21.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 132/85

(1)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (3) tika pārstrādāta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (4). Regulai (ES, Euratom) Nr. 609/2014 jāstājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (5). Minētais lēmums vēl nav stājies spēkā.

(2)

Lai Komisijai (Eurostat) dotu pietiekami daudz laika izvērtēt attiecīgos datus par nacionālo kopienākumu (NKI) un lai NKI komitejai dotu pietiekami daudz laika atzinuma par NKI datiem sniegšanai, jebkurām izmaiņām NKI par konkrēto finanšu gadu vajadzētu būt iespējamām līdz ceturtā gada 30. novembrim pēc minētā finanšu gada. Apliecinošo dokumentu, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un NKI pašu resursiem, glabāšanas termiņš arī būtu attiecīgi jāpagarina no ceturtā gada 30. septembra līdz 30. novembrim pēc finanšu gada, uz kuru tie attiecas.

(3)

Šajā regulā būtu jāatspoguļo esošā prakse, saskaņā ar kuru Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 9. pantā minētie Komisijas konti pašu resursu vajadzībām (“Komisijas pašu resursu konti”) tiek uzturēti dalībvalstu kasēs vai to valsts centrālajās bankās. Valsts kases jēdzienam būtu jāaptver arī citas publiskas struktūras, kuras pilda līdzīgas funkcijas.

(4)

Komisijas pašu resursu konti būtu jāuztur un jāapkalpo par brīvu un bez procentiem. Maksu vai negatīvu procentu piemērošana samazinātu Savienības budžetu un izraisītu nevienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstīm. Tāpēc gadījumos, kad Komisijas pašu resursu kontiem ir piemērojami negatīvi procenti, attiecīgajām dalībvalstīm būtu kredītā jāieraksta summa, kas ir līdzvērtīga negatīvu procentu summai. Ņemot vērā to, ka dažām dalībvalstīm nav iespējas izvairīties no finansiālās ietekmes, ko rada pienākums šādas negatīvu procentu summas ierakstīt Komisijas pašu resursu kontu kredītā, ir lietderīgi, ka Komisija, sedzot savas vajadzības pēc kases resursiem, tiecas mazināt minēto ietekmi, prioritārā kārtā izmantojot attiecīgo kontu kredītos ierakstītās summas.

(5)

Komisijas pašu resursu konti būtu jādebetē, tikai pamatojoties uz Komisijas norādījumu. Tam nevajadzētu skart negatīvu procentu piemērošanu.

(6)

Skaidrības un lasāmības labad Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 10. pants būtu jāsadala vairākos pantos.

(7)

Komisijas rīcībā jebkurā laikā vajadzētu būt pieejamiem pietiekamiem kases resursiem, lai izpildītu prasības saistībā ar maksājumiem, kuri rodas budžeta izpildes rezultātā un kuri ir īpaši koncentrēti gada pirmajos mēnešos. Komisijai jau ir iespēja aicināt dalībvalstis veikt līdz divu papildu divpadsmito daļu ātrāku ierakstu saistībā ar īpašajām vajadzībām, lai segtu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (6). Lai vēl vairāk samazinātu maksājumu kavējumu risku sakarā ar kases resursu īslaicīgu trūkumu, Komisijai vajadzētu būt iespējai aicināt dalībvalstis ātrāk ierakstīt līdz pat papildu pusei no vienas divpadsmitās daļas saistībā ar īpašajām vajadzībām, lai segtu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izdevumus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (7), ciktāl tas ir pamatots ar kases vajadzību izpildi. Tomēr, lai izvairītos no pārmērīga spiediena uz valstu kasēm, kopējai summai, kuru vienā un tajā pašā mēnesī var ierakstīt ātrāk, nevajadzētu pārsniegt divas papildu divpadsmitās daļas. Turklāt, ņemot vērā īpašās maksājumu prasības, kuras attiecināmas uz ELGF, šis noteikums nav piemērojams tā, ka tiktu kaitēts ELGF.

