar Tiesas nolēmumu lietā C-3/00 Dānija pret Komisiju par iepriekšējo Dānijas prasību saskaņā ar EK līguma 95. panta 4. punktu, kurā Tiesa nolēma, ka, noraidot Dānijas prasību saistībā ar nitrītu izmantošanu gaļas produktos, Komisija nebija pietiekami ievērojusi PZK 1990. un 1995. gada atzinumu un tas rada šaubas par to, vai saskaņā ar Direktīvu 95/2/EK (7) atļautie nitrīta daudzumi ir pienācīgi.

(9)

Izņēmuma kārtā Direktīvā 2006/52/EK ir noteikti atliekvielu maksimālie pieļaujamie daudzumi atsevišķiem tradicionāliem konservētiem gaļas produktiem, kurus ražo, izmantojot tradicionālas ražošanas metodes. Dažādām šādu produktu grupām piemēro atliekvielu maksimālo pieļaujamo daudzumu 50 mg/kg, 100 mg/kg un 175 mg/kg, piemēram, 175 mg/kg – Wiltshire bacon, dry cured bacon un tamlīdzīgiem produktiem, un 100 mg/kg – Wiltshire ham un tamlīdzīgiem produktiem. Attiecībā uz šiem produktiem ir noteikti atliekvielu maksimālie pieļaujamie daudzumi, jo nav iespējams kontrolēt sāls ievades daudzumu, ko gaļa absorbē šo produktu ražošanas procesā. Lai varētu identificēt “līdzīgus produktus” un noteikt, uz kuriem produktiem tiek attiecināti dažādie maksimālie pieļaujamie daudzumi, šo specifisko produktu ražošanas process ir aprakstīts direktīvā. Turpmākajā tabulā ir sniegti ar Direktīvu 2006/52/EK (8) noteiktie maksimālie pieļaujamie daudzumi.

(10)

Saskaņā ar ieteikumiem attiecīgajos PZK un EPNI atzinumos Direktīvas 2006/52/EK pamatā ir maksimālo pievienoto daudzumu noteikšana, un tā atspoguļo zinātniskajos atzinumos minētos rādītājus, nosakot, ka nitrītu daudzums līdz 100 mg/kg ir atļauts sterilizētos gaļas produktos un 150 mg/kg – pārējos gaļas produktos. Ņemot vērā lielo (konservētu) gaļas produktu un ražošanas metožu daudzveidību Kopienā, Kopienas likumdevējas iestādes atzīst, ka pašlaik nav iespējams noteikt atbilstīgu nitrīta daudzumu katram produktam.

(11)

Atkāpes no noteikumiem par maksimālo pievienoto daudzumu piemērošanu piemērojamas tikai ierobežotā mērā. Tās piemēro specifiskiem produktiem, kurus tradicionāli ražo atsevišķās dalībvalstīs un attiecībā uz kuriem nav iespējams kontrolēt sāls ievades daudzumu, ko gaļa absorbē šo produktu ražošanas procesā. Tradicionālie produkti, kuriem piemēro šīs atkāpes, ir definēti, aprakstot ražošanas metodi.

(12)

Lai varētu tirgot un izmantot šīs direktīvas prasībām atbilstošos produktus no 2008. gada 15. februāra un aizliegtu tirgot un izmantot prasībām neatbilstošus produktus ne vēlāk kā 2008. gada 15. augustā, dalībvalstīm līdz 2008. gada 15. februārim bija jātransponē Direktīva 2006/52/EK.

(13)

Dānijas paziņotie valsts tiesību akti ir 2005. gada 11. janvāra Rīkojums Nr. 22 par pārtikas piedevām (Bekendtgørelse nr 22 af 11.1.2005. om tilsætningsstoffer til fødevarer) un Dānijas izveidotais saraksts ar atļautajām pārtikas piedevām (Liste over tilladte tilsætningsstoffer til fødevarer, “Positivlisten”).

