This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32022R0110
Council Regulation (EU) 2022/110 of 27 January 2022 fixing for 2022 the fishing opportunities for certain fish stocks and groups of fish stocks applicable in the Mediterranean and Black Seas
Padomes Regula (ES) 2022/110 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā
Padomes Regula (ES) 2022/110 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā
ST/15090/2021/INIT
OV L 21, 31.1.2022, p. 165–186
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 31/01/2022
|
31.1.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 21/165 |
PADOMES REGULA (ES) 2022/110
(2022. gada 27. janvāris),
ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (1) 6. pantā prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK), kā arī ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis. |
|
(2) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktā paredzēts, ka zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu relatīvu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti. |
|
(3) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteikts, ka kopējās zivsaimniecības politikas (“KZP”) mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi sasniegt, ja iespējams, līdz 2015. gadam, un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem. |
|
(4) |
Tāpēc kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām. |
|
(5) |
Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā paredzēts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto plānu noteikumiem. |
|
(6) |
Daudzgadu plāns zvejniecībām, kas izmanto demersālos krājumus Vidusjūras rietumdaļā (“plāns”), tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 (2), un tas ir stājies spēkā 2019. gada 16. jūlijā. Minētā plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai izmantojamo sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. |
|
(7) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 4. panta 1. punktu būtu jānosaka minētās regulas 1. pantā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas, kas ļautu maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošo zvejas izraisīto zivju mirstību pakāpeniski pieaugošā veidā sasniegt, ja iespējams, līdz 2020. gadam un vēlākais – līdz 2025. gada 1. janvārim. Zvejas iespējas būtu jāizsaka kā traleriem un kuģiem, kuri zvejo ar āķu jedām, maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 7. pantā noteikto zvejas piepūles režīmu, kā arī kā Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) maksimālās nozvejas limiti, kas noteikti saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem. |
|
(8) |
ZZTEK ieteikusi – lai attiecībā uz Vidusjūras rietumdaļas zivju krājumiem sasniegtu MSY mērķus, ir jāturpina strauji rīkoties un ievērojami jāsamazina ar traleriem veiktas zvejas izraisīta zivju mirstība. Tāpēc attiecībā uz 2022. gadu saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle zvejai ar traleriem būtu jāsamazina par 6 % salīdzinājumā ar 2015.–2017. gada bāzlīnijas vērtību, un šis samazinājums jāatskaita no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kura 2021. gadam noteikta ar Padomes Regulu (ES) 2021/90 (3), un no Itālijas iestāžu līmenī noteiktā papildu piepūles samazinājuma. |
|
(9) |
ZZTEK ieteikusi – lai attiecībā uz Vidusjūras rietumdaļas zivju krājumiem sasniegtu MSY mērķus, ir jāturpina strauji rīkoties, jo īpaši jāpārvalda zivju mirstība, ko izraisa demersālo krājumu zvejošana ar kuģiem, kas zvejo ar grunts āķu jedām. Attiecībā uz 2022. gadu saskaņā ar plāna 7. panta 5. punktu ir jānosaka maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle zvejai ar āķu jedām, balstoties uz zvejas piepūli, kas izteikta kā zvejas dienu skaits laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim. Šai maksimālajai pieļaujamai zvejas piepūlei, ko nosaka zvejai ar āķu jedām, nebūtu jāskar maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, kas jānosaka 2023. gadam. |
|
(10) |
2020. gadā ZZTEK ieteikusi – lai vēlākais līdz 2025. gadam panāktu atbilstību MSY, būtu ievērojami jāsamazina Āfrikas dziļūdens garneles zvejas izraisīta mirstība 1., 5.,6.,7. ĢAA un 8., 9., 10., 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (ĢAA). Par zvejniecību jautājumiem atbildīgā Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) Zinātniskā padomdevēja komiteja tādu pašu ieteikumu ir sniegusi arī attiecībā uz Āfrikas dziļūdens garneles zvejas izraisītu mirstību 2. ĢAA. Turklāt ZZTEK aplēses liecina, ka Āfrikas dziļūdens garneles biomasa samazinās. 2021. gadā ZZTEK ieteikumā sacīts – šīs sugas zvejas izraisītā mirstība nav mainījusies un tāpēc ir jāveic turpmāki pārvaldības pasākumi. Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus un to, ka krājumu stāvoklis nav mainījies, saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir lietderīgi papildus piepūles režīmam noteikt maksimālās nozvejas limitus un noteikt īpašu maksimālās nozvejas limitu Āfrikas dziļūdens garnelei 1., 2., 5., 6., 7. ĢAA un īpašu maksimālās nozvejas limitu Āfrikas dziļūdens garnelei 8., 9., 10., 11. ĢAA. |
