This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32022L0542
Council Directive (EU) 2022/542 of 5 April 2022 amending Directives 2006/112/EC and (EU) 2020/285 as regards rates of value added tax
Padomes Direktīva (ES) 2022/542 (2022. gada 5. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm
Padomes Direktīva (ES) 2022/542 (2022. gada 5. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm
ST/5442/2022/INIT
OV L 107, 6.4.2022, p. 1–12
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
6.4.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 107/1 |
PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/542
(2022. gada 5. aprīlis),
ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu (ES) 2020/285 attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1) |
Noteikumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, kā paredzēts Padomes Direktīvā 2006/112/EK (3) , mērķis ir saglabāt iekšējā tirgus darbību un nepieļaut konkurences izkropļojumus. Minētie noteikumi tika izstrādāti vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, pamatojoties uz izcelsmes principu. Komisija 2016. gada 7. aprīļa paziņojumā par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu – laiks pieņemt lēmumu” un 2017. gada 4. oktobra paziņojumā “Turpmākie pasākumi PVN rīcības plāna īstenošanai. Ceļā uz vienotu ES PVN zonu – laiks rīkoties” paziņoja par savu nodomu pielāgot šos noteikumus attiecībā uz galīgu PVN sistēmu dalībvalstu starpā īstenotai preču pārrobežu tirdzniecībai starp uzņēmumiem, kuras pamatā būtu nodokļa uzlikšana galamērķa dalībvalstī. |
(2) |
Saskaņā ar sistēmu, kurā precēm un pakalpojumiem nodokli uzliek galamērķa dalībvalstī, piegādātāji negūst nekādu būtisku labumu no tā, ka tie veic uzņēmējdarbību dalībvalstī ar zemāku PVN likmi. Lielāka PVN likmju dažādība šādā sistēmā netraucētu iekšējā tirgus darbībai un neradītu konkurences izkropļojumus. Šādos apstākļos būtu lietderīgi piešķirt dalībvalstīm lielāku elastību likmju noteikšanā. |
(3) |
Ar precēm un pakalpojumiem, kam var piemērot samazinātas likmes, būtu jātiecas sniegt labumu galapatērētājam un sasniegt vispārējas nozīmes mērķus. Lai izvairītos no nevajadzīgas sarežģītības un tam sekojoša izmaksu pieauguma uzņēmumiem, jo īpaši attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību, pēc tam, kad dalībvalstis izvēlās šādas preces un pakalpojumus, samazinātas likmes parasti būtu piemērojamas visā tirdzniecības ķēdē. |
(4) |
Tiesiskajam regulējumam, kas ļauj piemērot samazinātas likmes, vajadzētu būt vispārēji saskaņotam ar citām Savienības politikām, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (4) , un Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu. Lai dalībvalstis varētu piemērot samazinātas likmes ar mērķi stiprināt savu veselības sistēmu noturību, ir lietderīgi paplašināt to preču un pakalpojumu klāstu, kurus uzskata par būtiskiem nolūkā atbalstīt veselības aprūpes sniegšanu un kompensēt un pārvarēt invaliditāti. Turklāt dalībvalstīm būtu jādod iespēja veicināt klimatneitrālu un zaļu ekonomiku, piemērojot samazinātas likmes videi draudzīgām piegādēm, vienlaikus gatavojoties pakāpeniski atcelt spēkā esošo preferenciālo režīmu videi kaitīgām piegādēm. |
(5) |
Attieksmei pret visām dalībvalstīm ir jābūt vienlīdzīgai, un tādēļ tām būtu jādod vienādas iespējas piemērot samazinātas likmes, kam tomēr būtu jāpaliek izņēmumam no pamatlikmes. Šādu vienlīdzīgu attieksmi var panākt, ļaujot visām dalībvalstīm noteiktās robežās piemērot atbilstīgām precēm un pakalpojumiem ne vairāk kā divas samazinātas likmes 5 % minimuma apmērā, samazinātu likmi, kas ir zemāka par 5 % minimumu, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN. |
(6) |
Ņemot vērā nepieciešamību budžeta apsvērumu dēļ izvairīties no samazinātu likmju biežākas piemērošanas un ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu, dalībvalstīm būtu jāatļauj piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 5 % minimumu, to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti ne vairāk kā 24 punktos Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā. To pašu iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāvar piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka nekā 5 % minimums, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN, bet tikai to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti ne vairāk kā septiņos punktos Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā, ko tās izvēlējušās no tādu preču piegādes un tādu pakalpojumu sniegšanas, kas paredzēti pamatvajadzību apmierināšanai, proti, tiem, kas saistīti ar pārtikas produktu, ūdens, zāļu, farmaceitisko produktu, veselības un higiēnas produktu piegādi, personu un atsevišķu kultūras priekšmetu (grāmatu, laikrakstu un periodisko izdevumu) pārvadāšanu, vai no citu to preču piegādes un to pakalpojumu sniegšanas, kas uzskaitīti Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā un kam citas dalībvalstis piemēro samazinātas likmes, kas ir zemākas par 5 % minimumu, vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN, ja vien tās ievēro piemērojamos termiņus. Ir lietderīgi dalībvalstīm, kas jau piemēro šādas samazinātas likmes vai atbrīvojumus, piešķirt laiku, kas vajadzīgs, lai pielāgotos minētajiem ierobežojumiem. |
(7) |
Ir lietderīgi minētajos septiņos punktos iekļaut saules enerģijas paneļus atbilstīgi Savienības saistībām vides jomā attiecībā uz dekarbonizāciju un atbilstīgi Eiropas zaļajam kursam, kā arī piedāvāt dalībvalstīm iespēju veicināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, arī piemērojot samazinātas PVN likmes. Lai atbalstītu pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu un veicinātu Savienības enerģijas pašpietiekamību, ir jāļauj dalībvalstīm uzlabot galapatērētāju piekļuvi zaļās enerģijas avotiem. |
(8) |
Tas, ka dalībvalsts izmanto kādu no minētajām iespējām, būtu jāuzskata par pasākumu, kas iestrādāts PVN likmju sistēmas loģikā un pieņemts skaidri definētu sociālu iemeslu dēļ galapatērētāja labā vai vispārējās interesēs. |
(9) |
Līdztekus vispārējiem noteikumiem par PVN likmēm pastāv vairākas atkāpes, kas ļauj dažām dalībvalstīm piemērot zemākas likmes. Minētās zemākās likmes ir pamatotas ar īpašām ģeogrāfiskām iezīmēm vai sociāliem iemesliem, un tās nāk par labu galapatērētājam vai kalpo vispārējām interesēm. Šādas zemākas likmes varētu būt noderīgas arī citām dalībvalstīm. Tāpēc saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu ir lietderīgi paredzēt visām dalībvalstīm pieejamu iespēju piemērot zemākas likmes tām pašām precēm un pakalpojumiem, kam piemēro zemākas likmes citās dalībvalstīs, un ar tādiem pašiem nosacījumiem. Lai ievērotu septiņu punktu maksimālo robežu, dalībvalstīm, kas 2021. gada 1. janvārī piemēroja šādas zemākas likmes to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti vairāk nekā septiņos punktos Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā, līdz 2032. gada 1. janvārim vai līdz galīgā režīma pieņemšanai, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, būtu jāierobežo līdz septiņiem punktiem samazinātu likmju, kas ir zemākas par 5 % minimumu, piemērošana un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN piešķiršana to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā. Minētie grozījumi neietekmē šajā direktīvā noteikto atkāpju kārtību attiecībā uz atbrīvojumu piemērošanu bez tiesībām atskaitīt PVN, kā izklāstīts Direktīvas 2006/112/EK X pielikumā. |
(10) |
Turklāt vairākas citas atkāpes dažām dalībvalstīm pašlaik ļauj piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, precēm un pakalpojumiem, kuri nav uzskaitīti Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā. Ņemot vērā to, ka minēto samazināto likmju līmenis ir tuvs pamatlikmei, un saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu ir lietderīgi paredzēt visām dalībvalstīm pieejamu iespēju piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, tām pašām precēm un pakalpojumiem, kuriem citās dalībvalstīs piemēro samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, un ar tādiem pašiem nosacījumiem. |
(11) |
Citām dalībvalstīm vajadzētu būt iespējams piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas nav uzskaitīti Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā, un samazinātas likmes, kas ir zemākas par 5 %, un atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti jebkurā Direktīvas 2006/112/EK III pielikuma punktā, izņemot 1. līdz 6. un 10.c punktu, ciktāl tās ievēro PVN likmju struktūru, kas paredzēta šajā direktīvā, un attiecīgos nosacījumus, ko piemēro dalībvalstis, kurās 2021. gada 1. janvārī ir spēkā samazinātas likmes vai atbrīvojumi ar tiesībām atskaitīt PVN. Starp minētajām citām dalībvalstīm vajadzētu būt arī tām dalībvalstīm, kas pašlaik piemēro samazinātas likmes un atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN un vēlētos piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas nav uzskaitīti Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā, samazinātas likmes, kas ir zemākas par 5 %, vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN citu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, nekā tos, ko tās pašlaik piemēro. |