(14)

Rīkojumā Nr. 22 ir ietverts princips, ka tikai piedevas, kuras ir iekļautas atļauto piedevu sarakstā, drīkst izmantot pārtikā saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem, noteiktiem mērķiem un ierobežojumiem (9). Turklāt tas noteic arī to, ka, ja nav noteikts citādi, maksimālais daudzums, kas minēts atļauto piedevu sarakstā, atbilst maksimālajam piedevas daudzumam, kas drīkst būt pārtikas produktā tā tirdzniecības formā (10). Tādējādi Dānijā drīkst tirgot tikai pārtikas produktus, kuri atbilst Rīkojuma Nr. 22 prasībām un atļauto piedevu saraksta prasībām. Atļauto piedevu sarakstā, ko Dānijas veterinārais un pārtikas dienests izveidojis, pamatojoties uz Rīkojumu Nr. 22, ir noteikts, kādas piedevas drīkst izmantot atsevišķos pārtikas produktos un kādos daudzumos. Paziņotais tiesību akts piemērojams no 2005. gada 29. janvāra.

(15)

Attiecībā uz nitrītu E 249 un E 250 izmantošanu gaļā un gaļas produktos Dānijas atļauto piedevu sarakstā norādīti tikai pievienotie daudzumi un šādi maksimālie pieļaujamie daudzumi.

(16)

Tādēļ šķiet, ka robežvērtību 60 mg/kg (11) piemēro dažādu veidu gaļas produktiem, turpretim atbilstīgās maksimālās vērtības, kas noteiktas Direktīvā 2006/52/EK, ir 100 un 150 mg/kg. Atsevišķām desām Dānijā pieļaujamais maksimālais daudzums ir 100 mg/kg. Atsevišķiem pilnībā vai daļēji konservētiem gaļas produktiem, tostarp “Wiltshire tipa bekonam un tā gabaliem” maksimālais pieļaujamais daudzums ir 150 mg/kg.

(17)

Komisija 2007. gada 17. augustā saņēma pirmo paziņojumu no Dānijas Karalistes, kurš datēts ar 2007. gada 14. augustu un kurā Dānija kritizē dažādus Direktīvas 2006/52/EK aspektus un informē Komisiju par to, ka tā neplāno transponēt Direktīvu 2006/52/EK attiecībā uz nitrītiem gaļas produktos. Tomēr Dānija nepaziņoja, kurus valsts noteikumus tā vēlas saglabāt. Komisija Dānijas valdību par to informē 2007. gada 13. novembra vēstulē. Ar 2007. gada 21. novembra vēstuli, ko Komisija saņēma 2007. gada 23. novembrī, Dānijas Karalistes pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā paziņoja Komisijai attiecīgos valsts noteikumus. Papildu vēstulē 2007. gada 22. novembrī, kuru Komisija saņēma 2007. gada 27. novembrī un kurā ietverts Valsts Pārtikas institūta 2007. gada 30. oktobra ziņojums, Dānija pamatoja savu lūgumu.

(18)

Komisija 2007. gada 21. decembra vēstulē apstiprināja, ka ir saņēmusi paziņojumu un ka sešu mēnešu periods noteikumu pārbaudei atbilstoši Līguma 95. panta 6. punktam sākas 2007. gada 24. novembrī, dienu pēc paziņojuma saņemšanas.

(19)

Ar 2008. gada 31. marta vēstuli Dānija sniedza informāciju par gaļas produktu patēriņu Dānijā.

(20)

Ar 2008. gada 31. janvāra vēstuli Komisija informēja citas dalībvalstis un EBTA valstis par paziņojumu un deva tām iespēju komentēt šo jautājumu 30 dienu laikā. Bez tam Komisija saistībā ar paziņojumu publicēja paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (12), lai pārējām ieinteresētajām personām darītu zināmus Dānijas valsts noteikumus un pamatojumu šai sakarā. Komisija saņēma komentārus no Igaunijas, Francijas, Ungārijas un Norvēģijas (13).