|
(11) |
2020. gadā ZZTEK ieteikumā sacīts, ka sarkanās milzu garneles biomasa 8., 9., 10., 11. ĢAA samazinās. 2021. gadā ZZTEK ieteikumā sacīts, ka šīs sugas zvejas izraisītā mirstība nav mainījusies un biomasa turpina samazināties. Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus un to, ka krājumu stāvoklis nav mainījies, saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir lietderīgi papildus piepūles režīmam noteikt maksimālās nozvejas limitus un noteikt īpašu maksimālās nozvejas limitu sarkanajai milzu garnelei 8., 9., 10., 11. ĢAA. |
|
(12) |
GFCM 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/42/2018/1, ar ko izveido zuša (Anguilla anguilla) pārvaldības pasākumus Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Minētie pasākumi ietver nozvejas vai zvejas piepūles limitus un ikgadēju trīs secīgus mēnešus ilgu zvejas aizliegumu, kurš katrai dalībvalstij jānosaka saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1100/2007 (4) izvirzītajiem saglabāšanas mērķiem, kā arī nacionālo zuša pārvaldības plānu vai plāniem un zušu migrācijas laikiem attiecīgajā dalībvalstī. Ja nacionālie pārvaldības plāni, kuru rezultātā zvejas piepūles vai nozvejas samazinājums ir vismaz 30 %, ir pastāvējuši pirms minētā ieteikuma stāšanās spēkā, jau noteiktos un īstenotos nozvejas vai zvejas piepūles limitus nevajadzētu pārsniegt. Saskaņā ar minēto ieteikumu zvejas aizliegumam būtu jāattiecas uz visiem Vidusjūras jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem, piemēram, estuāriem, piekrastes lagūnām un pārejas ūdeņiem. Aizlieguma laikposms ir funkcionāli saistīts ar zvejas iespējām, jo, ja tāda nebūtu, nozveju apjoms vai zvejas piepūles līmenis būtu jāsamazina, lai nodrošinātu krājuma atjaunošanos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(13) |
GFCM 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/44/2021/20 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgai mazu pelaģisko sugu krājumu izmantošanai Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu tika noteikts maksimālais nozvejas apjoms un attiecīgais flotes kapacitātes maksimums kuģiem, kas ar riņķvadu un pelaģiskajiem traleriem zvejo mazās pelaģiskās sugas. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(14) |
GFCM 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/44/2021/6 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām zvejniecībām, kurās specializētajā zvejā ar trali iegūst sarkano milzu garneli un Āfrikas dziļūdens garneli Levantes jūrā, ar šo ieteikumu tika grozīts Ieteikums GFCM/42/2018/3 (GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskais apakšapgabals) un tika iesaldēta zvejas piepūle, kas izteikta ar zvejas kuģu maksimālo skaitu. Ar minēto ieteikumu esošie pasākumi tika pagarināti par vienu gadu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(15) |
GFCM 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/44/2021/8 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām zvejniecībām, kurās specializētajā zvejā ar trali iegūst sarkano milzu garneli un Āfrikas dziļūdens garneli Jonijas jūrā, ar šo ieteikumu tika grozīts Ieteikums GFCM/42/2018/4 (GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskais apakšapgabals) un iesaldēta zvejas piepūle, kas izteikta ar zvejas kuģu maksimālo skaitu. Ar minēto ieteikumu esošie pasākumi tika pagarināti uz vienu gadu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(16) |
GFCM 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/44/2021/7 par pārvaldības pasākumiem, kas piemērojami ilgtspējīgām zvejniecībām, kurās specializētajā zvejā ar trali iegūst sarkano milzu garneli un Āfrikas dziļūdens garneli Sicīlijas šaurumā, ar šo ieteikumu tika grozīts Ieteikums GFCM/43/2019/6 (GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals) un iesaldēta zvejas piepūle, kas izteikta ar zvejas kuģu maksimālo skaitu. Ar minēto ieteikumu esošie pasākumi tika pagarināti uz vienu gadu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(17) |
GFCM 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/5 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām demersālajām zvejniecībām Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem ir noteikts zvejas piepūles režīms un attiecīgais flotes kapacitātes maksimums. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(18) |
GFCM 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/44/2021/1 par zvejas piepūles noteikšanu galvenajām demersālajām zvejniecībām Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem tika noteikts maksimālais pieļaujamais zvejas dienu skaits katram traļa tipam un flotes segmentam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(19) |
Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un tās niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu un demersālajām sugām, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un Slovēnijas flotei nodrošināt piekļuvi minimālam mazo pelaģisko sugu krājumu apjomam un minimālai demersālo sugu zvejas piepūles kvotai. |
|
(20) |
GFCM 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma arī Ieteikumu GFCM/43/2019/4 par pārvaldības plānu ilgtspējīgai sarkanā koraļļa (Corallium rubrum) izmantošanai Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu tika iesaldēta zvejas piepūle, kas izteikta ar maksimālo zvejas atļauju skaitu, un noteikti sarkanā koraļļa ieguves limiti. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(21) |
GFCM 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/44/2021/4 par pārvaldības plānu ilgtspējīgai sarkanspuru pageles izmantošanai Alvoranas jūrā, ar šo ieteikumu tika grozīts Ieteikums GFCM/43/2019/2 (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals) un ieviests nozvejas un zvejas piepūles limits, kura pamatā ir 2010.–2015. gadā atļautais un izmantotais vidējais apjoms. Ar minēto ieteikumu esošie pasākumi tika pagarināti uz vienu gadu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(22) |
GFCM 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/44/2021/11 par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču izmantošanu lielās korifēnas zvejniecībās Vidusjūrā, ar šo ieteikumu tika grozīts Ieteikums GFCM/43/2019/1 (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals) un iesaldēta zvejas piepūle, kas izteikta ar to zvejas kuģu maksimālo skaitu, kas kā mērķsugu zvejo lielo korifēnu. Ar minēto ieteikumu esošie pasākumi tika pagarināti uz vienu gadu. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(23) |
GFCM 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā pieņēma Ieteikumu GFCM/43/2019/3, ar ko tika grozīts Ieteikums GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Ar minēto ieteikumu attiecībā uz akmeņpleksti tika ieviesta atjaunināta reģionāla kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu sadales sistēma, kā arī turpmāki saglabāšanas pasākumi, un jo īpaši tika noteikts divus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods un zvejas dienu skaits ierobežots līdz 180 dienām gadā. Šie papildu pasākumi ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, jo, ja minēto pasākumu nebūtu, akmeņplekstes KPN apjoms būtu jāsamazina, lai nodrošinātu tās atjaunošanos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. |
|
(24) |
Kā norādīts GFCM zinātniskajā ieteikumā, lai nodrošinātu brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā, ir jāsaglabā pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis. Tādēļ ir lietderīgi arī turpmāk minētajam krājumam noteikt autonomu kvotu. |
|
(25) |
Zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām. |
|
(26) |
Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (5) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula. |
|
(27) |
Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (6), ar kuru īsteno konkrētus noteikumus par zveju GFCM nolīguma apgabalā. |
|
(28) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (7) tika ieviesti KPN ikgadējo pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, tostarp minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem minētās regulas 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā. |
|
(29) |
Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. |
|
(30) |
Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. SADAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regula nosaka 2022. gadā pieejamās zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Vidusjūrā un Melnajā jūrā.
2. pants
Darbības joma
1. Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto šādus zivju krājumus:
|
a) |
zutis (Anguilla anguilla), sarkanais korallis (Corallium rubrum) un lielā korifēna (Coryphaena hippurus) Vidusjūrā, kā definēts 4. panta b) punktā; |
|
b) |
Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris), sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea), heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Vidusjūras rietumdaļā, kā definēts 4. panta c) punktā; |
|
c) |
anšovs (Engraulis encrasicolus) un sardīne (Sardina pilchardus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā; |
|
d) |
heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā, kā definēts 4. panta d) punktā; |
|
e) |
sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā, kas definēts 4. panta e) punktā, Jonijas jūrā, kā definēts 4. panta f) punktā, un Levantes jūrā, kā definēts 4. panta g) punktā; |
|
f) |
sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā, kā definēts 4. panta h) punktā; |
|
g) |
brētliņa (Sprattus sprattus) un akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā, kā definēts 4. panta i) punktā. |
2. Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to ir konkrēti norādīts.
3. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā; |
|
b) |
“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā; |
|
c) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:
|
|
d) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij; |
|
e) |
“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN; |
|
f) |
“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks novērtējums; |
|
g) |
“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām; |
|
h) |
“zivju pievilināšanas ierīce” (ZPI) ir jebkura uz jūras virsmas peldoša noenkurota iekārta, ar ko paredzēts pievilināt zivis. |
4. pants
Zvejas zonas
Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
|
a) |
“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie apgabali; |
|
b) |
“Vidusjūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
c) |
“Vidusjūras rietumdaļa” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
d) |
“Adrijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
e) |
“Sicīlijas šaurums” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
f) |
“Jonijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
g) |
“Levantes jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
h) |
“Alvoranas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–3. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi; |
|
i) |
“Melnā jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi. |
II SADAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS
I NODAĻA
Vidusjūra
5. pants
Zutis
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots zutis (Anguilla anguilla), proti, specializētai zvejai, nejaušai nozvejai un atpūtas zvejai visos Vidusjūras jūras ūdeņos, arī saldūdeņos un pārejas iesāļūdeņos, piemēram, lagūnās un estuāros.
2. Savienības zvejas kuģiem Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vidusjūrā aizliegts zuti zvejot triju secīgu mēnešu ilgā periodā, kuru nosaka katra dalībvalsts. Zvejas aizlieguma periods ir saskaņots ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, spēkā esošajiem nacionālajiem pārvaldības plāniem un zušu migrācijas laikiem attiecīgajās dalībvalstīs. Par noteikto aizlieguma periodu dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms aizlieguma stāšanās spēkā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2022. gada 31. janvārī.
3. Dalībvalstis nepārsniedz zuša nozveju vai zvejas piepūles maksimālo apjomu, ko nosaka un īsteno ar to nacionālajiem pārvaldības plāniem, kurus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. un 4. pantu.
6. pants
Sarkanais korallis
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek iegūts sarkanais korallis (Corallium rubrum), proti, specializētajai un atpūtas zvejai Vidusjūrā.
2. Specializētajā zvejā maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa daudzums, ko ieguvuši Savienības zvejas kuģi un kas iegūts Savienības zvejas darbībās, nepārsniedz I pielikumā noteiktos apjomus.
3. Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas 2. punkts, ir aizliegts jūrā veikt sarkanā koraļļa pārkraušanu citā kuģī.
4. Attiecībā uz atpūtas zveju dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizliegtu sarkanā koraļļa ieguvi un paturēšanu uz kuģa, pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu.
7. pants
Lielā korifēna
1. Šo pantu piemēro visām komerciālajām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās, lai nozvejotu lielo korifēnu (Coryphaena hippurus), izmanto zivju pievilināšanas ierīces un kuras norisinās Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.
2. Maksimālais kuģu skaits, kam atļauts zvejot lielo korifēnu, ir noteikts II pielikumā.
II NODAĻA
Vidusjūras rietumdaļa
8. pants
Demersālie krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots no demersālajiem krājumiem, kas minēti Regulas (ES) 2019/1022 1. panta 2. punktā, un kuras norisinās Vidusjūras rietumdaļā.
2. Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle traleriem un kuģiem zvejai ar āķu jedām ir noteikta šīs regulas III pielikumā. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 9. pantu.
3. Savienības zvejas kuģiem Savienības ūdeņos Vidusjūras rietumu daļā piemērojamo maksimālās nozvejas limitu iedalījums dalībvalstīm ir noteikts III pielikumā.
4. Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu:
|
a) |
dalībvalstis, iedalot šajā regulā paredzētās zvejas iespējas, to dara saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā noteiktajiem kritērijiem; |
|
b) |
šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
|
9. pants
Datu nosūtīšana
Zvejas piepūles datus dalībvalstis reģistrē un Komisijai nosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 10. pantu.
Kad dalībvalstis saskaņā ar šo pantu iesūta Komisijai zvejas piepūles datus, tās izmanto III pielikumā noteiktos zvejas piepūles grupu kodus.
III NODAĻA
Adrijas jūra
10. pants
Mazo pelaģisko sugu krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sardīne (Sardina pilchardus) un anšovs (Engraulis encrasicolus) un kuras norisinās Adrijas jūrā.
2. Maksimālais nozveju apjoms nepārsniedz IV pielikumā noteiktos apjomus.
3. Maksimālā, ar kilovatiem, bruto tilpību un skaitu izteiktā to Savienības zvejas kuģu flotes kapacitāte, kuriem atļauts zvejot mazo pelaģisko sugu krājumus, ir noteikta IV pielikumā.
11. pants
Demersālie krājumi
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) un kuras norisinās Adrijas jūrā.
2. Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle un maksimālā flotes kapacitāte demersālajiem krājumiem, uz kuriem attiecas šis pants, ir noteikta IV pielikumā.
3. Dalībvalsts sev iedalīto zvejas piepūli, kā noteikts IV pielikumā, var grozīt, zvejas dienas pārdalot starp viena un tā paša ģeogrāfiskā apgabala un/vai zvejas rīka zvejas piepūles grupām, ar noteikumu, ka tā piemēro valsts pārrēķina koeficientu, kura pamatā ir labākais pieejamais zinātniskais ieteikums.
4. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.
12. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto IV pielikumā noteiktos krājumu kodus.
IV NODAĻA
Jonijas jūra, Levantes jūra un Sicīlijas šaurums
13. pants
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) un kuras norisinās Jonijas jūrā, Levantes jūrā un Sicīlijas šaurumā.
2. Maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, ir noteikts V pielikumā.
V NODAĻA
Alvoranas jūra
14. pants
1. Šo pantu piemēro Savienības zvejas kuģu veiktai komerciālajai zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām, kurā tiek zvejota sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) un kura norisinās Alvoranas jūrā.
2. Maksimālais nozveju apjoms nepārsniedz VI pielikumā noteiktos apjomus.
VI NODAĻA
Melnā jūra
15. pants
Brētliņas zvejas iespēju iedalījums
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota brētliņa (Sprattus sprattus) un kuras norisinās Melnajā jūrā.
2. Savienības autonomā brētliņas kvota, šādas kvotas iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VII pielikumā.
16. pants
Akmeņplekstes zvejas iespēju iedalījums
1. Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota akmeņplekste (Scophthalmus maximus) un kuras norisinās Melnajā jūrā.
2. Akmeņplekstes KPN, kas piemērojama Savienības ūdeņos Melnajā jūrā, kā arī šādas KPN iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VII pielikumā.
17. pants
Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība
Savienības zvejas kuģi, kam akmeņpleksti zvejot atļauts saskaņā ar 16. pantu, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma nezvejo vairāk par 180 zvejas dienām gadā.
18. pants
Akmeņplekstes zvejas aizlieguma periods
Laikā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem Melnajā jūrā Savienības ūdeņos ir aizliegts veikt akmeņplekstes zvejas darbības, tostarp pārkraušanu citā kuģī, paturēšanu uz kuģa, izkraušanu un pirmo pārdošanu.
19. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu Melnajā jūrā
1. Šīs regulas 15. un 16. pantā noteiktais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:
|
a) |
apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu; |
|
b) |
atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu; un |
|
c) |
atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu. |
2. Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.
20. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par Melnajā jūrā Savienības ūdeņos apzvejoto brētliņas un akmeņplekstes krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto VII pielikumā noteiktos krājumu kodus.
III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
21. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 27. janvārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J.-Y. LE DRIAN
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).
(3) Padomes Regula (ES) 2021/90 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L 31, 29.1.2021., 1. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).
(5) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
(7) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).
I PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ VIDUSJŪRAS VISPĀRĒJĀS ZIVSAIMNIECĪBAS KOMISIJAS SARKANĀ KORAĻĻA PĀRVALDĪBAS DAUDZGADU PLĀNA KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais pieļaujamais sarkanā koraļļa zvejas atļauju skaits un maksimālais ieguves apjoms Vidusjūrā.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Corallium rubrum |
COL |
Sarkanais korallis |
1. tabula
Maksimālais zvejas atļauju skaits (1)
|
Dalībvalsts |
Sarkanais korallis COL |
|
Grieķija |
12 |
|
Spānija |
0 (2) |
|
Francija |
32 |
|
Horvātija |
28 |
|
Itālija |
40 |
2. tabula
Maksimālais ieguves apjoms dzīvsvara tonnās
|
Suga: |
Sarkanais korallis Corallium rubrum |
Zona: |
Savienības ūdeņi Vidusjūrā (1.–27. ĢAA) COL/GF1-27 |
|
|
Grieķija |
1,844 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Spānija |
0 (2) |
|
||
|
Francija |
1,400 |
|
||
|
Horvātija |
1,226 |
|
||
|
Itālija |
1,378 |
|
||
|
Savienība |
5,848 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro/Nav vienošanās |
|||
(1) Atspoguļo kuģu un/vai nirēju vai tādu pāru skaitu, ko veido viens nirējs un viens kuģis, kam atļauts iegūt sarkano koralli.
(2) Saskaņā ar Spānijas ūdeņos noteikto pagaidu aizliegumu sarkanā koraļļa zvejai.
II PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRĀ LIELĀS KORIFĒNAS KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot lielo korifēnu Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz Vidusjūras starptautiskajiem ūdeņiem.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Coryphaena hippurus |
DOL |
Lielā korifēna |
Maksimālais zvejas atļauju skaits kuģiem, kuri darbojas starptautiskajos ūdeņos (1)
|
Dalībvalsts |
Lielā korifēna DOL |
|
Itālija |
797 |
|
Malta |
130 |
(1) Šo kvotu drīkst apgūt tikai laikā no 2022. gada 15. augusta līdz 31. decembrim saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011.
III PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRAS RIETUMDAĻAS DEMERSĀLO KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ
Šā pielikuma tabulās noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle ( zvejas dienās) sadalījumā pa krājumu grupām, kas definētas Regulas (ES) 2019/1022 1. pantā, maksimālie nozvejas limiti un kuģa lielākais garums attiecībā uz visu tipu traļiem (1) un kuģiem, kas ar grunts āķu jedām Vidusjūras rietumdaļā zvejo demersālajos krājumos.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regula (ES) 2019/1022 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Aristaeomorpha foliacea |
ARS |
Sarkanā milzu garnele |
|
Aristeus antennatus |
ARA |
Āfrikas dziļūdens garnele |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Mullus barbatus |
MUT |
Svītrainā jūrasbarbe |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle zvejas dienās
|
a) |
traleriem Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA) (2)
|
|
b) |
traleriem Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10. un 11. ĢAA) (3)
|
|
c) |
demersālo krājumu zvejošana ar kuģiem, kas ar āķu jedām zvejo Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)
|
|
d) |
demersālo krājumu zvejošana ar kuģiem, kas ar āķu jedām zvejo Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10. un 11. ĢAA)
|
Maksimālais nozvejas limits
|
e) |
Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) zvejas iespējas Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA), izteiktas kā maksimālais nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
f) |
Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) zvejas iespējas Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10. un 11. ĢAA), izteiktas kā maksimālais nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
(1) TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP.
(2) Papildus iepriekš minētajai maksimālajai pieļaujamajai zvejas piepūlei traleriem dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem var iedalīt papildu zvejas dienas, kopā nepārsniedzot 2 % no minētās dalībvalsts zvejas piepūles attiecīgajam flotes segmentam. Dalībvalsts to var darīt ar noteikumu, ka:
|
a) |
minētie kuģi izmanto trali ar āmi, kura kvadrātveida linuma acs izmērs ir 45 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu heka mazuļu nozveju; vai |
|
b) |
minētie kuģi dziļūdens zvejai izmanto trali ar āmi, kura kvadrātveida linuma acs izmērs ir 50 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu tādas Āfrikas dziļūdens garneles nozveju, kuras galvkrūšu vairoga garums (CL) ir mazāks nekā 25 mm, 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un lai par vismaz 25 % samazinātu tādas sarkanās milzu garneles nozveju 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kuras CL ir mazāks nekā 35 mm; vai |
|
c) |
minētie kuģi izmanto reglamentētu ļoti selektīvu zvejas rīku, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK zinātnisku pētījumu ir tādi, ka to rezultāts visām demersālajām sugām ir vismaz 25 % mazuļu nozvejas samazinājums vai vismaz 20 % nārstotāju nozvejas samazinājums salīdzinājumā ar 2020. gadu; vai |
|
d) |
attiecīgā dalībvalsts ir noteikusi pagaidu aizlieguma apgabalus, lai par vismaz 25 % samazinātu demersālo sugu mazuļu nozveju vai vismaz par 20 % – visu demersālo sugu nārstotāju nozveju. |
Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai to zvejas kuģu sarakstu, uz kuriem attiecas šāda zvejas dienu papildu iedalīšana. Par papildu iedalīšanu attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi Komisijai ziņo arī atsevišķi.
Dalībvalstis vēlākais līdz 15. oktobrim iesniedz Komisijai visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar a), b), c) vai d) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu.
Kopējos 2 % no zvejas piepūles aprēķina no tās piepūles, kas attiecīgajam flotes segmentam iedalīta no attiecīgās dalībvalsts paziņojuma dienas.
