EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32007D0074
Commission Decision of 21 December 2006 establishing harmonised efficiency reference values for separate production of electricity and heat in application of Directive 2004/8/EC of the European Parliament and of the Council (notified under document number C(2006) 6817) (Text with EEA relevance)
Komisijas Lēmums ( 2006. gada 21. decembris ) par saskaņotu efektivitātes atskaites vērtību noteikšanu atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/8/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6817) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Lēmums ( 2006. gada 21. decembris ) par saskaņotu efektivitātes atskaites vērtību noteikšanu atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/8/EK (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6817) (Dokuments attiecas uz EEZ)
OJ L 32, 6.2.2007, p. 183–188
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
OJ L 338M, 17.12.2008, p. 898–907
(MT)
Special edition in Bulgarian: Chapter 12 Volume 003 P. 122 - 127
Special edition in Romanian: Chapter 12 Volume 003 P. 122 - 127
No longer in force, Date of end of validity: 20/12/2011; Atcelts ar 32011D0877
6.2.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 32/183 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2006. gada 21. decembris)
par saskaņotu efektivitātes atskaites vērtību noteikšanu atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/8/EK
(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6817)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2007/74/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/8/EK par tādas koģenerācijas veicināšanu, kas balstīta uz lietderīgā siltuma pieprasījumu iekšējā enerģijas tirgū, un ar kuru groza Direktīvu 92/42/EEK (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Direktīvas 2004/8/EK 4. pantu Komisijai jānosaka saskaņotas efektivitātes atskaites vērtības atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai, kas sastāv no vairākām vērtībām, kuras sasvstarpēji atšķir būtiski faktori, tai skaitā iekārtas izlaides gads un kurināmā veidi. |
(2) |
Komisija ir veikusi sīki dokumentētu analīzi saskaņā ar Direktīvas 2004/8/EK 4. panta 1. punktu. Labākās pieejamās un ekonomiski pamatotās tehnoloģijas attīstība, kas novērota analīzes aptvertajā laika posmā, liecina, ka, lai izveidotu saskaņotas efektivitātes atskaites vērtības atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai, jānosaka atšķirības attiecībā uz koģenerācijas staciju izlaides gadu. Turklāt šīm atsauces vērtībām jāpiemēro korekcijas koeficienti, kas saistīti ar klimatisko stāvokli, jo, ražojot elektroenerģiju no kurināmā, termodinamika ir atkarīga no vides temperatūras. Tāpat šīm atsauces vērtībām jāpiemēro korekcijas koeficienti attiecībā uz novērstajiem tīkla zudumiem, lai ņemtu vērā enerģijas ietaupījumus, kas gūti, jo decentralizētas ražošanas dēļ tīkla izmantošana ir ierobežota. |
(3) |
Pretstatā iepriekš minētajam, analīze liecināja, ka saistībā ar saskaņotām efektivitātes atskaites vērtībām atsevišķai siltuma ražošanai atšķirības attiecībā uz izlaides gadu nav jānosaka, jo analīzes aptvertajā periodā apkures katlu tīrā energoefektivitāte nav ievērojami uzlabojusies. Nebija vajadzīgi korekcijas koeficienti, kas saistīti ar klimatisko stāvokli, jo, ražojot siltumu no kurināmā, termodinamika nav atkarīga no vides temperatūras. Tāpat nebija jāpiemēro korekcijas koeficienti zudumiem siltumtīklā, jo siltumu allaž patērē ražošanas vietas tuvumā. |
(4) |
Saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības balstītas uz principiem, kas izklāstīti Direktīvas 2004/8/EK III pielikuma f) punktā. |
(5) |
Ir vajadzīgi stabili nosacījumi investīcijām koģenerācijā un ilgstoša investoru uzticība. No šāda viedokļa ir lietderīgi saglabāt nemainīgas koģenerācijas staciju atsauces vērtības saprātīgā laika posmā – vismaz 10 gadus. Tomēr, ņemot vērā, ka Direktīvas 2004/8/EK galvenais mērķis ir veicināt koģenerāciju, lai taupītu primāro enerģiju, jārosina vecāku koģenerācijas staciju modernizēšana, lai uzlabotu to energoefektivitāti. Šo iemeslu dēļ efektivitātes atsauces vērtības elektroenerģijai, kas piemērojamas koģenerācijas stacijām, jāpadara stingrākas, sākot ar vienpadsmito gadu kopš stacijas izlaides gada. |
(6) |
Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Koģenerācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Saskaņotu efektivitātes atsauces vērtību noteikšana
Saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai elektroenerģijas un siltuma ražošanai ir tādas, kādas minētas attiecīgi I un II pielikumā.
