Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 32021R0337

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/337 (2021. gada 16. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 attiecībā uz ES atveseļošanas prospektu un mērķtiecīgiem pielāgojumiem finanšu starpnieku atbalstam un Direktīvu 2004/109/EK attiecībā uz vienotā elektroniskā ziņošanas formāta izmantošanu gada finanšu pārskatiem nolūkā palīdzēt atgūties no Covid-19 krīzes (Dokuments attiecas uz EEZ)

    OV L 68, 26.2.2021, p. 1–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/337/oj

    26.2.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 68/1

    EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/337

    (2021. gada 16. februāris),

    ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 attiecībā uz ES atveseļošanas prospektu un mērķtiecīgiem pielāgojumiem finanšu starpnieku atbalstam un Direktīvu 2004/109/EK attiecībā uz vienotā elektroniskā ziņošanas formāta izmantošanu gada finanšu pārskatiem nolūkā palīdzēt atgūties no Covid-19 krīzes

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

    ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

    saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

    tā kā:

    (1)

    Covid-19 pandēmija smagi ietekmē dalībvalstu iedzīvotājus, uzņēmumus, veselības aprūpes sistēmas un ekonomiku. Komisija 2020. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” uzsvēra, ka likviditāte un piekļuve finansējumam būs ilgstoša problēma. Tāpēc ir īpaši svarīgi, ieviešot mērķtiecīgus grozījumus spēkā esošajos Savienības finanšu pakalpojumu jomas tiesību aktos, atbalstīt atveseļošanos no smagā ekonomiskā trieciena, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija. Minētie grozījumi veido pasākumu kopumu un ir pieņemti ar nosaukumu “Kapitāla tirgu atveseļošanas pakete”.

    (2)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1129 (3) ir izklāstītas prasības tāda prospekta sastādīšanai, apstiprināšanai un izplatīšanai, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot tos tirgot regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas dalībvalstī. Kā daļa no pasākumu kopuma, kā mērķis ir palīdzēt emitentiem atgūties no ekonomiskā trieciena, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, ir nepieciešami mērķtiecīgi prospekta režīma grozījumi. Ar minētajiem grozījumiem būtu jānodrošina, ka emitenti un finanšu starpnieki var nekavējoties samazināt izmaksas un atbrīvot resursus Covid-19 pandēmijas atveseļošanas posmā. Minētajiem grozījumiem būtu jāatbilst Regulas (ES) 2017/1129 vispārējiem mērķiem – veicināt finansējuma piesaistīšanu kapitāla tirgos, garantēt patērētājiem un ieguldītājiem augstu aizsardzības līmeni, veicināt uzraudzības konverģenci dalībvalstīs un nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Turklāt minētajos grozījumos būtu arī pilnībā jāņem vērā tieši tas, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi emitentu pašreizējo situāciju un to nākotnes perspektīvas.

    (3)

    Covid-19 krīzes dēļ Savienības uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un jaunuzņēmumi, ir vājāki un neaizsargātāki. Lai Savienības uzņēmumiem – īpašu uzmanību pievēršot MVU, tostarp jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, – būtu vieglāk atrast finansējuma avotus un lai dažādotu šādu avotu piedāvājumu, ar nepamatotu šķēršļu un pārmērīga administratīvā sloga likvidēšanu attiecīgā gadījumā var palīdzēt Savienības uzņēmumiem pārliecinošāk iegūt pieeju kapitāla vērtspapīru tirgiem, papildus tam, ka tiek veicināts daudzveidīgāks ilgāka termiņa un konkurētspējīgāku ieguldīšanas iespēju klāsts gan privātajiem, gan lielajiem ieguldītājiem. Ņemot to vērā, ar šo regulu būtu arī jācenšas panākt, ka potenciālajiem ieguldītājiem ir vieglāk uzzināt par iespējām ieguldīt uzņēmumos, jo potenciālajiem ieguldītājiem bieži vien ir grūti izvērtēt jaunuzņēmumus un mazas uzņēmējsabiedrības ar īsu darījumdarbības vēsturi, un tādēļ veidojas situācija, kurā ir mazāk iespēju inovācijai, sevišķi personām, kas uzsāk uzņēmējdarbību.

    (4)

    Kredītiestādes ir aktīvi iesaistījušās centienos atbalstīt uzņēmumus, kam bijis nepieciešams finansējums, un ir paredzams, ka tās būs nozīmīgs atveseļošanas pīlārs. Regula (ES) 2017/1129 paredz kredītiestādēm izņēmumu no pienākuma publicēt prospektu gadījumā, ja noteiktu, pastāvīgi vai atkārtoti emitētu vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, piedāvājums vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū kopā nepārsniedz 75 miljonus EUR 12 mēnešu laikposmā. Minētais izņēmuma slieksnis būtu uz ierobežotu laiku jāpaaugstina, lai veicinātu kredītiestāžu finansējuma piesaistīšanu un sniegtu tām rīcības brīvību klientu atbalstīšanai reālajā ekonomikā. Tā kā minētais izņēmuma slieksnis ir piemērojams tikai atveseļošanas posmā, tam vajadzētu būt pieejamam tikai ierobežotu laikposmu, kas beidzas 2022. gada 31. decembrī.

    (5)

    Lai ātri risinātu Covid-19 pandēmijas smagās ekonomiskās sekas, ir svarīgi ieviest pasākumus, kas veicinātu ieguldījumus reālajā ekonomikā, nodrošinātu ātru Savienības uzņēmumu rekapitalizāciju un ļautu emitentiem izmantot publiskos tirgus atveseļošanas procesa sākuma posmā. Lai sasniegtu minētos mērķus, ir piemēroti izveidot jaunu īsa formāta prospektu, ko pazīs kā “ES atveseļošanas prospektu”, – pievēršoties arī ekonomikas un finanšu jautājumiem, kas kļuvuši aktuāli tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē –, kuru emitentiem ir viegli sagatavot, ieguldītājiem un jo īpaši privātajiem ieguldītājiem, kas vēlas emitentus finansēt, ir viegli saprast, bet kompetentajām iestādēm ir viegli pārbaudīt un apstiprināt. ES atveseļošanas prospekts būtu jāuzskata galvenokārt par faktoru, kas veicina rekapitalizāciju, un tas kompetentajām iestādēm būtu rūpīgi jāuzrauga, lai garantētu, ka ir izpildītas prasības par ieguldītāju informēšanu. Svarīgi ievērot, ka šajā regulā izklāstītos Regulas (ES) 2017/1129 grozījumus nevajadzētu izmantot tam, lai aizstātu Regulas (ES) 2017/1129 paredzēto pārskatīšanu un iespējamu grozīšanu, kam būtu vajadzīgs arī pilnīgs ietekmes novērtējums. Ņemot to vērā, nebūtu lietderīgi papildināt informācijas atklāšanas režīmus ar tādiem elementiem, kas jau nav prasīti saskaņā ar minēto regulu vai saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/980 (4), izņemot konkrētu informāciju saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmi. Šādi elementi būtu jāievieš tikai tad, ja Komisija iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu, pamatojoties uz Regulas (ES) 2017/1129 pārskatīšanu, kā tas ir noteikts minētās regulas 48. pantā.