(12) |
Dalībvalstīm, kas, pamatojoties uz atkāpēm, 2021. gada 1. janvārī piemēroja samazinātas likmes vai piešķīra atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN, būtu jāinformē PVN komiteja par atkāpju galvenajiem noteikumiem un nosacījumiem to tiesību aktos, kuras piemēro no 2021. gada 1. janvāra un kurām tiks nodrošināta piekļuve citām dalībvalstīm. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un visām dalībvalstīm nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi minētajām atkāpēm un pamatojoties uz informāciju, ko attiecīgās dalībvalstis sniegušas līdz noteiktajam termiņam, Komisijai pēc minētās informācijas saņemšanas nekavējoties jāsagatavo un jāizplata visām dalībvalstīm pilnīgs to preču un pakalpojumu saraksts, kuriem piemēro šādas samazinātas likmes vai atbrīvojumus. Lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm ir vienlīdzīga piekļuve atkāpēm, ir būtiski, lai dalībvalstis ievēro šādas informācijas paziņošanas termiņu. |
(13) |
Pamatojoties uz Komisijas izplatīto informāciju, dalībvalstīm vajadzētu varēt piemērot samazinātas likmes un atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN to preču piegādei un to pakalpojumu sniegšanai, kurām citas dalībvalstis piemēro šādas likmes un atbrīvojumus, ar noteikumu, ka samazinātas likmes un atbrīvojumus piemēro ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro dalībvalstīs, kuras jau piemēro minētās likmes un atbrīvojumus. Lai izmantotu šīs iespējas, dalībvalstīm būtu jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi un jāpaziņo pieņemto noteikumu teksts PVN komitejai. Pamatojoties uz minēto paziņojumu, Komisijai būtu jāiesniedz Padomei ziņojums ar visaptverošu sarakstu, kurā norādītas preces un pakalpojumi, kam dalībvalstis piemēro samazinātas likmes un atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt PVN. |
(14) |
Ņemot vērā nepieciešamību modernizēt un atjaunināt to preču un pakalpojumu sarakstu, kam var piemērot samazinātas likmes, Direktīva 2006/112/EK būtu jāgroza, lai ļautu piemērot samazinātas likmes konkrētu sociālās politikas mērķu dēļ, nodrošinātu skaidrību un ņemtu vērā neitralitātes principu, proti, nodrošinot vienādu attieksmi PVN likmju ziņā attiecībā uz konkrētu preču nomu vai līzingu un piegādi. |
(15) |
Lai dalībvalstīm sniegtu iespēju atbalstīt pārkārtošanos uz videi draudzīgu siltumapgādes sistēmu izmantošanu un saskaņā ar Savienības saistībām vides jomā attiecībā uz dekarbonizāciju, Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā turklāt būtu jāiekļauj iespēja dalībvalstīm piemērot samazinātu likmi tādu ļoti efektīvu zemu emisiju siltumapgādes sistēmu piegādei un uzstādīšanai, kas atbilst vides tiesību aktu kritērijiem. |
(16) |
Digitalizācijai ir būtiska nozīme vērtības radīšanā un konkurētspējas veicināšanā. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss mēra un sakārto zināmā kārtībā dalībvalstu digitālo sniegumu, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem rādītājiem, kas liecina par būtiskām atšķirībām digitālajā attīstībā. Lai novērstu interneta piekļuves pakalpojumu vājo pārklājumu un lai veicinātu to attīstību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šādiem pakalpojumiem piemērot samazinātu likmi. Samazinātas likmes piemērošana interneta piekļuves pakalpojumiem būtu jāpielāgo valsts digitalizācijas politikas mērķiem, un būtu attiecīgi jāierobežo šādas piemērošanas darbības joma. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2120 (5) interneta piekļuves pakalpojumi nodrošina savienojamību, bet neattiecas uz saturu, ko sniedz ar interneta starpniecību. |
(17) |
Turklāt, ņemot vērā ekonomikas digitālo pārveidi, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt tādu pašu režīmu attiecībā uz tiešraides straumētajām darbībām, tostarp pasākumiem, kā uz darbībām, kuras ir tiesīgas saņemt samazinātas likmes, ja tās notiek klātienē. |