(21)

Ar 2008. gada 10. marta vēstuli Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts lūdza EPNI sniegt zinātnisku atzinumu par to, vai agrāk sniegtie PZK 1990. un 1995. gada un EPNI 2003. gada atzinumi vēl joprojām ir spēkā, ņemot vērā Dānijas sniegto informāciju. EPNI 2008. gada 28. martā atbildēja, ka, ņemot vērā Dānijas sniegto informāciju, iepriekš sniegtie PZK un EPNI atzinumi vēl joprojām ir spēkā.

(22)

Attiecībā uz nitrītu/nitrātu ietekmi uz gaļas produktu mikrobioloģisko drošumu EPNI atsaucas uz Bioloģiskās bīstamības ekspertu grupas atzinumu, kas sniegts 2003. gada 26. novembrī. Šajā atzinumā ir teikts, ka gaļas produktu drošumu ietekmē vairāki faktori (sagatavošanas process, sāls/koncentrācija, ūdens aktivitāte u. c.) un ka mikrobioloģiskajam drošumam ir svarīgs ievadītais nitrītu daudzums, tādēļ ir jākontrolē ievadītais daudzums (nevis atliekvielu daudzums). EPNI arī atsaucas uz to, ka Bioloģiskās bīstamības ekspertu grupa piekrīt Pārtikas zinātniskās komitejas (PZK) viedoklim, ka daudziem produktiem pietiek pievienot 50–100 mg nitrītu uz kilogramu gaļas produkta, savukārt citiem produktiem, jo īpaši produktiem ar zemu sāls saturu un ilgāku glabāšanas laiku, ir nepieciešams pievienot 50–150 mg nitrītu uz kilogramu, lai novērstu C. botulinum baktēriju vairošanos.

(23)

Saskaņā ar Līguma 95. panta 4. un 6. punktu dalībvalsts pēc saskaņošanas pasākuma noteikšanas drīkst atstāt spēkā valsts noteikumus, pamatojoties uz 30. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem vai nolūkā aizsargāt vidi vai darba vidi, ja tā dara Komisijai zināmus šos noteikumus un ja Komisija apstiprina šo prasību.

(24)

Dānijas paziņojums attiecas uz valsts noteikumiem, kas atkāpjas no noteikumiem Direktīvas 2006/52/EK I pielikuma 3) punkta c) apakšpunktā, ar kuru groza Direktīvas 95/2/EK III pielikuma C daļu attiecībā uz E 249 un E 250. Spēkā esošie Dānijas noteikumi jau bija spēkā laikā, kad tika pieņemta Direktīva 2006/52/EK.

(25)

Rīkojumā Nr. 22 un Dānijas atļauto piedevu sarakstā ir noteikti stingrāki noteikumi attiecībā uz nitrītu izmantošanu gaļā un gaļas produktos nekā noteikumi Direktīvā 2006/52/EK, jo tie atsevišķiem produktu veidiem nosaka mazāku maksimālo pievienoto daudzumu (bieži vien 60 mg/kg) nekā Direktīva 2006/52/EK un atšķirībā no Direktīvas 2006/52/EK šie noteikumi neļauj laist tirgū atsevišķus tradicionālos gaļas produktus, pamatojoties uz atliekvielu maksimālajiem pieļaujamajiem daudzumiem.

(26)

Saskaņā ar 95. panta 4. punktu paziņojumam tika pievienots pamatojums attiecībā uz vienu vai vairākiem būtiskiem iemesliem, kas minēti 30. pantā, vai nolūku aizsargāt vidi vai darba vidi, šajā gadījumā – aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību. Dānijas nostāja ir sīkāk izskaidrota Dānijas Pārtikas institūta 2007. gada 30. oktobra ziņojumā, kas iesniegts 2007. gada 27. novembrī, kā arī citos dokumentos, kuri minēti 17. un 19. apsvērumā.