(3) Papildus iepriekš minētajai maksimālajai pieļaujamajai zvejas piepūlei traleriem dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem var iedalīt papildu zvejas dienas, kopā nepārsniedzot 2 % no minētās dalībvalsts zvejas piepūles attiecīgajam flotes segmentam. Dalībvalsts to var darīt ar noteikumu, ka:
|
a) |
minētie kuģi izmanto trali ar āmi, kura kvadrātveida linuma acs izmērs ir 45 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu heka mazuļu nozveju; vai |
|
b) |
minētie kuģi dziļūdens zvejai izmanto trali ar āmi, kura kvadrātveida linuma acs izmērs ir 50 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu tādas Āfrikas dziļūdens garneles nozveju, kuras galvkrūšu vairoga garums (CL) ir mazāks nekā 25 mm, 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un lai par vismaz 25 % samazinātu tādas sarkanās milzu garneles nozveju 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kuras CL ir mazāks nekā 35 mm; vai |
|
c) |
minētie kuģi izmanto reglamentētu ļoti selektīvu zvejas rīku, kura tehniskie atribūti saskaņā ar ZZTEK zinātnisku pētījumu ir tādi, ka to rezultāts visām demersālajām sugām ir vismaz 25 % mazuļu nozvejas samazinājums vai vismaz 20 % nārstotāju nozvejas samazinājums salīdzinājumā ar 2020. gadu; vai |
|
d) |
attiecīgā dalībvalsts ir noteikusi pagaidu aizlieguma apgabalus, lai par vismaz 25 % samazinātu demersālo sugu mazuļu nozveju vai vismaz par 20 % – visu demersālo sugu nārstotāju nozveju. |
Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai to zvejas kuģu sarakstu, uz kuriem attiecas šāda zvejas dienu papildu iedalīšana. Par papildu iedalīšanu attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi Komisijai ziņo arī atsevišķi.
Dalībvalstis vēlākais līdz 15. oktobrim iesniedz Komisijai visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar a), b), c) vai d) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu.
Kopējos 2 % no zvejas piepūles aprēķina no tās piepūles, kas attiecīgajam flotes segmentam iedalīta no attiecīgās dalībvalsts paziņojuma dienas.
IV PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ADRIJAS JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, tostarp maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot mazās pelaģiskās sugas.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Engraulis encrasicolus |
ANE |
Anšovs |
|
Merluccius merluccius |
HKE |
Heks |
|
Mullus barbatus |
MUT |
Svītrainā jūrasbarbe |
|
Nephrops norvegicus |
NEP |
Norvēģijas omārs |
|
Parapenaeus longirostris |
DPS |
Sārtā dziļūdens garnele |
|
Sardina pilchardus |
PIL |
Sardīne |
|
Solea solea |
SOL |
Parastā jūrasmēle |
1. Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ĢAA
Maksimālais nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās
|
Suga: |
Mazās pelaģiskās sugas (anšovs un sardīne) Engraulis encrasicolus un Sardina pilchardus |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi GFCM 17. un 18. ĢAA (SP1/GF1718) |
|
|
Itālija |
35 394 |
Maksimālais nozvejas apjoms Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
||
|
Horvātija |
56 304 |
|||
|
KPN |
Nepiemēro |
|||
Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama traleriem un ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri aktīvi zvejo mazās pelaģiskās sugas
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Kuģu skaits |
kW |
GT |
|
Horvātija |
PS |
249 |
77 145,52 |
18 537,72 |
|
Itālija |
PTM-OTM-PS |
685 |
134 556,7 |
25 852 |
|
Slovēnija (2) |
PS |
4 |
433,7 |
38,5 |
2. Demersālie krājumi 17. un 18. ĢAA
Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) atkarībā no tā traļa tipa un flotes segmenta, ar kuru zvejo demersālajos krājumos 17. un 18. ĢAA (Adrijas jūra).