(18) |
Lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu patēriņa dalībvalstī, ir nepieciešams, lai visiem pakalpojumiem, ko pakalpojuma saņēmējam var sniegt elektroniski, nodokli uzliek vietā, kur pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību, kur ir viņa pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta. Tādēļ ir jāgroza noteikumi, kas reglamentē ar šādām darbībām saistīto pakalpojumu sniegšanas vietu. |
(19) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir nepieciešams precizēt, ka attiecībā uz organizācijām, kas strādā sociālās labklājības jomā, izvērtējot prasības samazinātas likmes piemērošanai, būtu jāņem vērā organizācijas vispārējā darbība un mērķi kopumā neatkarīgi no preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas galīgā labuma guvēja. |
(20) |
Turklāt Direktīva 2006/112/EK būtu jāgroza, lai samazinātas likmes varētu piemērot ierobežotā skaitā īpašās situācijās sociālu iemeslu dēļ, par labu galapatērētājam un nolūkā sasniegt vispārējas nozīmes mērķi. Tāpēc Direktīvas 2006/112/EK III pielikumā minētais to preču un to pakalpojumu saraksts, kuriem var piemērot samazinātas likmes, būtu jāpaplašina, lai tajā ietvertu ierobežotu skaitu šādu spēkā esošu atkāpju. |
(21) |
Covid-19 pandēmija pierādīja, ka Direktīva 2006/112/EK ir jāpielāgo, lai tiesiskais regulējums būtu gatavs reaģēt uz turpmākām krīzēm un dalībvalstis tādējādi ātri varētu reaģēt uz ārkārtas apstākļiem, piemēram, pandēmijām, humanitārām krīzēm un dabas katastrofām. Minētajā nolūkā dalībvalstīm, kurām Komisija atļāva piemērot atbrīvojumu no PVN precēm, kas importētas nelaimē cietušo vajadzībām, vajadzētu būt iespējai atbilstīgajām struktūrām, – lai tās varētu palīdzēt šādās nelaimēs cietušajiem, – ar tādiem pašiem nosacījumiem piemērot atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN attiecībā uz minēto preču iegādi Kopienas iekšienē, šo preču piegādi iekšzemē un ar šādām precēm saistītiem pakalpojumiem. Ja vairs netiek izpildīti nosacījumi atbrīvojuma saņemšanai, šādu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai būtu jāpiemēro PVN. |
(22) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas galvenos mērķus, proti, atjaunināt to preču un pakalpojumu sarakstu, kuriem var piemērot samazinātas likmes, un noteikt pamatojumu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir vienlīdzīga piekļuve samazināto likmju piemērošanai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet esošo ierobežojumu dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
(23) |
Direktīvā 2006/112/EK grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu (ES) 2020/285 (6). Ņemot vērā šajā direktīvā noteikto PVN likmju atšķirīgo struktūru, atsauces Direktīvā (ES) 2020/285 būtu jāgroza. |
(24) |
Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (7) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota. |
(25) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2006/112/EK un (ES) 2020/285, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā 2006/112/EK
Direktīvu 2006/112/EK groza šādi:
1) |
direktīvas 53. pantam pievieno šādu daļu: “Šo pantu nepiemēro ieejas biļešu iegādei pasākumiem, kas minēti pirmajā daļā, ja apmeklējums ir virtuāls.”; |
2) |
direktīvas 54. panta 1. punktam pievieno šādu daļu: “Ja pakalpojumi un papildpakalpojumi ir saistīti ar darbībām, kas tiek straumētas vai citādi darītas virtuāli pieejamas, to sniegšanas vieta tomēr ir vieta, kur persona, kas nav nodokļa maksātāja, veic uzņēmējdarbību, vai kur ir tās pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta.”; |
3) |
direktīvas 59.a panta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Lai novērstu nodokļa dubultu uzlikšanu, nodokļa neuzlikšanu un konkurences izkropļojumu, dalībvalstis attiecībā uz pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu nosaka 44. un 45. pantā, 54. panta 1. punkta otrajā daļā, 56., 58. un 59. pantā, var:”; |
4) |
direktīvas 81. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Dalībvalstis, kas 1993. gada 1. janvārī neizmantoja 98. pantā paredzēto izvēles iespēju piemērot samazinātu likmi, ja tās izmanto 89. pantā paredzēto izvēles iespēju, attiecībā uz mākslas darbu piegādi, kā minēts III pielikuma 26) punktā, var paredzēt to, ka summa, kurai uzliek nodokli, ir vienāda ar daļu no summas, kas noteikta saskaņā ar 73., 74., 76., 78. un 79. pantu.”; |