(8)

Ievērojot Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, Komisijai ir savlaicīgi jāaprēķina PVN un NKI pašu resursu pielāgojumi un par tiem jāpaziņo dalībvalstīm, lai tās varētu ierakstīt šos pielāgojumus Komisijas pašu resursu kontā decembra pirmajā darbdienā. Pielāgojumu summas, kas bija jādara pieejamas 2014. gada decembra pirmajā darbdienā, bija nepieredzēta apjoma. Lai novērstu pārmērīgi lielus budžeta ierobežojumus dalībvalstīs īsi pirms gada beigām, ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1377/2014 (8) tika grozīta Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, lai dalībvalstīm ļautu noteiktos izņēmuma apstākļos atlikt šo pielāgojumu ierakstīšanu Komisijas pašu resursu kontā.

(9)

Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, kas ir tādējādi grozīta, pārtrauks piemērot, tiklīdz stāsies spēkā Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014. Tomēr tam nevajadzētu skart tādu pielāgojumu ieraksta atlikšanas spēkā esamību, kas jau ir oficiāli pieprasīta saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1377/2014, kamēr šī pēdējā minētā regula vēl bija spēkā.

(10)

Vienkāršošanas labad un lai samazinātu fiskālo slogu dalībvalstīm un Komisijai, jo īpaši gada beigās, PVN un NKI pašu resursu pielāgošanas procedūra būtu jāracionalizē. Vajadzētu vairāk laika starp vajadzīgo korekciju formālo paziņošanu dalībvalstīm un to ierakstīšanu Komisijas pašu resursu kontā. Šādai paziņošanai un ierakstīšanai būtu jānotiek vienā un tajā pašā gadā; minētais gads ir arī būtisks, lai reģistrētu ietekmi uz valsts kontiem un Stabilitātes un izaugsmes pakta nolūkā. Būtu jāparedz pielāgojumu kopējās summas tūlītēja pārdale dalībvalstu starpā atbilstoši to attiecīgajām daļām NKI pašu resursos. Tas novērstu vajadzību pēc atkāpes, kas ieviesta ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1377/2014.

(11)

Lai sasniegtu Savienības mērķus, ar procentu aprēķināšanas procedūru būtu jo īpaši jānodrošina, lai pašu resursi tiktu darīti pieejami savlaicīgi un pilnā apmērā.

(12)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību un skaidrību, saistībā ar PVN un NKI pašu resursiem būtu jānosaka gadījumi, kuros pienākas procenti par kavētiem maksājumiem. Ņemot vērā minēto pašu resursu specifiskās iezīmes, kuru pārbaudes cikls ļauj attiecīgi izdarīt korekcijas un pielāgojumus četrus gadus ilgā laikposmā, jebkādām izmaiņām PVN un NKI pašu resursos, kas izriet no šādām korekcijām vai pielāgojumiem, nevajadzētu radīt pamatu procentu aprēķināšanai ar atpakaļejošu spēku. Tādēļ procenti attiecībā uz minētajiem resursiem būtu jāmaksā tikai par kavējumiem, kas saistīti ar ikmēneša divpadsmito daļu summu ierakstīšanu un ar to summu ierakstīšanu, kuras izriet no pielāgojumu ikgadējās aprēķināšanas par iepriekšējiem finanšu gadiem. Turklāt – lai saglabātu pienācīgu stimulu veikt koriģējošus pasākumus, procenti būtu jāmaksā arī gadījumos, kad ir kavēšanās ierakstīt summas, kuras izriet no konkrētām korekcijām PVN pārskatos, datumā, kas norādīts, ievērojot pasākumus, ko Komisija veic saskaņā ar Padomes Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 (9) 9. panta 1. punkta otro daļu. Bez tam, ja dalībvalsts Komisijas skaidri noteiktajā termiņā nesniedz NKI datu korekcijas, kas nepieciešamas, lai risinātu gadījumus, par kuriem paziņojusi Komisija vai dalībvalsts, procenti būtu piemērojami arī jebkādam pašu resursu palielinājumam, kas izriet no pielāgojuma, kurš veikts paziņotā gadījuma risināšanas rezultātā. Šie procenti būtu jāpiemēro no brīža, kad būtu bijusi jāieraksta pielāgojuma summa, proti, no tā gada jūnija pirmās darbdienas, kas seko gadam, kurā beidzās skaidri noteiktais termiņš, līdz brīdim, kad minētā pielāgotā summa ir ierakstīta kontā. Saskaņā ar esošajiem noteikumiem un praksi – par visiem kavējumiem, izdarot ierakstus attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem, būtu jāaprēķina procenti.