    (6)

    Svarīgi panākt privātajiem ieguldītājiem sniedzamās informācijas un pamatinformācijas dokumentu saskaņošanu dažādu finanšu produktu un tiesību aktu spektrā un garantēt brīvu izvēli attiecībā uz iespējām Savienībā ieguldīt un ieguldījumus salīdzināt. Turklāt paredzētajā Regulas (ES) 2017/1129 pārskatīšanā būtu jāņem vērā patērētāju un privāto ieguldītāju aizsardzība, lai nodrošinātu, ka informācijas dokumenti visiem privātajiem ieguldītājiem ir saskaņoti, vienkārši un viegli saprotami.

    (7)

    Informācija, ko uzņēmumi sniedz par vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) jautājumiem, ieguldītājiem ir kļuvusi aizvien svarīgāka, lai tie varētu izvērtēt, kā viņu ieguldījumi ietekmē ilgtspēju, un savos ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesos un riska pārvaldībā iekļaut ar ilgtspēju saistītus apsvērumus. Tā rezultātā uzņēmumiem ir aizvien lielāks spiediens reaģēt gan uz ieguldītāju, gan kredītiestāžu pieprasījumiem, kas saistīti ar VSP jautājumiem, un tiem ir jāievēro daudz dažādu – bieži vien sadrumstalotu un nekonsekventu – standartu attiecībā uz VSP informācijas atklāšanu. Tāpēc, lai panāktu, ka uzņēmumi spēj sekmīgāk atklāt ar ilgtspēju saistītu informāciju, un lai saskaņotu šādas informācijas atklāšanai Regulā (ES) 2017/1129 noteiktās prasības, vienlaikus ņemot vērā arī citus Savienības tiesību aktus, kas reglamentē finanšu pakalpojumus, Komisijai saistībā ar Regulas (ES) 2017/1129 pārskatīšanu būtu jāizvērtē, vai ir lietderīgi Regulā (ES) 2017/1129 iekļaut ar ilgtspēju saistītu informāciju, un jāizvērtē, vai ir lietderīgi sagatavot leģislatīva akta priekšlikumu, lai nodrošinātu saskaņotību ar ilgtspējas mērķiem un to, ka ar ilgtspēju saistītā informācija visos Savienības tiesību aktos, kas reglamentē finanšu pakalpojumus, ir salīdzināma.

    (8)

    Uzņēmumiem, kuru akcijas bijis atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuru akcijas tirgoja MVU izaugsmes tirgū bez pārtraukuma vismaz pēdējos 18 mēnešus pirms akciju piedāvājuma vai atļaujas tirgot, būtu bijis jāievēro periodiskās un nepārtrauktās informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK (6) vai – emitentiem MVU izaugsmes tirgū – saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/565 (7). Tātad liela daļa no prospekta obligātā satura jau būs publiski pieejama, un ieguldītāji veiks tirdzniecību uz minētās informācijas pamata. Līdz ar to ES atveseļošanas prospekts būtu jāizmanto tikai sekundārām akciju emisijām. ES atveseļošanas prospektam būtu jāatvieglo pamatkapitāla finansēšana un tādējādi jāļauj uzņēmumiem strauji veikt rekapitalizāciju. ES atveseļošanas prospektam nevajadzētu ļaut emitentiem pāriet no MVU izaugsmes tirgus uz regulētu tirgu. Turklāt ES atveseļošanas prospektam būtu jākoncentrējas tikai uz būtisku informāciju, kas ieguldītājiem ļautu pieņemt pamatotus lēmumus par ieguldījumiem. Tomēr attiecīgā gadījumā emitentiem vai piedāvātājiem būtu jāpievēršas jautājumam par to, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi emitentu darījumdarbību, un par prognozēto turpmāko pandēmijas ietekmi uz emitentu darījumdarbību, ja šāda ietekme ir.

    (9)

    Lai ES atveseļošanas prospekts būtu efektīvs rīks emitentiem, būtu jānodrošina, ka tas ir vienots ierobežota apjoma dokuments, ka informāciju tajā var iekļaut ar norādi un ka tam ir piešķirta pase, kura attiecas uz akciju publiskiem piedāvājumiem vai atļaujām tās tirgot regulētā tirgū visā Eiropā.

    (10)

    ES atveseļošanas prospektā būtu jāiekļauj īsa formāta kopsavilkums, kas būtu noderīgs informācijas avots ieguldītājiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem. Minētais kopsavilkums būtu jāiekļauj ES atveseļošanas prospekta sākumā, un tajā galvenokārt būtu jāsniedz pamatinformācija, kas ļautu ieguldītājiem lemt par to, kurus akciju publiskos piedāvājumus un atļaujas veikt tirdzniecību pētīt padziļināti, un pēc tam iepazīties ar prospektu kopumā, lai pieņemtu lēmumu. Šādai pamatinformācijai būtu jāietver informācija tieši par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz darījumdarbību un finansiālo ietekmi, ja tāda ir, kā arī par prognozēto turpmāko ietekmi, ja tāda ir. Ar ES atveseļošanas prospektu būtu jāpanāk, ka ir ievēroti attiecīgie Regulas (ES) 2017/1129 noteikumi, tomēr nepieļaujot pārmērīgu administratīvo slogu, un tādējādi jānodrošina privāto ieguldītāju aizsardzība. Šajā ziņā ir ļoti svarīgi, lai kopsavilkums nemazinātu ieguldītāju aizsardzību un neradītu ieguldītājiem maldinošu iespaidu. Tāpēc emitentiem vai piedāvātājiem minētais kopsavilkums būtu jāizstrādā ļoti rūpīgi.

