Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32014R0634

Komisijas Regula (ES) Nr. 634/2014 ( 2014. gada 13. jūnijs ), ar kuru attiecībā uz Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 21. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 175, 14.6.2014, p. 9–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 15/10/2023; Iesaist. atcelta ar 32023R1803

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/634/oj

14.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/9


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 634/2014

(2014. gada 13. jūnijs),

ar kuru attiecībā uz Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 21. interpretāciju groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1126/2008 (2) tika pieņemti vairāki starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2008. gada 15. oktobrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome 2013. gada 20. maijā sniedza Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas (SFPIK) 21. interpretāciju Nodevas.

(3)

Piemērojot 37. starptautisko grāmatvedības standartu Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi, ir izveidojusies atšķirīga prakse attiecībā uz laiku, kad uzņēmums atzīst saistības maksāt nodevu.

(4)

SFPIK 21. interpretācijas mērķis ir sniegt norādes par to nodevu atbilstošo grāmatvedības uzskaites metodi, uz kurām attiecas 37. starptautiskais grāmatvedības standarts, lai palielinātu finanšu pārskatu salīdzināmību lietotājiem.

(5)

Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas tehnisko ekspertu grupu apstiprina, ka SFPIK 21. interpretācija atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem.

(6)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1126/2008.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā Regulai (EK) Nr. 1126/2008 iekļauj SFPIK 21. interpretāciju Nodevas, kura sniegta šīs regulas pielikumā.

2. pants

Ikviens uzņēmums piemēro SFPIK 21. interpretāciju Nodevas vēlākais no datuma, kad sākas tā pirmais finanšu gads, kura sākums ir 2014. gada 17. jūnijā vai pēc tam.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 13. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2008. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (OV L 320, 29.11.2008., 1. lpp.).


PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE GRĀMATVEDĪBAS STANDARTI

SFPIK 21   SFPIK 21. interpretācija Nodevas  (1)

ATSAUCES

1. SGS

Finanšu pārskatu sniegšana

8. SGS

Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas

12. SGS

Ienākuma nodokļi

20. SGS

Valsts dotāciju uzskaite un informācijas atklāšana par valsts palīdzību

24. SGS

Informācijas atklāšana par saistītām pusēm

34. SGS

Starpperioda finanšu pārskati

37. SGS

Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi

6. SFPIK

Saistības, kas rodas no līdzdalības konkrētā tirgū – elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.

Valdība var uzlikt nodevu uzņēmumam. SFPS interpretācijas komiteja saņēma lūgumus sagatavot norādes par to, kā uzskaitīt nodevas finanšu pārskatos uzņēmumam, kas maksā nodevu. Jautājums ir saistīts ar to, kad atzīt nodevas maksāšanas saistības, ko uzskaita saskaņā ar 37. SGS Uzkrājumi, iespējamās saistības un iespējamie aktīvi.

DARBĪBAS JOMA

2.

Šī interpretācija attiecas uz nodevas maksāšanas saistību uzskaiti, ja šīs saistības ir 37. SGS darbības jomā. Tā attiecas arī uz tādu nodevas maksāšanas saistību uzskaiti, kuru laiks un summa ir noteikta.

3.

Šī interpretācija neattiecas uz tādu izmaksu uzskaiti, kas rodas no nodevas maksāšanas saistību atzīšanas. Uzņēmumiem jāpiemēro citi standarti, lai izlemtu, vai nodevas maksāšanas saistību atzīšana rada aktīvu vai izdevumus.

4.

Šajā interpretācijā nodeva ir saimnieciskos labumus ietverošu resursu aizplūde, kuru valdības uzliek uzņēmumiem saskaņā ar tiesību aktiem (t. i., likumiem un/vai noteikumiem), izņemot:

a)

tādas resursu aizplūdes, kuras ir citu standartu darbības jomā (piemēram, ienākuma nodokļi, kas ir 12. SGS Ienākuma nodokļi darbības jomā); un

b)

naudas sodus vai citas sankcijas, kas tiek uzliktas par tiesību aktu pārkāpumiem.

“Valsts” ir valsts, valsts aģentūras un līdzīgas institūcijas neatkarīgi no tā, vai tās ir vietējas, nacionālas vai starptautiskas.

5.

Maksājums, ko uzņēmums veic par iegādāto aktīvu vai par pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar līgumu ar valdību, neatbilst nodevas definīcijai.

6.

Uzņēmumam nav pienākuma piemērot šo interpretāciju saistībām, kas rodas no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām.

JAUTĀJUMI

7.