5) |
direktīvas 94. pantu groza šādi:
|
6) |
direktīvas 98. pantu aizstāj ar šādu: “98. pants 1. Dalībvalstis var piemērot ne vairāk kā divas samazinātas likmes. Samazinātās likmes nosaka procentos no summas, kurai uzliek nodokli, un tās nevar būt mazākas par 5 %, un tās piemēro tikai to preču piegādei un to pakalpojumu sniegšanai, kas uzskaitīti III pielikumā. Dalībvalstis var piemērot samazinātās likmes to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti ne vairāk kā 24 punktos III pielikumā. 2. Papildus divām šā panta 1. punktā minētajām samazinātajām likmēm dalībvalstis var piemērot samazinātu likmi, kas ir zemāka par 5 % minimumu, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti ne vairāk kā septiņos punktos III pielikumā. Samazināto likmi, kas ir zemāka par 5 % minimumu, un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN var piemērot tikai to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti III pielikuma šādos punktos:
Piemērojot šā punkta otrās daļas b) apakšpunktu, 105.a panta 1. punkta otrajā daļā minētos darījumus attiecībā uz mājokļiem uzskata par tādiem, uz kuriem attiecas III pielikuma 10. punkts. Dalībvalstis, kas 2021. gada 1. janvārī piemēro samazinātas likmes, kuras ir zemākas par 5 % minimumu, vai piešķir atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN to preču piegādei vai to pakalpojumu sniegšanai, kas minēti vairāk nekā septiņos punktos III pielikumā, ierobežo minēto samazināto likmju vai atbrīvojumu piemērošanu, lai līdz 2032. gada 1. janvārim vai līdz dienai, kad ir pieņemts 402. pantā minētais galīgais režīms, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, panāktu atbilstību šā punkta pirmajai daļai. Dalībvalstis var brīvi noteikt, kuru preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai tās turpinās piemērot minētās samazinātās likmes vai piešķirt minētos atbrīvojumus. 3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās samazinātās likmes un atbrīvojumus nepiemēro elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, izņemot tos, kas uzskaitīti III pielikuma 6., 7., 8. un 13. punktā. 4. Piemērojot šajā direktīvā paredzētās samazinātās likmes un atbrīvojumus, dalībvalstis var izmantot kombinēto nomenklatūru vai preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm, vai abas, lai precīzi aptvertu attiecīgo kategoriju.”; |
7) |
iekļauj šādu pantu: “98.a pants Samazinātās likmes un atbrīvojumus, kas minēti 98. panta 1. un 2. punktā, nepiemēro tādu mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu piegādei, kam piemēro īpašo režīmu, kas noteikts XII sadaļas 4. nodaļā.”; |
8) |
direktīvas 99. pantu svītro; |
9) |
direktīvas 100. pantu aizstāj ar šādu: “100. pants Līdz 2028. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par III pielikuma darbības jomu, vajadzības gadījumā papildinot to ar atbilstīgiem priekšlikumiem.”; |
10) |
direktīvas 101. pantu svītro; |
11) |
direktīvas VIII sadaļas 2. nodaļā iekļauj šādu iedaļu: “
101.a pants 1. Ja Komisija saskaņā ar Padomes Direktīvas 2009/132/EK (*1) 53. panta pirmo daļu dalībvalstij ir piešķīrusi atļauju piemērot atbrīvojumu precēm, kas importētas nelaimē cietušo vajadzībām, minētā dalībvalsts ar tādiem pašiem nosacījumiem var piešķirt atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN attiecībā uz minēto preču iegādi Kopienas iekšienē un šo preču piegādi, kā arī ar šādām precēm saistītiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem. 2. Dalībvalsts, kas vēlas piemērot 1. punktā minēto pasākumu, informē PVN komiteju. 3. Ja preces vai pakalpojumus, ko iegādājušās organizācijas, uz kurām attiecas šā panta 1. punktā paredzētais atbrīvojums, izmanto mērķiem, kas nav paredzēti Direktīvas 2009/132/EK VIII sadaļas 4. nodaļā, šādu preču vai pakalpojumu izmantošanai uzliek PVN saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami brīdī, kad vairs netiek izpildīti atbrīvojuma nosacījumi. (*1) Padomes Direktīva 2009/132/EK (2009. gada 19. oktobris), kas nosaka Direktīvas 2006/112/EK 143. panta b) un c) punkta darbības jomu attiecībā uz atbrīvošanu no pievienotās vērtības nodokļa sakarā ar noteiktu preču galīgo importu (OV L 292, 10.11.2009., 5. lpp.).”;" |
12) |
direktīvas 102. un 103. pantu svītro; |
13) |