    (11)

    ES atveseļošanas prospektā būs krietni mazāk informācijas nekā vienkāršotā prospektā, kas saskaņā ar vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu ir jāsagatavo sekundārām emisijām, tāpēc nedrīkst pieļaut iespēju, ka emitenti to izmanto vērtību ļoti samazinošām akciju emisijām, kuras būtiski ietekmē emitenta kapitāla struktūru, perspektīvas un finansiālo situāciju. Tādēļ ES atveseļošanas prospekts būtu jāizmanto tikai tiem piedāvājumiem, kuri nepārsniedz 150 % no neatmaksātā kapitāla. Šajā regulā būtu jānosaka skaidri kritēriji šāda sliekšņa aprēķināšanai.

    (12)

    Lai savāktu datus, kas vajadzīgi ES atveseļošanas prospekta režīma novērtēšanai, ES atveseļošanas prospekts būtu jāiekļauj Regulas (ES) 2017/1129 21. panta 6. punktā minētajā glabāšanas mehānismā. Lai ierobežotu minētā glabāšanas mehānisma mainīšanas administratīvo slogu, ES atveseļošanas prospektā būtu jāspēj izmantot tos pašus datus, kas noteikti iekļaušanai sekundārās emisijas prospektā, kurš paredzēts Regulas (ES) 2017/1129 14. pantā, ar noteikumu, ka abu veidu prospekti arī turpmāk tiek skaidri nošķirti.

    (13)

    ES atveseļošanas prospektam būtu jāpapildina citu veidu prospekti, kas paredzēti Regulā (ES) 2017/1129, ņemot vērā vērtspapīru, emitentu, piedāvājumu un atļauju dažādo veidu specifiku. Tādēļ, ja vien nav īpaši noteikts citādi, visas atsauces uz “prospektu” saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129 ir jāsaprot kā atsauces uz visiem dažādajiem prospektu veidiem, tostarp ES atveseļošanas prospektu, kas paredzēts šajā regulā.

    (14)

    Regulā (ES) 2017/1129 finanšu starpniekiem ir paredzēts pienākums informēt ieguldītājus par iespējamību, ka tiks publicēts papildinājums, un noteiktos apstākļos sazināties ar ieguldītājiem tajā pašā dienā, kad papildinājums tiek publicēts. Termiņš, līdz kuram ir jāsazinās ar ieguldītājiem, un arī to ieguldītāju daudzums, ar kuriem jāsazinās, finanšu starpniekiem var radīt grūtības. Lai atvieglotu šo procedūru un atbrīvotu resursus finanšu starpniekiem, vienlaikus saglabājot augsta līmeņa ieguldītāju aizsardzību, būtu jānosaka samērīgāks režīms. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka finanšu starpniekiem būtu jāsazinās ar ieguldītājiem, kas pērk vai parakstās uz vērtspapīriem, vēlākais sākotnējā piedāvājuma perioda beigās. Sākotnējais piedāvājuma periods būtu jāsaprot kā laikposms, kurā emitents vai piedāvātājs publiski piedāvā vērtspapīrus, kā noteikts prospektā, un no šā perioda būtu jāizslēdz turpmākie periodi, kuros vērtspapīri tiek tālāk pārdoti tirgū. Sākotnējam piedāvājuma periodam būtu jāaptver gan vērtspapīru primārā, gan sekundārā emisija. Saistībā ar šādu režīmu būtu jānosaka, ar kuriem ieguldītājiem finanšu starpniekiem būtu jāsazinās, kad ir publicēts papildinājums, un būtu jāpagarina minēto ieguldītāju informēšanas termiņš. Neatkarīgi no šajā regulā paredzētā jaunā režīma būtu jāturpina piemērot spēkā esošie Regulas (ES) 2017/1129 noteikumi, kas nodrošina, ka visiem ieguldītājiem ir pieejams papildinājums, pieprasot tā publicēšanu publiski pieejamā tīmekļa vietnē.

    (15)

    Tā kā ES atveseļošanas prospekta režīms ir izmantojams tikai atveseļošanas posmā, minētais režīms būtu jāizbeidz līdz 2022. gada 31. decembrim. Lai nodrošinātu ES atveseļošanas prospektu nepārtrauktību, tiem ES atveseļošanas prospektiem, kas bijuši apstiprināti līdz ES atveseļošanas prospekta režīma beigām, būtu jāpiemēro tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus.

    (16)

    Līdz 2022. gada 21. jūlijam Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par Regulas (ES) 2017/1129 piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienots leģislatīva akta priekšlikums. Minētajā ziņojumā būtu cita starpā jānovērtē, vai ES atveseļošanas prospektu informācijas atklāšanas režīms ir piemērots, lai sasniegtu šīs regulas mērķus. Minētajā novērtējumā būtu jāizvērtē, vai ar ES atveseļošanas prospektu izdodas panākt pienācīgu līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību un administratīvā sloga samazināšanu.

    (17)

    Direktīva 2004/109/EK paredz prasību emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, kas atrodas vai darbojas dalībvalstī, sagatavot un atklāt savus gada finanšu pārskatus vienotā elektroniskās ziņošanas formātā, sākot no finanšu gadiem, kas sākas 2020. gada 1. janvārī vai pēc šīs dienas. Minētā vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikācija ir noteikta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/815 (8). Ņemot vērā to, ka gada finanšu pārskatu sagatavošanai, izmantojot vienoto elektronisko ziņošanas formātu, ir nepieciešams piešķirt papildu cilvēkresursus un finanšu resursus, jo īpaši pirmajā sagatavošanas gadā, un ņemot vērā emitentu resursu ierobežojumus Covid-19 pandēmijas dēļ, dalībvalstij būtu jāspēj sākt piemērot prasību sagatavot un publiskot gada finanšu pārskatus, izmantojot vienoto elektroniskās ziņošanas formātu, vienu gadu vēlāk. Lai izmantotu minēto iespēju, dalībvalstij būtu jāpaziņo Komisijai par savu nodomu atļaut šādu atlikšanu un tās nodoms būtu pienācīgi jāpamato.