(13)

Procentu likmju sistēma, kas izklāstīta Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 12. pantā, paredz pamata likmes fiksētu palielinājumu par 2 procentu punktiem un pakāpenisku 0,25 procentu punkta palielinājumu par katru kavējuma mēnesi; palielināto likmi piemēro visu kavējuma laiku. Minētajai procentu likmju sistēmai ir bijusi būtiska nozīme, nodrošinot to, ka pašu resursi tiek darīti pieejami savlaicīgi un pilnā apmērā, un tāpēc būtu jāsaglabā tās galvenie elementi.

(14)

Tomēr spēkā esošo noteikumu, kas paredz arvien pieaugošu likmi, rezultātā ir radušies atsevišķi ļoti augstas procentu likmes maksāšanas gadījumi, jo kavējumi ir ilguši daudzus gadus. Lai nodrošinātu sistēmas proporcionalitāti, vienlaikus saglabājot preventīvu ietekmi, minētās pamata likmes uzkrātajam palielinājumam nebūtu jāpārsniedz gada maksimums 16 procentu punktu apmērā.

(15)

No otras puses, pastāvošais pamata likmes fiksētais palielinājums par 2 procentu punktiem, jo īpaši attiecībā uz īsiem kavējuma periodiem, var radīt šķēršļus laikus darīt pieejamus pašu resursus tādos apstākļos, kad refinansēšanas izmaksas naudas tirgū ir augstākas nekā maksājamie procenti. Tādēļ, lai vēl vairāk pastiprinātu sistēmas raitu darbību, pamata likmes fiksētais palielinājums būtu jāpaaugstina līdz 2,5 procentu punktiem un izrietošajai procentu likmei nevajadzētu būt zemākai par minēto procentuālo daļu – pat tad, ja piemērojamā pamata likme ir negatīva. Tam jo īpaši būtu jānovērš kavēšanās, darot pieejamas PVN un NKI pašu resursu ikmēneša divpadsmitās daļas, kas pašlaik veido vairāk nekā 80 % no Savienības budžeta ieņēmumiem.

(16)

Lai veicinātu Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību un lai ņemtu vērā nesen ieviestos Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (10) noteikumus, vajadzētu būt iespējai dalībvalstis atbrīvot no pienākuma Savienības budžetam darīt pieejamas tās tradicionālo pašu resursu summas, kas izrādās neatgūstamas, jo ir atlikta ierakstīšana kontos vai ir atlikts paziņojums par muitas parādu, lai netraucētu kriminālizmeklēšanu, kas skar Savienības finanšu intereses. Komisijai ar pēc iespējas mazāku kavēšanos būtu dalībvalstīm jāpaziņo – un vajadzības gadījumā jāatjaunina – kritēriji, saskaņā ar kuriem tiks izvērtēti gadījumi, kas saistīti ar šo iespēju.

(17)

Paziņošanas robežvērtība attiecībā uz gadījumiem, kas saistīti ar tradicionālajiem pašu resursiem, kuri deklarēti vai tiek uzskatīti par neatgūstamiem, būtu jāpalielina, lai mazinātu administratīvo slogu gan dalībvalstīm, gan Komisijai.