direktīvas 104. pantu aizstāj ar šādu: “104. pants 1. Austrija Jungholz un Mittelberg (Kleines Walsertal) komūnā var piemērot otru pamatlikmi, kas ir zemāka nekā atbilstīgā likme, kuru piemēro pārējā Austrijas teritorijā, bet vismaz 15 %. 2. Grieķija Lesbas, Hijas, Samas, Dodekanēsas un Kiklādu salu departamentos un Tasas salā, Ziemeļsporādu salās, Samotrakes salā un Skiras salā var piemērot likmes, kuras ir līdz 30 % zemākas nekā atbilstīgās likmes, ko piemēro kontinentālajā Grieķijā.. 3. Portugāle darījumiem, ko veic Azoru salu un Madeiras autonomajos apgabalos, un tiešam importam šajos reģionos var piemērot likmes, kuras ir zemākas nekā tās, ko piemēro kontinentālajā daļā. 4. Portugāle vienu no divām 98. panta 1. punktā paredzētajām samazinātajām likmēm var piemērot maksām par tiltu lietošanu Lisabonas apgabalā.”; |
14) |
direktīvas 104.a un 105. pantu svītro; |
15) |
direktīvā iekļauj šādus pantus: “105.a pants 1. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī III pielikumā, izņemot III pielikuma 1. līdz 6. un 10.c punktu, uzskaitīto preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai piemēroja samazinātas likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, vai piešķīra atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, var saskaņā ar 98. panta 2. punktu turpināt piemērot minētās samazinātās likmes vai piešķirt minētos atbrīvojumus, neskarot šā panta 4. punktu. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī darījumiem, kas saistīti ar mājokļiem, kuri nav sociālās politikas daļa, piemēroja samazinātas likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, saskaņā ar 98. panta 2. punktu var turpināt piemērot minētās samazinātās likmes. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2022. gada 7. jūlijā paziņo PVN komitejai valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu un nosacījumus tādu samazināto likmju un atbrīvojumu piemērošanai, kas attiecas uz 98. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktu. Neskarot šā panta 4. punktu, citas dalībvalstis saskaņā ar 98. panta 2. punkta pirmo daļu var piemērot samazinātas likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN tādu pašu preču piegādei vai tādu pašu pakalpojumu sniegšanai kā tie, kas minēti šā punkta pirmajā un otrajā daļā, un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija piemērojami 2021. gada 1. janvārī šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajās dalībvalstīs. 2. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī tādu preču piegādei vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kas nav uzskaitīti III pielikumā, piemēroja samazinātas likmes, kas ir zemākas par 12 %, tostarp samazinātas likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, vai piešķīra atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, var saskaņā ar 98. panta 1. un 2. punktu turpināt piemērot minētās samazinātās likmes vai piešķirt minētos atbrīvojumus līdz 2032. gada 1. janvārim vai līdz 402. pantā minētā galīgā režīma pieņemšanai – atkarībā no tā, kas notiek agrāk, neskarot šā panta 4. punktu. 3. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī tādu preču piegādei vai tādu pakalpojumu sniegšanai, kas nav uzskaitīti III pielikumā, piemēroja samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, var saskaņā ar 98. panta 1. punkta pirmo daļu turpināt piemērot minētās samazinātās likmes, neskarot šā panta 4. punktu. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2022. gada 7. jūlijā paziņo PVN komitejai valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu un nosacījumus šā punkta pirmajā daļā minēto samazināto likmju piemērošanai. Neskarot šā panta 4. punktu, citas dalībvalstis saskaņā ar 98. panta 1. punkta pirmo daļu var piemērot samazinātas likmes, kas nav zemākas par 12 %, tādu pašu preču piegādei vai tādu pašu pakalpojumu sniegšanai kā tie, kas minēti šā punkta pirmajā un otrajā daļā, un ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija piemērojami 2021. gada 1. janvārī šā punkta pirmajā daļā minētajās dalībvalstīs. 4. Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, samazinātās likmes vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN fosilajam kurināmajam, citām precēm, kam ir līdzīga ietekme uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, piemēram, kūdrai, un kokmateriāliem, ko izmanto kā malku, beidz piemērot līdz 2030. gada 1. janvārim. Samazinātās likmes vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN ķīmiskajiem pesticīdiem un ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem beidz piemērot līdz 2032. gada 1. janvārim. 5. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar šā panta 1. punkta ceturto daļu un 3. punkta trešo daļu un 105.b pantu vēlas piemērot samazinātās likmes, kas nav zemākas par 12 %, samazinātās likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN, līdz 2023. gada 7. oktobrim pieņem sīki izstrādātus noteikumus, ar ko reglamentē minēto iespēju izmantošanu. Tās paziņo PVN komitejai savu pieņemto valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu. 6. Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, iesniedz Padomei ziņojumu ar visaptverošu sarakstu, kurā norādītas šā panta 1. un 3. punktā un 105.b pantā minētās preces un pakalpojumi, kam dalībvalstīs piemēro samazinātās likmes, tostarp samazinātās likmes, kas ir zemākas par 98. panta 1. punktā noteikto minimumu, vai atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN. 105.b pants Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Savienības tiesību aktiem 2021. gada 1. janvārī darījumiem, kas saistīti ar mājokļiem, kuri nav sociālās politikas daļa, piemēroja samazinātas likmes, kas nav zemākas par 5 % minimumu, saskaņā ar 98. panta 1. punkta pirmo daļu var turpināt piemērot minētās samazinātās likmes. Šādā gadījumā šādiem darījumiem piemērojamās samazinātās likmes no 2042. gada 1. janvāra nav zemāka par 12 %. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2022. gada 7. jūlijā paziņo PVN komitejai valsts tiesību aktu galveno noteikumu tekstu un nosacījumus pirmajā daļā minēto samazināto likmju piemērošanai. Citas dalībvalstis saskaņā ar 98. panta 1. punkta pirmo daļu var piemērot samazinātu likmi, kas nav zemāka par 12 %, darījumiem, kas minēti šā panta pirmajā daļā, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi bija piemērojami 2021. gada 1. janvārī šā panta pirmajā daļā minētajās dalībvalstīs. Piemērojot 98. panta 1. punkta trešo daļu, šajā pantā minētos darījumus uzskata par tādiem, uz kuriem attiecas III pielikuma 10. punkts.”; |
16) |
direktīvas VIII sadaļas 4. nodaļu svītro; |
17) |
direktīvas 123., 125., 128. un 129. pantu svītro; |
18) |
direktīvas 221. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Dalībvalstis var atbrīvot nodokļa maksātājus no 220. panta 1. punktā vai 220.a pantā paredzētā pienākuma izsniegt rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kuru viņi veikuši to teritorijā un kura, ievērojot 98. panta 2. punktu, 105.a un 132. pantu, 135. panta 1. punkta h) līdz l) apakšpunktu, 136., 371., 375., 376. un 377. pantu, 378. panta 2. punktu, 379. panta 2. punktu un 380. līdz 390.c pantu, ir atbrīvota no nodokļa – ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN vai bez tām.”; |
19) |
direktīvas 288. panta pirmās daļas 2) punktu aizstāj ar šādu:
|
20) |
direktīvas 316. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Ja attiecīgajiem mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām, ko piegādā tādam tirgotājam vai ko importē tāds tirgotājs, kas ir nodokļa maksātājs, nav piemērota samazināta likme, dalībvalstis tirgotājiem, kas ir nodokļa maksātāji, piešķir tiesības izvēlēties piemērot peļņas daļas režīmu šādiem darījumiem:
|
21) |
direktīvas 387. panta c) punktu svītro; |
22) |
direktīvas III pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu: “To preču piegādes un to pakalpojumu sniegšanas saraksts, kam var piemērot 98. pantā minētās samazinātās likmes un atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt PVN”; |
23) |
direktīvas III pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu. |
2. pants
Grozījumi Direktīvā (ES) 2020/285
Direktīvas (ES) 2020/285 1. panta 15. punktu aizstāj ar šādu:
“15) |
direktīvas 288. pantu aizstāj ar šādu: “288. pants 1. Gada apgrozījums, ko ņem par pamatu 284. pantā paredzētā atbrīvojuma piemērošanai, sastāv no šādām summām bez PVN:
2. Aprēķinot 1. punktā minēto apgrozījumu, neņem vērā nodokļa maksātāja materiālo vai nemateriālo kapitālieguldījuma preču atsavināšanu.”;”. |
3. pants
Transponēšana
1. Dalībvalstis līdz 2024. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. panta 1., 2., 5., 7. un 12. punkta prasības attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 103. panta svītrošanu, un 20. punktu un 2. pantu.