    (18)

    Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, ieviest pasākumus, kas veicinātu ieguldījumus reālajā ekonomikā, nodrošinātu ātru Savienības uzņēmumu rekapitalizāciju un ļautu emitentiem izmantot publiskos tirgus atveseļošanas procesa sākuma posmā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to apmēra un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

    (19)

    Tāpēc Regula (ES) 2017/1129 un Direktīva 2004/109/EK būtu attiecīgi jāgroza,

    IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

    1. pants

    Grozījumi Regulā (ES) 2017/1129

    Regulu (ES) 2017/1129 groza šādi:

    1)

    regulas 1. panta 4. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

    “l)

    no 2021. gada 18. marta līdz 2022. gada 31. decembrim – vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un ko pastāvīgi vai atkārtoti emitē kredītiestāde, ja piedāvājuma pilna kopējā samaksa vienai kredītiestādei Savienībā, rēķinot par 12 mēnešiem, ir mazāka nekā 150 000 000 EUR, ar noteikumu, ka minētie vērtspapīri:

    i)

    nav subordinēti, konvertējami vai aizvietojami; un

    ii)

    nedod tiesības parakstīties uz citu veidu vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātu instrumentu.”;

    2)

    regulas 1. panta 5. punkta pirmajai daļai pievieno šādu apakšpunktu:

    “k)

    no 2021. gada 18. marta līdz 2022. gada 31. decembrim – vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un ko pastāvīgi vai atkārtoti emitē kredītiestāde, ja piedāvājuma pilna kopējā samaksa vienai kredītiestādei Savienībā, rēķinot par 12 mēnešiem, ir mazāka nekā 150 000 000 EUR, ar noteikumu, ka minētie vērtspapīri:

    i)

    nav subordinēti, konvertējami vai aizvietojami; un

    ii)

    nedod tiesības parakstīties uz citu veidu vērtspapīriem vai iegūt tos, un tie nav saistīti ar atvasinātu instrumentu.”;

    3)

    regulas 6. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

    “1.   Neskarot 14. panta 2. punktu, 14.a panta 2. punktu un 18. panta 1. punktu, prospektā ietver vajadzīgo informāciju, kas ir būtiska ieguldītājam, lai veiktu pamatotu izvērtējumu par:”;

    4)

    regulas 7. pantā iekļauj šādu punktu:

    “12.a   Atkāpjoties no šā panta 3. līdz 12. punkta, ES atveseļošanas prospekts, kas sastādīts saskaņā ar 14.a pantu, ietver kopsavilkumu, kurš sastādīts saskaņā ar šo punktu.

    ES atveseļošanas prospekta kopsavilkumu sastāda kā īsu dokumentu, kas ir kodolīgi uzrakstīts un nepārsniedz divas drukātas A4 formāta lappuses.

    ES atveseļošanas prospekta kopsavilkumā nav mijnorāžu uz citām prospekta daļām, informācija kopsavilkumā netiek iekļauta ar norādi, un:

    a)

    tas ir noformēts un izkārtots viegli lasāmā veidā, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes;

    b)

    tas uzrakstīts, izmantojot tādu valodu un stilu, kas palīdz izprast informāciju, jo īpaši valodā, kas ir ieguldītājiem skaidra, kodolīga, saprotama un nav tehniska;

    c)

    tam ir četras iedaļas:

    i)

    ievads, kas satur visu šā panta 5. punktā minēto informāciju, tostarp brīdinājumus un ES atveseļošanas prospekta apstiprināšanas datumu;

    ii)

    pamatinformācija par emitentu, attiecīgā gadījumā arī konkrēta norāde ne mazāk kā 200 vārdu apjomā par Covid-19 pandēmijas finansiālo ietekmi uz emitentu un viņa darījumdarbību;

    iii)

    pamatinformācija par akcijām, tostarp par tiesībām, kas izriet no minētajām akcijām, un, un arī par minēto tiesību ierobežojumiem;

    iv)

    pamatinformācija par akciju publisko piedāvājumu un/vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū.”;

    5)

    regulā iekļauj šādu pantu:

    “14.a pants

    ES atveseļošanas prospekts

    1.   Turpmāk norādītās personas, piedāvājot akcijas publiski vai saņemot atļauju tirgot akcijas regulētā tirgū, var izvēlēties sastādīt ES atveseļošanas prospektu saskaņā ar šajā pantā izklāstīto vienkāršoto informācijas atklāšanas režīmu:

    a)

    emitenti, kuru akcijas ir bijis atļauts tirgot regulētā tirgū bez pārtraukuma vismaz pēdējos 18 mēnešus un kuri emitē akcijas, kas ir atvietojamas ar pastāvošām akcijām, kuras emitētas iepriekš;

    b)

    emitenti, kuru akcijas jau ir tirgotas MVU izaugsmes tirgū bez pārtraukuma vismaz pēdējos 18 mēnešus, ja šādu akciju piedāvājumam ir publicēts prospekts, un kuri emitē akcijas, kas ir atvietojamas ar pastāvošām akcijām, kuras emitētas iepriekš;

    c)

    tādu akciju piedāvātāji, kuras ir bijis atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū bez pārtraukuma vismaz pēdējos 18 mēnešus.

    ES atveseļošanas prospektu emitenti drīkst sastādīt tikai tad, ja piedāvājumam paredzēto akciju skaits kopā ar to akciju skaitu, kas ar ES atveseļošanas prospektu jau ir piedāvātas 12 mēnešu laikā, ja tādas ir, nepārsniedz 150 % no akciju skaita, kuras ES atveseļošanas prospekta apstiprināšanas dienā jau ir bijis atļauts tirgot – attiecīgi – regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū.

    Otrajā daļā minētais 12 mēnešu periods sākas ES atveseļošanas prospekta apstiprināšanas dienā.