(18)

Būtu jāprecizē, ka Komisijas iespēja, kas noteikta, ievērojot Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 14. panta 3. punktu, pārsniegt savus aktīvus, lai nodrošinātu Savienības saistību ievērošanu, vienīgi tad, kad aizdevuma saņēmējs nav izpildījis saskaņā ar Padomes regulām un lēmumiem noslēgta vai garantēta aizņēmuma līguma saistības, attiecas arī uz regulām un lēmumiem, kas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir jāpieņem ne tikai Padomei, bet gan Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

(19)

Neskaitot izņēmuma gadījumus, Komisijai būtu dalībvalstīm vai to valsts centrālajām bankām jāpaziņo savi naudas pārvedumu operāciju uzdevumi, kas skar kontus, kuri atvērti pašu resursu vajadzībām, vismaz vienu dienu pirms tam, kad minētie uzdevumi ir jāizpilda.

(20)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014.

(21)

Konsekvences labad šai regulai būtu jāstājas spēkā tajā pašā dienā, kad stājas spēkā Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014. Šajā regulā izklāstītais Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 18. panta grozījums būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra, lai garantētu, ka turpina piemērot ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1377/2014 ieviesto atkāpi, līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai. Šajā regulā izklāstītais Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 12. panta grozījums būtu jāpiemēro gadījumos, kad pašu resursu termiņš ir pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tomēr proporcionalitātes apsvērumu dēļ uz dalībvalstīm būtu arī jāattiecina procentu likmes kopējā palielinājuma ierobežojums, kā arī procentu maksājumu ierobežojums par PVN pašu resursiem tikai saistībā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014, kā tā grozīta ar šo regulu, 12. pantā minētajiem kavējumiem, attiecībā uz pašu resursiem, kuru termiņš bija pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, ja minētie pašu resursi kļuva zināmi pēc minētās dienas,

1)

regulas 3. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Apliecinošos dokumentus, kas attiecas uz Regulas (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 3. pantā minētajām procedūrām un statistikas pamatdatiem, dalībvalstis glabā līdz ceturtā gada 30. novembrim pēc attiecīgā finanšu gada. Tikpat ilgi glabā apliecinošos dokumentus, kas attiecas uz PVN pašu resursiem.”;

2)

regulas 6. pantu groza šādi:

3)

regulas 9. pantu groza šādi:

4)

regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:

“10. pants

Tradicionālo pašu resursu pieejamības nodrošināšana

1.   Pēc tam, kad atskaitītas iekasēšanas izmaksas, ievērojot Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 3. punktu un 10. panta 3. punktu, minētā lēmuma 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto tradicionālo pašu resursu ierakstīšanu veic vēlākais pirmajā darbdienā pēc deviņpadsmitās dienas, kas ir otrajā mēnesī pēc mēneša, kad saskaņā ar šīs regulas 2. pantu noteikts prasījums.

Tomēr prasījumi, kas saskaņā ar 6. panta 3. punkta otro daļu ir uzrādīti atsevišķos kontos, ierakstāmi ne vēlāk kā pirmajā darbdienā pēc deviņpadsmitās dienas, kas ir otrajā mēnesī pēc mēneša, kad piedzīts attiecīgais prasījums.

2.   Vajadzības gadījumā Komisija var aicināt dalībvalstis pārcelt par vienu mēnesi ātrāk to resursu ierakstīšanu, kas nav PVN pašu resursi un NKI pašu resursi, pamatojoties uz informāciju, kas tām pieejama tā paša mēneša piecpadsmitajā datumā.

Katru agrāk veikto ierakstu pielāgo nākamajā mēnesī, veicot 1. punktā minēto ierakstīšanu. Šis pielāgojums izpaužas kā negatīvs ieraksts, kas līdzvērtīgs agrāk ierakstītajai summai.