(27)

Saskaņā ar iepriekš minēto Komisija uzskata, ka Dānijas iesniegtā prasība nolūkā saņemt atļauju saglabāt Dānijas valsts noteikumus attiecībā uz nitrītu izmantošanu gaļā un gaļas produktos atbilst EK līguma 95. panta 4. punktam.

(28)

Saskaņā ar EK līguma 95. panta 4. punktu un 6. punkta pirmo daļu Komisijai jāpārbauda, vai ir izpildīti visi nosacījumi, kas dod iespēju dalībvalstij atstāt spēkā savus noteikumus, atkāpjoties no minētajā pantā paredzētajiem Kopienas līmeņa saskaņošanas pasākumiem.

(29)

Jo īpaši Komisijai ir jānovērtē, vai valsts noteikumi ir vai nav pamatoti ar 30. pantā minētajiem būtiskajiem iemesliem vai ar nolūku aizsargāt vidi vai darba vidi un vai tie nepārsniedz pasākumus, kas nepieciešami, lai sasniegtu likumīgo mērķi. Turklāt, ja Komisija uzskata, ka valsts noteikumi atbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, tai ir jāpārbauda saskaņā ar 95. panta 6. punktu, vai valsts noteikumi ir vai nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis vai slēpts ierobežojums tirdzniecībā starp dalībvalstīm un vai tie rada vai nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai.

(30)

Jāievēro, ka, ņemot vērā EK Līguma 95. panta 6. punktā noteikto termiņu, Komisijai, pārbaudot, vai saskaņā ar EK Līguma 95. panta 4. punktu paziņotie valsts pasākumi ir pamatoti, jāievēro pamatojums, ko savā paziņojumā ir sniegusi dalībvalsts. Tas nozīmē, ka saskaņā ar EK līguma noteikumiem pienākums sniegt pierādījumus par valsts noteikumu pamatotību ir tai dalībvalstij, kura pieprasa atstāt spēkā minētos noteikumus. Ievērojot EK līguma 95. panta 4. un 6. punktā paredzētās procedūras darbības, un jo īpaši skaidri noteiktu termiņu lēmuma pieņemšanai, Komisijai parasti jāaprobežojas ar to elementu atbilstības pārbaudi, kurus ir iesniegusi prasību izvirzījusī dalībvalsts, nemeklējot citus iespējamos pamatojuma iemeslus.

(31)

Tomēr, ja Komisijai ir informācija, saskaņā ar ko varētu būt jāpārskata Kopienas saskaņošanas pasākums, no kura dalībvalsts atkāpjas, atstājot spēkā valsts noteikumus, tā var ņemt vērā šādu informāciju, novērtējot paziņotos valsts noteikumus.

(32)

Dānijas Karaliste apgalvo, ka tās tiesību akti nodrošina labāku cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību, jo tajos noteikts mazāks E 249 (kālija nitrīts) un E 250 (nātrija nitrīts) maksimālais pievienotais daudzums nekā Direktīvā 2006/52/EK, un tie neļauj laist tirgū tradicionālus gaļas produktus, kuriem nav iespējams noteikt ievades daudzumus. Dānija uzskata, ka Dānijas tiesību akti pilnībā atbilst ieteikumiem, ko Pārtikas zinātniskā komiteja (PZK) sniedza 1990. un 1995. gadā un ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) sniedza 2003. gada 26. novembrī, jo tajos nav paredzētas atkāpes no principa par maksimālo “pievienoto daudzumu” (nevis atliekvielu līmeņa) noteikšanu un tie nosaka diferencētākus maksimālos daudzumus konkrētām gaļas produktu grupām.