2. pants
Korekcijas koeficienti saskaņotām efektivitātes atskaites vērtībām atsevišķai elektroenerģijas ražošanai.
1. Dalībvalstis piemēro III pielikuma a) punktā noteiktos korekcijas koeficientus, lai I pielikumā noteiktās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības pielāgotu vidējiem klimatiskajiem apstākļiem katrā dalībvalstī.
Vidējo klimatisko apstākļu korekcijas koeficientus nepiemēro koģenerācijas tehnoloģijai, kuras pamatā ir kurināmā elementi.
Ja oficiālie meteoroloģiskie dati liecina, ka dalībvalsts teritorijā gada apkārtējā temperatūra atšķiras par 5 oC vai vairāk, šī dalībvalsts, par to paziņojot Komisijai, var izmantot vairākas klimatiskās zonas, lai izpildītu pirmajā daļā minētos nosacījumus, izmantojot III pielikuma b) punktā izklāstīto metodi.
2. Dalībvalstis piemēro IV pielikuma a) punktā noteiktos korekcijas koeficientus, lai I pielikumā noteiktās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības pielāgotu novērstajiem tīkla zudumiem.
Korekcijas koeficientus novērstajiem tīkla zudumiem nepiemēro koksnes kurināmajam un biogāzei.
3. Ja dalībvalstis piemēro gan III pielikuma a) punktā, gan IV pielikumā paredzētos korekcijas koeficientus, tās vispirms piemēro III pielikuma a) punktā noteiktos koeficientus un tikai pēc tam – IV pielikumā noteiktos koeficientus.
3. pants
Saskaņotu efektivitātes atsauces vērtību piemērošana
1. Dalībvalstis I pielikumā noteiktās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības piemēro atbilstīgi koģenerācijas stacijas izlaides gadam. Šīs saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības piemēro 10 gadus, sākot ar koģenerācijas stacijas izlaides gadu.
2. Sākot ar vienpadsmito gadu pēc koģenerācijas stacijas izlaides gada, dalībvalstis piemēro saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības, kas saskaņā ar 1. punktu piemērojamas 10 gadus vecām koģenerācijas stacijām. Šīs saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības piemēro vienu gadu.
3. Šā panta nozīmē koģenerācijas stacijas izlaides gads ir kalendārais gads, kurā šī stacija pirmo reizi ražojusi elektroenerģiju.
4. pants
Koģenerācijas stacijas modernizēšana
Ja esošu koģenerācijas staciju modernizē, un modernizēšanas investīciju izmaksas ir lielākas par 50 % no investīciju izmaksām par jaunu, līdzvērtīgu koģenerācijas staciju, par stacijas izlaides gadu 3. panta nozīmē uzskata to kalendāro gadu, kurā modernizētā koģenerācijas stacija pirmo reizi ražojusi elektrību.
5. pants
Kurināmā maisījums
Ja koģenerācijas staciju darbina ar kurināmā maisījumu, saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai ražošanai piemēro proporcionāli dažādu kurināmo radītā enerģijas daudzuma vidēji svērtajai vērtībai.
6. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2006. gada 21. decembris.
Komisijas vārdā -
Andris PIEBALGS
Komisijas loceklis
(1) OV L 52, 21.2.2004., 50. lpp.
I PIELIKUMS
Saskaņotas efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai elektroenerģijas ražošanai (minētas 1. pantā)
Šajā tabulā ietvertās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai elektroenerģijas ražošanai balstītas uz neto siltumietilpību un standarta ISO apstākļiem (vides temperatūra 15 oC , 1,013 bāri, 60 % relatīvais mitrums).