    2.   Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta un neskarot 18. panta 1. punktu, ES atveseļošanas prospekts ietver attiecīgo samazināto informāciju, kas nepieciešama, lai ieguldītāji varētu saprast:

    a)

    emitenta perspektīvas un finansiālās darbības rezultātus, kā arī nozīmīgās izmaiņas emitenta finansiālajā stāvoklī un darījumdarbības situācijā, kas notikušas kopš pēdējā finanšu gada beigām, ja tādas ir, un emitenta finanšu un nefinanšu ilgtermiņa darījumdarbības stratēģiju un mērķus, attiecīgā gadījumā iekļaujot konkrētu norādi ne mazāk kā 400 vārdu apjomā par Covid-19 pandēmijas finansiālo ietekmi uz emitentu un uz viņa darījumdarbību, kā arī prognozes par turpmāko pandēmijas ietekmi;

    b)

    būtisko informāciju par akcijām, tostarp par tiesībām, kas izriet no minētajām akcijām, un arī par minēto tiesību ierobežojumiem, emitēšanas iemeslus un tās ietekmi uz emitentu, tostarp uz emitenta vispārējo kapitāla struktūru, kā arī par kapitalizācijas un parādsaistību atklāšanu, apgrozāmā kapitāla pārskatu un ieņēmumu izlietojumu.

    3.   ES atveseļošanas prospektā ietvertā informācija ir rakstiska un pasniegta viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā, un tā ļauj ieguldītājiem, jo īpaši privātajiem ieguldītājiem, pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumu, ņemot vērā regulēto informāciju, kas jau ir tikusi publiski atklāta saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK, attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 un attiecīgā gadījumā informāciju, kura minēta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/565 (*1).

    4.   ES atveseļošanas prospekts tiek sastādīts kā viens dokuments, kurā norādīta Va pielikumā izklāstītā minimālā informācija. Tā maksimālais apjoms ir 30 drukātas A4 formāta lappuses, un tas ir noformēts un izkārtots viegli lasāmā veidā, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes.

    5.   Ne kopsavilkumu, ne informāciju, kura iekļauta ar norādi saskaņā ar 19. pantu, neņem vērā šā panta 4. punktā minētajā maksimālajā apjomā.

    6.   Emitenti var izvēlēties, kādā secībā ES atveseļošanas prospektā norādīt Va pielikumā izklāstīto informāciju.

    (*1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).”;"

    6)

    regulas 20. pantā iekļauj šādu punktu:

    “6.a   Atkāpjoties no 2. un 4. punkta, 2. punkta pirmajā daļā un 4. punktā noteiktos termiņus ES atveseļošanas prospektam samazina līdz septiņām darbdienām. Emitents informē kompetento iestādi vismaz piecas darbdienas pirms dienas, kad pieteikumu paredzēts iesniegt apstiprināšanai.”;

    7)

    regulas 21. pantā iekļauj šādu punktu:

    “5.a   ES atveseļošanas prospektu klasificē šā panta 6. punktā minētajā glabāšanas mehānismā. Saskaņā ar 14. pantu sastādītu prospektu klasifikācijai izmantotos datus var izmantot saskaņā ar 14.a pantu sastādītu ES atveseļošanas prospektu klasifikācijai ar noteikumu, ka abu veidu prospekti minētajā glabāšanas mehānismā ir nošķirti.”;

    8)

    regulas 23. pantu groza šādi:

    a)

    iekļauj šādu punktu:

    “2.a   Atkāpjoties no 2. punkta, no 2021. gada 18. marta līdz 2022. gada 31. decembrim, ja prospekts attiecas uz vērtspapīru publisku piedāvājumu, ieguldītājiem, kas jau pirms papildinājuma publicēšanas ir piekrituši pirkt vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, ir tiesības, kuras izmantojamas trīs darbdienu laikā pēc papildinājuma publicēšanas, atsaukt savu piekrišanu ar noteikumu, ka 1. punktā minētais svarīgais jaunais faktors, būtiskā kļūda vai būtiskā neprecizitāte ir radušies vai ir atklāti pirms piedāvājuma perioda beigām vai vērtspapīru piegādes – atkarībā no tā, kas notiek vispirms. Emitents vai piedāvātājs minēto termiņu var pagarināt. Atsaukšanas tiesību izmantošanas galīgo termiņu norāda papildinājumā.

    Papildinājumā iekļauj viegli pamanāmu paziņojumu par atsaukšanas tiesībām, kurā skaidri norādīts:

    a)

    ka atsaukšanas tiesības tiek piešķirtas tikai tiem ieguldītājiem, kas pirms papildinājuma publicēšanas jau bija piekrituši iegādāties vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, un ja vērtspapīri ieguldītājiem vēl nav tikuši piegādāti brīdī, kad svarīgais jaunais faktors, būtiskā kļūda vai būtiskā neprecizitāte bija radušies vai tika atklāti;

    b)

    laikposms, kādā ieguldītāji var īstenot savas atsaukšanas tiesības; un

    c)

    ar ko ieguldītāji var sazināties, ja tie vēlas īstenot atsaukšanas tiesības.”;

    b)

    iekļauj šādu punktu:

    “3.a   Atkāpjoties no 3. punkta, no 2021. gada 18. marta līdz 2022. gada 31. decembrim, ja ieguldītāji iegādājas vērtspapīrus vai parakstās uz vērtspapīriem ar finanšu starpnieka starpniecību laikā no brīža, kad tiek apstiprināts prospekts par šiem vērtspapīriem, līdz sākotnējā piedāvājumu perioda beigām, finanšu starpnieks informē minētos ieguldītājus par papildinājuma publicēšanas iespēju, par tā publicēšanas laiku un vietu, kā arī par to, ka šādā gadījumā finanšu starpnieks palīdzēs ieguldītājiem īstenot viņu tiesības atsaukt savu piekrišanu.

    Ja šā punkta pirmajā daļā minētajiem ieguldītājiem ir 2.a punktā minētās atsaukšanas tiesības, finanšu starpnieks sazinās ar minētajiem ieguldītājiem līdz pirmās darbdienas, kas seko pēc dienas, kad ir publicēts papildinājums, beigām.