(33)

Dānija atzīst, ka Direktīva 2006/52/EK dažās jomās atbilst PZK un EPNI zinātniskajiem ieteikumiem, proti, atšķirībā no sākotnējās Direktīvas 95/2/EK Direktīva 2006/52/EK noteic “maksimālo pievienoto daudzumu”, nevis atliekvielu daudzumu un “indikatīvo pievienoto daudzumu”. Tomēr kritizē to, ka šim principam ir izņēmumi, kuru rezultātā dažādi tradicionāli ražoti gaļas produkti vēl joprojām tiek reglamentēti pēc atliekvielu daudzumiem, kas saskaņā ar Dānijas nostāju var apdraudēt cilvēku veselību. Dānija uzsver, ka nitrīta atlikuma koncentrācija ir ļoti nedrošs rādītājs, lai noteiktu pievienoto nitrīta daudzumu, un atsaucas uz pētījumiem, kuros ir atklāts, ka atliekvielu daudzumi var pat slēpt nitrītu pievienošanu ļoti lielās devās, kas izraisa neparedzami lielu N-nitrozo savienojumu veidošanos.

(34)

Dānija arī uzsver, ka nitrozamīni, kuru veidošanās ir atkarīga no nitrīta klātbūtnes gaļas produktos, ir genotoksiski un kancerogēni, tādēļ nitrītu izmantošana būtu jāatļauj tikai tādos daudzumos, kas ir pilnīgi nepieciešami. Dānija uzskata, ka Direktīvā 2006/52/EK noteiktie maksimālie pievienotie daudzumi ir pārāk lieli no veselības aizsardzības viedokļa un attiecībā uz šo daudzumu tehnoloģisko vajadzību nav pieejams pamatojums. Dānija apgalvo, ka saskaņā ar ieteikumiem, ko sniegušas Kopienas zinātniskās struktūras, Clostridium botulinum baktēriju vairošanos var kavēt, nosakot nitrīta robežvērtības 50–150 mg/kg apmērā un nosakot ierobežojumus gaļas produktu kategorijām atbilstīgi zinātniski pamatotām vajadzībām.

(35)

Ņemot vērā to, ka aptuveni 90 % no konservētu gaļas produktu patēriņa Dānijā veido produkti, kuriem pašlaik Dānijā maksimālais pievienotais nitrītu daudzums ir noteikts 60 mg/kg, Dānija norāda, ka direktīvas transponēšana un vispārējā ierobežojuma noteikšana 150 mg/kg apmērā visiem konservētajiem gaļas produktiem Dānijā varētu novest pie 2,3–2,4 reizes lielāka nitrītu patēriņa, kas nozīmētu attiecīgu pieaugumu iepriekš izveidotu nitrozamīnu patēriņā.

(36)

Dānija uzsver, ka, lai gan tās tiesību aktos noteikti mazāki pieļaujamie pievienotie nitrītu daudzumi, šie tiesību akti ir spēkā jau daudzus gadus un ir pierādījies, ka tie ir adekvāti, lai novērstu botulismu. Dānijas valdība norāda, ka šie noteikumi nekad nav radījuši problēmas attiecīgo produktu konservēšanā un ka Dānijā salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm ļoti reti saindējas ar desām. Tā apgalvo, ka Dānijā ir mazāk botulisma gadījumu nekā lielākajā daļā dalībvalstu. Saskaņā ar 1999. gada janvāra datiem Eiropas lipīgo slimību biļetenā, Eurosurveillance numurā, kas bija veltīts botulismam Eiropā, Dānijā botulisms ir ļoti reti sastopams. Dānijas Veselības uzraudzības iestāde Statens Serum institūts tīmekļa vietnē norāda, ka pēc 1980. gada Dānijas iedzīvotājiem konstatēti tikai pieci botulisma saslimšanas gadījumi, no kuriem nevienu nebija izraisījusi gaļas produktu lietošana.

(37)

Turklāt Dānija uzstāj, ka tās noteikumi par nitrītu nav šķērslis tirdzniecībā, un atsaucas uz rādītājiem, saskaņā ar kuriem pēdējos gados Dānijā ir importēti gaļas produkti no citām dalībvalstīm un šis imports ir pat palielinājies.

(38)

Kopumā Dānija uzskata, ka ir pamatoti arī turpmāk piemērot Dānijas tiesību aktus, kas ir stingrāki nekā Direktīvas 2006/52/EK prasības, lai mazinātu cilvēku veselības apdraudējumu, ko izraisa nitrozamīni.