10.a pants

PVN un NKI pašu resursu pieejamības nodrošināšana

1.   Ņemot vērā to, kā PVN pašu resursus un NKI pašu resursus ietekmē Apvienotajai Karalistei piešķirtā korekcija budžeta līdzsvarošanai un Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums, šo resursu ierakstu kredītā izdara katra mēneša pirmajā darbdienā tādā apjomā, kas atbilst vienai divpadsmitajai daļai no attiecīgās kopējās summas budžetā, kura konvertēta valstu valūtās, izmantojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētos valūtas maiņas kursus pēdējā kotēšanas dienā kalendārajā gadā pirms attiecīgā budžeta gada.

2.   Īpašām vajadzībām, lai segtu ELGF izdevumus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (*), un atkarībā no Savienības kases stāvokļa Komisija var lūgt dalībvalstis, lai tās finanšu gada pirmajā ceturksnī par diviem mēnešiem ātrāk ieraksta divpadsmito daļu vai daļu no divpadsmitās daļas no summām, kas budžetā paredzētas PVN pašu resursiem un NKI pašu resursiem, ņemot vērā to, kā šos resursus ietekmē Apvienotajai Karalistei piešķirtā korekcija budžeta līdzsvarošanai un Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums.

Ievērojot trešo daļu, īpašām vajadzībām, lai segtu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izdevumus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (**), un atkarībā no Savienības kases stāvokļa Komisija var lūgt dalībvalstis finanšu gada pirmajā pusgadā ātrāk ierakstīt papildu summu, kas var sasniegt pusi no PVN pašu resursu un NKI pašu resursu summas ikmēneša divpadsmitās daļas, ņemot vērā, kā šos resursus ietekmē Apvienotajai Karalistei piešķirtā korekcija budžeta līdzsvarošanai un Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums.

Kopējā summa, attiecībā uz kuru Komisija var aicināt dalībvalstis veikt ātrāku ierakstu tajā pašā mēnesī saskaņā ar pirmo un otro daļu, katrā ziņā nepārsniedz summu, kas atbilst divām papildu divpadsmitajām daļām.

Pēc pirmajiem sešiem mēnešiem prasītais ikmēneša ieraksts nedrīkst pārsniegt vienu divpadsmito daļu no PVN pašu resursiem un NKI pašu resursiem, saglabājoties to summu robežās, kas budžetā iekļautas minētajam mērķim.

Komisija dalībvalstīm par to paziņo iepriekš – ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ieraksta prasīšanas, ievērojot pirmo un otro daļu.

Komisija par savu nodomu prasīt šādu ierakstu dalībvalstis informē savlaicīgi iepriekš un ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms ieraksta prasīšanas, ievērojot otro daļu.

Uz šiem ātrāk veicamiem ierakstiem attiecas 4. punktā paredzētie noteikumi par ierakstiem, kas izdarāmi katra gada janvārī, un 5. punktā paredzētie noteikumi, kas piemērojami, kad pirms finanšu gada sākuma budžets vēl nav pieņemts galīgajā variantā.

3.   Visas izmaiņas PVN pašu resursu vienotajā likmē, NKI pašu resursu likmē, Apvienotajai Karalistei piešķirtajā korekcijā budžeta līdzsvarošanai un tās finansēšanai, kā minēts Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 4. un 5. pantā, kā arī Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtā bruto samazinājuma finansējumā prasa galīgajā variantā pieņemt budžeta grozījumus, liekot pārrēķināt divpadsmitās daļas, kas ir ieskaitītas kopš finanšu gada sākuma.

Šos pārrēķinus veic, kad izdara pirmo ierakstu pēc budžeta grozījuma galīgās pieņemšanas, ja tas ir pieņemts pirms attiecīgā mēneša sešpadsmitā datuma. Pretējā gadījumā tos veic, kad izdara otro ierakstu pēc galīgās pieņemšanas. Atkāpjoties no Finanšu regulas 11. panta, šos pārrēķinus ieraksta kontos attiecībā uz konkrēto grozītā budžeta finanšu gadu.