Tās piemēro minētos noteikumus no 2025. gada 1. janvāra.
Normatīvos un administratīvos aktus attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK III pielikuma 7. un 13. punktu par piekļuvi minētajos punktos minēto pasākumu vai apmeklējumu tiešraides straumēšanai un attiecībā uz 26. punktu dalībvalstis var piemērot no 2025. gada 1. janvāra.
2. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmus normatīvos un administratīvos aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. Kad dalībvalstis pieņem 1. un 2. punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
4. pants
Pārskatīšana
Pamatojoties uz novērtējumu par to, vai ir iespējami nākotnes prasībām atbilstoši risinājumi, kas pielāgoti digitālajam laikmetam un ir saskaņoti ar mērķi izveidot uz galamērķi balstītu PVN sistēmu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu attiecīgos šīs direktīvas noteikumus, ciktāl tas attiecas uz peļņas daļas režīmu, kas noteikts Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 4. nodaļā.
5. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
6. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Luksemburgā, 2022. gada 5. aprīlī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
B. LE MAIRE
(1) 2022. gada 9. marta atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) OV C 283, 10.8.2018., 35. lpp.
(3) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/522 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido Savienības rīcības programmu veselības jomā (programma “ES – veselībai”) 2021.–2027. gadam un atceļ Regulu (ES) Nr. 282/2014 (OV L 107, 26.3.2021., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), ar ko nosaka pasākumus sakarā ar piekļuvi atvērtam internetam un mazumtirdzniecības maksu par regulētiem ES iekšzemes sakariem un groza Direktīvu 2002/22/EK un Regulu (ES) Nr. 531/2012 (OV L 310, 26.11.2015., 1. lpp.).
(6) Padomes Direktīva (ES) 2020/285 (2020. gada 18. februāris), ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr. 904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (OV L 62, 2.3.2020., 13. lpp.).
PIELIKUMS
Direktīvas 2006/112/EK III pielikumu groza šādi:
1) |
pielikuma 3. līdz 8. punktu aizstāj ar šādiem:
|
2) |
pielikuma 10. un 10.a punktu aizstāj ar šādiem:
|
3) |
iekļauj šādu punktu:
|
4) |
pielikuma 11. punktu aizstāj ar šādu:
|
5) |
iekļauj šādu punktu:
|
6) |
pielikuma 13. punktu aizstāj ar šādu:
|
7) |
pielikuma 14. punktu svītro; |
8) |
pielikuma 15. punktu aizstāj ar šādu:
|
9) |
pielikuma 18. un 19. punktu aizstāj ar šādiem:
|
10) |
pielikuma 21. punktu aizstāj ar šādu:
|
11) |
pielikumam pievieno šādus punktus:
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.)." (*2) Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem (OV L 193, 21.7.2015., 100. lpp.)." (*3) Komisijas Regula (ES) 2015/1185 (2015. gada 24. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem (OV L 193, 21.7.2015., 1. lpp.)." (*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).” " |
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
(*2) Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem (OV L 193, 21.7.2015., 100. lpp.).
(*3) Komisijas Regula (ES) 2015/1185 (2015. gada 24. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem (OV L 193, 21.7.2015., 1. lpp.).
(*4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).” ”