(39)

Dānijas tiesību aktu mērķis ir panākt augstāka līmeņa cilvēku veselības un dzīvības aizsardzību pret nitrītu iedarbību un iespējamo nitrozamīnu veidošanos gaļas produktos, nosakot mazākus maksimālos pievienojamos nitrīta daudzumus daudziem gaļas produktiem un neļaujot laist tirgū produktus, kuriem var noteikt tikai maksimālos atliekvielu daudzumus.

(40)

Lai novērtētu, vai Dānijas tiesību akti pašlaik ir pienācīgi un nepieciešami šā mērķa sasniegšanai, ir jāņem vērā vairāki faktori. Proti, ir jāpanāk līdzsvars starp diviem faktoriem, no kuriem viens ir veselību apdraudoša nitrozamīnu klātbūtne gaļas produktos, no vienas puses, un gaļas produktu mikrobioloģiskais drošums, no otras puses. Mikrobioloģiskais drošums ir ne tikai vienkārša tehnoloģiska vajadzība, bet arī ļoti svarīgs veselības aspekts. Lai gan ir atzīts, ka nitrītu daudzums gaļas produktos ir jāierobežo, mazāks nitrītu daudzums nenozīmē, ka automātiski palielināsies cilvēku veselības aizsardzība. Vispiemērotākais nitrītu daudzums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kuri ir apstiprināti attiecīgajos PZK un EPNI atzinumos, piemēram, sāls pievienošana, mitrums, pH, glabāšanas laiks, higiēna, temperatūras kontrole u. c.

(41)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un 9. un 10. apsvērumu, Komisija uzskata, ka faktiski Direktīva 2006/52/EK adekvāti panāk līdzsvaru starp diviem pretējiem veselības apdraudējumiem, ņemot vērā gaļas produktu daudzveidību Kopienā.

(42)

No otras puses, Komisijai ir jānovērtē Dānijas likumdevēju konkrētā izvēle un pieredze, kas gūta, piemērojot šos noteikumus, kuri ir spēkā jau ilgu laiku. Ņemot vērā Dānijas iesniegtos rādītājus par saindēšanos ar pārtiku un jo īpaši par botulisma gadījumiem, Dānija ir pierādījusi, ka tai līdz šim izdevies gūt apmierinošus rezultātus, piemērojot valsts tiesību aktus. Šie dati liecina, ka Dānijas tiesību aktos noteiktie maksimālie daudzumi ir bijuši pietiekami, lai nodrošinātu mikrobioloģisko drošumu gaļas produktiem, ko pašlaik ražo Dānijā, un pašlaik Dānijā izmantotajām ražošanas metodēm.

(43)

Komisija norāda, ka Dānijas tiesību aktos ir ievēroti attiecīgie zinātniskie atzinumi, ko sniegušas Kopienas zinātniskās struktūras. To pamatā ir maksimālo pievienoto daudzumu regulēšana, un tajos ir ievērots pievienoto nitrīta daudzumu diapazons (t. i., 50–150 mg/kg) saskaņā ar minētajiem atzinumiem. Tajā pašā laikā Dānija atšķirībā no direktīvas ir noteikusi atsevišķus maksimālos pievienojamos daudzumus īpašām gaļas produktu grupām, ņemot vērā gaļas produktu veidus un Dānijā izmantotās ražošanas metodes.

(44)

Turklāt ir jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Dānijas sniegto informāciju lielākā daļa Dānijā patērēto gaļas produktu, t. i., aptuveni 90 %, ir gaļas produkti, kuriem pašlaik piemēro robežvērtību 60 mg/kg, kura būtu jāaizstāj ar robežvērtību 100 vai 150 mg/kg. Tā kā Dānijas un arī citu dalībvalstu ražotājiem nitrītu daudzumi, ko tie pašlaik pievieno saviem produktiem, nebūtu obligāti jāpalielina līdz maksimālajām Direktīvā 2006/52/EK noteiktajām robežvērtībām, ir maz ticams, ka Dānijas iedzīvotāji uzņemtu 2,3–2,4 reizes lielākas nitrīta devas gaļas produktos, kā Dānija apgalvoja savā pieprasījumā. Tomēr nevar izslēgt iespēju, ka Dānijas iedzīvotāji uzņems lielākas nitrītu devas.