% |
||||||||||||
|
Izlaides gads: Kurināmā veids |
1996. un agrāk |
1997 |
1998 |
1999 |
2000 |
2001 |
2002 |
2003 |
2004 |
2005 |
2006-2011 |
Cietais kurināmais |
Akmeņogles/kokss |
39,7 |
40,5 |
41,2 |
41,8 |
42,3 |
42,7 |
43,1 |
43,5 |
43,8 |
44,0 |
44,2 |
Lignīts/lignīta briketes |
37,3 |
38,1 |
38,8 |
39,4 |
39,9 |
40,3 |
40,7 |
41,1 |
41,4 |
41,6 |
41,8 |
|
Kūdra/kūdras briketes |
36,5 |
36,9 |
37,2 |
37,5 |
37,8 |
38,1 |
38,4 |
38,6 |
38,8 |
38,9 |
39,0 |
|
Koksnes kurināmais |
25,0 |
26,3 |
27,5 |
28,5 |
29,6 |
30,4 |
31,1 |
31,7 |
32,2 |
32,6 |
33,0 |
|
Lauksaimniecības biomasa |
20,0 |
21,0 |
21,6 |
22,1 |
22,6 |
23,1 |
23,5 |
24,0 |
24,4 |
24,7 |
25,0 |
|
Bioloģiski noārdāmie (sadzīves) atkritumi |
20,0 |
21,0 |
21,6 |
22,1 |
22,6 |
23,1 |
23,5 |
24,0 |
24,4 |
24,7 |
25,0 |
|
Nereģeneratīvie (sadzīves un rūpnieciskie) atkritumi |
20,0 |
21,0 |
21,6 |
22,1 |
22,6 |
23,1 |
23,5 |
24,0 |
24,4 |
24,7 |
25,0 |
|
Degslāneklis |
38,9 |
38,9 |
38,9 |
38,9 |
38,9 |
38,9 |
38,9 |
38,9 |
38,9 |
38,9 |
39,0 |
|
Šķidrais kurināmais |
Nafta (gāzeļļa + gudrons), SNG |
39,7 |
40,5 |
41,2 |
41,8 |
42,3 |
42,7 |
43,1 |
43,5 |
43,8 |
44,0 |
44,2 |
Biodegviela |
39,7 |
40,5 |
41,2 |
41,8 |
42,3 |
42,7 |
43,1 |
43,5 |
43,8 |
44,0 |
44,2 |
|
Bioloģiski noārdāmi atkritumi |
20,0 |
21,0 |
21,6 |
22,1 |
22,6 |
23,1 |
23,5 |
24,0 |
24,4 |
24,7 |
25,0 |
|
Nereģeneratīvie atkritumi |
20,0 |
21,0 |
21,6 |
22,1 |
22,6 |
23,1 |
23,5 |
24,0 |
24,4 |
24,7 |
25,0 |
|
Gāzveida kurināmais |
Dabasgāze |
50,0 |
50,4 |
50,8 |
51,1 |
51,4 |
51,7 |
51,9 |
52,1 |
52,3 |
52,4 |
52,5 |
Rafinēšanas gāze/ūdeņradis |
39,7 |
40,5 |
41,2 |
41,8 |
42,3 |
42,7 |
43,1 |
43,5 |
43,8 |
44,0 |
44,2 |
|
Biogāze |
36,7 |
37,5 |
38,3 |
39,0 |
39,6 |
40,1 |
40,6 |
41,0 |
41,4 |
41,7 |
42,0 |
|
Koksa gāze, domnas gāze, citas dūmgāzes, rekuperētais nelietderīgais siltums |
35 |
35 |
35 |
35 |
35 |
35 |
35 |
35 |
35 |
35 |
35 |
II PIELIKUMS
Saskaņotas efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai siltuma ražošanai (minētas 1. pantā)
Šajā tabulā ietvertās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai siltuma ražošanai balstītas uz neto siltumietilpību un standarta ISO apstākļiem (vides temperatūra 15 oC , 1,013 bāri, 60 % relatīvais mitrums).
% |
|||
|
Kurināmā veids |
Tvaiks (1) /karstais ūdens |
Izplūdes gāzu tieša izmantošana (2) |
Cietais kurināmais |
Akmeņogles/kokss |
88 |
80 |
Lignīts/lignīta briketes |
86 |
78 |
|
Kūdra/kūdras briketes |
86 |
78 |
|
Koksnes kurināmais |
86 |
78 |
|
Lauksaimniecības biomasa |
80 |
72 |
|
Bioloģiski noārdāmie (sadzīves) atkritumi |
80 |
72 |
|
Nereģeneratīvie (sadzīves un rūpnieciskie) atkritumi |
80 |
72 |
|
Degslāneklis |
86 |
78 |
|
Šķidrais kurināmais |
Nafta (gāzeļļa + gudrons), SNG |
89 |
81 |
Biodegviela |
89 |
81 |
|
Bioloģiski noārdāmi atkritumi |
80 |
72 |
|
Nereģeneratīvie atkritumi |
80 |
72 |
|
Gāzveida kurināmais |
Dabasgāze |
90 |
82 |
Rafinēšanas gāze/ūdeņradis |
89 |
81 |
|
Biogāze |
70 |
62 |
|
Koksa gāze, domnas gāze + citas dūmgāzes |
80 |
72 |
(1) Tvaika efektivitāte jāpazemina par 5 absolūtajiem procentu punktiem, ja dalībvalstis, kas piemēro Direktīvas 2004/8/EK 12. panta 2. punktu, koģenerācijas stacijas aprēķinos iekļauj kondensāta atgriezi.