|
|
|
|
|
|
Zvejas dienas 2022. g. |
||
|
Zvejas rīku tips |
Ģeogrāfiskais apgabals |
Attiecīgie krājumi |
Kuģa lielākais garums |
Zvejas piepūles grupas kods |
ITĀLIJA |
HORVĀTIJA |
SLOVĒNIJA (3) |
|
Traļi (OTB) |
GFCM 17. un 18. ĢAA |
Svītrainā jūrasbarbe; heks; sārtā dziļūdens garnele un Norvēģijas omārs |
< 12 m |
EFF/MED3_OTB_TR1 |
3 521 |
10 388 |
|
|
≥ 12 m un < 24 m |
EFF/MED3_OTB_TR2 |
79 139 |
24 202 |
|
|||
|
≥ 24 m |
EFF/MED3_OTB_TR3 |
6 934 |
2 173 |
|
|||
|
Rāmja traļi (TBB) |
GFCM 17. ĢAA |
Parastā jūrasmēle |
< 12 m |
EFF/MED3_TBB_TR1 |
200 |
0 |
|
|
≥ 12 m un < 24 m |
EFF/MED3_TBB_TR2 |
3 747 |
0 |
|
|||
|
≥ 24 m |
EFF/MED3_TBB_TR3 |
3 726 |
0 |
|
|||
Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama kuģiem, kuri zvejo ar grunts trali un rāmja trali un kuriem atļauts apzvejot demersālos krājumus
|
Dalībvalsts |
Zvejas rīks |
Kuģu skaits |
kW |
GT |
|
Horvātija |
OTB |
495 |
79 867,99 |
13 267,99 |
|
Itālija |
OTB-TBB |
1 363 |
260 618,37 |
47 148 |
|
Slovēnija (*1) |
OTB |
11 |
1 813,00 |
168,67 |
(1) Attiecībā uz Slovēniju par pamatu ņemti 2014. gada nozvejas apjomi, un nozvejām nebūtu jāpārsniedz 300 tonnas.
(2) Noteikumu, kas paredzēts GFCM/44/2020/20 28. punktā, nepiemēro valstu flotēm, kurās ir mazāk nekā desmit kuģi zvejai ar riņķvadu un/vai pelaģiskie traleri, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos, kā 2014. gadā reģistrēts gan valsts, gan GFCM reģistrā. Šādā gadījumā aktīvās flotes kapacitāte var palielināties ne vairāk kā par 50 % kuģu skaita ziņā un bruto tilpības (GT) un/vai reģistrētās bruto tilpības (GRT) un kilovatu (kW) izteiksmē.
(3) Slovēnija nepārsniedz zvejas piepūles limitu, kas saskaņā ar GFCM/43/2019/5 13. punktu ir 3 000 zvejas dienas gadā.
(*1) Ieteikuma GFCM/43/2019/5 9. punkta c) apakšpunkta un 28. punkta noteikumus nepiemēro valstu flotēm, kuras 9. punkta c) apakšpunktā minētajā atsauces periodā izmanto OTB un zvejo mazāk par 1000 dienām. Tās aktīvās flotes zvejas kapacitāte, kura izmanto OTB, nepalielinās vairāk kā par 50 % salīdzinājumā ar atsauces periodu.
V PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS JONIJAS JŪRĀ, LEVANTES JŪRĀ UN SICĪLIJAS ŠAURUMĀ
Šā pielikuma tabulās noteikts maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot demersālajos krājumos Jonijas jūrā, Levantes jūrā un Sicīlijas šaurumā.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Aristaeomorpha foliacea |
ARS |
Sarkanā milzu garnele |
|
Aristeus antennatus |
ARA |
Āfrikas dziļūdens garnele |
|
a) |
maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA)
|
|
b) |
maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)
|
|
c) |
maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)
|
VI PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ALVORANAS JŪRĀ
Maksimālais ar āķu jedām un rokas āķu rindām gūtās nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās
|
Suga: |
Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo |
Zona: |
Savienības ūdeņi Alvoranas jūrā (1.–3. ĢAA) SBR/GF1-3 |
|
|
Spānija |
225 |
|
Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Savienība |
225 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro/Nav vienošanās |
|||
VII PIELIKUMS
SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS MELNAJĀ JŪRĀ
Šā pielikuma tabulās noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) sadalījumā pa krājumiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.
Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ĢAA.
Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.
|
Zinātniskais nosaukums |
Trīsburtu kods |
Vispārpieņemtais nosaukums |
|
Sprattus sprattus |
SPR |
Brētliņa |
|
Scophthalmus maximus |
TUR |
Akmeņplekste |
|
Suga: |
Brētliņa Sprattus sprattus |
Zona: |
Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (SPR/F3742C) |
|
|
Bulgārija |
8 032,50 |
|
Analītiska kvota Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Rumānija |
3 442,50 |
|
||
|
Savienība |
11 475 |
|
||
|
KPN |
Nepiemēro/Nav vienošanās |
|||
|
Suga: |
Akmeņplekste Scophthalmus maximus |
Zona: |
Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA) (TUR/F3742C) |
|
|
Bulgārija |
75 |
|
Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro. |
|
|
Rumānija |
75 |
|
||
|
Savienība |
150 |
|||
|
KPN |
857 |
|
||
(*1) No 2022. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļautas nekādas zvejas darbības, tostarp nozvejas pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, izkraušana un pirmā pārdošana.