Lai precizētu nodevas maksāšanas saistību uzskaiti, šī interpretācija attiecas uz šādiem jautājumiem:

a)

kas ir pienākumu radošs notikums, kas rada nodevas maksāšanas saistību atzīšanu?

b)

vai ekonomisks spiediens turpināt darbību turpmākā periodā rada prakses radītu pienākumu maksāt nodevu, kuru izraisīs darbība šajā turpmākajā periodā?

c)

vai darbības turpināšanas pieņēmums nozīmē, ka uzņēmumam ir pašreizējs pienākums maksāt nodevu, kuru izraisīs darbība turpmākajā periodā?

d)

vai nodevas maksāšanas saistību atzīšana rodas kādā brīdī vai arī dažos gadījumos rodas pakāpeniski laika gaitā?

e)

kas ir pienākumu radošs notikums, kas rada nodevas maksāšanas saistību atzīšanu, kuras rodas, ja sasniegta minimālā robežvērtība?

f)

vai principi nodevas maksāšanas saistību atzīšanai gada finanšu pārskatos un starpperioda finanšu pārskatā ir tādi paši?

VIENPRĀTĪBA

8.

Pienākumu radošs notikums, kas rada nodevas maksāšanas saistības, ir darbība, kas izraisa nodevas maksājumu, kā noteikts tiesību aktos. Piemēram, ja darbība, kas izraisa nodevas maksājumu, ir ieņēmumu radīšana pašreizējā periodā un šīs nodevas aprēķins ir balstīts uz ieņēmumiem, kas radušies iepriekšējā periodā, pienākumu radošs notikums šai nodevai ir ieņēmumu radīšana pašreizējā periodā. Ieņēmumu radīšana iepriekšējā periodā ir nepieciešama, bet nav pietiekama, lai radītu pašreizēju pienākumu.

9.

Uzņēmumam nav prakses radīta pienākuma maksāt nodevu, ko izraisīs darbība turpmākajā periodā, kad uzņēmums ir ekonomiski spiests turpināt darbību šajā turpmākajā periodā.

10.

Finanšu pārskatu sagatavošana saskaņā ar darbības turpināšanas pieņēmumu nenozīmē, ka uzņēmumam ir pašreizējs pienākums maksāt nodevu, kuru izraisīs darbība turpmākajā periodā.

11.

Saistības maksāt nodevu tiek atzītas pakāpeniski, ja pienākumu radošs notikums notiek kādā laika posmā (t. i., ja darbība, kas izraisa nodevas maksājumu, kā noteikts tiesību aktos, notiek kādā laika posmā). Piemēram, ja pienākumu radošs notikums ir ieņēmumu radīšana kādā laika posmā, atbilstošās saistības atzīst, kad uzņēmums rada šos ieņēmumus.

12.

Ja pienākums maksāt nodevu rodas, kad ir sasniegta minimālā robežvērtība, to saistību uzskaite, kuras rodas no šā pienākuma, ir saskaņā ar principiem, kas noteikti šīs interpretācijas 8.–14. punktā (jo īpaši 8. un 11. punktā). Piemēram, ja pienākumu radošs notikums ir minimālas darbības robežvērtības sasniegšana (piemēram, radīto ieņēmumu, apgrozījuma vai saražotās produkcijas minimālais apjoms), atbilstošās saistības atzīst, kad ir sasniegta minimālā darbības robežvērtība.

13.

Uzņēmums piemēro tādus pašus atzīšanas principus starpperioda finanšu pārskatā, kādus tas piemēro gada finanšu pārskatos. Tādēļ starpperioda finanšu pārskatā nodevas maksāšanas saistības:

a)

neatzīst, ja starpposma pārskata perioda beigās nav pašreizēja pienākuma maksāt nodevu; un

b)

atzīst, ja starpposma pārskata perioda beigās ir pašreizējs pienākums maksāt nodevu.

14.

Uzņēmums atzīst aktīvu, ja tas ir iepriekš samaksājis nodevu, bet tam vēl nav pašreizēja pienākuma maksāt šo nodevu.


(1)  “Pavairošana atļauta Eiropas Ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no IASB šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org.”

A papildinājums

Spēkā stāšanās datums un pārejas noteikumi

Šis papildinājums ir interpretācijas neatņemama sastāvdaļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šīs interpretācijas daļām.

A1

Uzņēmums piemēro šo interpretāciju pārskatu periodiem, kuri sākas 2014. gada 1. janvārī vai pēc šā datuma. Tos drīkst piemērot arī no agrāka datuma. Ja uzņēmums piemēro šo interpretāciju agrākam periodam, šis fakts ir jāatklāj.

A2

Izmaiņas grāmatvedības politikā, kas rodas no šīs interpretācijas sākotnējās piemērošanas, uzskaita ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar 8. SGS Grāmatvedības politika, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdas.


Top