    Ja vērtspapīrus pērk vai uz tiem parakstās tieši pie emitenta, minētais emitents informē ieguldītājus par iespējamību, ka tiks publicēts papildinājums un par papildinājuma publicēšanas vietu un to, ka šādā gadījumā ieguldītājiem varētu būt tiesības atsaukt savu piekrišanu.”;

    9)

    regulā iekļauj šādu pantu:

    “47.a pants

    ES atveseļošanas prospekta režīma laika ierobežojums

    Šīs regulas 12.a panta 7. punktā, 14.a pantā, 20. panta 6.a punktā un 21. panta 5.a punktā izklāstītais ES atveseļošanas prospekta režīms zaudē spēku 2022. gada 31. decembrī.

    ES atveseļošanas prospektiem, kas apstiprināti no 2021. gada 18. marta līdz 2022. gada 31. decembrim, regulējums saskaņā ar 14.a pantu ir piemērojams līdz to termiņa beigām vai līdz brīdim, kad pagājuši 12 mēneši no 2022. gada 31. decembra, atkarībā no tā, kas notiek vispirms.”;

    10)

    regulas 48. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

    “2.   Minētajā ziņojumā cita starpā izvērtē, vai prospekta kopsavilkums, 14., 14.a un 15. pantā izklāstītie informācijas atklāšanas režīmi un 9. pantā minētais vispārējais reģistrācijas dokuments joprojām atbilst mērķiem, ko ar tiem cenšas sasniegt. Ziņojumā jo īpaši iekļauj:

    a)

    ES izaugsmes prospektu skaitu katrā no 15. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām personu kategorijām un analīzi par konkrētā skaita izmaiņām katrā no kategorijām un par tendencēm, kas raksturo to, kā tirdzniecības vietu izvēlas personas, kuras ir tiesīgas izmantot ES izaugsmes prospektus;

    b)

    analīzi par to, vai ar ES izaugsmes prospektiem ir panākts pienācīgs līdzsvars starp ieguldītāju aizsardzību un administratīvā sloga samazināšanu tām personām, kuras ir tiesīgas prospektus izmantot;

    c)

    apstiprināto ES atveseļošanas prospektu skaitu un šāda skaita izmaiņu analīzi, kā arī faktiskās papildu tirgus kapitalizācijas aplēsi, ko ar ES atveseļošanas prospektiem ir izdevies mobilizēt emisijas dienā, lai tādējādi izvērtēšanai, kas īstenojama pēc piemērošanas, apkopotu saistībā ar ES atveseļošanas prospektu gūto pieredzi;

    d)

    ES atveseļošanas prospekta sagatavošanas un apstiprināšanas izmaksas, salīdzinot ar pašreizējām standarta prospekta, sekundārās emisijas prospekta un ES izaugsmes prospekta sagatavošanas un apstiprināšanas izmaksām, kā arī norādi par kopējo sasniegto finanšu ietaupījumu un par izmaksām, ko varētu vēl vairāk samazināt, un ar šīs regulas izpildi saistīto izmaksu kopsummu, kuru sedz emitenti, piedāvātāji un finanšu starpnieki, norādot arī aprēķināto šādu izmaksu procentuālo īpatsvaru pamatdarbības izmaksu izteiksmē;

    e)

    analīzi par to, vai ar ES atveseļošanas prospektu izdodas panākt pienācīgu līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību un administratīvā sloga samazināšanu tām personām, kuras ir tiesīgas prospektus izmantot, un par ieguldījumiem būtiskas informācijas pieejamību;

    f)

    analīzi par to, vai būtu lietderīgi pagarināt ES atveseļošanas prospekta režīma termiņu, tostarp vai 14.a panta 1. punkta otrajā daļā minētais slieksnis, pēc kura pārsniegšanas ES atveseļošanas prospektu nevar izmantot, ir piemērots;

    g)

    analīzi par to, vai ar 23. panta 2.a punktā un 23. panta 3.a punktā noteiktajiem pasākumiem ir sasniegts mērķis nodrošināt papildu skaidrību un elastību gan finanšu starpniekiem, gan ieguldītājiem, un vai būtu lietderīgi minētos pasākumus padarīt pastāvīgus.”;

    11)

    tekstu, kas izklāstīts šīs regulas pielikumā, iekļauj kā Va pielikumu.

    2. pants

    Direktīvas 2004/109/EK grozījums

    Direktīvas 4. panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

    “7.   Par finanšu gadiem, sākot no 2020. gada 1. janvāra, visus gada finanšu pārskatus sagatavo vienotā elektroniskā ziņošanas formātā – ar noteikumu, ka Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (*2), ir veikusi izmaksu un ieguvumu analīzi. Tomēr dalībvalsts var atļaut emitentiem piemērot minēto ziņošanas prasību finanšu gadiem, kas sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts līdz 2021. gada 19. martam informē Komisiju par savu nodomu atļaut šādu kavēšanos, un ka tās nodoms ir pienācīgi pamatots.

    3. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2021. gada 16. februārī

    Eiropas Parlamenta vārdā –

    priekšsēdētājs

    D. M. SASSOLI

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētāja

    A. P. ZACARIAS

    (1)  OV C 10, 11.1.2021., 30. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 11. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 15. februāra lēmums.

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).

    (4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/980 (2019. gada 14. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 papildina attiecībā uz tā prospekta formātu, saturu, pārbaudi un apstiprināšanu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004 (OV L 166, 21.6.2019., 26. lpp.).

    (5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

    (7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).

    (8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).

    PIELIKUMS

    “Va PIELIKUMS

    ES ATVESEĻOŠANAS PROSPEKTĀ IEKĻAUJAMĀ MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA

    I.   Kopsavilkums

    ES atveseļošanas prospektā ir jāiekļauj kopsavilkums, kas sastādīts saskaņā ar 7. panta 12.a punktu.

    II.   Emitenta nosaukums, reģistrācijas valsts un saite uz emitenta tīmekļa vietni

    Identificē sabiedrību, kas emitē akcijas, tostarp norādot tās juridiskās personas identifikatoru (LEI), tās juridisko nosaukumu un komercnosaukumu, tās reģistrācijas valsti un tīmekļa vietni, kurā ieguldītāji var atrast informāciju par sabiedrības darījumdarbību, tās ražotajiem produktiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, galvenajiem tirgiem, kur tā konkurē, tās galvenos akcionārus, tās administratīvo, pārvaldības un uzraudzības struktūru sastāvu un augstākās vadības sastāvu, kā arī attiecīgā gadījumā informāciju, kas iekļauta ar atsauci (norādot, ka tīmekļa vietnē sniegtā informācija nav daļa no prospekta, izņemot, ja prospektā ir ietverta atsauce uz šādu informāciju).