4.   Divpadsmitās daļas, kas attiecas uz katra finanšu gada janvāra ierakstiem, aprēķina, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 314. panta 2. punktā minētā budžeta projektā paredzētajām summām, un tās konvertē valstu valūtās, izmantojot valūtas maiņas kursus kotēšanas pirmajā dienā pēc tā kalendārā gada 15. decembra, kas ir pirms attiecīgā budžeta gada; pielāgojumu izdara, veicot nākamā mēneša ierakstu.

5.   Ja budžets galīgajā variantā nav pieņemts vēlākais divas nedēļas pirms ieraksta par nākamā finanšu gada janvāri, dalībvalstis katra mēneša, tostarp janvāra, pirmajā darbdienā ieraksta vienu divpadsmito daļu no pēdējā galīgi pieņemtajā budžetā iekļautās PVN pašu resursu un NKI pašu resursu summas, ņemot vērā to, kā šos resursus ietekmē Apvienotajai Karalistei piešķirtā korekcija budžeta līdzsvarošanai un Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirtais bruto samazinājums; pielāgojumu izdara pirmajā noteiktajā termiņā pēc budžeta pieņemšanas galīgajā variantā, ja tas ir pieņemts pirms attiecīgā mēneša sešpadsmitā datuma. Pretējā gadījumā pielāgojumu veic otrajā termiņā pēc budžeta pieņemšanas galīgajā variantā.

6.   Ja tiek izdarīti NKI datu grozījumi, ievērojot Regulas (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 2. panta 2. punktu, Dānijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai piešķirto bruto samazinājuma finansējumu nepārskata.

10.b pants

Iepriekšējo finanšu gadu PVN un NKI pašu resursu pielāgojumi

1.   Pamatojoties uz Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 7. panta 1. punktā paredzēto gada pārskatu par PVN pašu resursu bāzi, nākamajā gadā pēc minētā pārskata iesniegšanas gada katras dalībvalsts debetā ieraksta summu, ko aprēķina, izmantojot minētajā pārskatā iekļauto informāciju un piemērojot vienotu likmi, kas pieņemta finanšu gadam, uz kuru attiecas pārskats, un kredītā ieraksta 12 maksājumus, kas veikti par minēto finanšu gadu. Tomēr katras dalībvalsts PVN pašu resursu bāze, kurai piemēro minēto likmi, nedrīkst pārsniegt to NKI procentuālo daļu, kas noteikta Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, kā minēts lēmuma 2. panta 7. punkta pirmajā daļā.

2.   Jebkuras PVN pašu resursu bāzes korekcijas saskaņā ar Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1553/89 9. panta 1. punktu dēļ katra attiecīgā dalībvalsts, kuras bāze, ņemot vērā minētās korekcijas, nepārsniedz procentuālo daļu, kas noteikta Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 10. panta 2. punktā, veic šādus atlikuma pielāgojumus, ko nosaka, ievērojot šā panta 1. punktu:

Šā panta 4. punktā minēto NKI izmaiņu dēļ arī veic atlikuma pielāgojumu visām dalībvalstīm, kuru PVN pašu resursu bāze, ņemot vērā šā punkta pirmajā daļā minētās korekcijas, nepārsniedz procentus, kas noteikti Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 10. panta 2. punktā.

3.   Pamatojoties uz datiem par iepriekšējā gada kopējo NKI tirgus cenās un tā sastāvdaļām, ko iesniegušas dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 2. panta 2. punktu, nākamajā gadā pēc skaitlisko datu iesniegšanas gada katras dalībvalsts debetā ieraksta summu, kuru aprēķina, tās NKI piemērojot likmi, kas pieņemta gadam pirms skaitlisko datu iesniegšanas, un kredītā ieraksta maksājumus, kas veikti minētajā gadā.