(2) Ja temperatūra ir 250 oC vai augstāka, jāizmanto tiešā siltuma vērtības.
III PIELIKUMS
Korekcijas koeficienti saistībā ar vidējiem klimatiskajiem apstākļiem un klimatisko zonu noteikšanas metode, lai piemērotu saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības atsevišķai elektroenerģijas ražošanai (minēti 2. panta 1. punktā)
a) |
Korekcijas koeficienti saistībā ar vidējiem klimatiskajiem apstākļiem Vides temperatūras korekcijas pamatā ir atšķirība starp gada vidējo temperatūru dalībvalstī un ISO nosacījumiem (15 oC). Korekcija ir šāda: 0,1 procentu punkta efektivitātes zaudējums par katru temperatūras grādu, kas pārsniedz 15 oC; 0,1 procentu punkta efektivitātes ieguvums par katru temperatūras grādu, kas zemāks par 15 oC; Piemērs: Ja gada vidējā temperatūra dalībvalstī ir 10 oC, koģenerācijas stacijas efektivitātes vērtība šajā dalībvalstī jāpalielina par 0,5 procentu punktiem. |
b) |
Klimatisko zonu noteikšanas metode Katras klimatiskās zonas robežas veido gada vidējās vides temperatūras izotermas (pilnos grādos pēc Celsija), kas atšķiras vismaz par 4 oC. Temperatūras atšķirībai starp gada vidējo vides temperatūru, ko piemēro blakus esošās klimatiskajās zonās, ir vismaz 4 oC. Piemērs: Dalībvalstī gada vidējā vides temperatūra vietā A ir 12 oC, bet vietā B – 6 oC. Starpība pārsniedz 5 oC. Dalībvalstij ir iespēja ieviest divas klimatiskās zonas, ko atdala izoterma ar vērtību 9 oC; tādējādi tiek izveidota viena klimatiskā zona, ko ierobežo izotermas no 9 oC līdz 13 oC, kur gada vidējā vides temperatūra ir 11 oC, un otra klimatiskā zona, ko ierobežo izotermas no 5 oC līdz 9 oC, kur gada vidējā temperatūra ir 7 oC. |
IV PIELIKUMS
Korekcijas koeficienti novērstajiem tīkla zudumiem, kas piemērojami saskaņotajām efektivitātes vērtībām atsevišķai elektroenerģijas ražošanai (minēti 2. panta 2. punktā)
Spriegums |
Attiecībā uz elektroenerģiju, kas piegādāta tīklā |
Attiecībā uz elektroenerģiju, kas patērēta uz vietas |
> 200 kV |
1 |
0,985 |
100-200 kV |
0,985 |
0,965 |
50-100 kV |
0,965 |
0,945 |
0,4-50 kV |
0,945 |
0,925 |
< 0,4 kV |
0,925 |
0,860 |
Piemērs:
100 kWel koģenerācijas stacija ar virzuļturbīnu, ko darbina dabasgāze, ražo elektroenerģiju ar spriegumu 380 V. No šīs elektroenerģijas 85 % izmanto pašu patēriņam un 15 % nonāk tīklā. Stacijas izlaides gads ir 1999. gads. Gada vidējā vides temperatūra ir 15 oC (tātad nav vajadzīga klimatiskās zonas korekcija).
Saskaņā ar šā lēmuma I pielikumu dabasgāzes saskaņotā efektivitātes atsauces vērtība 1999. gadā ir 51,1 %. Pēc tīkla zudumu korekcijas iegūtā efektivitātes atsauces vērtība atsevišķai elektroenerģijas ražošanai šajā koģenerācijas stacijā būtu šāda (pamatojoties uz šajā pielikumā minēto koeficientu vidējo svērto vērtību):
Ref Eη = 51,1 % * (0,860 * 85 % + 0,925 * 15 %) = 44,4 %