    III.   Paziņojums par atbildību un paziņojums par kompetento iestādi

    1.   Paziņojums par atbildību

    Identificē personas, kas atbildīgas par ES atveseļošanas prospekta sastādīšanu, un iekļauj minēto personu paziņojumu, ar kuru tās pēc savas labākās pārliecības apliecina, ka ES atveseļošanas prospektā iekļautā informācija atbilst faktiem un ka ES atveseļošanas prospektā nav izlaista informācija, kas varētu ietekmēt tā nozīmi.

    Attiecīgā gadījumā paziņojumā ir jāiekļauj informācija, kas iegūta no trešām personām, tostarp šādas informācijas avots(-i), un par ekspertu uzskatāmas personas paziņojumi vai ziņojumi, un šāda informācija par attiecīgo personu:

    a)

    vārds, uzvārds;

    b)

    darbavietas adrese;

    c)

    kvalifikācija; un

    d)

    būtiska interese par emitentu, ja tāda ir.

    2.   Paziņojums par kompetento iestādi

    Paziņojumā jānorāda kompetentā iestāde, kas saskaņā ar šo regulu apstiprinājusi ES atveseļošanas prospektu, jāprecizē, ka šāds apstiprinājums nav apstiprinājums emitentam, ne arī to akciju kvalitātei, uz kurām attiecas ES atveseļošanas prospekts, ka kompetentā iestāde ir tikai apliecinājusi, ka ES atveseļošanas prospekts ir izsmeļošs, saprotams un konsekvents atbilstoši šajā regulā noteiktajiem standartiem, un jānorāda, ka ES atveseļošanas prospekts ir sastādīts saskaņā ar 14.a pantu.

    IV.   Riska faktori

    Būtisko risku apraksts, kas ir raksturīgi emitentam, un to būtisko risku apraksts, kas ir raksturīgi akcijām, kuras publiski piedāvā un/vai atļauts tirgot regulētā tirgū ierobežotā skaitā kategoriju iedaļā “Riska faktori”.

    Katrā kategorijā vispirms izklāsta visbūtiskākos riskus un to rašanās iespējamību, kas apkopoti novērtējumā, kuru veicis emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, un to izklāsta, ņemot vērā negatīvo ietekmi uz emitentu, kā arī uz akcijām, kas tiek publiski piedāvātas un/vai atļautas tirdzniecībai regulētā tirgū. Riskus apstiprina ES atveseļošanas prospekta saturā.

    V.   Finanšu pārskati

    ES atveseļošanas prospektā ir jāiekļauj finanšu pārskati (gada un pusgada), kuri publicēti 12 mēnešu laikposmā pirms ES atveseļošanas prospekta apstiprināšanas. Ja ir publicēti gan gada, gan pusgada finanšu pārskati, ir nepieciešami tikai gada pārskati, kas publicēti vēlāk nekā pusgada finanšu pārskati.

    Ir jāveic gada finanšu pārskatu neatkarīga revīzija. Revīzijas ziņojumu jāsagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 537/2014 (2).

    Ja Direktīva 2006/43/EK un Regula (ES) Nr. 537/2014 nav piemērojama, gada finanšu pārskatu revīzija ir jāveic saskaņā ar dalībvalstī piemērojamiem revīzijas standartiem vai līdzvērtīgu standartu, vai arī par attiecīgajiem pārskatiem ir jāsagatavo ziņojums, kurā norādīts, vai ES atveseļošanas prospekta vajadzībām tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu. Pretējā gadījumā ES atveseļošanas prospektā ir jāiekļauj šāda informācija:

    a)

    viegli pamanāms paziņojums par to, kādi revīzijas standarti ir izmantoti;

    b)

    paskaidrojums visām būtiskajām atkāpēm no starptautiskajiem revīzijas standartiem.

    Ja apstiprinātie revidenti ir atteikušies sniegt revīzijas ziņojumus par gada finanšu pārskatiem vai ja revīzijas ziņojumos ir ierunas, atzinuma izmaiņas, atrunas vai apstākļu akcentējums, tad šādas ierunas, izmaiņas, atrunas vai apstākļu akcentējums ir obligāti atainojams pilnā apjomā un ir jānorāda attiecīgie iemesli.

    Turklāt ir jāiekļauj arī apraksts par visām nozīmīgajām izmaiņām grupas finansiālajā stāvoklī, kas notikušas pēc tam, kad ir beidzies pēdējais finanšu periods, par kuru ir publicēti vai nu revidēti finanšu pārskati vai starpperioda finanšu informācija, vai arī ir jāsniedz attiecīgs noliedzošs paziņojums.

    Attiecīgā gadījumā prospektā ir jāiekļauj arī pro forma informācija.

    VI.   Dividenžu politika

    Apraksts par emitenta politiku attiecībā uz dividenžu sadali un visiem ierobežojumiem, kas šajā sakarā ir spēkā, kā arī par akciju atpirkšanu.

    VII.   Informācija par tendencēm

    Izklāsta šādus elementus:

    a)

    jaunākās nozīmīgākās tendences, kas raksturo ražošanu, pārdošanu un krājumus, kā arī izmaksas un pārdošanas cenas laika periodā kopš pēdējā finanšu gada beigām līdz ES atveseļošanas prospekta datēšanas dienai;

    b)

    informāciju par visām zināmajām tendencēm, nedrošības faktoriem, pieprasījumiem, saistībām vai notikumiem, kas, visticamāk, varētu būtiski ietekmēt emitenta perspektīvas vismaz kārtējā finanšu gadā;

    c)

    informāciju par emitenta īstermiņa un ilgtermiņa finanšu un nefinanšu darījumdarbības stratēģiju un mērķiem, attiecīgā gadījumā arī norādi ne mazāk kā 400 vārdu apjomā par Covid-19 pandēmijas finansiālo ietekmi uz emitentu un uz viņa darījumdarbību, kā arī prognozes par turpmāko pandēmijas ietekmi.

    Ja nevienā no šīs iedaļas a) vai b) punktā minētajām tendencēm būtisku izmaiņu nav, tad sniedz atbilstošu paziņojumu.