4.   Visu iepriekšējo finanšu gadu NKI izmaiņu saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 2. panta 2. punktu, ievērojot tās 5. pantu, dēļ veic pielāgojumu katras attiecīgās dalībvalsts atlikumā, kas noteikts saskaņā ar šā panta 3. punktu. NKI izmaiņas, kas izdarītas pēc 30. novembra ceturtajā gadā pēc attiecīgā finanšu gada, vairs neņem vērā, izņemot par punktiem, kurus Komisija vai dalībvalsts paziņojusi pirms šā termiņa beigām.

5.   Katrai dalībvalstij Komisija aprēķina starpību starp summām, kas rodas pēc pielāgojumiem, kas minēti 1.–4. punktā, izņemot īpašos pielāgojumus, ievērojot 2. punkta b) un c) apakšpunktu, un summu, ko iegūst, pielāgojumu kopējās summas reizinot ar attiecīgās valsts NKI procentuālo daļu no visu dalībvalstu NKI, ko 15. janvārī piemēro budžetam, kas ir spēkā nākamajam gadam pēc tā gada, kurā tika iesniegti dati pielāgojumiem (‘neto summa’).

Šā aprēķina vajadzībām summas tiek konvertētas starp valstu valūtām un euro atbilstīgi valūtas kursam pēdējā kotēšanas dienā kalendārajā gadā pirms tā gada, kad ieraksta kontos, un ko nosaka, vadoties pēc Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā valūtas kursa.

Komisija informē dalībvalstis par summām, kas rodas šā aprēķina rezultātā, līdz tā gada 1. februārim, kas seko gadam, kurā tika iesniegti dati pielāgojumiem. Katra dalībvalsts tā paša gada jūnija pirmajā darbdienā ieraksta neto summu 9. panta 1. punktā minētajā kontā.

6.   Šā panta 1.–5. punktā minētās darbības ir ieņēmumu operācijas attiecīgajā finanšu gadā, kurā tās ieraksta 9. panta 1. punktā minētajā kontā.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.)."

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).”;"

5)

regulas 11. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Komisija aprēķina pielāgojumu nākamajā gadā pēc attiecīgā finanšu gada.

Aprēķinus izdara, izmantojot šādus skaitļus, kas attiecas uz attiecīgo finanšu gadu:

Pielāgojumu iegūst, attiecīgo izdevumu kopsummu, no kuras atņemti izdevumi, ko finansējušas iesaistītās trešās valstis, reizinot ar dalībvalsts, kura tiesīga saņemt pielāgojumu, NKI procentuālo daļu no visu dalībvalstu NKI. Pielāgojumu finansē iesaistītās dalībvalstis saskaņā ar koeficientu, ko nosaka, dalot to attiecīgos NKI ar visu iesaistīto dalībvalstu NKI. Lai aprēķinātu pielāgojumu, summas attiecīgo valstu valūtās un euro konvertē savā starpā ar tādu maiņas kursu, kāds ir kalendāra gada pēdējā kotēšanas dienā pirms attiecīgā budžeta gada un kāds publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Tādu pielāgojumu katram attiecīgajam gadam veic tikai vienu reizi, un tas ir galīgs, pat ja vēlāk mainās NKI kopsumma.”;

6)

regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Procenti par summām, kas darītas pieejamas ar kavējumiem

1.   Par visiem kavējumiem, izdarot ierakstus 9. panta 1. punktā minētajā kontā, attiecīgā dalībvalsts maksā procentus.

2.   Par PVN un NKI pašu resursiem procentus maksā tikai attiecībā uz kavējumiem ierakstot summas, kas:

3.   Procentu summu, kas ir mazākas nekā EUR 500, piedziņu atceļ.

4.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kas ietilpst ekonomiskajā un monetārajā savienībā, procentu likme ir vienāda ar Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicēto likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi galvenajām refinansēšanas operācijām pirmajā tā mēneša dienā, kurā ir maksājuma termiņš, vai 0 % – izvēloties lielāko likmi –, palielinot to par 2,5 procentu punktiem.