(45)

Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka prasību atļaut arī turpmāk saglabāt stingrākus noteikumus nekā Direktīvā 2006/52/EK var pieņemt uz noteiktu laiku, pamatojoties uz mērķi aizsargāt sabiedrības veselību Dānijā.

(46)

EK līguma 95. panta 6. punktā ir noteikts, ka Komisijai ir jāpārbauda, vai plānotie pasākumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis. Saskaņā ar Tiesas judikatūru, lai izvairītos no diskriminācijas, līdzīgas situācijas nedrīkst izskatīt dažādos veidos un dažādas situācijas nedrīkst izskatīt vienā veidā.

(47)

Dānijas valsts tiesību aktus piemēro gan vietējiem produktiem, gan produktiem, kuri ražoti citās dalībvalstīs. Tā kā nav pierādījumu par pretējo, ir secināts, ka valsts noteikumi nav patvaļīgas diskriminācijas līdzeklis.

(48)

Parasti valsts noteikumus, kuros nosaka stingrākus ierobežojumus ražojumu lietošanai nekā ar Kopienas direktīvu ieviestie noteikumi, uzskata par šķērsli tirdzniecībai, ja šos ražojumus, kuri ir likumīgi laisti tirgū un tiek lietoti pārējā Kopienā, to lietošanas aizlieguma dēļ nedrīkst laist tirgū attiecīgajā dalībvalstī. EK līguma 95. panta 6. punktā noteiktie priekšnosacījumi ir paredzēti, lai novērstu to, ka ierobežojumi, pamatojoties uz minētā panta 4. un 5. punkta kritērijiem, tiek piemēroti neatbilstošu iemeslu dēļ un ka tie praktiski ir ekonomiski pasākumi, kas traucē ražojumu importu no citām dalībvalstīm, citiem vārdiem sakot, šie ierobežojumi netieši aizsargā vietējos ražojumus.

(49)

Ņemot vērā to, ka Dānijas noteikumi nosaka stingrākus standartus nitrītu pievienošanai gaļas produktiem arī citu dalībvalstu uzņēmumiem, kuriem piemēro citus saskaņotus noteikumus, tie var izraisīt slēptu tirdzniecības ierobežošanu vai šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. Tomēr ir atzīts, ka EK līguma 95. panta 6. punkts ir jāsaprot tā, ka nedrīkst apstiprināt tikai tādus valsts pasākumus, kuri rada nesamērīgus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai. Šajā sakarā Dānija ir iesniegusi datus, saskaņā ar kuriem, neraugoties uz Dānijas piemērotajiem tiesību aktiem, gaļas produktu imports no citām dalībvalstīm notiek un pēdējo gadu laikā ir pat palielinājies.

(50)

Tā kā nav pierādījumu par to, ka valsts noteikumi praktiski ir pasākums, kas paredzēts vietējo ražojumu aizsardzībai, var secināt, ka tie nav slēpti ierobežojumi tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

(51)

Šo noteikumu nevar interpretēt tādā veidā, ka tas neļauj apstiprināt nevienu valsts pasākumu, kurš varētu ietekmēt iekšējā tirgus izveidi. Patiesībā jebkurš valsts pasākums, kas atkāpjas no saskaņošanas pasākuma, kura mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība, ir pasākums, kurš varētu ietekmēt iekšējo tirgu. Tādēļ, lai EK līguma 95. pantā noteiktā procedūra būtu noderīga arī turpmāk, jēdziens par šķērsli iekšējā tirgus darbībai EK līguma 95. panta 6. punkta kontekstā ir jāsaprot kā nesamērīga ietekme uz izvirzīto mērķi.