    VIII.   Piedāvājuma noteikumi, stingras saistības un nodomi parakstīties, kā arī parakstīšanas un izvietošanas līgumu galvenās iezīmes

    Izklāsta piedāvājuma cenu, piedāvāto akciju skaitu, emisijas/piedāvājuma summu, piedāvājuma nosacījumus un procedūru pirmpirkuma tiesību izmantošanai.

    Ciktāl emitentam zināms, sniedz informāciju, vai uz piedāvājumu plāno pieteikties galvenie akcionāri vai emitenta vadības, uzraudzības vai pārvaldes struktūru locekļi, vai arī to, vai kāda persona plāno parakstīties uz vairāk nekā 5 % no piedāvājuma.

    Uzrāda jebkādas stingras saistības parakstīties uz vairāk nekā 5 % no piedāvājuma un visas parakstīšanas un izvietošanas līgumu būtiskās iezīmes, tostarp to juridisko personu nosaukumu un adresi, kas piekritušas parakstīt vai izvietot emisiju, pamatojoties uz stingrām saistībām, vai saskaņā ar “labāko centienu” kārtību un kvotām.

    IX.   Būtiska informācija par akcijām un parakstīšanos uz tām

    Sniedz šādu būtisku informāciju par akcijām, kas publiski piedāvātas vai atļautas tirgot regulētā tirgū:

    a)

    starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN);

    b)

    tiesības, kas izriet no akcijām, šādu tiesību izmantošanas procedūra un jebkādi šo tiesību ierobežojumi;

    c)

    informācija par to, kur var parakstīties uz akcijām, un par laika periodu, cita starpā arī par visiem iespējamiem grozījumiem, kuru laikā piedāvājums būs atvērts, un pieteikuma procesa apraksts, norādot jaunu akciju emisijas datumu.

    X.   Piedāvājuma iemesli un ieņēmumu izlietojums

    Sniedz informāciju par piedāvājuma iemesliem un attiecīgā gadījumā norādīt tīro ieņēmumu lēsto summu, to sadalot pa galvenajiem paredzētās izmantošanas veidiem un uzskaitot prioritārā izmantošanas secībā.

    Ja emitents zina, ka ar plānotajiem ieņēmumiem nepietiks, lai finansētu visus piedāvātos izmantošanas veidus, tam jānorāda pārējo nepieciešamo līdzekļu summa un avoti. Sīkākas ziņas jāsniedz arī par ieņēmumu izlietojumu, jo īpaši, ja tos izmanto, lai iegādātos aktīvus, kas nav paredzēti parastajai darījumdarbības gaitai, lai finansētu cita uzņēmuma pārņemšanu vai lai dzēstu, samazinātu vai izpirktu parādsaistības.

    XI.   Valsts atbalsta veidā saņemtā palīdzība

    Sniedz paziņojumu ar informāciju par to, vai emitents atveseļošanas kontekstā ir saņēmis jebkādu valsts atbalstu, un – ja šāds atbalsts ir saņemts, – par to, kādam mērķim, ar kādu instrumentu un par kādu summu atbalsts ir saņemts un ar kādiem nosacījumiem, ja tādi ir.

    Paziņojumā par to, vai emitents ir saņēmis valsts atbalstu, jāietver paziņojums, ka šī informācija tiek sniegta vienīgi par prospektu atbildīgo personu atbildībā, kā minēts 11. panta 1. punktā, ka kompetentās iestādes uzdevums prospekta apstiprināšanā ir pārbaudīt tā pilnīgumu, saprotamību un konsekvenci un ka tādēļ kompetentajai iestādei attiecībā uz paziņojumu par valsts atbalstu nav pienākuma neatkarīgi pārbaudīt minēto paziņojumu.

    XII.   Paziņojums par apgrozāmo kapitālu

    Emitents paziņo, ka, pēc viņa domām, apgrozāmais kapitāls ir pietiekami liels, lai apmierinātu emitenta pašreizējās vajadzības, vai, ja tas ir nepietiekams, norāda, kā emitents grasās nodrošināt vajadzīgo apgrozāmā kapitāla papildu apjomu.

    XIII.   Kapitalizācija un parādsaistības

    Paziņojums par kapitalizāciju un parādsaistībām (nošķirot garantētās un negarantētās, nodrošinātās un nenodrošinātās parādsaistības), kas nav vecāks par 90 dienām, skaitot no ES atveseļošanas prospekta datēšanas dienas. Jēdziens “parādsaistības” nozīmē arī netiešas un eventuālas parādsaistības.

    Ja emitenta kapitalizācijas un parādsaistību stāvoklis 90 dienu periodā būtiski mainās, jāsniedz papildu informācija, apraksta veidā izklāstot attiecīgās izmaiņas vai attiecīgos skaitļus atjauninot.

    XIV.   Interešu konflikti

    Sniedz informāciju par interesēm saistībā ar emisiju, tostarp interešu konfliktiem, un precīzi norādīt iesaistītās personas un to, kāda veida intereses tās ir.

    XV.   Vērtības samazināšanās un līdzdalība pēc emisijas

    Sniedz salīdzinājumu par līdzdalību akciju kapitālā un balsstiesībām esošajiem akcionāriem pirms un pēc kapitāla palielināšanas publiskā piedāvājuma rezultātā, ar pieņēmumu, ka esošie akcionāri neparakstās uz jaunajām akcijām un, atsevišķi, ar pieņēmumu, ka esošie akcionāri izmanto savas tiesības.

    XVI.   Pieejamie dokumenti

    Iekļauj paziņojumu, ka ES atveseļošanas prospekta derīguma laikā attiecīgā gadījumā var pārbaudīt šādus dokumentus:

    a)

    emitenta atjauninātu dibināšanas līgumu un statūtus;

    b)

    visus ziņojumus, vēstules un citus dokumentus, vērtējumus un paziņojumus, kurus sagatavojis eksperts pēc emitenta pieprasījuma un kuri daļēji ir iekļauti ES atveseļošanas prospektā vai uz kuriem tajā ir izdarīta atsauce.

    Norāda tīmekļa vietni, kurā minētos dokumentus var pārbaudīt.

    ”.

    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 27.5.2014., 77. lpp.).

    Top