Par katru kavējuma mēnesi šo likmi palielina par 0,25 procentu punktiem.

Kopējais palielinājums saskaņā ar pirmo un otro daļu nepārsniedz 16 procentu punktus. Paaugstināto likmi piemēro visam kavējuma periodam.

5.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kas neietilpst ekonomiskajā un monetārajā savienībā, procentu likme ir vienāda ar likmi, ko to centrālās bankas piemērojušas galvenajām refinansēšanas operācijām attiecīgā mēneša pirmajā dienā vai 0 % – izvēloties lielāko likmi –, palielinot to par 2,5 procentu punktiem. Dalībvalstīm, kurām centrālās bankas likme nav pieejama, procentu likme ir vienāda ar līdzvērtīgāko likmi, kas dalībvalsts naudas tirgū piemērota attiecīgā mēneša pirmajā dienā, vai 0 % – izvēloties lielāko likmi –, palielinot to par 2,5 procentu punktiem.

Par katru kavējuma mēnesi šo likmi palielina par 0,25 procentu punktiem.

Kopējais palielinājums saskaņā ar pirmo un otro daļu nepārsniedz 16 procentu punktus. Paaugstināto likmi piemēro visam kavējuma periodam.

6.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajiem procentu maksājumiem mutatis mutandis piemēro 9. panta 2. un 3. punktu.”;

7)

regulas 13. pantu groza šādi:

8)

regulas 14. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Vienīgi tad, kad aizdevuma saņēmējs nav izpildījis saskaņā ar Padomes vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulām un lēmumiem noslēgta vai garantēta aizņēmuma līguma saistības, gadījumos, kad Komisija laikus nevar veikt citus pasākumus, kas paredzēti finanšu noteikumos attiecībā uz šiem aizņēmumiem, lai nodrošinātu Savienības juridisko saistību izpildi pret kreditoriem, Savienības parādu apkalpošanai neatkarīgi no 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem var uz laiku piemērot 2. un 4. punktu.

4.   Ievērojot otro daļu, starpību starp kopējiem aktīviem un vajadzībām pēc kases resursiem sadala dalībvalstu starpā, pēc iespējas samērā ar prognozēto budžeta ieņēmumu no katras dalībvalsts.

Komisija, sedzot savas kases resursu vajadzības, cenšas samazināt ietekmi, ko rada pienākums dalībvalstīm negatīvu procentu summas ierakstīt kredītā, ievērojot 9. panta 1. punkta trešo daļu, prioritārā kārtā izmantojot attiecīgo kontu kredītos ierakstītās summas.”;

9)

regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:

“15. pants

Maksājumu uzdevumu izpilde

1.   Ne vairāk kā trīs darbdienu laikā pēc saņemšanas dalībvalstis vai to valsts centrālā banka, sekojot Komisijas rīkojumiem, izpilda Komisijas maksājumu uzdevumus. Naudas pārvedumu operāciju gadījumā dalībvalstis vai to valsts centrālā banka uzdevumus izpilda termiņā, ko pieprasa Komisija, kura – neskaitot izņēmuma gadījumus – tām paziņo vismaz vienu dienu pirms tam, kad uzdevums ir jāizpilda.

2.   Vēlākais otrajā darbdienā pēc katras operācijas pabeigšanas dalībvalstis vai to valsts centrālā banka Komisijai elektroniski nosūta konta pārskatu, kurā redzami attiecīgie pārvedumi.”;

10)

18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. pants

Atcelšana

1.   Ievērojot 2. punktu, Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

2.   Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 10. panta 7.a punktu atceļ no dienas, kad stājas spēkā šī regula.

3.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.”