(52)

Ņemot vērā Dānijas valdības norādi uz to, ka nitrītu daudzuma samazināšana gaļas produktos labvēlīgi ietekmē veselību, un to, ka, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tirdzniecība netiek ietekmēta nemaz vai tiek ietekmēta tikai pavisam nedaudz, Komisija uzskata, ka Dānijas paziņotos noteikumus var uz laiku atstāt spēkā, pamatojoties uz mērķi aizsargāt cilvēku veselību un dzīvību un ņemot vērā to, ka tie nav nesamērīgi un tādējādi nerada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai EK līguma 95. panta 6. punkta nozīmē.

(53)

Pamatojoties uz šo analīzi, Komisija uzskata, ka ir izpildīts nosacījums par to, ka netiek radīti šķēršļi iekšējā tirgus darbībai.

(54)

Iepriekš minētie secinājumi ir pamatoti ar pašlaik pieejamo informāciju un jo īpaši ar Dānijas iesniegtajiem datiem, saskaņā ar kuriem Dānijai ir izdevies kontrolēt botulismu, lai gan tā ir noteikusi mazākus maksimālos nitrītu daudzumus, ko atļauts pievienot atsevišķiem gaļas produktu veidiem, un tajā pašā laikā neradīt nesamērīgus tirdzniecības traucējumus.

(55)

Cits svarīgs faktors ir gaļas produktu patēriņa apjoms Dānijā, kura dēļ Direktīvas 2006/52/EK piemērošana varētu izraisīt paaugstinātu nitrītu un attiecīgi arī nitrozamīnu iedarbību uz Dānijas iedzīvotājiem.

(56)

Tā kā nav iespējams pietiekami droši paredzēt, ka šie faktori laika gaitā būtiski nemainīsies, Komisija uzskata, ka situācija ne vēlāk kā divu gadu laikā ir jāpārskata, pamatojoties uz atjauninātu informāciju.

(57)

Šo divu gadu laikā Dānijas valdība varēs savlaikus iesniegt atjauninātu pieprasījumu un sniegt būtisku papildinformāciju par to, ka Direktīvā 2006/52/EK noteikto daudzumu piemērošana nenodrošina vēlamo aizsardzības līmeni un rada pārāk lielu risku cilvēku veselībai.

(58)

Lai varētu iesniegt šo informāciju, Dānijas valdībai būs jo īpaši jāuzrauga situācija botulisma kontroles jomā, to gaļas produktu daļa gaļas produktu vispārējā patēriņā Dānijā, uz kuriem attiecas 60 mg/kg ierobežojums, kā arī citi riska faktori, kas saistīti ar tipiskiem ēšanas paradumiem, un gaļas produktu imports no citām dalībvalstīm.

(59)

Atjauninātajā pieprasījumā Dānijai būs jāiesniedz pilnīgs pamatojums tās tiesību aktu atstāšanai spēkā.

(60)

Tajā pašā laikā divu gadu periodā Komisijai būs iespēja pārbaudīt un analizēt Direktīvas 2006/52/EK transponēšanu dalībvalstīs un pārskatīt Direktīvu 2006/52/EK saskaņā ar EK līguma 95. panta 7. punktu, tostarp papildus apspriežoties ar dalībvalstīm un EPNI.

(61)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka valsts noteikumus iepriekš minētajā apjomā var apstiprināt uz noteiktu termiņu. Šim apstiprinājumam jāattiecas uz tik ilgu laiku, kas nepieciešams, lai apkopotu un rūpīgi izvērtētu nepieciešamo informāciju. Komisija uzskata, ka tam ir nepieciešami divi gadi, sākot no šā lēmuma pieņemšanas dienas. Pēc diviem gadiem lēmums zaudēs spēku.

(62)

Dānijai ir pienākums transponēt citus Direktīvas 2006/52/EK noteikumus valsts tiesību aktos.